3. pants

1Normatīvais regulējums

23.1. Pašvaldība kā sadzīves

3atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā

4organizētājs

511 Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. pantam

6viena no pašvaldības autonomajām funkcijām cita starpā ir

7organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības

8administratīvajā teritorijā. Arī AAL 18. panta pirmā daļa paredz,

9ka "pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto

10partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

11izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu

12un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu,

13pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā

14sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles

15kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko

16piedāvājumu". Lai īstenotu minēto funkciju, pašvaldības

17izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī

18nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

1912 Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši

20pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu

21apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts

22plānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu

23apsaimniekošanu: i) visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē

24radušies bīstamie atkritumi; ii) to būvdarbu veikšanas procesā

25radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie

26akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites

27kārtību1.

2813 Atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos ir noteiktas

29minimālās prasības, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai

30izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu

31apsaimniekošanas līgumos kā būtiskie noteikumi2. Ņemot

32vērā iepriekš minētās prasības un nosacījumus, ar sadzīves

33atkritumu apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu īstenošanas

34rezultātā katrā pašvaldībā tiek nodrošināta noteiktu, ar vides

35aizsardzību saistītu mērķu sasniegšana, sekmējot minēto mērķu

36sasniegšanu valsts līmenī. Atkritumu apsaimniekošanas līgumos

37tiek noteiktas atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības

38un pienākumi, t.sk. pakalpojumi, kurus pašvaldības izvēlētais

39atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu.

4014 Pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves

41atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā,

42nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu

43apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī

44minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai,

45pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami

46maksājumi par minēto atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nosaka

47pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras

48kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu.3

4915 Pašvaldību kompetencē ir arī noteikt maksu par sadzīves

50atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā maksu par nedalīti vākto

51un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,

52pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas,

53šķirošanas un infrastruktūras objektu uzturēšanu.

543.2. Pašvaldība kā saimnieciskās

55darbības veicējs

5616 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var organizēt atkritumu

57apsaimniekošanu. Pašvaldība to var darīt saviem spēkiem, uzdot

58pašvaldības komersantam vai nolīgt privātpersonu nodibinātus

59komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība to var darīt iepirkuma

60procedūras vai publiskās un privātās partnerības

61veidā.4 Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un

62privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

63kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, par piedāvājuma

64izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko

65piedāvājumu.5

6617 Līdzīgi kā KP 09.09.2019. lēmumā Nr. 19 "Par Līguma

67par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma

68pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas

69pašvaldības darbībās" un Administratīvās apgabaltiesas

7001.10.2019. lēmumā lietā Nr. A43008319 (turpmāk - Getliņi

71lieta), lai noteiktu, vai pašvaldības rīcība attiecībā uz

72pakalpojumu sniegšanu ir publiski tiesiska vai privāttiesiska,

73tiek izmantota divpakāpju teorija. Pašvaldība, atbilstoši savai

74autonomajai funkcijai organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu

75apsaimniekošanu, ir atbildīga par to, vai iedzīvotājiem tiks

76nodrošināta pieeja pakalpojumiem (pirmā - publiski tiesiskā

77pakāpe), savukārt, nosakot to, kā norādītie pakalpojumi tiks

78sniegti, pašvaldība var rīkoties gan publiski tiesiski, gan

79privāttiesiski.6 Gadījumā, ja pašvaldība pati

80iesaistās pakalpojumu sniegšanā, pakalpojuma sniegšanas veids

81attiecas uz otro pakāpi un uzskatāms, ka pašvaldība rīkojusies

82privāttiesiski.

8318 Tiesai nav pamats ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un

84likt tai obligāti izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas sniegšanu

85vienā no iepriekšminētajiem veidiem.7 Piemēram,

86izvēloties, vai sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

87pakalpojuma nodrošināšanu veikt pašas spēkiem vai sadarboties ar

88privātiem komersantiem, publiskai personai ir plaša rīcības

89brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos,

90kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā

91īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos nepakļaujas tiesību

92kritērijiem un tādējādi - tiesas kontrolei.8

9319 Vienlaikus katra pakalpojuma sniegšanas veida izvēles

94pamatotība un izpilde ir pakļauta KL 2. pantā noteiktā mērķa

95prasībām un KL kontrolei. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē

96nepastāv īpaša, likumdevēja tieši paredzēta tiesību norma, kas

97aizstāvētu pret nevēlamu konkurenci. Ekonomikas pamatlikumi

98pirmām kārtām vērsti uz konkurences attīstīšanu, tādēļ vēršanās

99pret nevēlamu konkurenci netiek uzskatīta par tiesisku interesi,

100kura būtu aizsargājama. Šādos apstākļos atkritumu

101apsaimniekošanas nozares normatīvais regulējums neparedz kādas

102juridiskas personas ekskluzīvas (izņēmuma) tiesības sniegt

103atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumus.9

104Līdz ar to otrās pakāpes ievaros, atbildot uz jautājumu, 'kā

105pakalpojums tiks sniegts', pašvaldības rīcība ir pakļauta KL 2.

106pantā noteiktajām mērķa prasībām un KL kontrolei, ciktāl tā

107funkcionāli veic vai plāno veikt saimniecisko darbību.

10820 Pakalpojuma līguma 2.2. punktā noteikts, ka

109"atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir

110atkritumu savākšanas (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un

111sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana,

112pārvadāšana, pārstrāde […], reģenerācija un apglabāšana […], šo

113darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu

114ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe

115pēc to slēgšanas". Savukārt Pakalpojuma līguma 2.3.

116punkts nosaka, ka "pašvaldība uzdod un SIA "Jelgavas

117komunālie pakalpojumi" apņemas veikt pašvaldības teritorijā

118sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem

119normatīvajiem aktiem, atkritumu apsaimniekošanas valsts

120reģionālajam plānam, kā arī saskaņā ar Jelgavas pašvaldības

121saistošajiem noteikumiem".

12221 Kā norādīts iepriekš (skat. 5. rindkopu), JPP pieder 51 %

123no JKP kapitāla daļām, kas liecina par JPP iesaisti

124saimnieciskajā darbībā. Tāpat Pakalpojuma līgums noslēgts,

125piemērojot in-house principu, no kura izriet, ka

126pašvaldība nerīko publisko iepirkumu, ja pati nodrošina

127pakalpojuma sniegšanu - tātad pati veic saimniecisko darbību.

12822 Pašvaldība iesaistās JKP lēmumu pieņemšanā, piedalās JKP

129akcionāru sapulcēs. Vienlaikus KP arī norāda, ka pašvaldības

130pārstāvji lemj par dividenžu izmaksu uzņēmuma peļņas

131gadījumā10.

13223 Ņemot vērā, ka divpakāpju teorija Latvijas

133administratīvajās tiesībās ir aizgūta no Vācijas

134tiesībām11, uz konkrēto lietu attiecināma arī Vācijas

135tiesību prakse. No Vācijas Federālās Augstākās tiesas spriedumiem

136par koncesijas līgumu piešķiršanu, pašvaldībai nododot tiesības

137pārvaldīt gāzes un elektrības sadales tīklus koncesijas

138ieguvējiem, secināms, ka Vācijas tiesu praksē pašvaldība, slēdzot

139koncesijas līgumu un piešķirot koncesionāram ekskluzīvās tiesības

140sniegt pakalpojumu, tiek uzskatīta par tirgus dalībnieku

141konkurences tiesību kontekstā.12 Vācijas Federālās

142augstākās tiesas spriedumos norādīts, ka pašvaldība atrodas

143dominējošā stāvoklī savā administratīvajā teritorijā, tāpēc tai

144ir saistošas konkurences tiesības. Tāpat uz pašvaldību attiecas

145dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

14624 Lai gan spriedumos, ko vērtējusi Vācijas augstākā tiesa,

147starp pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju slēgti līgumi par

148elektrības un gāzes pārvadu pārvaldīšanu un lietošanu, KP

149ieskatā, prakse attiecināma arī uz atkritumu apsaimniekošanu,

150ņemot vērā pašvaldības administratīvo varu tās administratīvajā

151teritorijā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju.

15225 Arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūrā

153atzīts, ka publiska iestāde var būt tirgus dalībnieks pat

154gadījumos, ja tā šķietami nodarbojas ar sociālām aktivitātēm.

155Katrā lietā ir būtiski izvērtēt, vai konkrētā darbība ietver

156preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū vai arī, ja tā nav, kaut

157kas, ko būtībā varētu nodrošināt privāts uzņēmums veicot to kā

158ekonomisku aktivitāti un gūstot ienākumus.13

15926 Ņemot vērā, ka pašvaldība var nodot atkritumu

160apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tirgus dalībniekam, kas

161sniegtu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un gūtu ekonomisku

162labumu, secināms, ka pašvaldība, sniedzot norādīto pakalpojumu,

163darbojas kā saimnieciskās darbības veicēja.

16427 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pašvaldība,

165izvēloties nodot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi

166JKP un iesaistoties uzņēmuma darbībā, ir uzskatāma par

167saimnieciskās darbības veicēju.