4. pants

1Iepirkums un in-house

2princips

34.1. In-house principa

4regulējums Latvijā

528 Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas kārtību un

6apsaimniekotāja izvēli 01.11.2004., kad tika slēgts Pakalpojuma

7līgums, AAL 9. panta pirmās daļas pirmais punkts noteica:

8"Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības savā

9administratīvajā teritorijā: organizē sadzīves atkritumu, to

10skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu

11atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem". Savukārt

12AAL 15. pants noteica, ka "juridiskā persona, kura

13nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, slēdz

14līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek

15veiktas attiecīgās darbības".

1629 AAL 22.11.2006. tika veikti grozījumi, ar kuriem 15. panta

17trešā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Līgumu starp

18pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku,

19kas nav ilgāks par publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos

20aktos paredzēto laiku. Līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves

21atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma

22termiņu".

2330 Secināms, ka kopš 2006. gada AAL grozījumiem līgumi par

24atkritumu apsaimniekošanu drīkst tikt slēgti tikai uz likumā

25noteiktiem termiņiem.

2631 18.11.2010. spēkā stājas jauns AAL, kura 18. pants noteica:

27"(1) Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un

28privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

29kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves

30atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu

31attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. [...] (6)

32Pašvaldība slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš

33izraudzīts publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību

34regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un veiks

35sadzīves atkritumu savākšanu, tai skaitā dalīto savākšanu,

36pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves

37atkritumu apsaimniekošanas zonā pēc iepriekšējā līguma darbības

38termiņa beigām. (7) Šā panta sestajā daļā minēto līgumu

39pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs slēdz uz laiku, kas nav

40īsāks par trim gadiem un nav ilgāks par pieciem gadiem.

41[...]". Stājoties spēkā jaunajam AAL, tika precizēts,

42kāds regulējums jāņem vērā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju,

43kā arī šajā likumā noteikts termiņš līguma slēgšanai.

4432 Jaunā AAL Pārejas noteikumu 12. punkts paredzēja:

45"Līdz 2005.gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves

46atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves

47atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu

48izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves

49atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005.gada 26.jūlija ir noslēguši

50vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu,

51pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos

52aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem

53aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne

54vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūlijam".

5533 Satversmes tiesa ar 06.12.2012. Spriedumu atzina AAL

56pārejas noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas

57uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši

58piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, par

59neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā

60neesošu no 01.07.2013.

6134 Attiecīgi secināms, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi,

62kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos

63aktus par publisko iepirkumi izbeidzami līdz 01.07.2013. Šādā

64veidā tiek dots pārejas periods, kurā tiek pieļauti pretēji

65normatīvajam regulējumam noslēgti līgumi, dodot laiku izbeigt

66prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus un

67organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam

68regulējumam.

6935 Attiecībā uz normatīvo regulējumu, kas regulē publiskā

70iepirkuma konkursa rīkošanas izņēmumu, pamatojoties uz

71in‑house principu, redakcija normatīvos aktos ir

72mainījusies vairākkārt.

7336 01.01.2002. stājās spēkā likums "Par iepirkumu valsts

74vai pašvaldību vajadzībām", aizstājot likumu "Par

75valsts un pašvaldību pasūtījumu". Likumprojekts "Par

76iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" sagatavots

77saskaņā ar IV Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES un

78ņemot vērā, cita starpā, arī Eiropas Padomes direktīvu 97/52/EK,

7993/36/EEK un 92/50/EEK izvirzītās prasības.14 Ar

80likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

81Latvijas publisko iepirkumu regulējumā ieviests in-house

82izņēmums. Saskaņā ar 4. panta pirmās daļas 6. punktu pasūtītājs

83šo likumu nepiemēro, ja līgums tiek slēgts par "tādas

84institūcijas pakalpojumiem, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju

85nodrošināšanai un pilnībā ievēro šā likuma

86prasības".

8737 Ar 11.03.2004. grozījumiem likumā "Par iepirkumu

88valsts vai pašvaldību vajadzībām" tā 4. panta pirmās daļas

896. punkts papildināts, paredzot, ka pasūtītājs nepiemēro šo

90likumu un var piemērot in‑house izņēmumu:

91"Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums

92par pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota

93pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, kura atrodas pilnīgā

94pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī

95galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē)

96sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām

97personām pilnībā ievēro šā likuma prasības".

9838 Šī redakcija bija spēkā arī Pakalpojuma līguma slēgšanas

99brīdī. Ņemot vērā, ka 11.03.2003. grozījumi veikti ar mērķi

100turpināt nacionālo normatīvo aktu saskaņošanu ar ES regulējumu,

101likvidējot neatbilstības attiecībā uz iepirkuma sliekšņiem un

102likumā paredzētajiem izņēmumiem,15 secināms, ka uz

103nacionālo regulējumu attiecas EST judikatūra un in-house

104izņēmums, kas pēc būtības nav mainījies jau kopš likuma "Par

105iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" spēkā stāšanās

10601.01.2002.

10739 Secināms, lai piemērotu iepriekš minēto izņēmumu, JPP būtu

108jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP, kā arī JKP jāsniedz

109pakalpojumus galvenokārt tikai JPP. Taču Lietā vērtētajā

110situācijā, lai gan JPP pieder 51 % no JKP pamatkapitāla, nav

111konstatējama JPP pilnīga kontrole pār JPP.

11240 01.05.2006. stājās spēkā Publisko iepirkumu likums, kura 3.

113panta pirmās daļas 7. punkts precīzāk noteica in-house

114izņēmuma piemērošanas kritēriju: "Šo likumu nepiemēro, ja

115pasūtītājs slēdz līgumu par: tādas institūcijas veiktajiem

116būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura

117izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā

118pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un kura galvenokārt (vairāk

119nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) veic būvdarbus vai

120piegādes vai sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam, kā arī ir

121uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē".

12241 Tāpat 01.08.2012. stājās spēkā Publisko iepirkumu likuma

123grozījumi, kas precizēja 3. panta pirmās daļas 7. punktu, izdalot

124pirms tam jau likumā ietvertos kritērijus. Pēc grozījumiem

125in‑house izņēmuma regulējums varēja tikt piemērots

126"tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm

127vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem

128kritērijiem:

129a) tā atrodas viena vai vairāku

130pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības

131ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un

132lēmumus),

133b) vismaz 80 procentus tās gada

134finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo

135pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus

136kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji,

137c) tās kapitāla daļas vai akcijas

138pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē".

13942 01.03.2017. stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums,

140kura 4. panta pirmā daļa noteica kritērijus in-house

141principa piemērošanai:

142"(1) Šo likumu nepiemēro tādas

143personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem

144pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1451) tā atrodas tādā pasūtītāja

146kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas

147darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas

148kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

1492) vairāk nekā 80 procentus no tās

150darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja

151vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

1523) tajā nav tiešas privātā kapitāla

153līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas

154atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un

155Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt

156un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz

157to".

15843 No publisko iepirkumu regulējuma izriet, ka jau Pakalpojuma

159līguma slēgšanas brīdī, lai nerīkotu iepirkumu konkursu un nodotu

160atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu uzņēmumam,

161piemērojot in-house izņēmumu, pašvaldībai bija

162jāīsteno pilnīga kontrole pār uzņēmumu, ar kuru tika slēgts

163līgums. Proti, JPP bija jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP.

16444 Līdz ar publisko iepirkumu regulējuma attīstību

165in-house izņēmumam tika noteikti precīzāki kritēriji.

166Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ir cieši saistīts ar

167Eiropas Savienības (turpmāk - ES) regulējumu, arī uz nacionālo

168regulējumu attiecas EST judikatūra un nacionālā regulējuma

169tiesību normas tulkojamas atbilstoši EST judikatūrai.

1704.2. In-house principa

171regulējums ES tiesībās

17245 Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir balstīts un

173attīstās līdz ar ES direktīvām par publiskajiem iepirkumiem. Lai

174gan in-house princips ES iepirkumu normatīvajos aktos

175parādās līdz ar ES Direktīvas 2014/24/ES Par publisko

176iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk -

177Publisko iepirkumu direktīva) pieņemšanu, kritēriji

178in-house principa piemērošanai izrietēja no EST

179judikatūras. Pieņemot Publisko iepirkumu direktīvu, kritēriji

180in-house principa piemērošanai iekļauti arī minētajā

181direktīvā.

18246 In-house principa piemērošanas kritēriji EST

183judikatūrā tika analizēti jau pirms Pakalpojuma līguma slēgšanas.

184EST 18.11.1999. spriedumā lietā Teckal16 EST

185secināja, ka iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto

186uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās

187struktūrvienībās, un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību

188tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.17

18947 Konkrētajā lietā tiesa vērtēja, vai noslēgtais līgums par

190pašvaldības ēku apkures infrastruktūras uzturēšanu un degvielas

191piegādi, nerīkojot publisko iepirkumu, ir starp diviem nošķirtiem

192subjektiem, un attiecīgi, vai līgums tika noslēgts starp vietēju

193iestādi un personu, kas tiesiski ir nodalīta no šīs vietējās

194iestādes, vai vienas iestādes ietvaros.

19548 Izvērtējot minētos apsvērumus, EST norādīja18,

196ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu regulējošie normatīvie

197akti ir piemērojami katrā gadījumā, kad publiskā persona

198(pasūtītājs) izlemj uzticēt darbu veikšanu vai pakalpojumu

199sniegšanu citai personai (piegādātājam), kas ir juridiski

200nošķirta no šīs personas. Vienlaikus EST atzina, ka tās nostāja

201būtu pretēja tikai gadījumā, ja pasūtītājs pār piegādātāju

202īstenotu tādu kontroli, kādu tas īsteno pār saviem dienestiem, un

203vienlaikus attiecīgais piegādātājs būtiskāko daļu savu darbību

204veiktu saistībā ar kontrolējošo pasūtītāju vai pasūtītājiem.

20549 Tātad Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī EST judikatūra jau

206noteica, ka būtiski ir vērtēt privāta kapitāla iesaistes ietekmi,

207vērtējot jēdzienu "pasūtītāja pilnīga kontrole".

20850 Savukārt citā lietā Coditel Brabant SA19

209EST vērtēja pašvaldības rīcību, nododot savas kabeļtelevīzijas

210tīkla apsaimniekošanu komūnu apvienībai, bez privāto uzņēmumu

211iesaistes. Coditel Brabant SA sprieduma 29. punktā tiesa

212ir norādījusi aspektus, kas izvērtējami, lai secinātu, vai

213pasūtītājs īsteno pilnīgu kontroli pār attiecīgo institūciju:

2141) attiecīgās institūcijas, ar kuru plānots noslēgt līgumu,

215kapitāla daļu turējums;

2162) tās lēmējinstitūcijas sastāvs;

2173) tās pārvaldes institūcijai piešķirto pilnvaru apjoms.

218Coditel Brabant spriedumā arī norādīts, ka fakts, ka

219koncesijas piešķīrējam pieder visas uzņēmuma daļas, liecina par

220tādas kontroles īstenošanu kā pār saviem

221dienestiem.20

22251 Būtisks ir arī 11.01.2005. spriedums lietā

223Lochau21, kurā EST vērtēja gadījumu, kad

224pilsētas pašvaldības padome noslēdza līgumu ar uzņēmumu RPL

225Lochau par atkritumu savākšanu, nevēršoties ar piedāvājumu

226slēgt līgumu pie uzņēmuma konkurentiem. RPL Lochau 75,1 %

227kapitāldaļu piederēja pašvaldības meitas uzņēmumam, kamēr

228atlikušie 24,9 % piederēja privātai kapitālsabiedrībai.

229Konkurenti apstrīdēja starp pašvaldību un RPL Lochau

230noslēgto līgumu, pamatojoties, ka pakalpojuma slēdzējs bija

231jāizvēlas iepirkumu procedūrā.

23252 EST norādīja, ka RPL Lochau kapitāldaļas pieder arī

233privāto tiesību subjektam, kas nav pasūtītājs, un tādā gadījumā

234šāda privāto tiesību subjekta dalība tādas institūcijas kapitālā,

235kurā piedalās arī attiecīgais pasūtītājs, pat ja šī dalība ir

236mazākumā, jebkurā gadījumā izslēdz pasūtītāja iespēju kontrolēt

237norādīto institūciju tādā veidā, kādā tā kontrolē savas

238struktūrvienības. Lochau sprieduma 50. un 51. punktā

239norādīts, ka attiecības starp pasūtītāju un tā struktūrvienībām

240nosaka apsvērumi un vajadzības, kas saistīti ar nepieciešamību

241sasniegt vispārējas nozīmes mērķus, turpretim jebkāda privāta

242kapitāla iesaiste uzņēmumam notiek privātu interešu vārdā un tai

243ir pavisam atšķirīgi mērķi. Tāpat iepirkuma līguma piešķiršana

244uzņēmumam ar jauktu kapitālu (privāts un publisks), neizsludinot

245iepirkuma procedūru, apdraudētu Direktīvā 92/50/EEK22

246minēto mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī

247principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām

248ieinteresētajām pusēm, ciktāl šāda procedūra sniegtu privātajam

249uzņēmumam, kas piedalās sabiedrībā ar savu kapitālu,

250priekšrocības attiecībā pret konkurentiem.

25153 Attiecīgi, ja kapitāldaļas pieder ne tikai pasūtītājam, bet

252arī personai, kas nav pasūtītājs Publisko iepirkumu regulējuma

253izpratnē, neatkarīgi no tā, kāds ir šo kapitāldaļu īpatsvars,

254neizpildās kritērijs - atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē,

255attiecīgi in-house izņēmums nav piemērojams.

25654 Arī vēlāk EST 10.09.2009. spriedumā lietā SEA

257Srl23, vērtējot starp pašvaldību un uzņēmumu, kurā

258pašvaldība ir daļu turētāja kopā ar citām pašvaldībām, noslēgto

259līgumu par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un

260apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, secināja, ka pat līguma

261punkts, kas paredz tiesības privātpersonai iegādāties

262priekšrocību akcijas (pat ja līguma slēgšanas brīdī tirgus

263dalībnieka kapitāldaļas pieder tikai publiskām personām),

264liecina, ka pastāv risks, ka mainītos kārtība, kādā jāizsludina

265iepirkumu konkurss. SEA Srl sprieduma 46. punktā secināts,

266ka attiecībā uz valsts iestādes īstenotu kontroli, ja privātam

267uzņēmumam pat kā mazākumdalībniekam pieder kapitāla daļas

268sabiedrībā, kas tāpat pieder arī attiecīgajai līgumslēdzējai

269iestādei, tas katrā ziņā izslēdz to, ka šī līgumslēdzēja iestāde

270varētu minēto sabiedrību kontrolēt tāpat kā tā kontrolē savus

271dienestus.

27255 Attiecībā uz pilnīgas kontroles definīciju EST 11.05.2006.

273spriedumā lietā Carbotermo24 vērtēja

274pašvaldības līgumu par kurināmā piegādi un pašvaldības ēku

275apkures sistēmu uzturēšanu un uzraudzību ar pašvaldībai piederošu

276kapitālsabiedrību, neizsludinot iepirkumu. Pašvaldības uzņēmuma

277konkurents apstrīdēja noslēgto līgumu, skaidrojot, ka pašvaldības

278uzņēmums nav tās tiešā kontrolē, bet tikai caur holdinga

279uzņēmumu, kurā pašvaldība ir 100 % kapitāldaļu turētāja.

280Carbotermo arī uzskatīja, ka pašvaldības uzņēmumā tikai 80

281% no apgrozījuma sastādīja darbs pašvaldības labā.

28256 Tiesa Carbotermo sprieduma 36. punktā, analizējot,

283vai iestāde kapitālsabiedrību kontrolē tāpat kā savus dienestus,

284secināja, ka jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz

285šīs sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem

286lēmumiem.25

28757 Ņemot vērā EST judikatūru, kas vēlāk ietverta arī Publisko

288iepirkumu direktīvā, lai pašvaldība īstenotu pilnīgu kontroli pār

289komercsabiedrību, tajā nedrīkst būt privāta kapitāla iesaiste.

290Turklāt, ievērojot iepriekš minēto judikatūru, JPP, izvēloties

291JKP kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju un

292nevēršoties ar līdzvērtīgu piedāvājumu pie citiem atkritumu

293apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, ir ierobežojusi

294konkurenci. JPP arguments par piemēroto izņēmumu, piemērojot

295in-house principu, neiztur kritiku, jo JPP nav pilnīgas

296kontroles pār JKP, kādu tā realizētu pār kādu no savām

297struktūrvienībām.