8. pants

JPP kontrole pār JKP

103 Ņemot vērā Lēmuma 4. nodaļā norādīto par normatīvo

regulējumu, KP izvērtēja, vai, noslēdzot Pakalpojumu līgumu, JPP

īstenoja pilnīgu kontroli pār JKP. JPP savā

mājaslapā62 norāda, ka JKP ir kapitālsabiedrība, kurā

pašvaldībai ir līdzdalība, bet pie pašvaldības kapitālsabiedrībām

uzskaita tikai tādas, kurās pašvaldība ir 100 % daļu turētāja.

Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās svārstās no 2.73 % līdz

71.61 %. Tāpat JPP 17.12.2015. lēmumā Nr. 15/1 Jelgavas pilsētas

pašvaldības tiešas līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšana

saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

pārvaldības likuma 7. pantu JPP pārvērtē pašvaldības tiešo

līdzdalību kapitālsabiedrībās, tai skaitā arī JKP.

104 Kā aprakstīts Lēmuma 57. rindkopā, lai konstatētu pilnīgu

publiskas personas kontroli pār uzņēmumu un būtu piemērojams

in-house princips, jāizpildās diviem kritērijiem, kas

izriet no EST judikatūras.

105 Pirmais - iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto

uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās

struktūrvienībās un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību

tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.63

106 Otrais - uzņēmumā nedrīkst būt jebkāda privāta kapitāla

piesaiste, jo privāta uzņēmuma dalība, pat ja tā ir mazākumā,

izslēdz līgumslēdzējas iestādes iespēju kontrolēt šo

uzņēmējsabiedrību tādā veidā, kādā tā kontrolē pašas

struktūrvienības. Jebkāda privāta kapitāla piesaiste uzņēmumam

notiek privātu interešu vārdā, un tai ir pavisam atšķirīgi mērķi.

Tāpat arī valsts līguma piešķiršana uzņēmumam ar jauktu (privātu

un publisku) kapitālu, neizsludinot konkursu, apdraudētu

Direktīvā 92/50/EEK minēto mērķi, nodrošināt brīvu un netraucētu

konkurenci, kā arī principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi

pret visām ieinteresētajām pusēm, ciktāl šāda procedūra sniegtu

privātajam uzņēmumam, kas piedalās minētajā uzņēmējsabiedrībā ar

savu kapitālu, priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem.

64

107 Abi kritēriji vēlāk ieviesti arī Publisko iepirkumu

direktīvā un Publisko iepirkumu likumā ar Grozījumiem Publisko

iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 01.08.2012.

108 KP ir iepazinusies ar JKP dalībnieku reģistru, kurā

redzams, ka kopējais sabiedrības pamatkapitāls ir 16 667 kapitāla

daļas, no kurām 8 500 pieder JPP (51 %) un 8 167 (49 %) pieder

KULK. Tas nozīmē, ka JKP ir piesaistīts privātais kapitāls.

109 Tāpat šobrīd spēkā esošās Publisko iepirkumu direktīvas

12. panta pirmās daļas c) punkts, kā arī Publisko iepirkumu

likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts tieši paredz, ka

in‑house izņēmums veidojas tikai, ja kontrolētajai

juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības.

Tādējādi, lai gan JKP visa darbība sastāv no pakalpojumu

sniegšanas JPP, 49 % kapitāldaļu, kas pieder privātam kapitāldaļu

turētājam, izslēdz pilnīgu JPP kontroli pār uzņēmumu un

in-house principa piemērošanu atbilstoši otrajam

kritērijam.

110 Lietas ietvaros KP lūdza sniegt IUB viedokli par

Pakalpojuma līguma atbilstību in-house izņēmumam. IUB

23.09.2020. vēstulē Nr. 1-3.2/2008, atsaucoties uz Lochau

lietu, skaidroja, ka JPP neīsteno pilnīgu kontroli pār JKP, jo

Pakalpojuma noslēgšanas brīdī JPP piederēja 51 % no JKP

kapitāldaļām, bet par pilnīgā kontrolē esošu uzņēmumu var

uzskatīt tādu, kurā nav privāta kapitāla iesaistes, līdz ar to

konkrētajā gadījumā nebija piemērojams in-house izņēmums.

Tāpat IUB vēstulē norādīts, ka EST noteiktie kritēriji un

nacionālais publisko iepirkumu regulējums tulkojams, ņemot vērā

Publisko iepirkumu direktīvas preambulas 32. apsvērumā norādīto,

ka in-house izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām,

kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība

kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos

publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim

privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība

kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas

priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem.

111 Vienlaikus KP ieskatā arī neizpildās pirmais kritērijs, jo

iegūtā informācija liecina, ka JPP neīsteno vienpersonisku

izšķirošu ietekmi JKP, lai gan JPP pieder 51 % kapitāldaļu.

112 To apliecina arī JKP apmeklējuma laikā sniegtā informācija

(*) un KP rīcībā esošais 29.06.2018. Līzinga līgums Nr.

215870, kas noslēgts starp SIA "Swedbank Līzings" kā

līzinga kompāniju un JKP kā pircēju.

113 Izvērtējot JKP dalībnieku sapulces protokolus laika

periodā no 2009. gada līdz 2020. gadam (periods, par kuru

protokoli bija pieejami), konstatēts, ka dalībnieku sapulcēs

piedalās JKP dalībnieku likumiskie pārstāvji no JPP un no KULK,

kā arī JKP valdes loceklis [pers. A]. Visos KP rīcībā esošos

dalībnieku sapulču protokolos65 sapulces vada un

izklāsta informāciju JKP valdes loceklis [pers. A]. Jautājumu

klāsts, kas tiek apspriests dalībnieku sapulcēs, būtībā skar

svarīgus jautājumus, tai skaitā jautājumus par finanšu līdzekļu

piesaisti un izlietojumu.66

114 Sapulču protokolus paraksta JKP dalībnieki. Pēc dalībnieku

sapulču protokolu izvērtēšanas KP ieskatā priekšlikumus sniedz

[pers. A], tos pirms sapulcēm noformulējot patstāvīgi. Līdz ar to

pārējie JKP dalībnieki tikai ar tiem iepazīstas, akceptējot vai

iebilstot. Vienlaicīgi konstatējams, ka visi KP rīcībā esošie

dalībnieku sapulču protokolu lēmumi tika atbalstīti ar 100 %

balsojumu no abu JKP dalībnieku puses. 24.09.2020. apmeklējuma

laikā pie JKP tika sniegts paskaidrojums, ka dalībnieku sapulcēs

lemjamie jautājumi ir cieši saistīti ar normatīvo regulējumu,

līdz ar to arī balsojumi tiek veikti vienbalsīgi.

115 Fakts, ka atbilstoši pieejamiem protokoliem visi lēmumi,

kas izskatīti JKP dalībnieku sapulcēs, pieņemti ar pilnīgu

vienprātību, norāda uz kontroles īstenošanu kopīgi. Vienbalsīga

lēmumu pieņemšana norāda uz kopīgām interesēm, kas liecina par

kopīgu kontroli. Ja mazākuma akcionārs dod pienesumu, kas svarīgs

uzņēmuma darbībai, piemēram, tehnoloģijas vai zinātība, tad

vairākuma akcionārs ir ieinteresēts sadarboties un piekrist

mazākuma akcionāram, lai pieņemtu stratēģiski svarīgus

lēmumus.

116 Arī EK, vērtējot apvienošanos gadījumā, ja mazākuma

akcionāram ir noteikts pienesums kopuzņēmumam, piemēram, zinātība

par nozari, resursi u. tml., secina, ka visticamāk lēmumi tiks

pieņemti vienojoties, jo abas sabiedrības ir atkarīgas viena no

otras, kā rezultātā tiek īstenota kopīga

kontrole.67

117 Par šādu atkarību vienam no otra liecina arī fakts, ka

KULK vismaz no 2011. gada līdz 2017. gada pārskatos ir norādīts

kā viens no JKP galvenajiem piegādātājiem. Apmeklējuma laikā JKP

sniedza informāciju, ka sadarbība ar tās dalībnieku KULK pastāv

kopš JKP dibināšanās, attiecīgi kopš 2004. gada. Izvērtējot

savstarpējo darījumu apjomu (EUR, bez PVN) starp JKP un KULK

laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam, konstatējams, ka

2016. gadā tie bija 978 551 EUR, 2017. gadā - 967 526 EUR, 2018.

gadā - 1,03 milj. EUR un 2019. gadā - 1,14 milj. EUR. Ievērojot

JKP neto apgrozījumu (2016. gadā attiecīgi 2,58 milj. EUR, 2017.

gadā - 2,82 milj. EUR, 2018. gadā - 3,5 milj. EUR, 2019. gadā -

3,7 milj. EUR) secināms, ka pēdējos četros gadus JKP un saistītās

personas KULK savstarpējie darījumi veidoja virs 30 % no JKP

kopējā gada neto apgrozījuma.

118 Tāpat no Valsts Kontroles 20.01.2015 Revīzijas ziņojuma

redzams, ka JKP un KULK 01.03.2006. noslēdza līgumu Nr. 429.

"Līgums par specializēto atkritumu savākšanas mašīnu

nomu". Līgums tika noslēgts, neveicot iepirkumu, tādējādi

pārkāpjot normatīvā akta prasības (likumu "Par iepirkumu

valsts vai pašvaldību vajadzībām") un nepārliecinoties, vai

tirgū nav pieejams saimnieciski izdevīgāks

piedāvājums.68 Lai gan specializēto atkritumu

savākšanas mašīnu iegāde JKP īpašumā būtu bijusi būtiski

izdevīgāka nekā to noma no KULK69, KP secina, ka JKP

nav bijusi ieinteresēta iegādāties savas atkritumu savākšanas

mašīnas un turpinājusi sadarboties ar KULK. Šāds JKP lēmums

norāda uz ciešo JKP un KULK saistību un kopīgo izšķirošo ietekmi,

ko pār JKP īsteno JPP un KULK, kopīgi pieņemot lēmumus, kas ir

izdevīgi KULK saimnieciskajai darbībai.

119 Gadījumos, kad vairākuma akcionārs ir atkarīgs no mazākuma

akcionāra, konstatējama de facto kopīga kontrole pār

uzņēmumu, jo gadījumā, ja JPP izvēlētos balsot pret KULK, tas

ievērojami apgrūtinātu JKP darbību.

120 Tāpat uz kopīgas kontroles īstenošanu norāda periods, kurā

dalībnieku sapulču lēmumi pieņemti vienbalsīgi. EK, vērtējot

kopuzņēmuma izveidi, secina, ka piecus gadus vienbalsīgi pieņemti

lēmumi ir viena no pazīmēm, ka tiek īstenota kopīga kontrole pār

uzņēmumu. No KP pieejamās informācijas izriet, ka JKP pēdējos 12

gados dalībnieku sapulcēs pieņemtie lēmumi pieņemti abiem

akcionāriem balsojot vienādi.70

121 Tādējādi, lai gan JPP ir vairākuma akciju turētājs JKP, no

sapulču protokoliem izriet, ka de facto tiek īstenota

kopīga kontrole. Līdz ar to konkrētajā gadījumā JPP neīsteno

pilnīgu kontroli pār JKP in-house izņēmuma piemērošanai un

Pakalpojuma līguma noslēgšanai ar JKP.