13. pants

1AKKA/LAA 20.11.2008. vēstulē

2Nr.2/1-346 minētie argumenti un to izvērtējums

3Konkurences padome 21.11.2008.

4saņēma AKKA/LAA 20.11.2008. vēstuli Nr.2/1-346 "AKKA/LAA

5viedoklis par lietā Nr.154/08/05/9 esošajiem pierādījumiem".

61) AKKA/LAA uzskata, ka

7Autortiesību likuma 65.pants paredz atšķirīgus mantisko tiesību

8kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumus atkarībā no tā,

9vai mantiskās tiesības, kuras tiek administrētas, ir iespējams

10īstenot tikai kolektīvi vai to ir iespējams darīt arī individuālā

11kārtā. AKKA/LAA norāda, ka saskaņā ar Autortiesību likuma

1265.panta pirmās daļas 1.punktu mantisko tiesību kolektīvā

13pārvaldījuma organizācijas funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

14izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un

15citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences, savukārt šīs pašas

16panta daļas 3.punkts nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvā

17pārvaldījuma organizācija nosaka taisnīgu atlīdzību attiecībā uz

18tiem izmantojuma veidiem, kas minēti Autortiesību likuma 63.panta

19piektajā daļā.

20AKKA/LAA uzskata, ka Autortiesību

21likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts uzskatāms par speciālo

22tiesību normu attiecībā pret šī paša panta pirmās daļas 1.punktu.

23Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka nav pamata pārmetumam, ka AKKA/LAA

24ir atteikusies vienoties ar LTA par piemērojamā tarifa apmēru, jo

25šī tarifa noteikšana ietilpst AKKA/LAA kompetencē, un nav nekāda

26pamata atteikšanos vienoties par atlīdzības apmēru konkrētajā

27jomā (autoratlīdzības tarifs par publisko izpildījumu izklaides

28vietās) uzskatīt par Konkurences likuma pārkāpuma pazīmi, jo

29AKKA/LAA ar likumu ir tieši deleģētas tiesības attiecīgas

30atlīdzības apmēru noteikt vienpusēji.

31Konkurences padome norāda, ka

32AKKA/LAA nav precīzi citējusi Autortiesību likuma 65.panta

33pirmajās daļas 1.punktā noteikto, nenorādot citātā būtisku

34informāciju, kas ietverta Autortiesību likuma 65.panta pirmās

35daļas 1.punkta iekavās, t.i.: "Mantisko tiesību kolektīvā

36pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas: 1) vienojas ar

37darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās

38daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām

39- publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par

40atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar

41kādiem izdod licences; (..)".

42Konkurences padome uzskata, ka

43Autortiesību likuma 65.panta pirmajā daļā nepārprotami noteikts,

44ka viena no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

45funkcijām ir vienoties ar darbu izmantotājiem (63.panta piektās

46daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā) par atlīdzības lielumu,

47maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod

48licences, un īpaši izcelts, ka publiskā izpildījuma gadījumā tai

49jāvienojas ar darbu izmantotāju apvienību, piemēram, kā konkrētās

50lietas ietvaros - LTA. Pretēji AKKA/LAA paustajam viedoklim,

51tieši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts ir

52vērtējams kā speciālā norma attiecībā pret šī paša panta pirmās

53daļas 3.punktu, uz ko norāda 65.panta pirmās daļas 1.punkta

54iekavās ietvertā norāde. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

55organizācijai jānosaka taisnīga atlīdzība gadījumos, kad

56organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību subjektu

57mantiskās tiesības uz likuma pamata.

58Ņemot vērā minēto, Konkurences

59padome uzskata, ka AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

60izmantotāju apvienībām, tajā skaitā LTA. No lietas materiāliem

61konstatējams, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienu

62vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt, kā secināms no

63AKKA/LAA sniegtās Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas

641.punkta interpretācijas, AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam,

65nemaz neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas

66lietotājiem par tarifa apmēru.

672) AKKA/LAA norāda, ka tās

68sniegtie skaidrojumi par ģeogrāfiskā kritērija piemērošanas

69pamatotību nav uzskatāmi par pretrunīgiem, kā norādīts

70Konkurences padomes 11.11.2008. vēstulē Nr.3029, bet gan par

71papildinošiem. AKKA/LAA norāda, ka argumenta par klientu plūsmas

72sasaisti ar maksājamās atlīdzības apmēru būtība pamatojas nevis

73tiešā veikala īpašnieka komerciālā labuma sasaistē ar

74autoratlīdzības pieaugumu, bet gan faktā, ka minētā klientu

75plūsma atspoguļo mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma

76auditoriju. AKKA/LAA piemērotais ģeogrāfiskais tarifu ranžējums

77netiek balstīts pieņēmumā, ka veikala ieņēmumi no lielākas

78klientu plūsmas ir lielāki, bet gan faktā, ka apdzīvotā vietā,

79kur ir liels iedzīvotāju blīvums, muzikālo darbu publiskais

80izpildījums veikalā sasniegs lielāku auditoriju nekā mazāk

81apdzīvotā vietā, sekojoši arī autoratlīdzībai jābūt lielākai.

82Konkurences padome, analizējot

83iepriekš minēto un AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē norādīto, ka

84iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti atspoguļo arī

85to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu

86publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja

87piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, secināja, ka

88veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku

89potenciālo klientu loku, tomēr šis ekonomiskais guvums (kas gūts

90no lielākā klientu loka) nav uzskatāms par saistāmu ar muzikālo

91darbu publisko izpildījumu šajos veikalos (arī AKKA/LAA iepriekš

92norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības

93ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu).

94AKKA/LAA norādīto argumentu, ka

95autoratlīdzības pieaugums (piemēram, veikalos) ir saistāms ar

96mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma auditoriju,

97Konkurences padome neuzskata kā papildinošu argumentu AKKA/LAA

98iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par autoratlīdzības tarifu

99diferencēšanas principiem, bet gan kā jaunu, AKKA/LAA norādītu

100kritēriju autoratlīdzības tarifu diferencēšanai. Ņemot vērā

101iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA

102noteiktie kritēriji autoratlīdzības tarifu diferencēšanai pēc

103ģeogrāfiskā principa uzskatāmi par pretrunīgiem un nepamatotiem

104(t.sk. attiecībā uz krasi atšķirīgajām preču cenām Latvijas

105dažādos reģionos), nevis papildinošiem, un norāda uz to, ka

106AKKA/LAA tarifu ranžēšanai pēc ģeogrāfiskā principa nav vienotas,

107pamatotas un uz objektīviem kritērijiem balstītas sistēmas.

108Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA norādītajam

109argumentam.

1103) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

111padome nav vērtējusi AKKA/LAA argumentus par ģeogrāfiskā

112ranžējuma piemērošanu citās ES valstīs, aprobežojoties tikai ar

113fakta konstatāciju, ka šāds ranžējums nepastāv Lietuvā un

114Igaunijā.

115Kā minēts jau iepriekš lēmuma

116tekstā, Konkurences padome neiebilst pret ģeogrāfiskā kritērija

117piemērošanu, nosakot autoratlīdzības tarifus. Konkurences padome

118iebilst pret tādu autoratlīdzības tarifu noteikšanu, kuru

119piemērošanai un diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa mantisko

120tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kā dominējošā

121stāvoklī esošs tirgus dalībnieks, nav definējusi skaidrus,

122objektīvus pamatotus un nepārprotamus kritērijus ģeogrāfiskajam

123ranžējumam un tā "soļiem" (skatīt arī Lēmuma 11.5.punktu).

1244) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

125padomes lēmumā lietā Nr.2454/06/05/19 par pamatotu tika atzīts ne

126tikai ranžējums vietējā/reģionālā/nacionālā apraide, bet arī tas,

127ka atsevišķs (lielāks) tarifs tiek piemērots Rīgas reģionālajām

128raidstacijām. AKKA/LAA tāpat norāda, ka ranžējums

129reģionālā/nacionālā pēc būtības tieši ņem vērā aptveramās zonas

130iedzīvotāju skaitu, kas tiek noliegts Konkurences padomes vēstulē

131Nr.3029. Pie šādiem apstākļiem AKKA/LAA uzskata, ka Konkurences

132padome, vērtējot AKKA/LAA tarifu ģeogrāfisko ranžējumu, nav

133ņēmusi vērā AKKA/LAA argumentus par šāda ranžējuma pamatotību

134(gan teorētiskais pamatojums - publiskā izpildījuma auditorija,

135gan salīdzinošais pamatojums - piemērošana citās valstīs un

136atzīšana par pamatotu citos Konkurences padomes lēmumos) un savos

137secinājumos nonāk pretrunā ar pašas iepriekš pieņemtajiem

138lēmumiem.

139Konkurences padome paskaidro, ka

140attiecībā uz lietā Nr.2454/06/05/19 esošo informāciju un pieņemto

141lēmumu, AKKA/LAA bija skaidri un nepārprotami definējusi

142kritērijus, pēc kuriem raidorganizācijām tika piemēroti

143autoratlīdzības tarifi, un šie kritēriji bija: izmantoto darbu

144daudzums programmās, teritoriālā aptveramība, raidorganizācijas

145raidlaika ilgums diennaktī, raidorganizācijas ieņēmumi. Turklāt,

146kā norādīts iepriekš lēmuma tekstā, jāņem vērā būtisks apstāklis,

147kura dēļ abas lietas nav salīdzināmas, t.i., atšķirībā no

148veikaliem, raidorganizāciju, jo īpaši radio, saimnieciskā darbība

149ir tieši saistīta ar mūzikas atskaņošanu - nevis kā veikalu

150gadījumā, kur mūzika ir "fons, bez kura var arī iztikt". Un

151attiecīgi - jo plašāka ir raidorganizācijas "aptveramības zona",

152jo vairāk auditorijas tā var piesaistīt, jo vairāk ieņēmumu gūt

153no reklāmas. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka ir nepamatoti

154un nekorekti salīdzināt šīs divas faktiski un juridiski pilnīgi

155atšķirīgās situācijas iepriekš minētajā griezumā. Ņemot vērā

156iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA

157izteiktajam argumentam.

1585) AKKA/LAA norāda, ka tās

159uzraudzību iepriekš ir veikusi un turpina veikt Kultūras

160ministrija, kura uzrauga ne tikai AKKA/LAA darbības tiesiskumu

161attiecībā pret autoriem, bet arī AKKA/LAA atlīdzības iekasēšanas

162noteikumu taisnīgumu. Pildot uzraudzības funkcijas, Kultūras

163ministrija pastāvīgi ir bijusi informēta par AKKA/LAA

164piemērotajiem tarifiem, licencēšanas nosacījumiem un citiem

165apstākļiem, kas attiecas uz AKKA/LAA darbību autortiesību

166administrēšanā muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. AKKA/LAA

167nav saņēmusi no Kultūras ministrijas kā speciālās uzraugošās

168iestādes aizrādījumus par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

169īstenošanu muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. Tādējādi

170AKKA/LAA uzskata, ka tā ir tiesīga paļauties, ka tās darbība

171atbilst normatīvo aktu prasībām un tās darbībā nav konstatējami

172pārkāpumi. Sekojoši, ja pie nemainīgiem lietas faktiskajiem

173apstākļiem viena uzraugošā iestāde - Kultūras ministrija -

174nekonstatē nekādus pārkāpumus attiecībā uz AKKA/LAA noteikumiem

175par atlīdzības iekasēšanu (t.sk. atlīdzības apmēru), tad šādus

176pārkāpumus nav pamata konstatēt arī citai iestādei - Konkurences

177padomei.

178Konkurences padome norāda, ka

179saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu

180Konkurences padome - kā kompetentā iestāde, uzrauga, kā tiek

181ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

182izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā,

183citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos. Saskaņā ar

184šajā lēmumā konstatēto AKKA/LAA ir dominējošā stāvoklī Licenču

185izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā

186iepriekš minēto, Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt, vai

187tirgus dalībnieki, kuri atrodas dominējošā stāvoklī kādā

188konkrētajā tirgū, ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli.

189Tādējādi, izvērtējot AKKA/LAA piemērotos autoratlīdzības tarifus

190par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos un konstatējot,

191ka tarifus piemērojot, vērojamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

192izmantošanas pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes AKKA/LAA

193darbībās, Konkurences padome pilda savu ar likumu noteikto

194pienākumu, uzraugot tirgus dalībnieku darbību atbilstību

195konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasībām. To, ka uz mantisko

196tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāattiecina

197Konkurences likuma prasības un Konkurences padomei jāveic

198uzraudzība, ir vēlējies arī likumdevējs, ar 2004.gada 1.maiju

199izslēdzot no Autortiesību likuma 64.panta pirmo daļu, kas līdz

200tam paredzēja attiecīgus izņēmuma noteikumus.4