13. pants

AKKA/LAA 20.11.2008. vēstulē

Nr.2/1-346 minētie argumenti un to izvērtējums

Konkurences padome 21.11.2008.

saņēma AKKA/LAA 20.11.2008. vēstuli Nr.2/1-346 "AKKA/LAA

viedoklis par lietā Nr.154/08/05/9 esošajiem pierādījumiem".

1) AKKA/LAA uzskata, ka

Autortiesību likuma 65.pants paredz atšķirīgus mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumus atkarībā no tā,

vai mantiskās tiesības, kuras tiek administrētas, ir iespējams

īstenot tikai kolektīvi vai to ir iespējams darīt arī individuālā

kārtā. AKKA/LAA norāda, ka saskaņā ar Autortiesību likuma

65.panta pirmās daļas 1.punktu mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un

citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences, savukārt šīs pašas

panta daļas 3.punkts nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija nosaka taisnīgu atlīdzību attiecībā uz

tiem izmantojuma veidiem, kas minēti Autortiesību likuma 63.panta

piektajā daļā.

AKKA/LAA uzskata, ka Autortiesību

likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts uzskatāms par speciālo

tiesību normu attiecībā pret šī paša panta pirmās daļas 1.punktu.

Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka nav pamata pārmetumam, ka AKKA/LAA

ir atteikusies vienoties ar LTA par piemērojamā tarifa apmēru, jo

šī tarifa noteikšana ietilpst AKKA/LAA kompetencē, un nav nekāda

pamata atteikšanos vienoties par atlīdzības apmēru konkrētajā

jomā (autoratlīdzības tarifs par publisko izpildījumu izklaides

vietās) uzskatīt par Konkurences likuma pārkāpuma pazīmi, jo

AKKA/LAA ar likumu ir tieši deleģētas tiesības attiecīgas

atlīdzības apmēru noteikt vienpusēji.

Konkurences padome norāda, ka

AKKA/LAA nav precīzi citējusi Autortiesību likuma 65.panta

pirmajās daļas 1.punktā noteikto, nenorādot citātā būtisku

informāciju, kas ietverta Autortiesību likuma 65.panta pirmās

daļas 1.punkta iekavās, t.i.: "Mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas: 1) vienojas ar

darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās

daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām

- publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par

atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar

kādiem izdod licences; (..)".

Konkurences padome uzskata, ka

Autortiesību likuma 65.panta pirmajā daļā nepārprotami noteikts,

ka viena no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

funkcijām ir vienoties ar darbu izmantotājiem (63.panta piektās

daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā) par atlīdzības lielumu,

maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod

licences, un īpaši izcelts, ka publiskā izpildījuma gadījumā tai

jāvienojas ar darbu izmantotāju apvienību, piemēram, kā konkrētās

lietas ietvaros - LTA. Pretēji AKKA/LAA paustajam viedoklim,

tieši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts ir

vērtējams kā speciālā norma attiecībā pret šī paša panta pirmās

daļas 3.punktu, uz ko norāda 65.panta pirmās daļas 1.punkta

iekavās ietvertā norāde. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai jānosaka taisnīga atlīdzība gadījumos, kad

organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību subjektu

mantiskās tiesības uz likuma pamata.

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome uzskata, ka AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienoties ar darbu

izmantotāju apvienībām, tajā skaitā LTA. No lietas materiāliem

konstatējams, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienu

vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt, kā secināms no

AKKA/LAA sniegtās Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas

1.punkta interpretācijas, AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam,

nemaz neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas

lietotājiem par tarifa apmēru.

2) AKKA/LAA norāda, ka tās

sniegtie skaidrojumi par ģeogrāfiskā kritērija piemērošanas

pamatotību nav uzskatāmi par pretrunīgiem, kā norādīts

Konkurences padomes 11.11.2008. vēstulē Nr.3029, bet gan par

papildinošiem. AKKA/LAA norāda, ka argumenta par klientu plūsmas

sasaisti ar maksājamās atlīdzības apmēru būtība pamatojas nevis

tiešā veikala īpašnieka komerciālā labuma sasaistē ar

autoratlīdzības pieaugumu, bet gan faktā, ka minētā klientu

plūsma atspoguļo mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma

auditoriju. AKKA/LAA piemērotais ģeogrāfiskais tarifu ranžējums

netiek balstīts pieņēmumā, ka veikala ieņēmumi no lielākas

klientu plūsmas ir lielāki, bet gan faktā, ka apdzīvotā vietā,

kur ir liels iedzīvotāju blīvums, muzikālo darbu publiskais

izpildījums veikalā sasniegs lielāku auditoriju nekā mazāk

apdzīvotā vietā, sekojoši arī autoratlīdzībai jābūt lielākai.

Konkurences padome, analizējot

iepriekš minēto un AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē norādīto, ka

iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti atspoguļo arī

to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu

publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja

piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, secināja, ka

veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku

potenciālo klientu loku, tomēr šis ekonomiskais guvums (kas gūts

no lielākā klientu loka) nav uzskatāms par saistāmu ar muzikālo

darbu publisko izpildījumu šajos veikalos (arī AKKA/LAA iepriekš

norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības

ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu).

AKKA/LAA norādīto argumentu, ka

autoratlīdzības pieaugums (piemēram, veikalos) ir saistāms ar

mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma auditoriju,

Konkurences padome neuzskata kā papildinošu argumentu AKKA/LAA

iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par autoratlīdzības tarifu

diferencēšanas principiem, bet gan kā jaunu, AKKA/LAA norādītu

kritēriju autoratlīdzības tarifu diferencēšanai. Ņemot vērā

iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA

noteiktie kritēriji autoratlīdzības tarifu diferencēšanai pēc

ģeogrāfiskā principa uzskatāmi par pretrunīgiem un nepamatotiem

(t.sk. attiecībā uz krasi atšķirīgajām preču cenām Latvijas

dažādos reģionos), nevis papildinošiem, un norāda uz to, ka

AKKA/LAA tarifu ranžēšanai pēc ģeogrāfiskā principa nav vienotas,

pamatotas un uz objektīviem kritērijiem balstītas sistēmas.

Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA norādītajam

argumentam.

3) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

padome nav vērtējusi AKKA/LAA argumentus par ģeogrāfiskā

ranžējuma piemērošanu citās ES valstīs, aprobežojoties tikai ar

fakta konstatāciju, ka šāds ranžējums nepastāv Lietuvā un

Igaunijā.

Kā minēts jau iepriekš lēmuma

tekstā, Konkurences padome neiebilst pret ģeogrāfiskā kritērija

piemērošanu, nosakot autoratlīdzības tarifus. Konkurences padome

iebilst pret tādu autoratlīdzības tarifu noteikšanu, kuru

piemērošanai un diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kā dominējošā

stāvoklī esošs tirgus dalībnieks, nav definējusi skaidrus,

objektīvus pamatotus un nepārprotamus kritērijus ģeogrāfiskajam

ranžējumam un tā "soļiem" (skatīt arī Lēmuma 11.5.punktu).

4) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences

padomes lēmumā lietā Nr.2454/06/05/19 par pamatotu tika atzīts ne

tikai ranžējums vietējā/reģionālā/nacionālā apraide, bet arī tas,

ka atsevišķs (lielāks) tarifs tiek piemērots Rīgas reģionālajām

raidstacijām. AKKA/LAA tāpat norāda, ka ranžējums

reģionālā/nacionālā pēc būtības tieši ņem vērā aptveramās zonas

iedzīvotāju skaitu, kas tiek noliegts Konkurences padomes vēstulē

Nr.3029. Pie šādiem apstākļiem AKKA/LAA uzskata, ka Konkurences

padome, vērtējot AKKA/LAA tarifu ģeogrāfisko ranžējumu, nav

ņēmusi vērā AKKA/LAA argumentus par šāda ranžējuma pamatotību

(gan teorētiskais pamatojums - publiskā izpildījuma auditorija,

gan salīdzinošais pamatojums - piemērošana citās valstīs un

atzīšana par pamatotu citos Konkurences padomes lēmumos) un savos

secinājumos nonāk pretrunā ar pašas iepriekš pieņemtajiem

lēmumiem.

Konkurences padome paskaidro, ka

attiecībā uz lietā Nr.2454/06/05/19 esošo informāciju un pieņemto

lēmumu, AKKA/LAA bija skaidri un nepārprotami definējusi

kritērijus, pēc kuriem raidorganizācijām tika piemēroti

autoratlīdzības tarifi, un šie kritēriji bija: izmantoto darbu

daudzums programmās, teritoriālā aptveramība, raidorganizācijas

raidlaika ilgums diennaktī, raidorganizācijas ieņēmumi. Turklāt,

kā norādīts iepriekš lēmuma tekstā, jāņem vērā būtisks apstāklis,

kura dēļ abas lietas nav salīdzināmas, t.i., atšķirībā no

veikaliem, raidorganizāciju, jo īpaši radio, saimnieciskā darbība

ir tieši saistīta ar mūzikas atskaņošanu - nevis kā veikalu

gadījumā, kur mūzika ir "fons, bez kura var arī iztikt". Un

attiecīgi - jo plašāka ir raidorganizācijas "aptveramības zona",

jo vairāk auditorijas tā var piesaistīt, jo vairāk ieņēmumu gūt

no reklāmas. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka ir nepamatoti

un nekorekti salīdzināt šīs divas faktiski un juridiski pilnīgi

atšķirīgās situācijas iepriekš minētajā griezumā. Ņemot vērā

iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA

izteiktajam argumentam.

5) AKKA/LAA norāda, ka tās

uzraudzību iepriekš ir veikusi un turpina veikt Kultūras

ministrija, kura uzrauga ne tikai AKKA/LAA darbības tiesiskumu

attiecībā pret autoriem, bet arī AKKA/LAA atlīdzības iekasēšanas

noteikumu taisnīgumu. Pildot uzraudzības funkcijas, Kultūras

ministrija pastāvīgi ir bijusi informēta par AKKA/LAA

piemērotajiem tarifiem, licencēšanas nosacījumiem un citiem

apstākļiem, kas attiecas uz AKKA/LAA darbību autortiesību

administrēšanā muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. AKKA/LAA

nav saņēmusi no Kultūras ministrijas kā speciālās uzraugošās

iestādes aizrādījumus par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

īstenošanu muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. Tādējādi

AKKA/LAA uzskata, ka tā ir tiesīga paļauties, ka tās darbība

atbilst normatīvo aktu prasībām un tās darbībā nav konstatējami

pārkāpumi. Sekojoši, ja pie nemainīgiem lietas faktiskajiem

apstākļiem viena uzraugošā iestāde - Kultūras ministrija -

nekonstatē nekādus pārkāpumus attiecībā uz AKKA/LAA noteikumiem

par atlīdzības iekasēšanu (t.sk. atlīdzības apmēru), tad šādus

pārkāpumus nav pamata konstatēt arī citai iestādei - Konkurences

padomei.

Konkurences padome norāda, ka

saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu

Konkurences padome - kā kompetentā iestāde, uzrauga, kā tiek

ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā,

citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos. Saskaņā ar

šajā lēmumā konstatēto AKKA/LAA ir dominējošā stāvoklī Licenču

izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā

iepriekš minēto, Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt, vai

tirgus dalībnieki, kuri atrodas dominējošā stāvoklī kādā

konkrētajā tirgū, ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli.

Tādējādi, izvērtējot AKKA/LAA piemērotos autoratlīdzības tarifus

par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos un konstatējot,

ka tarifus piemērojot, vērojamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

izmantošanas pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes AKKA/LAA

darbībās, Konkurences padome pilda savu ar likumu noteikto

pienākumu, uzraugot tirgus dalībnieku darbību atbilstību

konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasībām. To, ka uz mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāattiecina

Konkurences likuma prasības un Konkurences padomei jāveic

uzraudzība, ir vēlējies arī likumdevējs, ar 2004.gada 1.maiju

izslēdzot no Autortiesību likuma 64.panta pirmo daļu, kas līdz

tam paredzēja attiecīgus izņēmuma noteikumus.4