6. pants

Lietas apstākļu

un lietas dalībnieku darbību juridiskais novērtējums

Lai konstatētu Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā noteikto aizlieguma pārkāpumu, ir

jāpierāda, ka:

1) starp LZRA biedriem ir pastāvējusi vienošanās par tiešu vai

netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to

veidošanas noteikumiem attiecībā uz maksu par zvērināta revidenta

pakalpojumiem;

2) vienošanās mērķis vai sekas bija kavēt, ierobežot vai

deformēt konkurenci Latvijas Republikas teritorijā.

Vienošanās saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 11.punktu ir

arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus

dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās

amatpersona. Savukārt saskaņota darbība ir jebkuri tieši vai

netieši tāda veida kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuri

atklāj konkurentam darbības, kuras tie nolēmuši vai plāno veikt

tirgū, kur šādu kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus

konkurences apstākļus, kuri neatbilst konkrētā tirgus normāliem

apstākļiem5.

Attiecībā uz aizliegtas vienošanās seku konstatēšanu jānorāda,

ka, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana

vai deformēšana, tad tā ir kvalificējama kā konkurences tiesību

pārkāpums neatkarīgi no tā, vai šo saskaņoto darbību rezultātā ir

iestājušās konkurenci kavējošas, ierobežojošas vai deformējošas

sekas.

Gan Eiropas Kopienu, gan Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts

princips, ka nav nepieciešams pierādīt faktiskās negatīvās sekas

konkurencei, ja ir pierādīts fakts, ka vienošanās mērķis ir bijis

kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci6.

No Konkurences likuma 11.pantā

ietverto normu konteksta izriet, ka likumdevējs Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ir uzskaitījis tās

tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un kuras

tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas. Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās dalībnieku mērķis kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci, vai attiecīgas sekas

konkurencei, normas piemērotājam ir īpaši jāpierāda tad, ja

faktiskais gadījums neatbilst kādam no normā minētajiem

speciālajiem tiesiskajiem sastāviem7. Līdz ar to

secināms, ka, konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas

atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktam, šo

darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana, un tas īpaši nav jāpierāda.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē

"mērķis" nenozīmē dalībnieku subjektīvo attieksmi, bet

gan attiecīgās vienošanās objektīvu nozīmi un nolūku tajā

ekonomiskajā kontekstā, kādā to ir domāts īstenot8.

Tas nozīmē, ka, ja tiek konstatēts, ka neatkarīgi tirgus

dalībnieki, šajā gadījumā zvērināti revidenti, ir vienojušies par

minimālās cenas noteikšanu, kas atbilst Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam un ir pierādīts, ka

vienošanās izpaudās kā LZRA kopsapulces 1997.gada 16.maija

lēmums, tad mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci

"atklājas" šādā LZRA biedru pieņemtā lēmumā.

Vienlaicīgi Konkurences padome konstatē, ka atbrīvojums saskaņā

ar Noteikumiem Nr.798 minētajai vienošanai par minimālās cenas

noteikšanu nav piemērojams, ņemot vērā to, ka konkrētā vienošanās

ir atzīstama par horizontālo karteļa vienošanos un šādas rīcības

mērķis objektīvā nozīmē bija: 1) mākslīgi sadārdzināt pakalpojumu

cenas par gada pārskata revīzijas veikšanu, nosakot minimālās

maksas apjomu; 2) konkurences ierobežošana, kavēšana un

deformēšana Konkurences likuma kontekstā.

Ņemot vērā Lietā konstatētos

apstākļus, secināms, ka vienošanās par minimālās cenas noteikšanu

iesaistīti visi LZRA biedri, jo LZRA organizētajā kopsapulcē, kas

notika 1997.gada 16.maijā, kopumā piedalījās (*) un lēmums tika

pieņemts ar balsu vairākumu (*).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

Konkurences padome secina, ka izpildās visi aizliegtas

vienošanās, kas noteikta Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā, tiesiskā sastāva kritēriji, lai būtu pamats konstatēt, ka

LZRA darbībās, pieņemot augstāk minēto kopsapulces lēmumu, ar

kuru tika noteikta minimālā maksa par attiecīgo zvērinātu

revidentu pakalpojumu, ir saskatāma aizliegta vienošanās

Konkurences likuma izpratnē.

Turklāt, lai arī konkrētajā gadījumā

ir konstatēts aizliegtas vienošanās mērķis kavēt, ierobežot vai

deformēt konkurenci un faktiskās negatīvās sekas nav nepieciešams

pierādīt, ir jānorāda, ka Lietā tika konstatēts, ka, izvērtējot

tos gadījumus, kad, neklasificējoties Gada pārskatu likuma

54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, maksa par

revīzijas pakalpojumu bijusi Ls 500, Konkurences padome konstatē,

ka revidējamo uzņēmumu apgrozījums tad ir bijis robežās no Ls

0,00 līdz Ls 741 141,00. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka

daļa zvērinātu revidentu maksu par saviem pakalpojumiem nosaka

patstāvīgi, neņemot vērā LZRA 1997.gada 16.maija kopsapulcē

pieņemto lēmumu, bet daļa - joprojām ievēro. Uz to, ka joprojām

pastāvēja iepriekš konstatētā vienošanās, netieši norāda arī LZRA

pārstāves K.P. teiktais LTA 2010.gada 17.februāra sapulcē par to,

ka LZRA ir lēmums "par pakalpojumu saņemt ne mazāk kā 500

lati". Konkurences padome uzskata, ka tajos gadījumos,

kad uzņēmuma apgrozījums ir Ls 0,00 un tas faktiski nedarbojas,

gada pārskata revīzijas darba apjoms tad, iespējams, nav liels,

līdz ar to arī maksai par šo pakalpojumu tad nevajadzētu būt

augstai. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka, kaut

arī minētajā situācijā, lai konstatētu Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu, ir pietiekami, ka ir

konstatēts LZRA vienošanās mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci, taču LZRA pārstāves LTA sapulcē norādītais un Lēmuma

5.3.punktā konstatētie LZRA biedru aptaujas rezultāti liecina arī

par LZRA vienošanās sekām, jo daļa zvērinātu revidentu LZRA

kopsapulces lēmumā nolemto ir ievērojuši, līdz ar to mākslīgi

sadārdzinot konkrēto pakalpojumu.