37. pants

1SIA "RIMI Latvia" iebildumi par lietā

2Nr.P/09/06/5 konstatētajiem pierādījumiem

3KP Izpilddirekcija 22.09.2010 ar vēstuli Nr.2017 nosūtīja SIA

4"RIMI Latvia" uzaicinājumu iepazīties ar lietā

5Nr.P/09/06/5 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit

6dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas. KP 05.10.2010 saņēma

7SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju 05.10.2010

8vēstules atveidojumu faksimilā un 11.10.2010 vēstules oriģinālu,

9kurā sniegts viedoklis un iebildumi par lietā esošajiem

10pierādījumiem.

1137.1. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP

12ignorējusi to, ka piena un piena produktu ražotājiem ir vērā

13ņemami alternatīvi preču noieta kanāli, t.i., mazie veikali un,

14jo īpaši, tirgi un tā saucamā sētas tirdzniecība".

15SIA "RIMI Latvia" norāda,

16ka KP, neatsaucoties ne uz kādiem pierādījumiem esot norādījusi,

17ka "iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildus resursus, tās

18ir realizējamas ilgtermiņa un nav uzskatāmas par vērā ņemamu

19alternatīvu", kā arī tiek norādīts, ka KP 22.09.2010.

20vēstules Nr.2017 (turpmāk tekstā - Vēstule) 6.punktā nav minēti

21tādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka KP vispār būtu

22analizējusi ģeogrāfisku aizvietojamību iepirkumam piena un piena

23produktu tirgū.

24KP, nonākot pie 22.09.2010 vēstulē Nr.2017 izklāstītajiem

25konstatējumiem/ secinājumiem, ir balstījusies uz datiem, kas

26atspoguļo realizācijas apjomus atsevišķi sadalījumā pa kanāliem -

27SIA "RIMI Latvia", lielveikalu tīkli kopā, mazie un

28neatkarīgie veikali kopā, HoReCa, eksports. Ņemot vērā minēto, ka

29realizācijas apjoms mazos un neatkarīgos veikalos tikai kopā

30veido līdzvērtīgu realizācijas apjomu vienam mazumtirdzniecības

31tīklam, kā arī piena produktu portfeļa efektu, kas vienuviet

32koncentrē plašu piena produktu klāstu, KP uzskata par pamatotu

33secinājumu, ka AS "Valmieras piens" produkcijas

34apjomam, kas tiek realizēts SIA "RIMI Latvia" Latvijas

35teritorijā, alternatīvi noieta kanāli nepastāv.

36Lai gan AS "Valmieras piens" eksporta apjoms

372009.gadā veidoja (*)(<30%) no visa pārdošanas apjoma,

38galvenās eksportpreces bija sausie produkti un biezpiens, kas

39veidoja (*) no kopējiem eksporta apjomiem. Taču AS

40"Valmieras piens" produktu portfelis sastāv no 13

41produktu grupām, kas bez šiem, uz eksportu orientētajiem

42produktiem ir arī piens, kefīrs, jogurts u.c. Uzņēmums to

43ražošanai, iepakošanai, virzīšanai tirgū, atpazīstamības

44nodrošināšanai jau ir veicis noteiktus ieguldījumus, un tam

45nepārtraukti ir nepieciešami resursi, lai varētu nodrošināt visu

46šo procesu kopumu, kā arī turpinātu attīstīt savu piedāvājumu.

47Pat ja tuvāko divu gadu laikā AS "Valmieras piens"

48eksporta apjomus kāpinās līdz 50%, pamatojoties uz 2009.gada

49datiem, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" realizētie

50produkcijas apjomi veido vairāk nekā 20%, kas pašreizējā

51situācijā uzskatāms par ļoti būtisku ieņēmumu un līdz ar to

52finanšu resursu avotu.

53Papildus norādāms, ka KP vērtējumā ir ņemts vērā ne tikai tas,

54ka AS "Valmieras piens" spēj vai nespēj pārorientēt

55ekvivalentu apjomu SIA "RIMI Latvia" realizētajam

56(jebkādu piena produktu veidā - piens, biezpiens, siers utt.) uz

57citiem realizācijas kanāliem Latvijas ietvaros vai ģeogrāfiskā

58aspektā, bet arī tas, vai AS "Valmieras piens" spētu

59pārorientēt SIA "RIMI Latvia" realizēto preču

60sortimentu attiecīgajā apjomā uz citiem realizācijas kanāliem.

61Mēģinot pārorientēt attiecīgā sortimentā un apjomā preces, kas ir

62orientētas tikai uz pārdošanu mazumtirdzniecībā, ģeogrāfiskā

63aspektā (uz kaimiņvalstīm), AS "Valmieras piens" būtu

64jāved sarunas un jāslēdz līgumi ar mazumtirgotājiem, kas darbojas

65attiecīgajās teritorijās.

66KP atkārtoti norāda, ka Vēstules 6.punktā, nosakot ģeogrāfisko

67teritoriju piena un piena produktu iepirkumam, ir vadījusies pēc

68SIA "RIMI Latvia" 07.05.2010 vēstulē Nr.01/01-156

69sniegtajiem datiem, no kuriem veikts aprēķins un konstatēts, ka

702008.gadā no visa piena un piena produktu grupas SIA "RIMI

71Latvia" iepirkuma imports, tai skaitā pašzīmolu preču

72imports, veidoja vien (*)(<20%), bet 2009.gadā (*)(<30%).

73Ja produkti tiek skatīti atsevišķos tirgos un analizēts ārvalstu

74zīmolu produktu īpatsvars kopējā zīmolu produktu daudzumā un

75ārvalstu pašzīmolu īpatsvars kopējā pašzīmolu produkcijas apjomā,

76konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" pašzīmolu produktu

77importa iepirkuma daļa piena un piena produktu grupā 2008. un

782009.gadā bija (*)(<10%). Turklāt pašzīmolu preces no

79patērētāju uztveres viedokļa visdrīzāk tiktu identificētas kā SIA

80"RIMI Latvia" produkcija nevis saistībā ar kādu

81ražotāju. Līdz ar to KP uzskata par pamatotu noteikt piena un

82piena produktu iepirkumu tirgu Latvijas teritorijas ietvaros.

8337.2. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka tai nav

84saprotams: "Kādā veidā RIMI pašzīmola preču atrašanās

85mazumtirdzniecības vietās nostiprina SIA "RIMI Latvia",

86kā mazumtirgotāja, iepirkuma varu pret ražotājiem. Tas, ka SIA

87"RIMI Latvia" darbojas piena un piena produktu

88mazumtirdzniecības tirgū pierāda vien to, ka RIMI ir vienlaikus

89gan klients, gan arī konkurents ražotājiem. Fakts, ka RIMI ir

90konkurents, nedod tam nekādas priekšrocības sarunās ar

91piegādātājiem."

92Kontekstā ar iepriekšminēto izteiktais secinājums, ka

93pašzīmola preču atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina

94mazumtirgotāja iepirkuma varu pret konkurējošo produktu

95piegādātājiem, saprotams tādējādi, ka, SIA "RIMI

96Latvia" turpinot paplašināt pašzīmola preču apjomu pārtikas

97preču grupā (lēmuma tabula Nr.6), ražotāji neapšaubāmi saskaras

98ar zīmola preču aizvietošanas vai pat izstumšanas risku. Proti,

99mazumtirgotājam kā galapircējiem piedāvātā sortimenta veidotājam

100un tirdzniecības organizētājam ir iespējams paplašināt

101piedāvājumu ar lētākām, ražotāja precēm alternatīvām pašzīmola

102precēm, to attiecīgi pamanāmākā veidā aizgādājot līdz

103patērētājam. Turklāt mazumtirgotāja priekšrocība ir tā rīcībā

104esošā produktiem specifiskā informācija, kas izriet no tā

105pašzīmola preču pasūtītāja statusa. Mazumtirgotāja un piegādātāja

106vienošanos lielā mērā ietekmē mazumtirgotāja pašzīmolu un

107ražotāju zīmola preču savstarpējais konkurences

108spiediens.67 Informācijas asimetriskums ietekmē

109vienošanās varas sadalījumu starp abām pusēm, un parasti tai

110pusei, kurai ir vairāk informācijas, t.sk. specifiskās, piemēram,

111par preču ražošanas izmaksu un peļņas izmaiņām atkarībā no apjoma

112maiņas, ir iespējams panākt labākus vienošanās nosacījumus.

113Turklāt SIA "RIMI Latvia" priekšrocība ir tās iespēja

114analizēt darbību katrā no saviem tirdzniecības tīkliem atsevišķi

115- gan RIMI, gan Supernetto. Taču AS "Valmieras piens",

116nesaņemot pilnvērtīgu informāciju par tās produkcijas

117realizācijas apjomu Supernetto tīklā un RIMI tīklā atsevišķi,

118šādu plānošanu un analīzi nav iespējams veikt. SIA "RIMI

119Latvia" gan kā mazumtirgotājam, gan kā ražotāju konkurentam,

120ir šāda informācija attiecībā uz konkurējošo preču ražošanu, un

121tas attiecīgi palielina tā iepirkuma varu attiecībā pret

122piegādātājiem.

12337.3. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka salīdzināt SIA

124"RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens" gada

125kopējo apgrozījumu nav adekvāti. Vienlaicīgi norādot, ka adekvāti

126būtu salīdzināt ražotāja un mazumtirgotāja spēka samēru tieši

127konkrētajā iepirkuma tirgū gūtos apgrozījumus.

128Kopējā apgrozījuma salīdzinājums starp mazumtirgotāju (SIA

129"RIMI Latvia") un piegādātāju (AS "Valmieras

130piens") ir viens no piegādātāja atkarības rādītājiem. Tas

131balstīts uz novērtējumu, kādus finanšu resursus katrs uzņēmums ir

132spējīgs akumulēt. KP, salīdzinot mazumtirgotāja un piegādātāja

133kopējos gada apgrozījumus, ir salīdzinājusi kopējo spēka samēru

134mazumtirgotājam un piegādātājam, neizdalot spēka samērīgumu

135konkrēti pa iepirkumu tirgiem, jo mazumtirgotāja finanšu resursus

136veido ne tikai piena un to produktu iepirkums, bet visu citu

137preču iepirkums.

13837.4. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

139analizējot 2009.gada vidējā iepirkuma apjoma palielinājumu uz

140piegādātāju, vidējā iepirkuma vērtības samazinājumu un sortimenta

141vienību nonāk pie pārsteidzošiem secinājumiem, t.i., ka, ja

142iepirkuma apjoms ir palielinājies, bet iepirkuma vērtība un

143sortiments samazinājies, tad patērētāji ir pārorientējušies uz

144pašzīmola precēm.

145KP šādu secinājumu nav izdarījusi, vien

146izteikusi iespējamību, ka sakarā ar pirktspējas kritumu SIA

147"RIMI Latvia", iespējams, atteikusies no daudzu piena

148un piena produktu piegādes un tirdzniecības, tā vietā piedāvājumu

149orientējot uz lētāku produkciju, t.sk. pašzīmola precēm. Minētais

150ir vērtējams kopsakarā ar turpat68 konstatēto, ka

1512008.gadā RIMI pašzīmola preču īpatsvars piena un piena produktu

152kategorijā (izņemot majonēzi un saldējumu) bija (*)(<20%), bet

1532009.gadā tas ir pieaudzis līdz (*)(<20%)69. Tajā

154pašā laikā kopējās piena un piena produktu grupas pašzīmola preču

155īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā

156bija (*)(<30%), bet 2009.gadā sasniedza

157(*)(<30%).70

15837.5. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

159analizējot AS "Valmieras piens" atkarību no SIA

160"RIMI Latvia", nepietiekami objektīvi atspoguļo lietas

161izpētes rezultātā gūtos datus. Piemēram, tiek norādīts, ka AS

162"Valmieras piens" apgrozījums kopējā SIA "RIMI

163Latvia" piena un piena produktu grupas apgrozījumā

1642008.-2009.gadā veidoja (*)(<10%). (..) Vienlaicīgi

165konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA

166"RIMI Latvia" 2009.gadā samazinājies par (*)(<20%),

167t.i., no (*) uz (*)". No iepriekšminētā SIA "RIMI

168Latvia" nav skaidrs, kādā veidā AS "Valmieras

169piens" apgrozījums var vienlaicīgi konstanti 2008.-2009.gadā

170veidot (*)(<20%) un 2009.gadā samazināties par

171(*)(<20%).

172KP paskaidro, ka šādu konstantu skaitli, neraugoties uz AS

173"Valmieras piens" īpatsvara samazinājumu SIA "RIMI

174Latvia" piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā, var

175iegūt, ja vienlaikus attiecīgi samazinājies arī SIA "RIMI

176Latvia" kopīgais piena produktu grupas apgrozījums. Gan

1772008., gan 2009.gadā AS "Valmieras piens" apgrozījums

178veidoja

179(*)(<20%) SIA

180"RIMI Latvia" kopējā piena un piena produktu grupas

181apgrozījumā - attiecīgi 2008.gadā (*)(<10%) ((*) (AS

182"Valmieras piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI

183Latvia" kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā)

184x 100%) un 2009.gadā (*)(<10%) ((*) (AS "Valmieras

185piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI Latvia"

186kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā) x 100%), taču

187par (*) 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies

188AS "Valmieras

189piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia"

190(*).

19137.6. Vienlaikus SIA "RIMI Latvia" norāda uz to,

192ka KP ir koncentrējusi savu analīzi uz krīzes periodu, kura

193laikā, neatkarīgi no mazumtirgotāja varas un ražotāja vēlmēm pats

194tirgus spiež tirgus dalībniekiem nemitīgi samazināt cenas. Kā arī

195tiek norādīts uz to, ka KP, lai secinājumi par iepirkuma varas

196pierādīšanu būtu pamatoti, bija nepieciešams: 1) veikt vēsturisku

197salīdzinājumu, izmantojot, vismaz daļēji, arī datus no

198iepriekšējiem gadiem; 2) veikt tā paša un citu, līdzīgu, ražotāju

199cenu politikas salīdzinājumu ne tikai tīkla RIMI ietvaros, bet

200gan salīdzināt ar cenām, kuras tiek piedāvātas citiem, ieskaitot

201mazākajiem tirgotājiem.

202Tautsaimniecības (pieprasījuma) kritums ir objektīvs faktors,

203kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē tirgus dalībniekus gan

204ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī. Apgrozījuma kritums

205mazumtirdzniecībā neizbēgami skar ražotājus, kuru preces

206mazumtirgotājs tirgo.

207Konkrētajā lietā un citās apvienošanās lietās vērtētie fakti

208nenorāda uz to, ka šādas SIA "RIMI Latvia" pozīcijas

209tirgū 2010.gadā ir būtiski mainījušās un tā iepirkuma vara ir

210samazinājusies. No iesniegtajiem apvienošanas ziņojumiem KP ir

211skaidri konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" kā

212mazumtirgotājs būtiski paplašinās, nostiprinot savas pozīcijas

213mazumtirdzniecības tirgū. SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma

214kritums 2008.gadā un 2009.gadā nebija tik būtisks kā kopumā

215mazumtirdzniecībā. SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības

216apgrozījums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par

217(*)(<20%), tajā pašā laikā kopējās mazumtirdzniecības

218nespecializētos veikalos un mazumtirdzniecības apgrozījums

219nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika,

220dzērieni un tabaka, samazinājās par 17%. Tāpat KP nav

221konstatējusi, ka AS "Valmieras piens" vai kāda cita

222ražotāja apgrozījums būtu vairākkārtīgi pieaudzis 2010.gadā,

223kļūstot dominējošs savā ražošanas segmentā, un tā rezultātā

224iespējams papildus būtu izvērtējams, vai ir konstatējama tā

225atkarība no SIA "RIMI Latvia".

226Situācijas, kad mazākiem veikaliem tiek piemērotas lielākas

227iepirkuma cenas, var norādīt tikai uz faktu, ka šiem

228mazumtirgotājiem, iespējams, nav iepirkuma varas. Vienlaikus

229pārstrādes komercsabiedrības, tostarp AS "Valmieras

230piens", lai kompensētu peļņas nepietiekamību, pārdodot pienu

231un piena produktus lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, ir

232spiestas paaugstināt cenu mazāk ievērojamiem klientiem, veidojot

233"ūdens gultas efektu"71. Līdz ar to šāda

234situācija noved pie rezultāta, kad patērētāji, kuriem tuvumā nav

235pieejami SIA "RIMI Latvia" veikali, taču tie tomēr

236vēlas iegādāties AS "Valmieras piens" produkciju, var

237būt spiesti, iegādājoties šo produkciju citos, piem., mazos un

238neatkarīgos veikalos, par to pārmaksāt. Bez tam aprakstītā

239situācija atspoguļojas ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz

240konkurences situāciju kopumā, jo rezultātā pieaug SIA "RIMI

241Latvia" vara un tiek veicināta mazo un vidējo uzņēmumu

242izzušana.

243Tāpat konstatējams, ka AS "Valmieras piens"

244nerentablo produktu realizāciju kompensē ar rentablās produkcijas

245ienākumiem. KP vienlaikus konstatējusi, ka SIA "RIMI

246Latvia" ir spējusi ietekmēt AS "Valmieras piens"

247arī tāpēc, ka SIA "RIMI Latvia" realizē lielāko vai

248vismaz ievērojamu daļu no piena pārstrādes komercsabiedrības

249ražotās produkcijas, tādējādi gan piena pārstrādātāja ienākumi,

250gan, iespējams, arī darbība tirgū ir atkarīga no šī

251mazumtirgotāja.

25237.7. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka KP

253vēstulē nav apskatījusi jautājumu par Supernetto atlaides

254uzspiešanu AS "Valmieras piens", jo Konkurences likuma

25513.panta otrās daļas 2.punkts piemērojams tikai tādiem

256noteikumiem, kas uzspiesti un piemēroti.

257Konstatējot, ka tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī

258mazumtirdzniecībā un tam ir iepirkuma vara, ir pamatoti secināt,

259ka tas spēj piegādātājam uzspiest/piemērot sev izdevīgus līguma

260noteikumus. Vērtējot pārkāpumu, var būt nozīmīgs pastiprinošs

261fakts, ka pats līguma slēgšanas process ir noritējis

262mazumtirgotājam subjektīvas rīcības rezultātā izteikti uzspiežot

263sev vēlamos līguma noteikumus vai arī rīcības uzspiešana ir

264notikusi līguma īstenošanas (piemērošanas) procesā. Bet

265uzspiešana/piemērošana kā darbība ir subjektīva attieksme.

266Būtiskāk ir noteikt vai līguma noteikumi ir objektīvi vērtējami

267netaisnīgi un nepamatoti.

268Turklāt SIA "RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka

269veicināšanas atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu

270un attiecīgi panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

271Minētais arī norāda, ka veicināšanas atlaides iekļaušanu līgumā

272ir iniciējusi SIA "RIMI Latvia" nevis AS

273"Valmieras piens". Veids un darbības, kā AS

274"Valmieras piens" piekritusi šādām veicināšanas atlaižu

275atlaidēm, nav izšķirošs.

27637.8. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka

277"iepirkuma cenas nav regulējamas, t.i., KP 22.09.2010

278vēstulē Nr.2017 faktiski analizē, vai SIA "RIMI Latvia"

279ir tiesīga noteikt zemāku iepirkuma cenu precēm, kuras tirgojamas

280Supernetto zemo veikalu ķēdē. Turklāt KP nonāk pie secinājuma, ka

281zemākas iepirkuma cenas kā parasti noteikšana nav objektīvi

282pamatota, jo Supernetto tīklā netiek pārdoti piegādātāja īpaši

283piemēroti produkti. KP arī pamāca, ka zemāku gala cenu RIMI

284jāpanāk ar citiem līdzekļiem, nevis zemāku iepirkuma cenu."

285SIA "RIMI Latvia" ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir

286klaji prettiesiska, jo KP nav pilnvaru tieši vai netieši regulēt

287mazumtirgotāju iepirkuma cenas. Vienlaicīgi SIA "RIMI

288Latvia" norāda, ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

2892.punkts neattiecas uz iepirkuma cenām.

290KP nav cenu regulējošas funkcijas, taču tās funkcijas ļauj

291vērtēt mazumtirgotāja atlaižu piemērošanas taisnīgumu un

292pamatotību, t.sk. Supernetto (veicināšanas atlaides) piemērošanas

293taisnīgumu un pamatojumu. KP Vadlīnijās Konkurences likuma

29413.panta otrās daļas piemērošanai ir sniegusi skaidrojumu, ka

295jebkurai atlaidei ir jābūt skaidrai, pamatotai,

296nediskriminējošai.

297Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā ietvertā

298norma paredz izvērtēt, vai atlaides nav netaisnīgas un

299nepamatotas. KP līdzšinējie argumenti nenorāda uz to, ka tā

300vēlētos noteikt konkrētu cenu iepirkuma vai mazumtirdzniecības

301līmenī, ko SIA "RIMI Latvia" būtu jāievēro. Līdzšinējā

302KP pieeja ir saistīta ar atlaižu ekonomiskā pamatojuma

303izvērtējumu. Tās vērtēšanas procesā, neizbēgami, ir vērtējami arī

304gala cenu veidojošie elementi.

30537.9. SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie pārstāvji

30626.06.2009 vēstulē uzskata, ka Supernetto (veicināšanas atlaide)

307atlaide ir taisnīga un pamatota šādu iemeslu dēļ:

3081) Supernetto iepirkumu cena ir

309zemāka nekā parastā iepirkumu cena, jo vienīgi ar izmaksu

310samazinājumu un mazumtirgotāja uzcenojuma samazinājumu nav

311iespējams panākt pietiekami pievilcīgas pārdošanas cenas, kas

312raksturotu zemo cenu veikalu tīklus;

3132) zemākas iepirkuma cenas

314piedāvājums ir izdevīgs ne tikai patērētājam un mazumtirgotājam,

315bet arī ražotājam. Zemo cenu veikalu tīkli ir vienkāršas

316stratēģijas rezultāts. Preču sortiments ir vairākkārt šaurāks

317nekā parasto veikalu sortiments, tā rezultātā samazinās preču

318savstarpējā konkurence, samazinās veikalu darbības izmaksas un

319būtiski palielinās katras preces pārdošanas apjomi. Turklāt šajos

320veikalos ir tiesības iekļūt jebkuram ražotājam neatkarīgi no to

321preču atpazīstamības. Zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka

322preces cena un kvalitāte un nevis zīmols un tā atpazīstamība.

323Papildus SIA "RIMI

324Latvia" arī paskaidroja, ka Supernetto iepirkuma cenas

325atšķirības no parastām iepirkuma cenām nav skaidrojamas ar apjoma

326pieaugumu.

327KP daļēji piekrīt SIA "RIMI Latvia" argumentam, ka

328zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka preces cena un

329kvalitāte, nevis zīmols un tā atpazīstamība. Līdzšinējā SIA

330"RIMI Latvia" pieeja norāda uz to, ka Supernetto

331veikalu sortimentā tai ir būtiski iekļaut arī zīmolu preces, bez

332kurām sortimenta izveidošana Supernetto veikalā nav iespējama.

333Iegūtie pierādījumi liecina, ka veicināšanas atlaides noteikšana

334zemākas iepirkuma cenas noteikšanai Supernetto nav tik būtiska.

335Piemēram, atsevišķu piegādātāju zīmolu precēm atspirdzinošo

336dzērienu (Coca-cola) un uzkodu (Ādažu čipsi) preču grupās

337veicināšanas atlaide netiek piemērota. Vai arī, piemēram, SIA

338"Rīgas piensaimnieks" Supernetto piegādātām precēm

339piemērotās atlaides ir daudz mazākas (sieriņš "Kārums"

340un jogurts "Zilonītis" - (*)(<10%)).

34137.10. SIA "RIMI Latvia" vēstulē atkārtoti norāda

342uz to, ka Supernetto atlaide ir taisnīga un pamatota, turklāt SIA

343"RIMI Latvia" norāda, ka KP ir pieļāvusi vairākas

344būtiskas kļūdas, kas pašas par sevi noved pie jebkādu secinājumu

345nepamatotības:

346KP izmanto vēstules

3474.tabulā72 ietvertos datus, lai izdarītu

348secinājumu, ka RIMI ir spējusi panākt labvēlīgākus iepirkuma

349nosacījumus nekā citi AS "Valmieras piens" klienti. Tik

350tiešām, no tabulas izriet cenu atšķirība, bet KP ignorē pašas

351konstatēto faktu, ka AS "Valmieras piens" lielākais

352klients ir SIA "RIMI Latvia" un (..) cenu starpība ir

353tik liela, ka ir skaidrs objektīvs un ar uzspiešanu nesaistīts

354pamatojums cenu atšķirībām.

355KP norāda, ka, izstrādājot Konkurences likuma grozījumus un

356Vadlīnijas to piemērošanai attiecībā uz 13.panta otro daļu,

357patiesi ir norādījusi, ka ir atļauta apjoma atlaide, kas atbilst

358principam - jo lielāku apjomu piegādā, jo lielāka atlaide tiek

359piemērota.

360KP nesaskata pamatojumu tam, ka AS "Valmieras piens"

361būtu no savas puses tieši Supernetto veikaliem izvēlējusies

362piemērot šādu veicināšanas atlaidi kā apjoma atlaidi, ņemot vērā,

363ka SIA "RIMI Latvia" ir lielākais klients. To preču,

364kas tiek realizētas arī Supernetto veikalos un SIA "RIMI

365Latvia" hipermārketa un supermārketa koncepta veikalos,

366apgrozījums ir vienāds vai būtiski neatšķiras. Turklāt SIA

367"RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka veicināšanas

368atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu un attiecīgi

369panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

370Tāpat konstatējams, ka Līguma Pielikumā Nr.10 noteiktā

371veicināšanas atlaide nav atkarīga no realizētā apjoma Supernetto,

372t.i., mainoties apjomam, nepastāv iespēja, ka varētu mainīties

373(palielināties, samazināties) veicināšanas atlaide. Kā norādījusi

374AS "Valmieras piens" 10.08.2010 sarunu protokolā, tad

375pārdošanas apjomi Supernetto var svārstīties diezgan būtiski un

376tas ir atkarīgs no plānotām aktivitātēm gan pašas AS

377"Valmieras piens" produktiem, gan arī pārējiem

378konkurentu produktiem konkrētā mazumtirdzniecības tīkla

379ietvaros.

380SIA "RIMI Latvia" preču apjoma atlaides piemērošanas

381struktūrai, kas atspoguļota arī Līguma pielikumā Nr.7, katra

382mēneša piegādātāju piegādes apjomi visos SIA "RIMI

383Latvia" veikalos tiek summēti un atlaide tiek noteikta

384atbilstoši sasniegtajam apgrozījuma slieksnim. Līdz ar to

385piegādātājam atlaide tiek piemērota, kad tiek sasniegts konkrēts

386piegāžu apjoms (Ls).

387Pēc minētā Līguma 7.pielikuma konstatējams, ka AS

388"Valmieras piens" preču apjoma atlaide jāmaksā, sākot

389ar brīdi, kad piegādes apjomi sasniegs (*), t.i., (*) no

390piegādātā apjoma. AS "Valmieras piens" 2009.gada I

391ceturksnī ir piegādājusi SIA "RIMI Latvia" (*). Līdz ar

392to faktiski vidējai produkcijas cenai SIA "RIMI Latvia"

393būtu jābūt tikai par (*)(<10%) zemākai kā vidējai faktiskai

394cenai pārējiem mazumtirdzniecības tīkliem, taču lēmuma 8.tabulā

395atspoguļotie dati to neapliecina, proti, AS "Valmieras

396piens" piena vidējās pārdošanas cenas starpība SIA

397"RIMI Latvia" veikaliem un pārējiem lielveikaliem

3982009.gada I ceturksnī ir par (*) zemāka, kefīra vidējā pārdošanas

399cena par (*) zemāka, tīrkultūras par (*) utt. Līdz ar to KP

400secinājums, ka SIA "RIMI Latvia" ir spējusi panākt

401labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus AS "Valmieras piens"

402produkcijas iepirkumam kā pārējie lielveikali, ir pamatots.

40337.11. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka ir

404pārsteidzoša un administratīvā procesa būtībai un mērķim

405neatbilstošs KP argumentācijas virziens, kāds ietverts vēstules

40623.4. punktā: "(..) tā kā mazumtirgotājs nav sniedzis

407izmaksu un peļņas sadalījumu (..), mazumtirgotāja un piegādātāja

408"devumu" sadalījums, kas parādīts tabulā

409Nr.773, "iezīmējot" AS

410"Valmieras piens" Supernetto atlaidi gala cenā, nav

411atzīstams par tādu, kas objektīvi atspoguļo faktisko SIA

412"RIMI Latvia" izmaksu ietaupījumu un tā nodošanu tālāk

413pircējam". Nedz Konkurences likums, nedz arī kāds cits spēkā

414esošais normatīvais akts Latvijā vai Eiropas Savienībā neregulē

415mazumtirgotāja pieļaujamās peļņas procentu, attiecīgi nav svarīgi

416kāds ir arī izmaksu īpatsvars no SIA "RIMI Latvia"

417"ieguldījuma".

418KP izteiktie secinājumi nekādā veidā nav vērsti uz to, lai SIA

419"RIMI Latvia" norādītu pieļaujamo peļņas procentu no

420preču pārdošanas RIMI vai Supernetto veikalos, vai to, lai SIA

421"RIMI Latvia" zemāku cenu nodrošināšanai Supernetto

422veikalos "upurē" savu peļņu vai kādus nepieciešamos

423izdevumus. KP izpratnē, atbilstoši zemo cenu veikalu koncepcijai

424veids, kā var tikt nodrošinātas zemākas cenas, ir samazināt preču

425iepirkšanas izmaksas, t.i., mazumtirgotājam samazinot savas

426izmaksas. Tādējādi, ņemot vērā, ka sortimenta vienību skaits

427produktu grupā zemo cenu veikalu tīklā ir ierobežots, tad,

428vērtējot atlaides pamatotību, būtisks ir tā izmaksu novērtējums

429un plānotā apgrozījuma (ieņēmumu) novērtējums dalījumā pa preču

430grupām. KP norāda, ka katrs mazumtirgotājs, konkrētajā gadījumā

431tas attiecas uz SIA "RIMI Latvia", īstenojot veikala

432darbības stratēģiju zemo cenu veikalu segmentā, var izmantot

433tikai tādus līdzekļus un resursus, kas pieejami šī mazumtirgotāja

434"iekšienē", nenosakot ar Konkurences likuma 13.panta

435otrās daļas 2.punktu pretrunā esošas atlaides un maksājumus

436piegādātājiem.

437SIA "RIMI Latvia" vēstules 7. un 8.tabulā sniegtie

438piemēri apliecina, ka tikai mazumtirgotājam ir zināmi apsvērumi,

439kuru dēļ tas var noteikt atšķirīgu piecenojumu pat vienas

440produktu apakšgrupas ietvaros, neatkarīgi no iepirkuma cenas vai

441saņemtās atlaides, kā tas ir, piemēram, salīdzinoši dārgāku sieru

442segmentā. Salīdzinot abu siera šķirņu cenas RIMI un Supernetto

443veikalos, konstatējams atšķirīgs gala cenas noteikšanas princips.

444Mazumtirgotājs, lai gan nedaudz dārgākajam Lapzemes sieram no

445ražotāja saņēmis mazāku atlaidi ((*)) nekā attiecīgi lētākajam

446Valmieras Kamambera sieram ((*)), Lapzemes sieram abu formātu

447veikalos piemēro lielāku bruto piecenojumu un, kā norāda dati

44813.tabulā, gūst lielāku peļņu nekā ar Valmieras Kamambera sieru

449RIMI un Supernetto veikalos.

45013.tabula

451AS

452"Valmieras piens" produkcijas cenu atšķirības

453Supernetto veikalos, supermārketos, un hipermārketos (*)

454Attiecīgi Valmieras Kamambera sieram tiek noteikts mazāks

455piecenojums, kā rezultātā zemāka ir gan gala cena, gan SIA

456"RIMI Latvia" peļņas daļa RIMI un Supernetto veikalu

457tīklos. Abos gadījumos starpība starp pārdošanas cenu RIMI un

458Supernetto veikalā ir viena - apmēram (*), taču no ražotāja

459saņemtais atšķirīgais "ieguldījums" ((*)) devis iespēju

460mazumtirgotājam variēt savu "ieguldījumu" - sedzot

461attiecīgi lielāku vai mazāku cenu starpības daļu ((*)). Līdz ar

462to šāds vienkāršots piemērs liek secināt, ka tikai un vienīgi

463mazumtirgotājam pastāv bruto piecenojuma un līdz ar to peļņas

464apjoma variācijas iespējas, savu "ieguldījuma" daļu

465pielāgojot ražotāja "ieguldījuma" daļai.

466Tāpat secināms, ka ražotājs, piedaloties ar savu

467"ieguldījumu" Supernetto mazumtirdzniecības cenā un

468netieši sedzot mazumtirgotāja izdevumus, faktiski maksā par

469iekļūšanu SIA "RIMI Latvia" Supernetto zemo cenu

470koncepta veikalos.

471Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Līguma pielikumā Nr.10

472piemērotā veicināšanas atlaide kā veids, kā noteikt atšķirīgu

473cenu zemo cenu veikalos Supernetto pārdodamām precēm, pēc formas

474un ekonomiskās būtības ir uzskatāms par netaisnīgu un nepamatotu

475maksājumu atlaides formā par preču atrašanos mazumtirdzniecības

476vietā. To apliecina arī atšķirīgie veicināšanas atlaižu apmēri,

477kas piemēroti gan viena piegādātāja dažādām precēm, gan dažādiem

478piegādātājiem. Turklāt atsevišķiem piegādātājiem veicināšanas

479atlaides netiek piemērotas. KP arī secina, ka SIA "RIMI

480Latvia" piemērotai veicināšanas atlaidei nav ekonomiska

481pamatojuma un tā nav balstīta uz apjomu, ko apliecina arī SIA

482"RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju sniegtā informācija

48326.06.2009 vēstulē.