37. pants

SIA "RIMI Latvia" iebildumi par lietā

Nr.P/09/06/5 konstatētajiem pierādījumiem

KP Izpilddirekcija 22.09.2010 ar vēstuli Nr.2017 nosūtīja SIA

"RIMI Latvia" uzaicinājumu iepazīties ar lietā

Nr.P/09/06/5 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit

dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas. KP 05.10.2010 saņēma

SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju 05.10.2010

vēstules atveidojumu faksimilā un 11.10.2010 vēstules oriģinālu,

kurā sniegts viedoklis un iebildumi par lietā esošajiem

pierādījumiem.

37.1. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP

ignorējusi to, ka piena un piena produktu ražotājiem ir vērā

ņemami alternatīvi preču noieta kanāli, t.i., mazie veikali un,

jo īpaši, tirgi un tā saucamā sētas tirdzniecība".

SIA "RIMI Latvia" norāda,

ka KP, neatsaucoties ne uz kādiem pierādījumiem esot norādījusi,

ka "iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildus resursus, tās

ir realizējamas ilgtermiņa un nav uzskatāmas par vērā ņemamu

alternatīvu", kā arī tiek norādīts, ka KP 22.09.2010.

vēstules Nr.2017 (turpmāk tekstā - Vēstule) 6.punktā nav minēti

tādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka KP vispār būtu

analizējusi ģeogrāfisku aizvietojamību iepirkumam piena un piena

produktu tirgū.

KP, nonākot pie 22.09.2010 vēstulē Nr.2017 izklāstītajiem

konstatējumiem/ secinājumiem, ir balstījusies uz datiem, kas

atspoguļo realizācijas apjomus atsevišķi sadalījumā pa kanāliem -

SIA "RIMI Latvia", lielveikalu tīkli kopā, mazie un

neatkarīgie veikali kopā, HoReCa, eksports. Ņemot vērā minēto, ka

realizācijas apjoms mazos un neatkarīgos veikalos tikai kopā

veido līdzvērtīgu realizācijas apjomu vienam mazumtirdzniecības

tīklam, kā arī piena produktu portfeļa efektu, kas vienuviet

koncentrē plašu piena produktu klāstu, KP uzskata par pamatotu

secinājumu, ka AS "Valmieras piens" produkcijas

apjomam, kas tiek realizēts SIA "RIMI Latvia" Latvijas

teritorijā, alternatīvi noieta kanāli nepastāv.

Lai gan AS "Valmieras piens" eksporta apjoms

2009.gadā veidoja (*)(<30%) no visa pārdošanas apjoma,

galvenās eksportpreces bija sausie produkti un biezpiens, kas

veidoja (*) no kopējiem eksporta apjomiem. Taču AS

"Valmieras piens" produktu portfelis sastāv no 13

produktu grupām, kas bez šiem, uz eksportu orientētajiem

produktiem ir arī piens, kefīrs, jogurts u.c. Uzņēmums to

ražošanai, iepakošanai, virzīšanai tirgū, atpazīstamības

nodrošināšanai jau ir veicis noteiktus ieguldījumus, un tam

nepārtraukti ir nepieciešami resursi, lai varētu nodrošināt visu

šo procesu kopumu, kā arī turpinātu attīstīt savu piedāvājumu.

Pat ja tuvāko divu gadu laikā AS "Valmieras piens"

eksporta apjomus kāpinās līdz 50%, pamatojoties uz 2009.gada

datiem, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" realizētie

produkcijas apjomi veido vairāk nekā 20%, kas pašreizējā

situācijā uzskatāms par ļoti būtisku ieņēmumu un līdz ar to

finanšu resursu avotu.

Papildus norādāms, ka KP vērtējumā ir ņemts vērā ne tikai tas,

ka AS "Valmieras piens" spēj vai nespēj pārorientēt

ekvivalentu apjomu SIA "RIMI Latvia" realizētajam

(jebkādu piena produktu veidā - piens, biezpiens, siers utt.) uz

citiem realizācijas kanāliem Latvijas ietvaros vai ģeogrāfiskā

aspektā, bet arī tas, vai AS "Valmieras piens" spētu

pārorientēt SIA "RIMI Latvia" realizēto preču

sortimentu attiecīgajā apjomā uz citiem realizācijas kanāliem.

Mēģinot pārorientēt attiecīgā sortimentā un apjomā preces, kas ir

orientētas tikai uz pārdošanu mazumtirdzniecībā, ģeogrāfiskā

aspektā (uz kaimiņvalstīm), AS "Valmieras piens" būtu

jāved sarunas un jāslēdz līgumi ar mazumtirgotājiem, kas darbojas

attiecīgajās teritorijās.

KP atkārtoti norāda, ka Vēstules 6.punktā, nosakot ģeogrāfisko

teritoriju piena un piena produktu iepirkumam, ir vadījusies pēc

SIA "RIMI Latvia" 07.05.2010 vēstulē Nr.01/01-156

sniegtajiem datiem, no kuriem veikts aprēķins un konstatēts, ka

2008.gadā no visa piena un piena produktu grupas SIA "RIMI

Latvia" iepirkuma imports, tai skaitā pašzīmolu preču

imports, veidoja vien (*)(<20%), bet 2009.gadā (*)(<30%).

Ja produkti tiek skatīti atsevišķos tirgos un analizēts ārvalstu

zīmolu produktu īpatsvars kopējā zīmolu produktu daudzumā un

ārvalstu pašzīmolu īpatsvars kopējā pašzīmolu produkcijas apjomā,

konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" pašzīmolu produktu

importa iepirkuma daļa piena un piena produktu grupā 2008. un

2009.gadā bija (*)(<10%). Turklāt pašzīmolu preces no

patērētāju uztveres viedokļa visdrīzāk tiktu identificētas kā SIA

"RIMI Latvia" produkcija nevis saistībā ar kādu

ražotāju. Līdz ar to KP uzskata par pamatotu noteikt piena un

piena produktu iepirkumu tirgu Latvijas teritorijas ietvaros.

37.2. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka tai nav

saprotams: "Kādā veidā RIMI pašzīmola preču atrašanās

mazumtirdzniecības vietās nostiprina SIA "RIMI Latvia",

kā mazumtirgotāja, iepirkuma varu pret ražotājiem. Tas, ka SIA

"RIMI Latvia" darbojas piena un piena produktu

mazumtirdzniecības tirgū pierāda vien to, ka RIMI ir vienlaikus

gan klients, gan arī konkurents ražotājiem. Fakts, ka RIMI ir

konkurents, nedod tam nekādas priekšrocības sarunās ar

piegādātājiem."

Kontekstā ar iepriekšminēto izteiktais secinājums, ka

pašzīmola preču atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina

mazumtirgotāja iepirkuma varu pret konkurējošo produktu

piegādātājiem, saprotams tādējādi, ka, SIA "RIMI

Latvia" turpinot paplašināt pašzīmola preču apjomu pārtikas

preču grupā (lēmuma tabula Nr.6), ražotāji neapšaubāmi saskaras

ar zīmola preču aizvietošanas vai pat izstumšanas risku. Proti,

mazumtirgotājam kā galapircējiem piedāvātā sortimenta veidotājam

un tirdzniecības organizētājam ir iespējams paplašināt

piedāvājumu ar lētākām, ražotāja precēm alternatīvām pašzīmola

precēm, to attiecīgi pamanāmākā veidā aizgādājot līdz

patērētājam. Turklāt mazumtirgotāja priekšrocība ir tā rīcībā

esošā produktiem specifiskā informācija, kas izriet no tā

pašzīmola preču pasūtītāja statusa. Mazumtirgotāja un piegādātāja

vienošanos lielā mērā ietekmē mazumtirgotāja pašzīmolu un

ražotāju zīmola preču savstarpējais konkurences

spiediens.67 Informācijas asimetriskums ietekmē

vienošanās varas sadalījumu starp abām pusēm, un parasti tai

pusei, kurai ir vairāk informācijas, t.sk. specifiskās, piemēram,

par preču ražošanas izmaksu un peļņas izmaiņām atkarībā no apjoma

maiņas, ir iespējams panākt labākus vienošanās nosacījumus.

Turklāt SIA "RIMI Latvia" priekšrocība ir tās iespēja

analizēt darbību katrā no saviem tirdzniecības tīkliem atsevišķi

- gan RIMI, gan Supernetto. Taču AS "Valmieras piens",

nesaņemot pilnvērtīgu informāciju par tās produkcijas

realizācijas apjomu Supernetto tīklā un RIMI tīklā atsevišķi,

šādu plānošanu un analīzi nav iespējams veikt. SIA "RIMI

Latvia" gan kā mazumtirgotājam, gan kā ražotāju konkurentam,

ir šāda informācija attiecībā uz konkurējošo preču ražošanu, un

tas attiecīgi palielina tā iepirkuma varu attiecībā pret

piegādātājiem.

37.3. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka salīdzināt SIA

"RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens" gada

kopējo apgrozījumu nav adekvāti. Vienlaicīgi norādot, ka adekvāti

būtu salīdzināt ražotāja un mazumtirgotāja spēka samēru tieši

konkrētajā iepirkuma tirgū gūtos apgrozījumus.

Kopējā apgrozījuma salīdzinājums starp mazumtirgotāju (SIA

"RIMI Latvia") un piegādātāju (AS "Valmieras

piens") ir viens no piegādātāja atkarības rādītājiem. Tas

balstīts uz novērtējumu, kādus finanšu resursus katrs uzņēmums ir

spējīgs akumulēt. KP, salīdzinot mazumtirgotāja un piegādātāja

kopējos gada apgrozījumus, ir salīdzinājusi kopējo spēka samēru

mazumtirgotājam un piegādātājam, neizdalot spēka samērīgumu

konkrēti pa iepirkumu tirgiem, jo mazumtirgotāja finanšu resursus

veido ne tikai piena un to produktu iepirkums, bet visu citu

preču iepirkums.

37.4. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

analizējot 2009.gada vidējā iepirkuma apjoma palielinājumu uz

piegādātāju, vidējā iepirkuma vērtības samazinājumu un sortimenta

vienību nonāk pie pārsteidzošiem secinājumiem, t.i., ka, ja

iepirkuma apjoms ir palielinājies, bet iepirkuma vērtība un

sortiments samazinājies, tad patērētāji ir pārorientējušies uz

pašzīmola precēm.

KP šādu secinājumu nav izdarījusi, vien

izteikusi iespējamību, ka sakarā ar pirktspējas kritumu SIA

"RIMI Latvia", iespējams, atteikusies no daudzu piena

un piena produktu piegādes un tirdzniecības, tā vietā piedāvājumu

orientējot uz lētāku produkciju, t.sk. pašzīmola precēm. Minētais

ir vērtējams kopsakarā ar turpat68 konstatēto, ka

2008.gadā RIMI pašzīmola preču īpatsvars piena un piena produktu

kategorijā (izņemot majonēzi un saldējumu) bija (*)(<20%), bet

2009.gadā tas ir pieaudzis līdz (*)(<20%)69. Tajā

pašā laikā kopējās piena un piena produktu grupas pašzīmola preču

īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā

bija (*)(<30%), bet 2009.gadā sasniedza

(*)(<30%).70

37.5. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

analizējot AS "Valmieras piens" atkarību no SIA

"RIMI Latvia", nepietiekami objektīvi atspoguļo lietas

izpētes rezultātā gūtos datus. Piemēram, tiek norādīts, ka AS

"Valmieras piens" apgrozījums kopējā SIA "RIMI

Latvia" piena un piena produktu grupas apgrozījumā

2008.-2009.gadā veidoja (*)(<10%). (..) Vienlaicīgi

konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA

"RIMI Latvia" 2009.gadā samazinājies par (*)(<20%),

t.i., no (*) uz (*)". No iepriekšminētā SIA "RIMI

Latvia" nav skaidrs, kādā veidā AS "Valmieras

piens" apgrozījums var vienlaicīgi konstanti 2008.-2009.gadā

veidot (*)(<20%) un 2009.gadā samazināties par

(*)(<20%).

KP paskaidro, ka šādu konstantu skaitli, neraugoties uz AS

"Valmieras piens" īpatsvara samazinājumu SIA "RIMI

Latvia" piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā, var

iegūt, ja vienlaikus attiecīgi samazinājies arī SIA "RIMI

Latvia" kopīgais piena produktu grupas apgrozījums. Gan

2008., gan 2009.gadā AS "Valmieras piens" apgrozījums

veidoja

(*)(<20%) SIA

"RIMI Latvia" kopējā piena un piena produktu grupas

apgrozījumā - attiecīgi 2008.gadā (*)(<10%) ((*) (AS

"Valmieras piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI

Latvia" kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā)

x 100%) un 2009.gadā (*)(<10%) ((*) (AS "Valmieras

piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI Latvia"

kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā) x 100%), taču

par (*) 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies

AS "Valmieras

piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia"

(*).

37.6. Vienlaikus SIA "RIMI Latvia" norāda uz to,

ka KP ir koncentrējusi savu analīzi uz krīzes periodu, kura

laikā, neatkarīgi no mazumtirgotāja varas un ražotāja vēlmēm pats

tirgus spiež tirgus dalībniekiem nemitīgi samazināt cenas. Kā arī

tiek norādīts uz to, ka KP, lai secinājumi par iepirkuma varas

pierādīšanu būtu pamatoti, bija nepieciešams: 1) veikt vēsturisku

salīdzinājumu, izmantojot, vismaz daļēji, arī datus no

iepriekšējiem gadiem; 2) veikt tā paša un citu, līdzīgu, ražotāju

cenu politikas salīdzinājumu ne tikai tīkla RIMI ietvaros, bet

gan salīdzināt ar cenām, kuras tiek piedāvātas citiem, ieskaitot

mazākajiem tirgotājiem.

Tautsaimniecības (pieprasījuma) kritums ir objektīvs faktors,

kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē tirgus dalībniekus gan

ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī. Apgrozījuma kritums

mazumtirdzniecībā neizbēgami skar ražotājus, kuru preces

mazumtirgotājs tirgo.

Konkrētajā lietā un citās apvienošanās lietās vērtētie fakti

nenorāda uz to, ka šādas SIA "RIMI Latvia" pozīcijas

tirgū 2010.gadā ir būtiski mainījušās un tā iepirkuma vara ir

samazinājusies. No iesniegtajiem apvienošanas ziņojumiem KP ir

skaidri konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" kā

mazumtirgotājs būtiski paplašinās, nostiprinot savas pozīcijas

mazumtirdzniecības tirgū. SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma

kritums 2008.gadā un 2009.gadā nebija tik būtisks kā kopumā

mazumtirdzniecībā. SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības

apgrozījums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par

(*)(<20%), tajā pašā laikā kopējās mazumtirdzniecības

nespecializētos veikalos un mazumtirdzniecības apgrozījums

nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika,

dzērieni un tabaka, samazinājās par 17%. Tāpat KP nav

konstatējusi, ka AS "Valmieras piens" vai kāda cita

ražotāja apgrozījums būtu vairākkārtīgi pieaudzis 2010.gadā,

kļūstot dominējošs savā ražošanas segmentā, un tā rezultātā

iespējams papildus būtu izvērtējams, vai ir konstatējama tā

atkarība no SIA "RIMI Latvia".

Situācijas, kad mazākiem veikaliem tiek piemērotas lielākas

iepirkuma cenas, var norādīt tikai uz faktu, ka šiem

mazumtirgotājiem, iespējams, nav iepirkuma varas. Vienlaikus

pārstrādes komercsabiedrības, tostarp AS "Valmieras

piens", lai kompensētu peļņas nepietiekamību, pārdodot pienu

un piena produktus lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, ir

spiestas paaugstināt cenu mazāk ievērojamiem klientiem, veidojot

"ūdens gultas efektu"71. Līdz ar to šāda

situācija noved pie rezultāta, kad patērētāji, kuriem tuvumā nav

pieejami SIA "RIMI Latvia" veikali, taču tie tomēr

vēlas iegādāties AS "Valmieras piens" produkciju, var

būt spiesti, iegādājoties šo produkciju citos, piem., mazos un

neatkarīgos veikalos, par to pārmaksāt. Bez tam aprakstītā

situācija atspoguļojas ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz

konkurences situāciju kopumā, jo rezultātā pieaug SIA "RIMI

Latvia" vara un tiek veicināta mazo un vidējo uzņēmumu

izzušana.

Tāpat konstatējams, ka AS "Valmieras piens"

nerentablo produktu realizāciju kompensē ar rentablās produkcijas

ienākumiem. KP vienlaikus konstatējusi, ka SIA "RIMI

Latvia" ir spējusi ietekmēt AS "Valmieras piens"

arī tāpēc, ka SIA "RIMI Latvia" realizē lielāko vai

vismaz ievērojamu daļu no piena pārstrādes komercsabiedrības

ražotās produkcijas, tādējādi gan piena pārstrādātāja ienākumi,

gan, iespējams, arī darbība tirgū ir atkarīga no šī

mazumtirgotāja.

37.7. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka KP

vēstulē nav apskatījusi jautājumu par Supernetto atlaides

uzspiešanu AS "Valmieras piens", jo Konkurences likuma

13.panta otrās daļas 2.punkts piemērojams tikai tādiem

noteikumiem, kas uzspiesti un piemēroti.

Konstatējot, ka tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī

mazumtirdzniecībā un tam ir iepirkuma vara, ir pamatoti secināt,

ka tas spēj piegādātājam uzspiest/piemērot sev izdevīgus līguma

noteikumus. Vērtējot pārkāpumu, var būt nozīmīgs pastiprinošs

fakts, ka pats līguma slēgšanas process ir noritējis

mazumtirgotājam subjektīvas rīcības rezultātā izteikti uzspiežot

sev vēlamos līguma noteikumus vai arī rīcības uzspiešana ir

notikusi līguma īstenošanas (piemērošanas) procesā. Bet

uzspiešana/piemērošana kā darbība ir subjektīva attieksme.

Būtiskāk ir noteikt vai līguma noteikumi ir objektīvi vērtējami

netaisnīgi un nepamatoti.

Turklāt SIA "RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka

veicināšanas atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu

un attiecīgi panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

Minētais arī norāda, ka veicināšanas atlaides iekļaušanu līgumā

ir iniciējusi SIA "RIMI Latvia" nevis AS

"Valmieras piens". Veids un darbības, kā AS

"Valmieras piens" piekritusi šādām veicināšanas atlaižu

atlaidēm, nav izšķirošs.

37.8. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka

"iepirkuma cenas nav regulējamas, t.i., KP 22.09.2010

vēstulē Nr.2017 faktiski analizē, vai SIA "RIMI Latvia"

ir tiesīga noteikt zemāku iepirkuma cenu precēm, kuras tirgojamas

Supernetto zemo veikalu ķēdē. Turklāt KP nonāk pie secinājuma, ka

zemākas iepirkuma cenas kā parasti noteikšana nav objektīvi

pamatota, jo Supernetto tīklā netiek pārdoti piegādātāja īpaši

piemēroti produkti. KP arī pamāca, ka zemāku gala cenu RIMI

jāpanāk ar citiem līdzekļiem, nevis zemāku iepirkuma cenu."

SIA "RIMI Latvia" ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir

klaji prettiesiska, jo KP nav pilnvaru tieši vai netieši regulēt

mazumtirgotāju iepirkuma cenas. Vienlaicīgi SIA "RIMI

Latvia" norāda, ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

2.punkts neattiecas uz iepirkuma cenām.

KP nav cenu regulējošas funkcijas, taču tās funkcijas ļauj

vērtēt mazumtirgotāja atlaižu piemērošanas taisnīgumu un

pamatotību, t.sk. Supernetto (veicināšanas atlaides) piemērošanas

taisnīgumu un pamatojumu. KP Vadlīnijās Konkurences likuma

13.panta otrās daļas piemērošanai ir sniegusi skaidrojumu, ka

jebkurai atlaidei ir jābūt skaidrai, pamatotai,

nediskriminējošai.

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā ietvertā

norma paredz izvērtēt, vai atlaides nav netaisnīgas un

nepamatotas. KP līdzšinējie argumenti nenorāda uz to, ka tā

vēlētos noteikt konkrētu cenu iepirkuma vai mazumtirdzniecības

līmenī, ko SIA "RIMI Latvia" būtu jāievēro. Līdzšinējā

KP pieeja ir saistīta ar atlaižu ekonomiskā pamatojuma

izvērtējumu. Tās vērtēšanas procesā, neizbēgami, ir vērtējami arī

gala cenu veidojošie elementi.

37.9. SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie pārstāvji

26.06.2009 vēstulē uzskata, ka Supernetto (veicināšanas atlaide)

atlaide ir taisnīga un pamatota šādu iemeslu dēļ:

1) Supernetto iepirkumu cena ir

zemāka nekā parastā iepirkumu cena, jo vienīgi ar izmaksu

samazinājumu un mazumtirgotāja uzcenojuma samazinājumu nav

iespējams panākt pietiekami pievilcīgas pārdošanas cenas, kas

raksturotu zemo cenu veikalu tīklus;

2) zemākas iepirkuma cenas

piedāvājums ir izdevīgs ne tikai patērētājam un mazumtirgotājam,

bet arī ražotājam. Zemo cenu veikalu tīkli ir vienkāršas

stratēģijas rezultāts. Preču sortiments ir vairākkārt šaurāks

nekā parasto veikalu sortiments, tā rezultātā samazinās preču

savstarpējā konkurence, samazinās veikalu darbības izmaksas un

būtiski palielinās katras preces pārdošanas apjomi. Turklāt šajos

veikalos ir tiesības iekļūt jebkuram ražotājam neatkarīgi no to

preču atpazīstamības. Zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka

preces cena un kvalitāte un nevis zīmols un tā atpazīstamība.

Papildus SIA "RIMI

Latvia" arī paskaidroja, ka Supernetto iepirkuma cenas

atšķirības no parastām iepirkuma cenām nav skaidrojamas ar apjoma

pieaugumu.

KP daļēji piekrīt SIA "RIMI Latvia" argumentam, ka

zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka preces cena un

kvalitāte, nevis zīmols un tā atpazīstamība. Līdzšinējā SIA

"RIMI Latvia" pieeja norāda uz to, ka Supernetto

veikalu sortimentā tai ir būtiski iekļaut arī zīmolu preces, bez

kurām sortimenta izveidošana Supernetto veikalā nav iespējama.

Iegūtie pierādījumi liecina, ka veicināšanas atlaides noteikšana

zemākas iepirkuma cenas noteikšanai Supernetto nav tik būtiska.

Piemēram, atsevišķu piegādātāju zīmolu precēm atspirdzinošo

dzērienu (Coca-cola) un uzkodu (Ādažu čipsi) preču grupās

veicināšanas atlaide netiek piemērota. Vai arī, piemēram, SIA

"Rīgas piensaimnieks" Supernetto piegādātām precēm

piemērotās atlaides ir daudz mazākas (sieriņš "Kārums"

un jogurts "Zilonītis" - (*)(<10%)).

37.10. SIA "RIMI Latvia" vēstulē atkārtoti norāda

uz to, ka Supernetto atlaide ir taisnīga un pamatota, turklāt SIA

"RIMI Latvia" norāda, ka KP ir pieļāvusi vairākas

būtiskas kļūdas, kas pašas par sevi noved pie jebkādu secinājumu

nepamatotības:

KP izmanto vēstules

4.tabulā72 ietvertos datus, lai izdarītu

secinājumu, ka RIMI ir spējusi panākt labvēlīgākus iepirkuma

nosacījumus nekā citi AS "Valmieras piens" klienti. Tik

tiešām, no tabulas izriet cenu atšķirība, bet KP ignorē pašas

konstatēto faktu, ka AS "Valmieras piens" lielākais

klients ir SIA "RIMI Latvia" un (..) cenu starpība ir

tik liela, ka ir skaidrs objektīvs un ar uzspiešanu nesaistīts

pamatojums cenu atšķirībām.

KP norāda, ka, izstrādājot Konkurences likuma grozījumus un

Vadlīnijas to piemērošanai attiecībā uz 13.panta otro daļu,

patiesi ir norādījusi, ka ir atļauta apjoma atlaide, kas atbilst

principam - jo lielāku apjomu piegādā, jo lielāka atlaide tiek

piemērota.

KP nesaskata pamatojumu tam, ka AS "Valmieras piens"

būtu no savas puses tieši Supernetto veikaliem izvēlējusies

piemērot šādu veicināšanas atlaidi kā apjoma atlaidi, ņemot vērā,

ka SIA "RIMI Latvia" ir lielākais klients. To preču,

kas tiek realizētas arī Supernetto veikalos un SIA "RIMI

Latvia" hipermārketa un supermārketa koncepta veikalos,

apgrozījums ir vienāds vai būtiski neatšķiras. Turklāt SIA

"RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka veicināšanas

atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu un attiecīgi

panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

Tāpat konstatējams, ka Līguma Pielikumā Nr.10 noteiktā

veicināšanas atlaide nav atkarīga no realizētā apjoma Supernetto,

t.i., mainoties apjomam, nepastāv iespēja, ka varētu mainīties

(palielināties, samazināties) veicināšanas atlaide. Kā norādījusi

AS "Valmieras piens" 10.08.2010 sarunu protokolā, tad

pārdošanas apjomi Supernetto var svārstīties diezgan būtiski un

tas ir atkarīgs no plānotām aktivitātēm gan pašas AS

"Valmieras piens" produktiem, gan arī pārējiem

konkurentu produktiem konkrētā mazumtirdzniecības tīkla

ietvaros.

SIA "RIMI Latvia" preču apjoma atlaides piemērošanas

struktūrai, kas atspoguļota arī Līguma pielikumā Nr.7, katra

mēneša piegādātāju piegādes apjomi visos SIA "RIMI

Latvia" veikalos tiek summēti un atlaide tiek noteikta

atbilstoši sasniegtajam apgrozījuma slieksnim. Līdz ar to

piegādātājam atlaide tiek piemērota, kad tiek sasniegts konkrēts

piegāžu apjoms (Ls).

Pēc minētā Līguma 7.pielikuma konstatējams, ka AS

"Valmieras piens" preču apjoma atlaide jāmaksā, sākot

ar brīdi, kad piegādes apjomi sasniegs (*), t.i., (*) no

piegādātā apjoma. AS "Valmieras piens" 2009.gada I

ceturksnī ir piegādājusi SIA "RIMI Latvia" (*). Līdz ar

to faktiski vidējai produkcijas cenai SIA "RIMI Latvia"

būtu jābūt tikai par (*)(<10%) zemākai kā vidējai faktiskai

cenai pārējiem mazumtirdzniecības tīkliem, taču lēmuma 8.tabulā

atspoguļotie dati to neapliecina, proti, AS "Valmieras

piens" piena vidējās pārdošanas cenas starpība SIA

"RIMI Latvia" veikaliem un pārējiem lielveikaliem

2009.gada I ceturksnī ir par (*) zemāka, kefīra vidējā pārdošanas

cena par (*) zemāka, tīrkultūras par (*) utt. Līdz ar to KP

secinājums, ka SIA "RIMI Latvia" ir spējusi panākt

labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus AS "Valmieras piens"

produkcijas iepirkumam kā pārējie lielveikali, ir pamatots.

37.11. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka ir

pārsteidzoša un administratīvā procesa būtībai un mērķim

neatbilstošs KP argumentācijas virziens, kāds ietverts vēstules

23.4. punktā: "(..) tā kā mazumtirgotājs nav sniedzis

izmaksu un peļņas sadalījumu (..), mazumtirgotāja un piegādātāja

"devumu" sadalījums, kas parādīts tabulā

Nr.773, "iezīmējot" AS

"Valmieras piens" Supernetto atlaidi gala cenā, nav

atzīstams par tādu, kas objektīvi atspoguļo faktisko SIA

"RIMI Latvia" izmaksu ietaupījumu un tā nodošanu tālāk

pircējam". Nedz Konkurences likums, nedz arī kāds cits spēkā

esošais normatīvais akts Latvijā vai Eiropas Savienībā neregulē

mazumtirgotāja pieļaujamās peļņas procentu, attiecīgi nav svarīgi

kāds ir arī izmaksu īpatsvars no SIA "RIMI Latvia"

"ieguldījuma".

KP izteiktie secinājumi nekādā veidā nav vērsti uz to, lai SIA

"RIMI Latvia" norādītu pieļaujamo peļņas procentu no

preču pārdošanas RIMI vai Supernetto veikalos, vai to, lai SIA

"RIMI Latvia" zemāku cenu nodrošināšanai Supernetto

veikalos "upurē" savu peļņu vai kādus nepieciešamos

izdevumus. KP izpratnē, atbilstoši zemo cenu veikalu koncepcijai

veids, kā var tikt nodrošinātas zemākas cenas, ir samazināt preču

iepirkšanas izmaksas, t.i., mazumtirgotājam samazinot savas

izmaksas. Tādējādi, ņemot vērā, ka sortimenta vienību skaits

produktu grupā zemo cenu veikalu tīklā ir ierobežots, tad,

vērtējot atlaides pamatotību, būtisks ir tā izmaksu novērtējums

un plānotā apgrozījuma (ieņēmumu) novērtējums dalījumā pa preču

grupām. KP norāda, ka katrs mazumtirgotājs, konkrētajā gadījumā

tas attiecas uz SIA "RIMI Latvia", īstenojot veikala

darbības stratēģiju zemo cenu veikalu segmentā, var izmantot

tikai tādus līdzekļus un resursus, kas pieejami šī mazumtirgotāja

"iekšienē", nenosakot ar Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas 2.punktu pretrunā esošas atlaides un maksājumus

piegādātājiem.

SIA "RIMI Latvia" vēstules 7. un 8.tabulā sniegtie

piemēri apliecina, ka tikai mazumtirgotājam ir zināmi apsvērumi,

kuru dēļ tas var noteikt atšķirīgu piecenojumu pat vienas

produktu apakšgrupas ietvaros, neatkarīgi no iepirkuma cenas vai

saņemtās atlaides, kā tas ir, piemēram, salīdzinoši dārgāku sieru

segmentā. Salīdzinot abu siera šķirņu cenas RIMI un Supernetto

veikalos, konstatējams atšķirīgs gala cenas noteikšanas princips.

Mazumtirgotājs, lai gan nedaudz dārgākajam Lapzemes sieram no

ražotāja saņēmis mazāku atlaidi ((*)) nekā attiecīgi lētākajam

Valmieras Kamambera sieram ((*)), Lapzemes sieram abu formātu

veikalos piemēro lielāku bruto piecenojumu un, kā norāda dati

13.tabulā, gūst lielāku peļņu nekā ar Valmieras Kamambera sieru

RIMI un Supernetto veikalos.

13.tabula

AS

"Valmieras piens" produkcijas cenu atšķirības

Supernetto veikalos, supermārketos, un hipermārketos (*)

Attiecīgi Valmieras Kamambera sieram tiek noteikts mazāks

piecenojums, kā rezultātā zemāka ir gan gala cena, gan SIA

"RIMI Latvia" peļņas daļa RIMI un Supernetto veikalu

tīklos. Abos gadījumos starpība starp pārdošanas cenu RIMI un

Supernetto veikalā ir viena - apmēram (*), taču no ražotāja

saņemtais atšķirīgais "ieguldījums" ((*)) devis iespēju

mazumtirgotājam variēt savu "ieguldījumu" - sedzot

attiecīgi lielāku vai mazāku cenu starpības daļu ((*)). Līdz ar

to šāds vienkāršots piemērs liek secināt, ka tikai un vienīgi

mazumtirgotājam pastāv bruto piecenojuma un līdz ar to peļņas

apjoma variācijas iespējas, savu "ieguldījuma" daļu

pielāgojot ražotāja "ieguldījuma" daļai.

Tāpat secināms, ka ražotājs, piedaloties ar savu

"ieguldījumu" Supernetto mazumtirdzniecības cenā un

netieši sedzot mazumtirgotāja izdevumus, faktiski maksā par

iekļūšanu SIA "RIMI Latvia" Supernetto zemo cenu

koncepta veikalos.

Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Līguma pielikumā Nr.10

piemērotā veicināšanas atlaide kā veids, kā noteikt atšķirīgu

cenu zemo cenu veikalos Supernetto pārdodamām precēm, pēc formas

un ekonomiskās būtības ir uzskatāms par netaisnīgu un nepamatotu

maksājumu atlaides formā par preču atrašanos mazumtirdzniecības

vietā. To apliecina arī atšķirīgie veicināšanas atlaižu apmēri,

kas piemēroti gan viena piegādātāja dažādām precēm, gan dažādiem

piegādātājiem. Turklāt atsevišķiem piegādātājiem veicināšanas

atlaides netiek piemērotas. KP arī secina, ka SIA "RIMI

Latvia" piemērotai veicināšanas atlaidei nav ekonomiska

pamatojuma un tā nav balstīta uz apjomu, ko apliecina arī SIA

"RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju sniegtā informācija

26.06.2009 vēstulē.