33. pants

Procentu nomaksa

33.1. SIA "MAXIMA Latvija" tīklā 2009.gadā vidējais

SIA "Siguldas Maiznieks" preču atlikums mēnesī bijis Ls

(*) vērtībā, pa mēnešiem svārstoties Ls (*) līdz (*) robežās.

Tomēr SIA "MAXIMA Latvija" saistības pret SIA

"Siguldas Maiznieks" 2009.gadā mēnesī vidēji bija

vairāk nekā divas reizes lielākas nekā veikalos esošie preču

atlikumi, t.i., ja esošais preču atlikums SIA "MAXIMA

Latvija" veikalos bija vidēji Ls (*), tad SIA "MAXIMA

Latvija" saistības vidēji bija Ls (*) vērtībā. Tas nozīmē,

ka SIA "Siguldas Maiznieks" pieeja saviem līdzekļiem

par konkrētu piegādi SIA "MAXIMA Latvija" bija liegta

(*)53. Minētais ir nozīmīgi, jo SIA "Siguldas

Maiznieks", vairāk par pusi no saražotās produkcijas

2009.gadā piegādāja SIA "MAXIMA Latvija" veikaliem.

33.2. Saskaņā ar Līguma noteikumiem pusēm, t.i., SIA

"MAXIMA Latvija" un SIA "Siguldas Maiznieks"

attiecībā uz preču apmaksas termiņiem un procentu par kapitāla

izmantošanu maksājumiem ir šādi norēķināšanās varianti: viens -

SIA "MAXIMA Latvija" var veikt apmaksu (*) dienu

termiņā, tādējādi nav pamata maksāt SIA "Siguldas

Maiznieks" procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu, un

otrs - samaksu veikt vēlāk kā (*) dienās, bet par kapitāla

izmantošanu maksāt procentus SIA "Siguldas Maiznieks".

Konkurences padome konstatēja, ka laika periodā, kurā tika veikta

lietas izpēte (2008.gada oktobris - 2010.gada februāris) (*).

Tomēr, neskatoties uz to, ka apmaksas par piegādāto preci

veikšana pēc (*) dienas nozīmē SIA "MAXIMA Latvija"

papildu izdevumus - procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu

-, SIA "MAXIMA Latvija" apmaksas kārtību nav mainījusi,

t.i., neatteicās no kārtības, kad apmaksa tiek veikta pēc (*)

dienām. Vienlaicīgi Konkurences padome konstatē

(33.3.apakšpunkts, 34.punkts), ka šī kārtība SIA "Siguldas

Maiznieks" ir ne tikai daudz nelabvēlīgāka, salīdzinot ar

to, kā būtu, ja SIA "MAXIMA Latvija" apmaksu veiktu (*)

dienu laikā, bet pretēja SIA "Siguldas Maiznieks"

komerciālajām interesēm jeb normālai saimnieciskai darbībai.

Ņemot vērā faktisko situāciju - to, ka SIA "Siguldas

Maiznieks" nav spējīga norēķināties ar saviem piegādātājiem

un līdz ar to nav spējīga iepirkt tik daudz izejvielu, cik būtu

nepieciešams, gan to ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir

izveidojies nodokļu parāds, kas līdz ar to bojā uzņēmuma

reputāciju, īpaši kaitējot SIA "Siguldas Maiznieks"

interesēm, ja SIA "Siguldas Maiznieks" vēlētos saņemt

kredītu, kādā no kredītu iestādēm, tādējādi, ievērojot visu

iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Siguldas

Maiznieks" būtu interese vai labums no šādiem Līguma

nosacījumiem.

Lietas izpētē ir secināts, ka šāda prakse jau turpinās

ilgstoši un tā ir kļuvusi par līdzekli SIA "MAXIMA

Latvija", kā norēķināties ar piegādātājiem, konkrētajā

gadījumā ar SIA "Siguldas Maiznieks", sev vēlamajā

laika periodā, izmantojot no attiecīgā piegādātāja produkcijas

realizācijas iegūtos naudas līdzekļus savām vajadzībām. Lietas

izpētē iegūtā informācija liecina, ka SIA "Siguldas

Maiznieks" regulāri šādi kreditē SIA "MAXIMA

Latvija". Tādējādi var secināt, ka šī kārtība SIA

"MAXIMA Latvija" ir izdevīgāka nekā tāda, kas būtu

labvēlīgāka SIA "Siguldas Maiznieks".

Nav konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" būtu

finansiālas grūtības, kas traucētu veikt apmaksu par piegādātajām

precēm savlaicīgi.

Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas 5.punkts paredz mazumtirgotājam pienākumu noteikt

taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par piegādātajām precēm.

Tādējādi ir izvērtējams, vai kapitāla (nokavējuma) procentu

maksāšana par to, ka samaksa par precēm netiek veikta termiņā,

attiecīgās normas izpratnē "kompensē" vai atsver paša

maksājuma termiņa netaisnīgumu.

33.3. SIA "Siguldas Maiznieks" ir sniegusi

informāciju (18.10.2010. protokols), ka (*)54(*).

SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstulē ir sniegta

informācija, ka "Maksājumi par kapitāla izmantošanu

nodrošina taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu par laika

periodu, kas pārsniedz 30 dienas, un tādējādi nodrošina

piegādātājam papildus ienākumus. Tā, piemēram, SIA "Siguldas

Maiznieks" 2009.gadā kā maksu par kapitāla izmantošanu guvis

papildus ienākumu (*). Papildus ienākuma saņemšana uzņēmuma

konkurētspēju ietekmē labvēlīgi".

Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka, vērtējot

procentu maksājumu apmēru, iegūtais papildu ienākums SIA

"Siguldas Maiznieks" neatsver savlaicīgi nesaņemto

samaksu par piegādāto preci. Minētais fakts detalizētāk tiks

izvērtēts Lēmuma 34.punktā.

34.

Termiņš, kādā SIA

"Siguldas Maiznieks" 2009.gadā norēķinājās ar saviem

piegādātājiem

SIA "Siguldas Maiznieks" nepārtraukta piegādes

procesa uzturēšanai bija spiesta finansēt savu preču ražošanu,

t.sk., iepērkot no piegādātājiem izejvielas un materiālus preču

ražošanai, kā arī segt visas citas izmaksas.

34.1. SIA "Siguldas Maiznieks" ir sniegusi šādu

informāciju par secību, kādā pēc prioritātes šajā

uzņēmējsabiedrībā tiek apmaksāti rēķini (18.10.2010. tikšanās

laikā iegūtā informācija): (*).

34.2. Pēc SIA "Siguldas Maiznieks" aprēķiniem

(20.10.2010. SIA "Siguldas Maiznieks" vēstule un

02.11.2010. SIA "Siguldas Maiznieks" elektroniskā pasta

vēstule) 2009.gadā tā vidēji ar saviem piegādātājiem norēķinājās

71 dienā, bet 2008.gadā - 62 dienās. 2008.gada kreditoru parādu

aprites periods precizēts, ņemot vērā, ka iepriekšējā gadā pie

parādiem piegādātājiem pieskaitīts arī īpašnieka aizdevums 88 960

Ls vērtībā, kas, pēc SIA "Siguldas Maiznieks"

paskaidrojuma, neietilpst īstermiņa saistību grupā, jo par to ir

cita vienošanās. SIA "Siguldas Maiznieks" debitoru

parādos un krājumos ir piesaistīti ievērojami līdzekļi (vai SIA

"Siguldas Maiznieks" būtiski līdzekļi), kas tam rada

zemas likviditātes risku.

Par SIA "Siguldas Maiznieks" apgrozāmo līdzekļu

trūkumu liecina arī fakts, ka laiku pa laikam 2009. un 2010.gadā

SIA "Siguldas Maiznieks" nav laicīgi nomaksājusi visus

paredzētos nodokļus valsts budžetā un tai ir aprēķināta

nokavējuma nauda. Valsts ieņēmumu dienesta 10.11.2010. vēstulē

Nr.8.21.6.1/1596 norādīti šādi attiecībā pret SIA "Siguldas

Maiznieks" aprēķinātie kavējuma maksājumi:

- 2009.gadā iedzīvotāju ienākumu nodoklī Ls 128,20, uzņēmumu

ienākuma nodoklī Ls 10,09, valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajās iemaksās Ls 159,72, pievienotās vērtības nodoklī Ls

264,06;

- 2010.gadā (līdz 09.11.2010.) iedzīvotāju ienākuma nodoklī Ls

141,93, uzņēmumu ienākuma nodoklī Ls 44,63, valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajās iemaksās Ls 133,26, pievienotās

vērtības nodoklī Ls 159,86, uzņēmējdarbības riska valsts nodevā

Ls 0,03.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka SIA "Siguldas

Maiznieks" finansiālais stāvoklis ir tāds, ka uzņēmumam

trūkst līdzekļu, lai varētu savlaicīgi norēķināties ar

piegādātājiem, kā arī lai savlaicīgi samaksātu attiecīgos

nodokļus. Līdz ar to var secināt, ka SIA "MAXIMA

Latvija" nelabvēlīgā norēķinu politika attiecībā pret SIA

"Siguldas Maiznieks" neļauj šai komercsabiedrībai būt

labticīgai nodokļu maksātājai. SIA "MAXIMA Latvija"

piemērotās norēķinu kārtības kaitējums var izpausties kā SIA

"Siguldas Maiznieks" reputācijas bojāšana, kas no

uzņēmēja viedokļa nav mazsvarīgs aspekts, turklāt tas var liegt

arī piedalīties publiskajos iepirkuma konkursos (arī konkursos

par ES finansējuma piešķiršanu). Jānorāda, ka, jo lielākam

piegādātāju skaitam tiek piemērota aprakstītā norēķinu kārtība,

jo vairāk tiek kaitēts godīgas komercdarbības pamatiem un līdz ar

to - jo lielāka un nelabvēlīgāka var būt ietekme uz

tautsaimniecības attīstību kopumā.

34.3. Jānorāda, ka ražošanas uzņēmums SIA "Siguldas

Maiznieks" kā jebkura saimnieciska vienība, ražojot

noteiktas preces, veic mērķtiecīgu saimniecisko darbību to

nepieciešamo līdzekļu iegūšanā, kas jebkuras saimnieciskas

vienības rīcībā ir ierobežotā daudzumā55. Tieši tāpēc

visi uzņēmumi, t.sk. SIA "Siguldas Maiznieks" ir

ieinteresēti, lai preces vai pakalpojumi pēc piegādes ātri tiktu

pārvērsti naudā, proti, norēķini par realizētajām precēm vai

pakalpojumiem notiktu maksimāli īsā termiņā, ja ne maksājot

avansā, tad pakalpojuma saņemšanas dienā vai ļoti drīz pēc tam.

Debitoru parādi, ko veido nenomaksātie rēķini par klientiem

piegādātajām precēm, ir daļa no uzņēmuma apgrozāmā kapitāla, kas

ietekmē jebkura uzņēmuma naudas plūsmu, likviditāti un arī paša

uzņēmuma vērtību. Tieši tāpēc operatīva debitoru parādu

iekasēšana ir ārkārtīgi svarīgs naudas līdzekļu avots visiem

uzņēmumiem, kas piegādā preces.

34.4. Ievērojot teikto, preču piegādātāji, lai nodrošinātu

ilgstošu sadarbību, ir gatavi risināt šo jautājumam elastīgi,

t.i., gatavi gaidīt maksājumus ilgāk nekā paredzēts līgumos,

tomēr galvenais ieguvējs no tā ir uzņēmums, kurš nav nostādīts

situācijā, kad jāgaida samaksu ilgāk, nekā noteikts līgumā. Šajā

gadījumā tas ir SIA "MAXIMA Latvija". Ņemot vērā Lēmuma

32.6.punktā aprēķināto vidējo SIA "Siguldas Maiznieks"

produkcijas aprites ilgumu SIA "MAXIMA Latvija"

veikalos un faktu, ka (*) (Līguma pielikuma Nr.3 3.noteikums),

tad Konkurences padome secina, ka par netaisnīgu un nepamatotu

tiek uzskatīts samaksas termiņš, kas pārsniedz (*) dienu periodu

no attiecīgo preču piegādes.

Tiek uzskatīts, ka naudas summa, kuru pircējs savlaicīgi

nesamaksā piegādātājam, tiek novirzīta šī uzņēmuma

finansēšanai56. Pat, ja Līgumā ir paredzēta procentu

par maksājuma termiņa kavēšanu, samaksa pēc noteiktā termiņa, SIA

"Siguldas Maiznieks" gadījumā (*), ekonomiskā būtība

samaksai par piegādātajām precēm ilgā periodā pēc preču piegādes

ir tāda, ka, neskatoties uz to, ka SIA "Siguldas

Maiznieks" regulāri pieprasa samaksu par kapitāla

izmantošanu, SIA "MAXIMA Latvija" šis savas darbības

finansēšanas veids ir alternatīva kredīta ņemšanai bankā.

Konkurences padome uzskata, ka šāds princips, kad piegādātājs

nesaņem samaksu savlaicīgi, t.i., uzreiz pēc preces piegādes

brīža (vai brīža, kad attiecīgā prece tika realizēta gala

patērētājiem), ir pēc būtības pielīdzināms kredīta piešķiršanai.

"Lielākajai daļai uzņēmumu kredīts, par ko vienojušies

uzņēmums un piegādātājs, ir svarīgs finansēšanas avots, jo tas

parasti ir lēts un viegli iegūstams, un, jo garāks ir tā dzēšanas

termiņš, jo izdevīgāk uzņēmumam"57. Līdz ar to

šajā gadījumā konstatējams, ka ieguvējs no Līgumā paredzētā

norēķinu termiņa un tā pārsniegšanas nosacījumiem ir SIA

"MAXIMA Latvija", jo SIA "Siguldas Maiznieks"

kā ražojošā uzņēmuma interesēs nevar būt, piegādājot preces

pircējam, piedāvāt tik garus samaksas termiņus, kas ierobežo tā

spēju segt regulārās maksājumu saistības savas saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.