37. pants

SIA "MAXIMA

Latvija" viedokļa analīze

Konkurences padome ir izvērtējusi SIA "MAXIMA

Latvija" viedokli (argumentus), kas ietverts 2010.gada

9.augusta vēstulē Nr.211, atbildot uz Konkurences padomes

Izpilddirekcijas nosūtīto 26.07.2010. vēstuli Nr.1512 (turpmāk -

KP Vēstule), un izsaka savu pozīciju par šiem argumentiem:

37.1. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Gan loģika, gan Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

5.punkta pieņemšanas vēsture atklāj, ka tā pirmais teikums

neaizliedz norēķinu termiņus, kuri pārsniedz 30

dienas".

Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir minējusi, ka

"Vadlīnijās nav atrodama argumentācija, kas ļautu

apgalvot, ka "par taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas izpratnē parasti tiek

uzskatīts trīsdesmit dienu termiņš (citāts no KP

Vēstules)."

Konkurences padome norāda, ka minētā sakarā ir jāņem vērā

Konkurences likuma grozījumu (pieņemti 2009.gada 18.jūnijā)

pieņemšanas vēsturiskie apstākļi:

Redakcija uz 1.lasījumu:

"5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu

piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu

termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un

nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma

termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām,

bet pārējām pārtikas precēm - 30 dienas no preču piegādes

dienas."

Redakcija uz

2.lasījumu:

5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana

vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par

piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja

tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas tādām pārtikas

precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām.

Izvērtējot minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka,

tā kā noteikums par 30 dienu norēķinu attiecībā uz "pārējām

pārtikas precēm" tika svītrots no normas, bet attiecināts

tikai uz "ātri bojājošām" pārtikas precēm (ar līdz 20

dienu derīguma termiņu), likumdevējs līdz konkrētam termiņam nav

ierobežojis norēķinus ar "pārējām pārtikas

precēm".

Tādējādi norēķināšanās termiņš par "pārējām pārtikas

precēm" ir pakārtots diviem noteiktiem jēdzieniem -

"netaisnīgs" un "nepamatoti garš" norēķinu

termiņš. Attiecīgi, lai noteiktu, ka konkrēts samaksas termiņš ir

netaisnīgs un nepamatoti garš, ir jāvērtē katru situāciju

atsevišķi, neatkarīgi no tā, cik garš ir preču derīguma termiņš.

Konkurences padome savu vērtējumu ir sniegusi un kritērijus, pēc

kādiem tas ir veikts, identificējusi Lēmuma 32.punktā.

37.2. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"(..) Vadlīniju kļūdainība izriet no Konkurences padomes

atturēšanās atzīt, ka norēķinu termiņi ir tāds pats konkurences

parametrs, kā, piemēram, cena un kvalitāte. Pircējs gūst labumu

no garākiem norēķinu termiņiem un konkurences spiediena rezultātā

vismaz daļēji to nodod patērētājiem, savukārt piegādātājs

tādējādi cenšas pārspēt konkurentus."

"(..) Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta

tagadējais pirmais teikums, kā to interpretējusi Konkurences

padome, nav piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai, jo kavē nevis

veicina veselas piegādātāju grupas piekļuvi patērētājiem, kā arī,

ka nav taisnīga līdzsvara starp gūto labumu un tiesību

ierobežojumu, jo "neatkarīgo" piegādātāju iespējas

konkurēt palielināsies uz "atkarīgo" piegādātāju un

"dominējošo mazumtirgotāju" civiltiesiskās brīvības

ierobežojuma rēķina".

Lietas izpētes gaitā Konkurences padome neguva apstiprinājumu,

ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir guvis kādu labumu

konkurences cīņā (skat. Lēmuma 32.1.punkta, pēdējā rindkopa).

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA

Latvija" kā komercsabiedrībai, kas darbojas Latvijas

teritorijā, ir jāievēro valsts teritorijā spēkā esošais

normatīvais regulējums. Līdz ar to piegādātāju savstarpēja

konkurence ar norēķinu termiņu garumu ir pieļaujama tikai tiktāl,

ciktāl netiek pārkāpts DSM ļaunprātīgas izmantošanas

aizliegums.

37.3. SIA MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Konkurences padomes apgalvojums, ka "ražotājs nevar

būt tas, kas kreditē mazumtirgotāju", ir ne tikai

nepamatots, bet arī pretrunā ar Satversmes tiesas praksē atrodamo

principiālo nostāju, ka "no Satversmē garantētajām

tiesībām uz īpašumu izriet arī tiesības brīvi rīkoties, piemēram,

slēdzot civiltiesiskus līgumus. Šis civiltiesiskās brīvības

princips tiktu ierobežots, ja līdzējiem nebūtu iespējams

vienoties par sev pieņemamu līguma saturu", jo

"tiesības uz īpašumu ietver arī tiesības lemt ar īpašumu

saistītus jautājumus." Ja Konkurences padome uzskata,

ka "Konkurences likums neparedz mazumtirgotājam pienākumu

obligāti noteikt maksu par kapitāla izmantošanu, bet tas paredz

mazumtirgotājam noteikt taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par

piegādātām precēm", tā bez pamatojuma atsakās vērtēt SIA

"Maxima Latvija" pausto argumentu, ka "maksa par

kapitāla izmantošanu" ir faktors, kas ņemams vērā, nosakot,

vai norēķinu termiņš ir "taisnīgs un pamatots", un

tādējādi pārkāpj pienākumu pēc iespējas samērīgi, proti,

atbilstoši leģitīmajam mērķim, saudzīgi un taisnīgi interpretēt

izņēmumu, kas izdarīts no Satversmes aizsargātajām pamattiesībām

uz līgumslēgšanas brīvību".

Konkurences padome noraida minēto SIA "MAXIMA

Latvija" argumentu kā nepamatotu, balstoties uz Lēmuma

33.punktā iekļautajiem argumentiem. Līgumslēdzēju brīvība nav

absolūta un dažādu sabiedrības grupu interesēs tai var tikt

noteikti ierobežojumi. Tādus ierobežojumus nosaka citi normatīvie

akti, t.sk. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa un 13.panta

pirmā un otrā daļa.

37.4. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Konkurences padome ir konstatējusi, ka "SIA

"Siguldas Maiznieks" produkcijas derīguma termiņš

pārsniedz 20 dienas", bet vienlaikus arī izdarījusi šādus -

kļūdainus - apsvērumus, piegāžu biežumu sasaistot ar preču

aprites ātrumu. SIA "Siguldas Maiznieks" veiktās

piegādes nepatver visus produktus. Piegāžu biežums nenorāda, cik

ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā. Kā novērojis katrs, kurš

mēdz iepirkties lielveikalos, konkrēta veida produkti prasti

nemēdz "beigties", kas savukārt, nozīmē, ka piegādes

tiek veiktas vēl pirms nopirkts viss agrāk piegādātais. Tātad

Konkurences padome ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka no veikalu

piegāžu skaita izdarāms secinājums par produkcijas aprites

ātrumu".

Konkurences padome Lēmuma 32. punktā ir iekļāvusi vairākus

rādītājus, kas tieši raksturo preču apriti, t.i., sasaista

produktu piegāžu intensitāti ar produktu aprites intensitāti.

37.5. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Konkurences padome nav pierādījusi, kādu kaitējumu SIA

"Siguldas Maiznieks" nodarījis ar SIA "Maxima

Latvija" noslēgtais līgums. Ja "Konkurences likuma

13.panta otrās daļas aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus

dalībnieku - piegādātāju- tiesiskās intereses attiecībās ar

mazumtirgotājiem", piemērojot šo normu, nepieciešams

identificēt aizsargājamo "tiesisko interešu" saturu

pietiekami precīzi, lai būtu iespējams novērtēt, kāds kaitējums

radies aizsardzības trūkuma dēļ, jo pretējā gadījumā nebūtu

iespējams pārbaudīt, vai administratīva iejaukšanās līgumiskās

attiecībās sasniedz ko derīgu. Piemēram, norāde uz

"tiesiskajām interesēm" 30 dienu laikā saņemt samaksu

par piegādātajām precēm nav uzskatāma par pietiekami precīzu, jo

ir itin viegli iztēloties situācijas, kurās piegādātājs objektīvu

un racionālu iemeslu dēļ ir ieinteresēts šo "labumu"

mainīt pret citu - piemēram, pret iespēju saņemt "maksu par

kapitāla izmantošanu" vai konkurences cīņā pieveikt citu

piegādātāju."

Konkurences padome uzskata, ka ir vairākas "tiesiskās

intereses", kuras šajā gadījumā būtu aizsargājamas,

pirmkārt, SIA "Siguldas Maiznieks" nodarītais kaitējums

izpaužas faktā, ka SIA "Siguldas Maiznieks" nespēj

laikus norēķināties ar saviem piegādātājiem, otrkārt, SIA

"Siguldas Maiznieks" 2009. un 2010.gadā izveidojušies

parādi valsts budžetam (t.sk. jāmaksā nokavējuma nauda), jo

sabiedrība nav laicīgi nomaksājusi visus paredzētos nodokļus

(detalizēti aprakstīts Lēmuma 34.punktā). SIA "MAXIMA

Latvija" norēķinu politikas nodarītais kaitējums izpaužas

tādējādi, ka SIA "Siguldas Maiznieks" tiek liegta

iespēja būt labticīgai nodokļu maksātājai un norēķināties īsākos

termiņos ar saviem piegādātājiem. Līdz ar to tiek bojāta SIA

"Siguldas Maiznieks" reputācija, uzņēmējsabiedrība

nevar piedalīties iepirkuma konkursos (arī konkursos par ES

finansējuma piešķiršanu). Tādējādi tiek grauti godīgas

komercdarbības pamati, un līdz ar to arī tautsaimniecības

attīstība kopumā.

Tiesiskā interese veikt normālu, pārdomātu, racionālu

saimniecisko darbību sevī ietver savlaicīgu nodokļu maksāšanu un

savlaicīgu norēķināšanos ar izejvielu piegādātājiem, kā arī savas

uzņēmēja reputācijas celšanu, nevis graušana. Viss iepriekš

minētais ir katra normāla uzņēmēja darbības pamatā, uz kuru tam

ir visas tiesības, un šis ir vērtību kopums, kas tiesiskā valstī

uzņēmējam ir jānodrošina jeb jāaizsargā.

37.6. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

"Savukārt, ja Vēstulē pausto Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas 5.punkta tagadējā pirmā teikuma interpretāciju un no

tās izrietošo zemo pierādīšanas standartu iecerēts pamatot ar

nekādi neargumentēto apgalvojumu, ka "uz dominējošo stāvokli

mazumtirdzniecībā esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt

klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

jēdzienu", nākas atgādināt pašas Konkurences padomes

apgalvoto, ka "lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta

gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM

jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa

jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma

ziņā". Tā kā publiskajās tiesībās prioritāte ir slēdzienam

par pretējo, nevis analoģijas slēdzienam, jo darbojas princips

"viss, kas nav atļauts. ir aizliegts", nepamatota tādu

prakses atziņu, kas attīstītas "parastā" dominējošā

stāvokļa lietās, attiecināšana uz dominējošā stāvokļa

mazumtirdzniecībā lietām nav pieļaujama.

Pirmkārt, Konkurences padome norāda, ka minētās lietas

ietvaros SIA "MAXIMA Latvija" Konkurences likuma

13.panta otrās daļas 5.punkta pārkāpums ir pamatots ar visiem

lietā iegūtajiem pieradījumiem kopsakarā, t.i., gan ar konstatēto

konkrētās preces aprites ātrumu, gan SIA "MAXIMA

Latvija" konstatēto iepirkuma varu, gan arī SIA

"Siguldas Maiznieks" nodarīto kaitējumu (nodokļu

parādi, bojāta reputācija, kavēti norēķini ar izejvielu

piegādātajiem utt.), veicot maksājumus termiņā, kas pārsniedz (*)

dienu termiņu.

Otrkārt, jānorāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" minēto

frāzi, ka uz dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā esošu

mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā

stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu nav

skatījusi kopējā Lēmuma kontekstā. Šajā Lēmumā ir nepārprotami

norādīts, ka DSM un klasiskais dominējošais stāvoklis principiāli

atšķiras tirgus varas apjoma ziņā (Lēmuma 2.2.apakšpunkts),

turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu DSM un klasiskā

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

pārkāpumu klasifikāciju pēc to smagumu pakāpes. Tādējādi nav

šaubu, ka SIA "MAXIMA Latvija" tirgus vara atbilst DSM

un tās izdarītais pārkāpums Konkurences likuma 13.panta otrās

daļas 5.punktam, kas ir pierādīts ar Lēmumā konstatētajiem

faktiem. Īpašās atbildības jēdziens DSM neizpaužas analoģijas

ceļā, bet gan patstāvīgi izriet no likumdevēja gribas iekļaut DSM

vienotā sistēmā ar klasisko dominējošo stāvokli, attiecīgi

ieviešot DSM jēdzienu un iestrādājot tā regulējumu Konkurences

likuma 13.pantā.

37.7. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Kaut arī SIA "Maxima Latvija" ieskatā

Konkurences padomes atturēšanās pierādīt, ka ar SIA "Maxima

Latvija" noslēgtais līgums SIA "Siguldas

Maiznieks" nodarījis jebkādu kaitējumu, ir pietiekams

iemesls noraidīt Vēstulē izdarīto secinājumu, ka "ka lietā

iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA "Maxima Latvija"

darbības satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā

noteikto pārkāpuma sastāvu", ir iespējams arī demonstrēt, ka

patiesībā SIA "Siguldas Maiznieks" saimnieciskās

darbības rādītāji ir izteikti "veselīgi". 2008.gadā SIA

"Siguldas Maiznieks" peļņa pēc nodokļu nomaksas

sasniedza 22 601 LVL, un 2009.gadā tā bija 31 321 LVL. Tas

liecina par SIA "Siguldas Maiznieks" veiksmīgu

attīstību un finansiālu augšupeju un nevis par recesijas vai citā

ietekmē piedzīvotajām finansiālajām grūtībām".

Turklāt, lai gan saskaņā ar

Konkurences padomes secināto "SIA "MAXIMA Latvija"

laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veica

samaksu par SIA "Siguldas Maiznieks" pamatā 60 dienu

termiņā" SIA "Siguldas Maiznieks" ar saviem

kreditoriem norēķinājies krietni ilgākā laika periodā, proti,

2008.gadā vidēji 199,82 dienu periodā un 2009.gadā vidēji 111,79

dienu periodā." Tātad pagājušajā gada laikā SIA

"Siguldas Maiznieks" maksāšanas termiņš tās kreditoriem

bija gandrīz divas reizes garāks nekā termiņš, kurā par

saņemtajiem produktiem norēķinājās SIA "MAXIMA Latvija',

savukārt 2008.gadā tas bija pat vairāk nekā trīs reizes lielāks.

Šie dati skaidri liecina, ka SIA "Siguldas Maiznieks"

ar saviem piegādātājiem var norēķināties krietni garākā laika

periodā un ka ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtajā

piegādes līgumā ietvertais samaksas termiņa regulējums SIA

"Siguldas Mazinieks" likviditāti neapdraud."

Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"SIA "MAXIMA Latvija" ir lielākā SIA

"Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas pircēja un

līdz ar to tā arī veicina SIA "Siguldas Maiznieks"

attīstību".

Lai arī SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā bija

peļņa, tā saimnieciskās darbības rādītājus nevar uzskatīt par

izteikti veselīgiem (skat. Lēmuma 36.punktu).

Līdz ar to kā nepamatots ir noraidāms SIA "MAXIMA

Latvija" apgalvojums, "ka tā kā lielākā SIA

"Siguldas Maiznieks" produkcijas pircēja veicina tās

attīstību", jo SIA "Siguldas Maiznieks" gada

pārskata analīze liecina nevis par uzņēmuma attīstību, bet gan tā

spēju pagaidām izdzīvot krīzes un apgrozījuma krituma

apstākļos.

Konkurences padome savos lēmumos ir konstatējusi, ka abiem

lielākajiem mazumtirgotājiem, t.i., SIA "MAXIMA

Latvija" un SIA "RIMI Latvia"58 ir

tirgus vara ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, un

ražotājam, kura efektivitāte balstās uz apjoma efektu atrašanās

abos minētajos lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos ir

nepieciešama, jo tas ir nosacījums tā ilgspējīgai attīstībai.

Tāpēc arī likumdevējs ieviesa Konkurences likumā noteikumus, kas

aizliedz DSM ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt Lēmuma 34.2.punktā ir norādīts, ka pēc SIA

"Siguldas Maiznieks" aprēķiniem tā norēķinu periods

piegādātājiem ir daudz mazāks nekā pēc SIA "MAXIMA

Latvija" aprēķiniem, t.i., 2009.gadā tā vidēji ar saviem

piegādātājiem norēķinājās 71 dienā, 2008.gadā - 62 dienās.

37.8. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: Ja

"DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir

pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar

piegādātājiem, proti ja "DSM lietās ir pietiekami konstatēt

tādu iepirkuma varas apjomu, kas mazumtirgotājam jau ļauj

darboties neatkarīgi no piegādātājiem", iepirkuma varas

pastāvēšana jāvērtē, atsaucoties uz mazumtirgotāja spēju rīkoties

neatkarīgi augšupējā tirgū. Taču, kā atzīst pati Konkurences

padome, tas nav ticis darīts".

Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

Konkurences padome norāda, ka iepirkuma varas konstatēšanai

noteicošais apstāklis ir tas, ka SIA "MAXIMA Latvija"

ir viens no diviem svarīgākajiem un lielākajiem pārtikas preču

noieta kanāliem mazumtirdzniecībā. Konkrētajā Lēmumā Konkurences

padome apskata produktus, kas ir paredzēti pārdošanai

mazumtirdzniecības veikalos. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

sadarbība ar lielākajiem mazumtirgotājiem ir īpaši būtiska

uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs saražotais un pārdotais apjoms, jo

šo komercsabiedrību efektivitāte tiek balstīta uz saražoto

apjomu, t.i., izmaksu ekonomiju.

Tā kā SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no Latvijas

diviem lielākajiem mazumtirgotājiem, tad minētajiem ražotājiem tā

ir īpaši pievilcīgs un nepieciešams noieta kanāls. Vienlaicīgi

tiek norādīts, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir tā, kas

izvēlas, no kura piegādātāja konkrēto preci pirkt, jo piedāvājums

ir nosacīti neierobežots. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

mazie veikali nevar nodrošināt līdzvērtīgu preču pieejamību un

apjomu, turklāt industriālie patērētāji preces iepērk citiem

mērķiem. Savukārt tādas specializētās iestādes kā skolas,

slimnīcas un bērnudārzi konditorejas izstrādājumus iepērk

ierobežotā apjomā. Līdz ar to minētie iepirkšanas kanāli nav

uzskatāmi par konkurentiem SIA "MAXIMA Latvija", t.i.,

ja ražotājs vēlas sasniegt pietiekošu patērētāju daudzumu, tad

industriālais iepircējs, specializētās iestādes un mazie veikali,

nevar to nodrošināt.

Konkurences padome secina, ka mazumtirgotāja SIA "MAXIMA

Latvija" spēja rīkoties neatkarīgi augšupējā tirgū ir daudz

lielāka nekā industriālo iepircēju vara, piegādātāju vara un mazo

mazumtirgotāju vara.

SIA "Siguldas Maiznieks" stratēģija ir būt

atpazīstamai sabiedrībai, lai tās produkcija būtu pieejama visiem

Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to tai ir jāpieņem un jāievēro

SIA "MAXIMA Latvija" izvirzītie noteikumi.

37.9. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

"Arī par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju

augšupējā, proti iepirkuma tirgū, Konkurences padome ir

izteikusies vienaldzīgi: "ņemot vērā, ka saskaņā ar

Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju

ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas

teritoriju, nav pamats iepirkuma tirgus ģeogrāfisko teritoriju

noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas", un

"ietekme uz konkurenci var izpausties gan šauri definētā

tirgū, gan plaši definētā tirgū". Šādos apstākļos ir

neiespējami vērtēt SIA "Maxima Latvija" veikalu tīkla

ietekmi un iepirkuma varu, lai kādus citus kritērijus Konkurences

padome censtos izmantot. Pretēji Vēstulē sacītajam SIA

"Maxima Latvija" uzsver, ka iepirkuma vara ir tieši un

neizbēgami atkarīga no tā, "cik plaši ir definēta konkrētā

prece", un ka tā nevar vienlīdz izpausties "gan šauri

definētā", gan "plaši definētā" ģeogrāfiskajā

tirgū. Vispārīgs apgalvojums, ka dominējošā stāvokļa

mazumtirdzniecībā regulējums ir "īpašs", nav

pietiekams, lai izvairītos no acīmredzamās patiesības, ka

konkrētās preces un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs ietekmē

gan pircēja iespēju atrast konkurējošus piegādātājus, gan

piegādātāja iespēju atrast konkurējošus pircējus".

Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

Konkurences padome atbilstoši jau agrāk KP Vēstulē izteiktajai

argumentācijai par iepirkuma tirgus precīzo ģeogrāfisko robežu

noteikšanas nepieciešamību norāda, ka: "Ja piegādātājs (nav

svarīgi, nacionālais vai starptautiskais) ir orientēts uz

Latvijas pārtikas patērētāju, neatkarīgi no tā, cik liels ir

iepirkumu tirgus, SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no

diviem svarīgākajiem sadarbības partneriem". Pamatojums

Lēmuma 14.punktā konstatētajam konditorejas izstrādājumu

iepirkuma tirgum Latvijas teritorijā sniegts Lēmuma

12.-13.punktā.

37.10. "SIA "Maxima Latvija" 2008. un

2009.gada pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs

pēc nodokļu nomaksas, t.i., ap 3,7% un ar kuriem, kā redzams,

Konkurences padome ir iepazinusies, ir pietiekams iemesls

konstatēt, ka konkurence lejupējā tirgū pietiekami intensīva, lai

efektivitātes guvumi tiktu nodoti patērētājiem. Ja SIA

"Maxima Latvija" nevar darboties neatkarīgi no

patērētājiem, jāsecina, ka šis apstāklis vienlaikus liecina par

atkarību no piegādātājiem, jo lejupējā tirgū pastāvošā intensīvā

konkurence nozīmē, ka arī citiem mazumtirgotājiem nepieciešamas

apjomīgas piegādes. Tāpēc turklāt nav pareizs Konkurences padomes

vairākkārt atkārtotais apgalvojums, ka "SIA "Maxima

Latvija" ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris

ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai)

galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt

savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai

lielākajā daļā no tiem". Konkurence lejupējā tirgū liedz

runāt par tirgus varas pastāvēšanu".

Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

minētais peļņas procenta apmērs vien, kas ir nemainīgs 2008. un

2009.gadā, neliecina par to, ka konkurence lejupējā tirgū ir

pietiekami intensīva, jo īpaši ņemot vērā augsti koncentrēto

lielveikalu vidi Latvijā. Konkrētais peļņas procenta apmērs

jāskata arī kopsakarā ar valstī pastāvošo ekonomisko

stāvokli.

37.11. "No Vēstules[KP Vēstule] izriet, ka nav pamata

bažām par piegādātāju konkurences mazināšanos iepirkuma tirgū,

turklāt pircēju konkurence SIA "MAXIMA Latvija"

disciplinē krietni lielākā mērā, nekā to atzinusi Konkurences

padome".

Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija",

acīmredzot, nepareizi ir sapratusi Konkurences padomes

argumentāciju. SIA "MAXIMA Latvija" kā viens no

lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kam piemīt

iepirkuma vara, spēj būtiski ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz

galapatērētājiem. Proti, tām, kuras SIA "MAXIMA

Latvija" neizvēlas vai no kurām kādu iemeslu dēļ tā atsakās,

ir daudz mazākas iespējas sasniegt plašu patērētāju loku visā

Latvijā. Neapšaubāmi, pircēju konkurence lejupējā tirgū pastāv,

taču, SIA "MAXIMA Latvija", nesastopot piegādes pusē

tirgus varas ziņā sev līdzvērtīgu partneri (sk. Lēmuma 18.1.

punktu par vienpusējiem un abpusējiem tirgus varas izpausmes

gadījumiem), šo pircēju konkurences radīto

"disciplīnu", spēj pilnā mērā pārnest uz piegādātāju,

t.sk. piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus

noteikumus, nosacījumus u.tml., šādu darbību rezultātā vājinot

piegādātāja konkurences spējas.

37.12. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

"Konkurences padomes sacītais, ka "tirgū vienmēr

pastāvēs sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri

nekavējoties būs gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un

aizpildīt atbrīvotos veikala plauktus", vienlaikus apliecina

bažu par iepirkuma varas ļaunprātīgu izmantošanu nepamatotību. Ja

konkurējošu piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

"vienmēr", ir gluži nesaprotamas Konkurences padomes

bažas, ka "var tikt apdraudēta (piegādātāja) atrašanās

konkrētajā tirgū" un ka, "ja tiek uzspiesti nosacījumi,

kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam - nodrošināt uzņēmuma

darbību ilgtermiņa, tad šim uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais

konkrētais tirgus". Pieņemot, ka tik tiešām "DSM

ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju

tiesisko interešu aizsardzību", tirgum nevajadzīgu, proti,

nepietiekami efektīvu "biznesu plānu" neveiksme nebūtu

ar administratīviem līdzekļiem aizkavējama. Proti, lai rastos

"labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī

galapatērētājiem Latvijas teritorijā", dominējošā stāvokļa

mazumtirdzniecībā regulējumam "kopumā sekmējot

tautsaimniecības attīstību" - nevis aizsargājot kādu

konkrētu piegādātāju, - Konkurences padome nedrīkst rīkoties

veidā, kas neveiksmīgo "biznesa plānu" administratīvas

aizsardzības dēļ patērētājiem liek maksāt vairāk. Atkāpes no šīs

loģikas nebūtu attaisnojamas par atsauci uz piegādātāju īpašas

aizsardzības nozīmi ilgtermiņa, jo bažām par to vispārēju

izzušana nav vietas: kā jau sacīts, pati Konkurences padome ir

atzinusi, ka piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

"vienmēr".

Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija"

nepareizi ir izpratusi Konkurences padomes Vēstules 27.punktā

norādīto, ka Konkurences padomei nav bažu par piegādātāju

konkurences mazināšanos. Tas, ka būs uzņēmumi, kas aizstās no

tīkla vai konkrētā tirgus izgājušu uzņēmumu, nenozīmē to, ka

konkurences līmenis attiecīgajā konkrētajā tirgū paliks nemainīgs

un pastāvošā konkurence patērētājiem spēs ilgtermiņā nodrošināt

nepieciešamo kvalitātes, cenas un inovāciju līmeni. Vienlaicīgi

Konkurences padome norāda, ka DSM konstatēšana SIA "MAXIMA

Latvija" nekādā gadījumā nenozīmē un nevar nozīmēt to, ka

Konkurences padome ar administratīvām metodēm veicina neefektīvo

piegādātāju aizsardzību. DSM pats par sevi nav aizliegts,

aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana, kas var izpausties

konkrētos veidos (t.sk. KL 13.panta otrās daļas 5.punkts), un tie

nosacījumi, kurus SIA "MAXIMA Latvija" piemēro

piegādātājiem (vai tie taisnīgi vai nē), ir analizējami konkrētā

pārkāpuma sastāva ietvaros. Konkurences padomei DSM esamības

izvērtēšanai nav nozīmes, vai piegādātājs ir efektīvs vai

neefektīvs. Šim faktam ir nozīme pārkāpuma izvērtēšanas

procesā.

Lietas izpētē ir secināts, ka ir pamats uzskatīt, ka SIA

"Siguldas Maiznieks" ir uz attīstību orientēta

komercsabiedrība, kura racionāli izvērtē situāciju tirgū un meklē

iespējas pielāgoties situācijai tajā. Tas, ka Konkurences padome,

izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" norēķinu politiku,

konstatēja, ka tā ir ekspluatējoša attiecībā pret konkrēto

piegādātāju, nav saprotams kā neefektīva uzņēmuma

aizsardzība.

37.13. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

"Vēstulē Konkurences padome ir apgalvojusi, ka "SIA

"Maxima Latvija" īpatsvars kopējā pārtikas preču

iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu

vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām

mazumtirgotāju ķēdēm) ir tuva tās mazumtirdzniecības tirgus daļai

lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā

", tomēr nākas norādīt, ka SIA "Maxima Latvija"

tirgus daļa iepirkuma tirgū būtiski mazāka, nekā lejupējā tirgū.

Tas tādēļ, ka SIA "Maxima Latvija" preces iepērk tajā

pašā tirgū, kur preces iepērk tirgus dalībnieki, kas nav SIA

"Maxima Latvija" konkurenti lejupējā tirgū, bet ir

konkurenti iepirkuma tirgū, proti, specializētie pārtikas un

dzērienu veikali un visi citi šo preču mazumtirdzniecības

uzņēmumi, bet dažās tādu preču grupās, kuras tiek izmantotas kā

izejvielas - piemēram, milti, cukurs, olas, - arī pārtikas preču

ražotāji".

Pat, ja piekristu SIA "MAXIMA Latvija" argumentam,

ka konkrētajā gadījumā iepirkumu SIA "MAXIMA Latvija"

veic tajā tirgū, kur darbojas ne tikai lielveikali, bet arī

specializētie pārtikas un dzērienu veikali un visi citi šo preču

mazumtirdzniecības uzņēmumi, konstatējams, ka 2008.-2009.gadā SIA

"MAXIMA Latvija" tirgus daļa bija mazāka, nekā ja to

aprēķina no lielveikalu tirgus dalībnieku veiktā kopējā

iepirkuma, tomēr tā ir lielāka par 20%. Kas ir ļoti nozīmīga

daļa, arī ņemot vērā, ka katram piegādātājam, kas spēj nodrošināt

lielākus piegādes apjomus, tik liels iepircējs kā SIA

"MAXIMA Latvija" ir daudzkārt izdevīgāks un svarīgāks

sadarbības partneris nekā fragmentētu piegāžu organizēšana

mazākiem tirgus dalībniekiem.

Konkrētajā lietā konstatēts, ka 2009.gadā, apmēram, vairāk kā

puse SIA "Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas ir

piegādāti tieši SIA "MAXIMA Latvija". Tāda apjoma

piegādes uzņēmumam, ņemot vērā ilgstošas sadarbības pieredzi, dod

iespēju laikus plānot ražošanas apjomus, efektīvāk organizēt

ražošanas un piegādes posmus un to izmaksu struktūru,

daudzveidīgāk attīstīt sortimentu, atbilstoši dažādu pircēju

kategoriju vēlmēm, nekā tas būtu iespējams sadrumstalotu un

nenoteiktu apjomu piegāžu gadījumā.

37.14. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

"Iepirkuma tirgū SIA "Maxima Latvija" tirgus

daļas ne tuvu nelīdzinās Konkurences padomes nosauktajiem

rādītājiem - 31% 2009.gadā - un tādēļ jāapšauba secinājums, ka

SIA "Maxima Latvija" piemīt iepirkuma vara pietiekami

ilgā laika periodā. Vēstulē nav skaidrots, kā, pastāvot tik

nelielai daļai iepirkuma tirgū, var būt konstatējama tirgus

vara".

Konkurences padome uzskata, ka iepirkuma varu raksturo gan

tirgus daļa (kas ir viena no lielākajiem starp visiem

iepircējiem, kas preci iepērk realizācijai mazumtirdzniecībā),

gan jau iepriekš minētais fakts, ka SIA "MAXIMA

Latvija" ir neizbēgams sadarbības partneris, ja piegādātājs

ir orientēts uz Latvijas patērētāju.

37.15. 2010.gada 16.decembrī tika saņemta SIA "MAXIMA

Latvija" vēstule Nr.361. SIA "MAXIMA Latvija"

norāda, ka "Sakarā ar 06.12.2010. no Konkurences padomes

saņemto vēstuli par to, ka lietā Nr.P/09/06/7 "Par

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija"

darbībās", kas ierosināta 2009.gada 21.maijā, esot

konstatēti Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamie

fakti, MAXIMA Latvija SIA pārstāvis 06.12.2010. iepazinās ar tiem

lietai kopš iepriekšējās iepazīšanās reizes pievienotajiem

materiāliem, kuri viņam tika uzrādīti kā MAXIMA Latvija SIA

pārstāvim pieejami (turpmāk - jaunie materiāli) un saņēma šo

jauno materiālu kopijas".

Minētajā vēstulē ir norādīts, ka "Ņemot vērā

Konkurences Padomes 26.07.2010. vēstulē Nr.1512 "Par

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta noteikto

pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija" darbībās" 29.punktā

(16.lapaspuses 3.rindkopā no apakšas) minētos SIA Siguldas

maiznieks produkcijas piegāžu apjomus MAXIMA Latvija SIA un

MAXIMA Latvija SIA aprēķinātās 09.08.2010. vēstulē Nr.211

norādītās SIA Siguldas mazinieks debitoru dienas, kuru pareizība

netiek apstrīdēta (2008.gadā - 56,32 un 2009.gadā - 59,11)

jāsecina, ka citi SIA Siguldas maiznieks debitori vidēji

norēķinās līdzīgā laika periodā, kā MAXIMA Latvija SIA. Šis fakts

līdzās SIA Siguldas maiznieks 20.10.2010 vēstules b/n "Par

paskaidrojumu sniegšanu lietā Nr.P/09/06/7" pēdējā teikumā

paustajai domai, ka "uzņēmumam nepieciešama kredītpolitikas

maiņa - īsāku norēķināšanās termiņu noteikšana" liecina, ka

šādi norēķinu termiņi ir parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA

Siguldas maiznieks apzināti realizētajai kredītpolitikai, kuru

Siguldas maiznieks spriežot pēc vēstules ir nolēmis grozīt. Šādā

gadījumā jautājums par norēķinu termiņu grozīšanu būtu jārisina

ar sarunās ar debitoriem. MAXIMA Latvija SIA no SIA Siguldas

maiznieks pagaidām nav saņēmusi priekšlikumu grozīt apmaksas

termiņus".

Minētajā SIA "MAXIMA Latvija" vēstulē netika sniegti

citi papildu argumenti.

Ievērojot Lēmuma 22.punkta 2.apakšpunktā norādīto, ka

"Modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu

vidi, skaits 2008.gadā bija 12 (neskaitot SIA "BAF LTD"

apvienību un SIA "BALTSTOR" (no BALTSTOR lielākais

dalībnieks SIA "Mego" tiek vērtēts kā atsevišķs

mazumtirdzniecības tīkls), un 2008.gadā to kopējais apgrozījums

bija 1 379 873 284 Ls, kas veidoja 76% no kopējās

mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek

tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējās

mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos; 2009.gadā minētie

rādītāji attiecīgi bija 80% un 73%", tad no šiem faktiem var

secināt, ka vairākumā gadījumu SIA "Siguldas Maiznieks"

pircēji ir lielākas vai mazākas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes

vai kāda no mazumtirgotāju kooperācijas formām, kurām visdrīzāk

ir darījumu vara attiecībā pret SIA "Siguldas

Maiznieks". Konkurences padomes rīcībā esošā informācija,

kas ir iegūta Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietā, liecina,

ka arī salīdzinoši mazās veikalu ķēdes ietver savos līgumos

piegādātājiem nelabvēlīgus noteikumus, t.sk. pārmērīgi garus

norēķinu termiņus, turklāt mēdz tos arī neievērot. Latvijā

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vide ir tāda, ka šo

preču ražotājam ir jāiet uz mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tā

nav ražotāju izvēle, bet neizbēgama realitāte, kas izriet no

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu

vidē Latvijas teritorijā struktūras.

Ievērojot teikto, kā arī ņemot vērā Lēmuma 34.punktā iekļautos

argumentus, Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA

Latvija" argumentu, ka "šādi norēķinu termiņi ir

parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA "Siguldas

Maiznieks" apzināti realizētajai kredītpolitikai".