37. pants

1SIA "MAXIMA

2Latvija" viedokļa analīze

3Konkurences padome ir izvērtējusi SIA "MAXIMA

4Latvija" viedokli (argumentus), kas ietverts 2010.gada

59.augusta vēstulē Nr.211, atbildot uz Konkurences padomes

6Izpilddirekcijas nosūtīto 26.07.2010. vēstuli Nr.1512 (turpmāk -

7KP Vēstule), un izsaka savu pozīciju par šiem argumentiem:

837.1. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

9"Gan loģika, gan Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

105.punkta pieņemšanas vēsture atklāj, ka tā pirmais teikums

11neaizliedz norēķinu termiņus, kuri pārsniedz 30

12dienas".

13Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir minējusi, ka

14"Vadlīnijās nav atrodama argumentācija, kas ļautu

15apgalvot, ka "par taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu

16Konkurences likuma 13.panta otrās daļas izpratnē parasti tiek

17uzskatīts trīsdesmit dienu termiņš (citāts no KP

18Vēstules)."

19Konkurences padome norāda, ka minētā sakarā ir jāņem vērā

20Konkurences likuma grozījumu (pieņemti 2009.gada 18.jūnijā)

21pieņemšanas vēsturiskie apstākļi:

22Redakcija uz 1.lasījumu:

23"5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu

24piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu

25termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un

26nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma

27termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām,

28bet pārējām pārtikas precēm - 30 dienas no preču piegādes

29dienas."

30Redakcija uz

312.lasījumu:

325) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana

33vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par

34piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja

35tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas tādām pārtikas

36precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām.

37Izvērtējot minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka,

38tā kā noteikums par 30 dienu norēķinu attiecībā uz "pārējām

39pārtikas precēm" tika svītrots no normas, bet attiecināts

40tikai uz "ātri bojājošām" pārtikas precēm (ar līdz 20

41dienu derīguma termiņu), likumdevējs līdz konkrētam termiņam nav

42ierobežojis norēķinus ar "pārējām pārtikas

43precēm".

44Tādējādi norēķināšanās termiņš par "pārējām pārtikas

45precēm" ir pakārtots diviem noteiktiem jēdzieniem -

46"netaisnīgs" un "nepamatoti garš" norēķinu

47termiņš. Attiecīgi, lai noteiktu, ka konkrēts samaksas termiņš ir

48netaisnīgs un nepamatoti garš, ir jāvērtē katru situāciju

49atsevišķi, neatkarīgi no tā, cik garš ir preču derīguma termiņš.

50Konkurences padome savu vērtējumu ir sniegusi un kritērijus, pēc

51kādiem tas ir veikts, identificējusi Lēmuma 32.punktā.

5237.2. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

53"(..) Vadlīniju kļūdainība izriet no Konkurences padomes

54atturēšanās atzīt, ka norēķinu termiņi ir tāds pats konkurences

55parametrs, kā, piemēram, cena un kvalitāte. Pircējs gūst labumu

56no garākiem norēķinu termiņiem un konkurences spiediena rezultātā

57vismaz daļēji to nodod patērētājiem, savukārt piegādātājs

58tādējādi cenšas pārspēt konkurentus."

59"(..) Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta

60tagadējais pirmais teikums, kā to interpretējusi Konkurences

61padome, nav piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai, jo kavē nevis

62veicina veselas piegādātāju grupas piekļuvi patērētājiem, kā arī,

63ka nav taisnīga līdzsvara starp gūto labumu un tiesību

64ierobežojumu, jo "neatkarīgo" piegādātāju iespējas

65konkurēt palielināsies uz "atkarīgo" piegādātāju un

66"dominējošo mazumtirgotāju" civiltiesiskās brīvības

67ierobežojuma rēķina".

68Lietas izpētes gaitā Konkurences padome neguva apstiprinājumu,

69ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir guvis kādu labumu

70konkurences cīņā (skat. Lēmuma 32.1.punkta, pēdējā rindkopa).

71Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA

72Latvija" kā komercsabiedrībai, kas darbojas Latvijas

73teritorijā, ir jāievēro valsts teritorijā spēkā esošais

74normatīvais regulējums. Līdz ar to piegādātāju savstarpēja

75konkurence ar norēķinu termiņu garumu ir pieļaujama tikai tiktāl,

76ciktāl netiek pārkāpts DSM ļaunprātīgas izmantošanas

77aizliegums.

7837.3. SIA MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

79"Konkurences padomes apgalvojums, ka "ražotājs nevar

80būt tas, kas kreditē mazumtirgotāju", ir ne tikai

81nepamatots, bet arī pretrunā ar Satversmes tiesas praksē atrodamo

82principiālo nostāju, ka "no Satversmē garantētajām

83tiesībām uz īpašumu izriet arī tiesības brīvi rīkoties, piemēram,

84slēdzot civiltiesiskus līgumus. Šis civiltiesiskās brīvības

85princips tiktu ierobežots, ja līdzējiem nebūtu iespējams

86vienoties par sev pieņemamu līguma saturu", jo

87"tiesības uz īpašumu ietver arī tiesības lemt ar īpašumu

88saistītus jautājumus." Ja Konkurences padome uzskata,

89ka "Konkurences likums neparedz mazumtirgotājam pienākumu

90obligāti noteikt maksu par kapitāla izmantošanu, bet tas paredz

91mazumtirgotājam noteikt taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par

92piegādātām precēm", tā bez pamatojuma atsakās vērtēt SIA

93"Maxima Latvija" pausto argumentu, ka "maksa par

94kapitāla izmantošanu" ir faktors, kas ņemams vērā, nosakot,

95vai norēķinu termiņš ir "taisnīgs un pamatots", un

96tādējādi pārkāpj pienākumu pēc iespējas samērīgi, proti,

97atbilstoši leģitīmajam mērķim, saudzīgi un taisnīgi interpretēt

98izņēmumu, kas izdarīts no Satversmes aizsargātajām pamattiesībām

99uz līgumslēgšanas brīvību".

100Konkurences padome noraida minēto SIA "MAXIMA

101Latvija" argumentu kā nepamatotu, balstoties uz Lēmuma

10233.punktā iekļautajiem argumentiem. Līgumslēdzēju brīvība nav

103absolūta un dažādu sabiedrības grupu interesēs tai var tikt

104noteikti ierobežojumi. Tādus ierobežojumus nosaka citi normatīvie

105akti, t.sk. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa un 13.panta

106pirmā un otrā daļa.

10737.4. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

108"Konkurences padome ir konstatējusi, ka "SIA

109"Siguldas Maiznieks" produkcijas derīguma termiņš

110pārsniedz 20 dienas", bet vienlaikus arī izdarījusi šādus -

111kļūdainus - apsvērumus, piegāžu biežumu sasaistot ar preču

112aprites ātrumu. SIA "Siguldas Maiznieks" veiktās

113piegādes nepatver visus produktus. Piegāžu biežums nenorāda, cik

114ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā. Kā novērojis katrs, kurš

115mēdz iepirkties lielveikalos, konkrēta veida produkti prasti

116nemēdz "beigties", kas savukārt, nozīmē, ka piegādes

117tiek veiktas vēl pirms nopirkts viss agrāk piegādātais. Tātad

118Konkurences padome ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka no veikalu

119piegāžu skaita izdarāms secinājums par produkcijas aprites

120ātrumu".

121Konkurences padome Lēmuma 32. punktā ir iekļāvusi vairākus

122rādītājus, kas tieši raksturo preču apriti, t.i., sasaista

123produktu piegāžu intensitāti ar produktu aprites intensitāti.

12437.5. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

125"Konkurences padome nav pierādījusi, kādu kaitējumu SIA

126"Siguldas Maiznieks" nodarījis ar SIA "Maxima

127Latvija" noslēgtais līgums. Ja "Konkurences likuma

12813.panta otrās daļas aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus

129dalībnieku - piegādātāju- tiesiskās intereses attiecībās ar

130mazumtirgotājiem", piemērojot šo normu, nepieciešams

131identificēt aizsargājamo "tiesisko interešu" saturu

132pietiekami precīzi, lai būtu iespējams novērtēt, kāds kaitējums

133radies aizsardzības trūkuma dēļ, jo pretējā gadījumā nebūtu

134iespējams pārbaudīt, vai administratīva iejaukšanās līgumiskās

135attiecībās sasniedz ko derīgu. Piemēram, norāde uz

136"tiesiskajām interesēm" 30 dienu laikā saņemt samaksu

137par piegādātajām precēm nav uzskatāma par pietiekami precīzu, jo

138ir itin viegli iztēloties situācijas, kurās piegādātājs objektīvu

139un racionālu iemeslu dēļ ir ieinteresēts šo "labumu"

140mainīt pret citu - piemēram, pret iespēju saņemt "maksu par

141kapitāla izmantošanu" vai konkurences cīņā pieveikt citu

142piegādātāju."

143Konkurences padome uzskata, ka ir vairākas "tiesiskās

144intereses", kuras šajā gadījumā būtu aizsargājamas,

145pirmkārt, SIA "Siguldas Maiznieks" nodarītais kaitējums

146izpaužas faktā, ka SIA "Siguldas Maiznieks" nespēj

147laikus norēķināties ar saviem piegādātājiem, otrkārt, SIA

148"Siguldas Maiznieks" 2009. un 2010.gadā izveidojušies

149parādi valsts budžetam (t.sk. jāmaksā nokavējuma nauda), jo

150sabiedrība nav laicīgi nomaksājusi visus paredzētos nodokļus

151(detalizēti aprakstīts Lēmuma 34.punktā). SIA "MAXIMA

152Latvija" norēķinu politikas nodarītais kaitējums izpaužas

153tādējādi, ka SIA "Siguldas Maiznieks" tiek liegta

154iespēja būt labticīgai nodokļu maksātājai un norēķināties īsākos

155termiņos ar saviem piegādātājiem. Līdz ar to tiek bojāta SIA

156"Siguldas Maiznieks" reputācija, uzņēmējsabiedrība

157nevar piedalīties iepirkuma konkursos (arī konkursos par ES

158finansējuma piešķiršanu). Tādējādi tiek grauti godīgas

159komercdarbības pamati, un līdz ar to arī tautsaimniecības

160attīstība kopumā.

161Tiesiskā interese veikt normālu, pārdomātu, racionālu

162saimniecisko darbību sevī ietver savlaicīgu nodokļu maksāšanu un

163savlaicīgu norēķināšanos ar izejvielu piegādātājiem, kā arī savas

164uzņēmēja reputācijas celšanu, nevis graušana. Viss iepriekš

165minētais ir katra normāla uzņēmēja darbības pamatā, uz kuru tam

166ir visas tiesības, un šis ir vērtību kopums, kas tiesiskā valstī

167uzņēmējam ir jānodrošina jeb jāaizsargā.

16837.6. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

169"Savukārt, ja Vēstulē pausto Konkurences likuma 13.panta

170otrās daļas 5.punkta tagadējā pirmā teikuma interpretāciju un no

171tās izrietošo zemo pierādīšanas standartu iecerēts pamatot ar

172nekādi neargumentēto apgalvojumu, ka "uz dominējošo stāvokli

173mazumtirdzniecībā esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt

174klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

175jēdzienu", nākas atgādināt pašas Konkurences padomes

176apgalvoto, ka "lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta

177gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM

178jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa

179jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma

180ziņā". Tā kā publiskajās tiesībās prioritāte ir slēdzienam

181par pretējo, nevis analoģijas slēdzienam, jo darbojas princips

182"viss, kas nav atļauts. ir aizliegts", nepamatota tādu

183prakses atziņu, kas attīstītas "parastā" dominējošā

184stāvokļa lietās, attiecināšana uz dominējošā stāvokļa

185mazumtirdzniecībā lietām nav pieļaujama.

186Pirmkārt, Konkurences padome norāda, ka minētās lietas

187ietvaros SIA "MAXIMA Latvija" Konkurences likuma

18813.panta otrās daļas 5.punkta pārkāpums ir pamatots ar visiem

189lietā iegūtajiem pieradījumiem kopsakarā, t.i., gan ar konstatēto

190konkrētās preces aprites ātrumu, gan SIA "MAXIMA

191Latvija" konstatēto iepirkuma varu, gan arī SIA

192"Siguldas Maiznieks" nodarīto kaitējumu (nodokļu

193parādi, bojāta reputācija, kavēti norēķini ar izejvielu

194piegādātajiem utt.), veicot maksājumus termiņā, kas pārsniedz (*)

195dienu termiņu.

196Otrkārt, jānorāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" minēto

197frāzi, ka uz dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā esošu

198mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā

199stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu nav

200skatījusi kopējā Lēmuma kontekstā. Šajā Lēmumā ir nepārprotami

201norādīts, ka DSM un klasiskais dominējošais stāvoklis principiāli

202atšķiras tirgus varas apjoma ziņā (Lēmuma 2.2.apakšpunkts),

203turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu DSM un klasiskā

204dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

205pārkāpumu klasifikāciju pēc to smagumu pakāpes. Tādējādi nav

206šaubu, ka SIA "MAXIMA Latvija" tirgus vara atbilst DSM

207un tās izdarītais pārkāpums Konkurences likuma 13.panta otrās

208daļas 5.punktam, kas ir pierādīts ar Lēmumā konstatētajiem

209faktiem. Īpašās atbildības jēdziens DSM neizpaužas analoģijas

210ceļā, bet gan patstāvīgi izriet no likumdevēja gribas iekļaut DSM

211vienotā sistēmā ar klasisko dominējošo stāvokli, attiecīgi

212ieviešot DSM jēdzienu un iestrādājot tā regulējumu Konkurences

213likuma 13.pantā.

21437.7. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

215"Kaut arī SIA "Maxima Latvija" ieskatā

216Konkurences padomes atturēšanās pierādīt, ka ar SIA "Maxima

217Latvija" noslēgtais līgums SIA "Siguldas

218Maiznieks" nodarījis jebkādu kaitējumu, ir pietiekams

219iemesls noraidīt Vēstulē izdarīto secinājumu, ka "ka lietā

220iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA "Maxima Latvija"

221darbības satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā

222noteikto pārkāpuma sastāvu", ir iespējams arī demonstrēt, ka

223patiesībā SIA "Siguldas Maiznieks" saimnieciskās

224darbības rādītāji ir izteikti "veselīgi". 2008.gadā SIA

225"Siguldas Maiznieks" peļņa pēc nodokļu nomaksas

226sasniedza 22 601 LVL, un 2009.gadā tā bija 31 321 LVL. Tas

227liecina par SIA "Siguldas Maiznieks" veiksmīgu

228attīstību un finansiālu augšupeju un nevis par recesijas vai citā

229ietekmē piedzīvotajām finansiālajām grūtībām".

230Turklāt, lai gan saskaņā ar

231Konkurences padomes secināto "SIA "MAXIMA Latvija"

232laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veica

233samaksu par SIA "Siguldas Maiznieks" pamatā 60 dienu

234termiņā" SIA "Siguldas Maiznieks" ar saviem

235kreditoriem norēķinājies krietni ilgākā laika periodā, proti,

2362008.gadā vidēji 199,82 dienu periodā un 2009.gadā vidēji 111,79

237dienu periodā." Tātad pagājušajā gada laikā SIA

238"Siguldas Maiznieks" maksāšanas termiņš tās kreditoriem

239bija gandrīz divas reizes garāks nekā termiņš, kurā par

240saņemtajiem produktiem norēķinājās SIA "MAXIMA Latvija',

241savukārt 2008.gadā tas bija pat vairāk nekā trīs reizes lielāks.

242Šie dati skaidri liecina, ka SIA "Siguldas Maiznieks"

243ar saviem piegādātājiem var norēķināties krietni garākā laika

244periodā un ka ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtajā

245piegādes līgumā ietvertais samaksas termiņa regulējums SIA

246"Siguldas Mazinieks" likviditāti neapdraud."

247Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

248"SIA "MAXIMA Latvija" ir lielākā SIA

249"Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas pircēja un

250līdz ar to tā arī veicina SIA "Siguldas Maiznieks"

251attīstību".

252Lai arī SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā bija

253peļņa, tā saimnieciskās darbības rādītājus nevar uzskatīt par

254izteikti veselīgiem (skat. Lēmuma 36.punktu).

255Līdz ar to kā nepamatots ir noraidāms SIA "MAXIMA

256Latvija" apgalvojums, "ka tā kā lielākā SIA

257"Siguldas Maiznieks" produkcijas pircēja veicina tās

258attīstību", jo SIA "Siguldas Maiznieks" gada

259pārskata analīze liecina nevis par uzņēmuma attīstību, bet gan tā

260spēju pagaidām izdzīvot krīzes un apgrozījuma krituma

261apstākļos.

262Konkurences padome savos lēmumos ir konstatējusi, ka abiem

263lielākajiem mazumtirgotājiem, t.i., SIA "MAXIMA

264Latvija" un SIA "RIMI Latvia"58 ir

265tirgus vara ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, un

266ražotājam, kura efektivitāte balstās uz apjoma efektu atrašanās

267abos minētajos lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos ir

268nepieciešama, jo tas ir nosacījums tā ilgspējīgai attīstībai.

269Tāpēc arī likumdevējs ieviesa Konkurences likumā noteikumus, kas

270aizliedz DSM ļaunprātīgu izmantošanu.

271Savukārt Lēmuma 34.2.punktā ir norādīts, ka pēc SIA

272"Siguldas Maiznieks" aprēķiniem tā norēķinu periods

273piegādātājiem ir daudz mazāks nekā pēc SIA "MAXIMA

274Latvija" aprēķiniem, t.i., 2009.gadā tā vidēji ar saviem

275piegādātājiem norēķinājās 71 dienā, 2008.gadā - 62 dienās.

27637.8. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: Ja

277"DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir

278pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar

279piegādātājiem, proti ja "DSM lietās ir pietiekami konstatēt

280tādu iepirkuma varas apjomu, kas mazumtirgotājam jau ļauj

281darboties neatkarīgi no piegādātājiem", iepirkuma varas

282pastāvēšana jāvērtē, atsaucoties uz mazumtirgotāja spēju rīkoties

283neatkarīgi augšupējā tirgū. Taču, kā atzīst pati Konkurences

284padome, tas nav ticis darīts".

285Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

286Konkurences padome norāda, ka iepirkuma varas konstatēšanai

287noteicošais apstāklis ir tas, ka SIA "MAXIMA Latvija"

288ir viens no diviem svarīgākajiem un lielākajiem pārtikas preču

289noieta kanāliem mazumtirdzniecībā. Konkrētajā Lēmumā Konkurences

290padome apskata produktus, kas ir paredzēti pārdošanai

291mazumtirdzniecības veikalos. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

292sadarbība ar lielākajiem mazumtirgotājiem ir īpaši būtiska

293uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs saražotais un pārdotais apjoms, jo

294šo komercsabiedrību efektivitāte tiek balstīta uz saražoto

295apjomu, t.i., izmaksu ekonomiju.

296Tā kā SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no Latvijas

297diviem lielākajiem mazumtirgotājiem, tad minētajiem ražotājiem tā

298ir īpaši pievilcīgs un nepieciešams noieta kanāls. Vienlaicīgi

299tiek norādīts, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir tā, kas

300izvēlas, no kura piegādātāja konkrēto preci pirkt, jo piedāvājums

301ir nosacīti neierobežots. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

302mazie veikali nevar nodrošināt līdzvērtīgu preču pieejamību un

303apjomu, turklāt industriālie patērētāji preces iepērk citiem

304mērķiem. Savukārt tādas specializētās iestādes kā skolas,

305slimnīcas un bērnudārzi konditorejas izstrādājumus iepērk

306ierobežotā apjomā. Līdz ar to minētie iepirkšanas kanāli nav

307uzskatāmi par konkurentiem SIA "MAXIMA Latvija", t.i.,

308ja ražotājs vēlas sasniegt pietiekošu patērētāju daudzumu, tad

309industriālais iepircējs, specializētās iestādes un mazie veikali,

310nevar to nodrošināt.

311Konkurences padome secina, ka mazumtirgotāja SIA "MAXIMA

312Latvija" spēja rīkoties neatkarīgi augšupējā tirgū ir daudz

313lielāka nekā industriālo iepircēju vara, piegādātāju vara un mazo

314mazumtirgotāju vara.

315SIA "Siguldas Maiznieks" stratēģija ir būt

316atpazīstamai sabiedrībai, lai tās produkcija būtu pieejama visiem

317Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to tai ir jāpieņem un jāievēro

318SIA "MAXIMA Latvija" izvirzītie noteikumi.

31937.9. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

320"Arī par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju

321augšupējā, proti iepirkuma tirgū, Konkurences padome ir

322izteikusies vienaldzīgi: "ņemot vērā, ka saskaņā ar

323Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju

324ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas

325teritoriju, nav pamats iepirkuma tirgus ģeogrāfisko teritoriju

326noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas", un

327"ietekme uz konkurenci var izpausties gan šauri definētā

328tirgū, gan plaši definētā tirgū". Šādos apstākļos ir

329neiespējami vērtēt SIA "Maxima Latvija" veikalu tīkla

330ietekmi un iepirkuma varu, lai kādus citus kritērijus Konkurences

331padome censtos izmantot. Pretēji Vēstulē sacītajam SIA

332"Maxima Latvija" uzsver, ka iepirkuma vara ir tieši un

333neizbēgami atkarīga no tā, "cik plaši ir definēta konkrētā

334prece", un ka tā nevar vienlīdz izpausties "gan šauri

335definētā", gan "plaši definētā" ģeogrāfiskajā

336tirgū. Vispārīgs apgalvojums, ka dominējošā stāvokļa

337mazumtirdzniecībā regulējums ir "īpašs", nav

338pietiekams, lai izvairītos no acīmredzamās patiesības, ka

339konkrētās preces un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs ietekmē

340gan pircēja iespēju atrast konkurējošus piegādātājus, gan

341piegādātāja iespēju atrast konkurējošus pircējus".

342Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

343Konkurences padome atbilstoši jau agrāk KP Vēstulē izteiktajai

344argumentācijai par iepirkuma tirgus precīzo ģeogrāfisko robežu

345noteikšanas nepieciešamību norāda, ka: "Ja piegādātājs (nav

346svarīgi, nacionālais vai starptautiskais) ir orientēts uz

347Latvijas pārtikas patērētāju, neatkarīgi no tā, cik liels ir

348iepirkumu tirgus, SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no

349diviem svarīgākajiem sadarbības partneriem". Pamatojums

350Lēmuma 14.punktā konstatētajam konditorejas izstrādājumu

351iepirkuma tirgum Latvijas teritorijā sniegts Lēmuma

35212.-13.punktā.

35337.10. "SIA "Maxima Latvija" 2008. un

3542009.gada pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs

355pēc nodokļu nomaksas, t.i., ap 3,7% un ar kuriem, kā redzams,

356Konkurences padome ir iepazinusies, ir pietiekams iemesls

357konstatēt, ka konkurence lejupējā tirgū pietiekami intensīva, lai

358efektivitātes guvumi tiktu nodoti patērētājiem. Ja SIA

359"Maxima Latvija" nevar darboties neatkarīgi no

360patērētājiem, jāsecina, ka šis apstāklis vienlaikus liecina par

361atkarību no piegādātājiem, jo lejupējā tirgū pastāvošā intensīvā

362konkurence nozīmē, ka arī citiem mazumtirgotājiem nepieciešamas

363apjomīgas piegādes. Tāpēc turklāt nav pareizs Konkurences padomes

364vairākkārt atkārtotais apgalvojums, ka "SIA "Maxima

365Latvija" ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris

366ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai)

367galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt

368savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai

369lielākajā daļā no tiem". Konkurence lejupējā tirgū liedz

370runāt par tirgus varas pastāvēšanu".

371Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

372Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

373minētais peļņas procenta apmērs vien, kas ir nemainīgs 2008. un

3742009.gadā, neliecina par to, ka konkurence lejupējā tirgū ir

375pietiekami intensīva, jo īpaši ņemot vērā augsti koncentrēto

376lielveikalu vidi Latvijā. Konkrētais peļņas procenta apmērs

377jāskata arī kopsakarā ar valstī pastāvošo ekonomisko

378stāvokli.

37937.11. "No Vēstules[KP Vēstule] izriet, ka nav pamata

380bažām par piegādātāju konkurences mazināšanos iepirkuma tirgū,

381turklāt pircēju konkurence SIA "MAXIMA Latvija"

382disciplinē krietni lielākā mērā, nekā to atzinusi Konkurences

383padome".

384Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija",

385acīmredzot, nepareizi ir sapratusi Konkurences padomes

386argumentāciju. SIA "MAXIMA Latvija" kā viens no

387lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kam piemīt

388iepirkuma vara, spēj būtiski ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz

389galapatērētājiem. Proti, tām, kuras SIA "MAXIMA

390Latvija" neizvēlas vai no kurām kādu iemeslu dēļ tā atsakās,

391ir daudz mazākas iespējas sasniegt plašu patērētāju loku visā

392Latvijā. Neapšaubāmi, pircēju konkurence lejupējā tirgū pastāv,

393taču, SIA "MAXIMA Latvija", nesastopot piegādes pusē

394tirgus varas ziņā sev līdzvērtīgu partneri (sk. Lēmuma 18.1.

395punktu par vienpusējiem un abpusējiem tirgus varas izpausmes

396gadījumiem), šo pircēju konkurences radīto

397"disciplīnu", spēj pilnā mērā pārnest uz piegādātāju,

398t.sk. piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus

399noteikumus, nosacījumus u.tml., šādu darbību rezultātā vājinot

400piegādātāja konkurences spējas.

40137.12. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

402"Konkurences padomes sacītais, ka "tirgū vienmēr

403pastāvēs sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri

404nekavējoties būs gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un

405aizpildīt atbrīvotos veikala plauktus", vienlaikus apliecina

406bažu par iepirkuma varas ļaunprātīgu izmantošanu nepamatotību. Ja

407konkurējošu piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

408"vienmēr", ir gluži nesaprotamas Konkurences padomes

409bažas, ka "var tikt apdraudēta (piegādātāja) atrašanās

410konkrētajā tirgū" un ka, "ja tiek uzspiesti nosacījumi,

411kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam - nodrošināt uzņēmuma

412darbību ilgtermiņa, tad šim uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais

413konkrētais tirgus". Pieņemot, ka tik tiešām "DSM

414ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju

415tiesisko interešu aizsardzību", tirgum nevajadzīgu, proti,

416nepietiekami efektīvu "biznesu plānu" neveiksme nebūtu

417ar administratīviem līdzekļiem aizkavējama. Proti, lai rastos

418"labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī

419galapatērētājiem Latvijas teritorijā", dominējošā stāvokļa

420mazumtirdzniecībā regulējumam "kopumā sekmējot

421tautsaimniecības attīstību" - nevis aizsargājot kādu

422konkrētu piegādātāju, - Konkurences padome nedrīkst rīkoties

423veidā, kas neveiksmīgo "biznesa plānu" administratīvas

424aizsardzības dēļ patērētājiem liek maksāt vairāk. Atkāpes no šīs

425loģikas nebūtu attaisnojamas par atsauci uz piegādātāju īpašas

426aizsardzības nozīmi ilgtermiņa, jo bažām par to vispārēju

427izzušana nav vietas: kā jau sacīts, pati Konkurences padome ir

428atzinusi, ka piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

429"vienmēr".

430Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija"

431nepareizi ir izpratusi Konkurences padomes Vēstules 27.punktā

432norādīto, ka Konkurences padomei nav bažu par piegādātāju

433konkurences mazināšanos. Tas, ka būs uzņēmumi, kas aizstās no

434tīkla vai konkrētā tirgus izgājušu uzņēmumu, nenozīmē to, ka

435konkurences līmenis attiecīgajā konkrētajā tirgū paliks nemainīgs

436un pastāvošā konkurence patērētājiem spēs ilgtermiņā nodrošināt

437nepieciešamo kvalitātes, cenas un inovāciju līmeni. Vienlaicīgi

438Konkurences padome norāda, ka DSM konstatēšana SIA "MAXIMA

439Latvija" nekādā gadījumā nenozīmē un nevar nozīmēt to, ka

440Konkurences padome ar administratīvām metodēm veicina neefektīvo

441piegādātāju aizsardzību. DSM pats par sevi nav aizliegts,

442aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana, kas var izpausties

443konkrētos veidos (t.sk. KL 13.panta otrās daļas 5.punkts), un tie

444nosacījumi, kurus SIA "MAXIMA Latvija" piemēro

445piegādātājiem (vai tie taisnīgi vai nē), ir analizējami konkrētā

446pārkāpuma sastāva ietvaros. Konkurences padomei DSM esamības

447izvērtēšanai nav nozīmes, vai piegādātājs ir efektīvs vai

448neefektīvs. Šim faktam ir nozīme pārkāpuma izvērtēšanas

449procesā.

450Lietas izpētē ir secināts, ka ir pamats uzskatīt, ka SIA

451"Siguldas Maiznieks" ir uz attīstību orientēta

452komercsabiedrība, kura racionāli izvērtē situāciju tirgū un meklē

453iespējas pielāgoties situācijai tajā. Tas, ka Konkurences padome,

454izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" norēķinu politiku,

455konstatēja, ka tā ir ekspluatējoša attiecībā pret konkrēto

456piegādātāju, nav saprotams kā neefektīva uzņēmuma

457aizsardzība.

45837.13. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

459"Vēstulē Konkurences padome ir apgalvojusi, ka "SIA

460"Maxima Latvija" īpatsvars kopējā pārtikas preču

461iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu

462vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām

463mazumtirgotāju ķēdēm) ir tuva tās mazumtirdzniecības tirgus daļai

464lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču

465mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā

466", tomēr nākas norādīt, ka SIA "Maxima Latvija"

467tirgus daļa iepirkuma tirgū būtiski mazāka, nekā lejupējā tirgū.

468Tas tādēļ, ka SIA "Maxima Latvija" preces iepērk tajā

469pašā tirgū, kur preces iepērk tirgus dalībnieki, kas nav SIA

470"Maxima Latvija" konkurenti lejupējā tirgū, bet ir

471konkurenti iepirkuma tirgū, proti, specializētie pārtikas un

472dzērienu veikali un visi citi šo preču mazumtirdzniecības

473uzņēmumi, bet dažās tādu preču grupās, kuras tiek izmantotas kā

474izejvielas - piemēram, milti, cukurs, olas, - arī pārtikas preču

475ražotāji".

476Pat, ja piekristu SIA "MAXIMA Latvija" argumentam,

477ka konkrētajā gadījumā iepirkumu SIA "MAXIMA Latvija"

478veic tajā tirgū, kur darbojas ne tikai lielveikali, bet arī

479specializētie pārtikas un dzērienu veikali un visi citi šo preču

480mazumtirdzniecības uzņēmumi, konstatējams, ka 2008.-2009.gadā SIA

481"MAXIMA Latvija" tirgus daļa bija mazāka, nekā ja to

482aprēķina no lielveikalu tirgus dalībnieku veiktā kopējā

483iepirkuma, tomēr tā ir lielāka par 20%. Kas ir ļoti nozīmīga

484daļa, arī ņemot vērā, ka katram piegādātājam, kas spēj nodrošināt

485lielākus piegādes apjomus, tik liels iepircējs kā SIA

486"MAXIMA Latvija" ir daudzkārt izdevīgāks un svarīgāks

487sadarbības partneris nekā fragmentētu piegāžu organizēšana

488mazākiem tirgus dalībniekiem.

489Konkrētajā lietā konstatēts, ka 2009.gadā, apmēram, vairāk kā

490puse SIA "Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas ir

491piegādāti tieši SIA "MAXIMA Latvija". Tāda apjoma

492piegādes uzņēmumam, ņemot vērā ilgstošas sadarbības pieredzi, dod

493iespēju laikus plānot ražošanas apjomus, efektīvāk organizēt

494ražošanas un piegādes posmus un to izmaksu struktūru,

495daudzveidīgāk attīstīt sortimentu, atbilstoši dažādu pircēju

496kategoriju vēlmēm, nekā tas būtu iespējams sadrumstalotu un

497nenoteiktu apjomu piegāžu gadījumā.

49837.14. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

499"Iepirkuma tirgū SIA "Maxima Latvija" tirgus

500daļas ne tuvu nelīdzinās Konkurences padomes nosauktajiem

501rādītājiem - 31% 2009.gadā - un tādēļ jāapšauba secinājums, ka

502SIA "Maxima Latvija" piemīt iepirkuma vara pietiekami

503ilgā laika periodā. Vēstulē nav skaidrots, kā, pastāvot tik

504nelielai daļai iepirkuma tirgū, var būt konstatējama tirgus

505vara".

506Konkurences padome uzskata, ka iepirkuma varu raksturo gan

507tirgus daļa (kas ir viena no lielākajiem starp visiem

508iepircējiem, kas preci iepērk realizācijai mazumtirdzniecībā),

509gan jau iepriekš minētais fakts, ka SIA "MAXIMA

510Latvija" ir neizbēgams sadarbības partneris, ja piegādātājs

511ir orientēts uz Latvijas patērētāju.

51237.15. 2010.gada 16.decembrī tika saņemta SIA "MAXIMA

513Latvija" vēstule Nr.361. SIA "MAXIMA Latvija"

514norāda, ka "Sakarā ar 06.12.2010. no Konkurences padomes

515saņemto vēstuli par to, ka lietā Nr.P/09/06/7 "Par

516Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteiktā

517aizlieguma pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija"

518darbībās", kas ierosināta 2009.gada 21.maijā, esot

519konstatēti Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamie

520fakti, MAXIMA Latvija SIA pārstāvis 06.12.2010. iepazinās ar tiem

521lietai kopš iepriekšējās iepazīšanās reizes pievienotajiem

522materiāliem, kuri viņam tika uzrādīti kā MAXIMA Latvija SIA

523pārstāvim pieejami (turpmāk - jaunie materiāli) un saņēma šo

524jauno materiālu kopijas".

525Minētajā vēstulē ir norādīts, ka "Ņemot vērā

526Konkurences Padomes 26.07.2010. vēstulē Nr.1512 "Par

527Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta noteikto

528pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija" darbībās" 29.punktā

529(16.lapaspuses 3.rindkopā no apakšas) minētos SIA Siguldas

530maiznieks produkcijas piegāžu apjomus MAXIMA Latvija SIA un

531MAXIMA Latvija SIA aprēķinātās 09.08.2010. vēstulē Nr.211

532norādītās SIA Siguldas mazinieks debitoru dienas, kuru pareizība

533netiek apstrīdēta (2008.gadā - 56,32 un 2009.gadā - 59,11)

534jāsecina, ka citi SIA Siguldas maiznieks debitori vidēji

535norēķinās līdzīgā laika periodā, kā MAXIMA Latvija SIA. Šis fakts

536līdzās SIA Siguldas maiznieks 20.10.2010 vēstules b/n "Par

537paskaidrojumu sniegšanu lietā Nr.P/09/06/7" pēdējā teikumā

538paustajai domai, ka "uzņēmumam nepieciešama kredītpolitikas

539maiņa - īsāku norēķināšanās termiņu noteikšana" liecina, ka

540šādi norēķinu termiņi ir parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA

541Siguldas maiznieks apzināti realizētajai kredītpolitikai, kuru

542Siguldas maiznieks spriežot pēc vēstules ir nolēmis grozīt. Šādā

543gadījumā jautājums par norēķinu termiņu grozīšanu būtu jārisina

544ar sarunās ar debitoriem. MAXIMA Latvija SIA no SIA Siguldas

545maiznieks pagaidām nav saņēmusi priekšlikumu grozīt apmaksas

546termiņus".

547Minētajā SIA "MAXIMA Latvija" vēstulē netika sniegti

548citi papildu argumenti.

549Ievērojot Lēmuma 22.punkta 2.apakšpunktā norādīto, ka

550"Modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu

551vidi, skaits 2008.gadā bija 12 (neskaitot SIA "BAF LTD"

552apvienību un SIA "BALTSTOR" (no BALTSTOR lielākais

553dalībnieks SIA "Mego" tiek vērtēts kā atsevišķs

554mazumtirdzniecības tīkls), un 2008.gadā to kopējais apgrozījums

555bija 1 379 873 284 Ls, kas veidoja 76% no kopējās

556mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek

557tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējās

558mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos; 2009.gadā minētie

559rādītāji attiecīgi bija 80% un 73%", tad no šiem faktiem var

560secināt, ka vairākumā gadījumu SIA "Siguldas Maiznieks"

561pircēji ir lielākas vai mazākas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes

562vai kāda no mazumtirgotāju kooperācijas formām, kurām visdrīzāk

563ir darījumu vara attiecībā pret SIA "Siguldas

564Maiznieks". Konkurences padomes rīcībā esošā informācija,

565kas ir iegūta Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietā, liecina,

566ka arī salīdzinoši mazās veikalu ķēdes ietver savos līgumos

567piegādātājiem nelabvēlīgus noteikumus, t.sk. pārmērīgi garus

568norēķinu termiņus, turklāt mēdz tos arī neievērot. Latvijā

569ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vide ir tāda, ka šo

570preču ražotājam ir jāiet uz mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tā

571nav ražotāju izvēle, bet neizbēgama realitāte, kas izriet no

572ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu

573vidē Latvijas teritorijā struktūras.

574Ievērojot teikto, kā arī ņemot vērā Lēmuma 34.punktā iekļautos

575argumentus, Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA

576Latvija" argumentu, ka "šādi norēķinu termiņi ir

577parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA "Siguldas

578Maiznieks" apzināti realizētajai kredītpolitikai".