11. pants

1Konkurences likuma 11.panta

2pirmās daļas 1.punkta pārkāpums

3Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka

4ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas

5tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir

6konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas

7teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu

8cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas

9noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas

10uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

11Banku vienošanās Konkurences padomes ieskatā ir vērtējama kā

12tāda, kuras mērķis ir vērsts uz konkurences kavēšanu,

13ierobežošanu vai deformēšanu, jo tā paredz vienošanos konkurentu

14starpā par vienotām pakalpojumu komisijas maksām (konkurenci

15ierobežojošais mērķis izriet no banku vienošanos satura).

16Kā nostiprināts Eiropas Savienības tiesas (bij. Eiropas

17Kopienas tiesa) judikaturā, konkurences tiesībās, vērtējot tā

18sauktos "mērķa ierobežojumus" [angļu val. - object

19restrictions, uzsvars liekams uz faktu, ka šādas vienošanās

20aptver nosacījumus, kas brīvas konkurences apstākļos, lēmumus

21pieņemot individuāli, iespējams, attīstītos citādāk. Citiem

22vārdiem sakot - mērķa ierobežojumi rada potenciālus vai faktiskus

23draudus mākslīgi izmainīt tirgus struktūru. Tā, piemēram, Eiropas

24Kopienas tiesa 06.10.2009. sprieduma apvienotajās lietās C‑501/06

25P, C‑513/06 P, C‑515/06 P un C‑519/06 P 63.punktā noteica:

26"Pirmkārt, no šīs tiesību normas nekādi neizriet, ka pret

27konkurenci vērsts mērķis ir tikai nolīgumiem, ar kuriem

28patērētājiem tiek atņemtas zināmas priekšrocības. Otrkārt, ir

29jāuzsver, ka Tiesa ir nospriedusi, ka Eiropas Kopienas

30dibināšanas līguma 81.pants, kā arī pārējie Līgumā iekļautie

31konkurences noteikumi ir paredzēti ne vien lai aizsargātu

32konkurentu vai patērētāju intereses, bet arī lai aizsargātu

33tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci pašu par sevi. Tādējādi

34nolīguma pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot

35tam, ka galapatērētājiem tiktu atņemtas efektīvas konkurences

36priekšrocības piedāvājuma vai cenu ziņā (skatīt pēc analoģijas

37iepriekš minēto spriedumu lietā T‑Mobile Netherlands u.c.,

3838. un 39. punkts)."

39Konkurences "mērķa

40ierobežojumi" ir tie,

41"kuri jau pašā būtībā ir spējīgi potenciāli ierobežot

42konkurenci". (..) Spriedumā

43ANSEAU-NAVEWAM53

44lietā Eiropas Kopienu tiesa konstatēja,

45ka apskatāmais līgums pēc mērķa bija konkurenci ierobežojošs,

46norādot, ka: "līguma mērķis, ņemot vērā tā noteikumus,

47juridisko un ekonomisko ietvaru, kādā tas tika noslēgts un pušu

48rīcību, ir vērsts uz jūtamu konkurences ierobežošanu kopējā

49tirgū. (..) Šī secinājuma pamatotību neietekmē fakts, ka visu

50līguma slēdzēju pušu nolūks nav bijis konkurences

51ierobežošana." Šo pašu viedokli tiesa atkārtoja lietā

52CRAM and Rhenzink54,

53kurā tiesa konstatēja: "Lai noskaidrotu vai līguma mērķis ir

54bijusi konkurences kavēšana, nav nepieciešams noskaidrot, kuras

55līguma slēdzējas puses iniciatīva ir bijusi jebkura konkrēta

56līguma punkta iekļaušanai līgumā, vai pierādīt, ka pusēm bijis

57šāds kopīgs mērķis līguma slēgšanas brīdī. Nozīme ir līguma

58mērķim kopumā, ekonomiskajā kontekstā, kādā līgumu paredzēts

59pildīt."55

60Konkurences padomes ieskatā lietā vērtētā vienošanās ir

61definējama kā aizliegta vienošanās starp konkurentiem par

62pakalpojumu cenu noteikšanu. Vienlaicīgi Konkurences padome

63uzskata par nepieciešamu sniegt šādas vienošanās kvalifikācijas

64skaidrojumu, ņemot vērā konkrētās vienošanās būtību, Latvijas un

65Eiropas Savienības konkurences tiesību normatīvo regulējumu,

66judikatūru un līdzšinējo Konkurences padomes praksi.

67Konkurences likuma 11.pants nesniedz skaidrojumu par aizliegto

68vienošanos veidiem un kvalifikācijām, norādot vien, kādas

69vienošanās no to satura viedokļa ir aizliegtas. Sīkāk aizliegto

70vienošanos veidi, atkarībā no tā, vai vienošanās puses ir

71konkurenti (horizontālās vienošanās), vai tirgus dalībnieki, kas

72darbojas dažādos saimnieciskās darbības līmeņos (vertikālās

73vienošanās), skaidroti Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti

74saskaņā ar Konkurences likuma regulējumu: MK 29.09.2008.

75noteikumi Nr.797. par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu

76Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

77aizliegumam; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.798. par atsevišķu

78horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma

7911.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam

80(turpmāk- MK noteikumi Nr.798) ; MK 29.09.2008. noteikumi Nr.796.

81Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

8211.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem

83(turpmāk ‑ MK noteikumi Nr.796). MK 29.09.2008. noteikumi Nr.797.

84netiks iztirzāti, jo lietā vērtētā vienošanās ir slēgta starp

85konkurentiem - tātad kvalificējama kā horizontālā vienošanās.

86MK noteikumu Nr.798. 2.1.apakšpunktā horizontālā sadarbības

87vienošanās skaidrota kā vienošanās starp esošiem vai potenciāliem

88konkurentiem par kopīgu darbību, lai efektivizētu saimniecisko

89darbību. Piemēri, kas ilustratīvi parāda ar šiem noteikumiem

90aptverto vienošanos būtību, izriet no noteikumu normām, tajos

91ietvertajiem piemēriem - vienošanās par kopīgu preces

92iepirkumu, pārdošanu vai izplatīšanu un kopīgu preces

93reklamēšanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam,

94specializācijas vienošanās un vienošanās par kopīgas preces

95ražošanu, kuras nav pakļautas vienošanās aizliegumam u.c.

96Noteikumu formulējums iezīmē skaidru robežšķirtni starp atļautām

97sadarbības formām konkurentu starpā un tādām, kuru mērķis, gluži

98pretēji, ir tieši vērsts uz konkurences ierobežošanu. To

99apliecina, tajā skaitā, MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktā

100sniegtā horizontālā karteļa vienošanās definīcija kā

101pretnostatījums horizontālajām sadarbības vienošanām -

102vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt,

103ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā

104vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

105jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas

106informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

107noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu,

108tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai

109kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju,

110pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par

111piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs

112darbības (bezdarbības) noteikumiem. Konkrētajā lietā

113analizētā banku vienošanās ne pēc satura, ne jēgas neatbilst

114horizontālās sadarbības vienošanās būtībai un tiesiskajam

115ietvaram, un līdz ar to nav pamatoti to vērtēt atbilstoši MK

116noteikumu Nr.798 2.10.apakšpunktam kā aizliegtu horizontālu

117sadarbības vienošanos, bet kā aizliegta vienošanās starp

118konkurentiem par pakalpojumu cenu noteikšanu tā vērtējama

119analoģiski MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktam.

120Lai gan Konkurences likums un tam pakārtotie normatīvie akti

121veidoti pēc analoģijas ar attiecīgajām Eiropas Savienības

122konkurences tiesību normām, jāatzīst, ka Latvijas regulējums

123atsevišķos aspektos ir šaurāks, kas skaidri iezīmējas, nonākot

124pie pārkāpuma kvalifikācijas, kam ir būtiska nozīme jebkurā

125lietā, veicot naudas soda aprēķinu. Proti - MK noteikumu Nr. 796

12615.punktā noteikts strikts ietvars pārkāpuma kvalifikācijai -

127Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas

128vertikālās vienošanās un aizliegtas horizontālās sadarbības

129vienošanās, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

130mazumtirdzniecībā, par smagu pārkāpumu - dominējošā stāvokļa

131ļaunprātīgu izmantošanu un vertikālās vienošanās, kuru mērķis ir

132ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, par

133sevišķi smagu pārkāpumu - horizontālās karteļu vienošanās un

134vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai

135eksportam. Kā redzams no minētās tiesību normas, tā, nosakot

136naudas sodu, faktiski neatstāj iespēju konkrētu pārkāpumu

137kvalificēt citādāk, kā tikai uzskaitītajā veidā, kam konkrētajā

138lietā ir būtiska nozīme. Eiropas Savienības konkurences tiesībās

139nav šāda strikta ietvara, kas dod iespēju kvalificēt pārkāpumu

140atbilstoši konkrētajam gadījumam, jo ne visas situācijas

141iespējams aptvert ar precīzu tiesību normu. Tas īpaši raksturīgi

142ir konkurences tiesībām, kur pat pārkāpumus nosakošajos pantos,

143tajā skaitā 11.panta pirmajā daļā, norādītās pārkāpuma izpausmes

144minētas neizsmeļošā veidā - kā piemēri.

145Aizliegtas vienošanās starp konkurentiem par cenu noteikšanu

146(cenu fiksēšana, minimālo cenu noteikšana), to skaitā karteļa

147vienošanās, pieder pie smagākajām aizliegto vienošanos formām.

148Eiropas Savienības konkurences tiesībās karteļa definīcija nav

149sniegta, tā ir attīstīta Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas

150praksē un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Karteļa jēdzienu

151parasti raksturo ne tikai konkurentu attiecīgas darbības, bet arī

152slepenība, kādā koordinācija tiek realizēta, konkurentiem

153apzinoties tiesiskās sekas, kādas var iestāties karteļa

154atklāšanas gadījumā. Eiropas Savienības tiesībās lietotais

155slepenā karteļa [secret cartel] jēdziens atrodams arī Eiropas

156Komisijas Paziņojumā par atbrīvojumu no soda naudas un soda

157naudas samazināšanu karteļu gadījumos, kur cita starpā noteikts:

158"Šajā paziņojumā ir noteikta shēma to uzņēmumu sadarbības

159atbalstīšanai Eiropas Komisijas izmeklēšanā, kuri piedalās vai ir

160piedalījušies slepenos karteļos, kas ietekmē Kopienu. Karteļi ir

161vienošanās un/vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem

162konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās

163darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences rādītājus,

164īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu

165tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas

166kvotu piešķiršana, tirgu sadalīšana, tostarp manipulēšana ar cenu

167piedāvājumu, ierobežojumu noteikšana importam vai eksportam

168un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem

169konkurentiem. Šāda prakse ir viens no vissmagākajiem EK Līguma

17081. panta pārkāpumiem. (..)Pēc būtības slepenus karteļus bieži

171vien ir grūti atklāt un izmeklēt bez sadarbības ar uzņēmumiem vai

172privātpersonām, kas tajos iesaistītas. Tāpēc Komisija uzskata, ka

173Kopienas interesēs ir atalgot šāda veida nelegālā darbībā

174iesaistītos uzņēmumus, kuri labprāt izbeidz savu līdzdalību un

175sadarbojas Komisijas izmeklēšanā, neatkarīgi no pārējiem kartelī

176iesaistītajiem uzņēmumiem. Patērētāju un iedzīvotāju

177ieinteresētība slepeno karteļu atklāšanā un sodīšanā ir svarīgāka

178par ieinteresētību to uzņēmumu sodīšanā, kas Komisijai ļauj

179atklāt un aizliegt attiecīgo praksi."56

180Ņemot vērā izklāstīto argumentāciju un konkrētās lietas

181faktus, Konkurences padome uzskata par pamatotu banku vienošanos

182kvalificēt kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par

183pakalpojumu cenu, ņemot vērā tās mērķi, ekonomisko un juridisko

184ietvaru, kas detalizēti skaidrots šajā lēmumā, kā arī ievērojot

185lēmumā sniegto banku vienošanos izvērtējumu atbilstoši

186Konkurences likuma 11.panta otrajā daļā sniegtajiem

187kumulatīvajiem kritērijiem (skatīt lēmuma 10. punktu.).

188Bankas Vēstulē Nr.215 (2.- 6.lpp.) norāda, ka Konkurences

189padome nepareizi atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem VISA

190un MasterCard lietās, jo Eiropas Komisija tajās vērtēja

191reģionālās nevis vietējās komisijas maksas, un tādējādi VISA un

192MasterCard lēmumos izdarītie secinājumi nav attiecināmi uz

193vietējās MIF izvērtējumu. Vēlāk Swedbank mainīja nostāju,

194atsaucoties uz Eiropas Komisijas vadlīnijām, norādot, ka

195vienošanās par MIF ir atzīstama par tādu, kura var potenciāli

196ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādēļ tā ir vērtējama

197saskaņā ar LESD 101.pantu atsevišķi vai kopā ar Konkurences

198likuma 11.pantu un MasterCard un VISA lēmumos izdarītie

199secinājumi ir piemērojami Konkurences padomes lietā. Atsaucoties

200uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 3.panta 2.punktu un 16.panta

2012.punktu, Swedbank norāda, ka valsts konkurences tiesību aktu

202piemērošana nedrīkst izraisīt tādu vienošanos aizliegšanu, kuras

203var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet kuras

204neierobežo konkurenci Līguma 81.panta 1.punkta nozīmē vai kuras

205atbilst Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem un, ja

206dalībvalstu konkurences iestādes atbilstoši Līguma 81. pantam vai

20782.pantam lemj par vienošanos, lēmumiem vai darbībām, uz kurām

208jau attiecas Eiropas Komisijas lēmums, tās nevar pieņemt lēmumus,

209kuri ir pretrunā ar Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu. Papildus

210Swedbank norāda, ka [..] konkurences iestādēm, pieņemot lēmumus

211lietās atbilstoši LESD 101.pantam, kā atskaites punkts kalpo

212Kopienas tiesu spriedumos un Eiropas Komisijas agrākajos lēmumos

213un noteikumos noteiktie standarti, atsaucoties uz Eiropas

214Komisijas paziņojuma "Par sadarbību konkurences iestāžu

215tīklā" 54.punkta b) apakšpunktu. Balstoties uz

216iepriekšminēto, Swedbank vēlas norādīt, ka, izvērtējot vienošanos

217starp tirgus dalībniekiem atbilstoši LESD 101.pantam un

218Konkurences likuma 11.pantam, Konkurences padome nedrīkst vērtēt

219vietējo MIF stingrāk, kā to darījusi Eiropas Komisija, vērtējot

220līdzīga rakstura vienošanās. Tādējādi Swedbank 10.12.2010.

221vēstulē Nr.316LG00-192A (3.lpp.) papildus citiem apsvērumiem

222norāda, ka banku vienošanās nav kvalificējama kā vienošanās pēc

223mērķa un ka konkrēta līmeņa MIF nepārkāpj LESD 101.pantu,

224atsaucoties uz to, ka: