Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu 4. pants

Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpums, kas

izpaudās, RBP liedzot iespēju brīvi izvēlēties velkoņu

pakalpojumu sniedzēju.

4.1. PKL Flote viedoklis par RBP

prettiesisko rīcību

Konkurences padomē tika saņemts Iesniegums, PKL Flote

02.02.2010. vēstule Nr.91/02-10i, par iespējamo pārkāpumu

attiecībā uz velkoņu pakalpojumu izvēles ierobežošanu.

PKL Flote 02.02.2010. vēstulē Nr.91/02-10i norāda, ka

"lai nodrošinātu garantētu RBP iesaistīšanos velkoņu

pakalpojumu sniegšanā, RBP darbinieks, ostas kapteinis Eduards

Delvers, īsi pirms velkoņu Santa un Stella pārņemšanas valdījumā,

ir izdevis rīkojumu, saskaņā ar kuru, kuģojot pie piestātnes Nr.

ZO-19 ir jāizmanto četri jaudīgi azimutālās piedziņas velkoņi.

Lai gan rīkojumā nav konkretizēts termins "jaudīgi",

praksē tas tiek izmantots kā obligāta RBP velkoņu piesaiste

pakalpojumu sniegšanā minētajā piestātnē (..)".

Iesniegumā norādīts, ka PKL Flote ieskatā RBP "(..)

turpina regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu

attiecības. Tā, piemēram, 2010.gada 30.aprīļa aģenta ESTMA

pasūtījumā attiecībā uz kruīza kuģi MONA LISA tika speciāli

norādīts, ka nepieciešamības gadījumā izmantojami tikai PKL Flote

velkoņi (..)".

4.2. Lietā konstatētie fakti

Lai izvērtētu, vai nepamatoti tiek ierobežota iespēja

izvēlēties velkoņa pakalpojumu sniedzēju Rīgas brīvostā,

Konkurences padome lūdza tos kuģu aģentējošos uzņēmumus, kuriem,

pēc PKL Flote norādītā, tiek liegta iespēja izvēlēties PKL Flote

velkoņa pakalpojumus, sniegt viedokli par situāciju. Atbildot uz

šo informācijas pieprasījumu, neviens attiecīgais uzņēmums

nenorādīja uz šādas problēmas pastāvēšanu.

Konkurences padome pieprasīja statistiku par kuģiem, kuriem

Rīgas brīvostā ir sniegti velkoņa pakalpojumi, kā arī dokumentus,

kas apliecina kuģu pārstāvju izvēli saņemt velkoņa pakalpojumus

no kāda konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Informācija tika saņemta

gan no RBP, gan no PKL Flote. PKL Flote 11.01.2011. vēstulē

Konkurences padomei iesniedza papildu sarakstu, kurā norādīja,

ka, veicot saņemto nomināciju un sniegto velkoņa pakalpojumu

analīzi, tā laika periodā no 01.11.2009. līdz 31.08.2010. ir

konstatējusi 92 (deviņdesmit divi) gadījumus, kad kuģa

īpašnieks/aģents bija izvēlējies PKL Flote kā velkoņa pakalpojuma

sniedzēju. Norādot, ka visos šajos gadījumos PKL Flote velkoņi

nebija aizņemti (bija pieejami), taču velkoņa pakalpojumus

pilnīgi vai daļēji sniedza RBP. Papildus PKL Flote iesniedza

informāciju ar 30.03.2011. un 31.03.2011. vēstulēm.

4.2.1. RBP dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana, liedzot PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pretēji nominācijās norādītajam.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nepamatoti ir

liegusi PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pretēji nominācijās

norādītajam šādos gadījumos:

1) 26.06.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim

BALTIC CHIEF1) bija norādījis AS "Rīgas kuģu

būvētava" kā velkoņa pakalpojumu sniedzēju, norādot, ka pēc

vajadzības izmantot PKL Flote velkoņus. Faktiski velkoņa

pakalpojumus sniedza RBP.

RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei norādīja, ka

26.06.2010. notika intensīva kuģu kustība Rīgas ostā. Tā kā

norādītajā laikā PKL Flote velkoņi bija aizņemti ar Panamax tipa

kuģa KM MT JADE pietauvošanu pie piestātnes EO-15 (no plkst.

19:25- 21.20), bija objektīva nepieciešamība izmantot RBP velkoni

STELLA, lai novērsu kuģa BALTIC CHIEF1 dīkstāvi. Pie tam jāņem

vērā aģenta pieteikumā norādītais, ka PKL Flote velkoņi ir

izmantojami "pēc vajadzības".

RBP nav iesniegusi pierādījumus, ka kuģa aģents būtu vēlējies

mainīt velkoņa pakalpojumu sniedzēju, lai nepieļautu dīkstāvi.

Konkurences padome uzskata, ka kuģa dīkstāves jautājums

neietilpst RBP kompetencē. Tādēļ RBP nebija pamata uzskatīt, ka

iestājās nepieciešamība izmantot RBP velkoņus.

Līdz ar to no lietas materiāliem

izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus.

2) 12.07.2010. kuģa aģents SIA "Compass Transit"

(kuģim NAGATO REEFER) bija norādījis PKL Flote kā velkoņa

pakalpojumu sniedzēju. Vēstule adresēta PKL Flote, informācijai

nosūtīta RBP. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza RBP velkoņi

SANTA un STELLA.

Jāatzīmē, ka konkrētais kuģis piestātni atstāja 10:15.

Savukārt PKL Flote velkoņi CASTOR un SMIT NIDA pavadīja kuģus

plkst. 8:35 un plkst. 10:55.

PKL Flote 11.01.2011. vēstulē Konkurences padomei attiecībā uz

kuģa NAGATO REEFER apkalpošanu 12.07.2010. norāda, ka PKL Flote

divi velkoņi beidza apkalpot kuģi MIKHAIL KUTUZOV 7:10 pie

piestātnes EO-12 un tad sniedza velkoņa pakalpojumus 9:20-10:35

kuģim GOLDEN ICE (2 PKL Flote velkoņi un 1 RBP velkonis) pie

piestātnes EO-14. PKL Flote norāda, ka, neskatoties uz to, ka

nākamajam darbam tika nominēti PKL Flote velkoņi, tomēr RBP kuģu

satiksmes centra operatori, iepriekš to izplānojot, no

iepriekšējā darba veikšanas atbrīvoja savu velkoni STELLA, kurš

kopā ar RBP velkoni SANTA apkalpoja kuģi NAGATO REEFER, kaut gan

Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes centrs zināja, ka nominēta ir PKL

Flote. Līdz ar to tieši PKL Flote velkonis bija jāatbrīvo no

darba pirmais, nevis RBP velkonis, vai arī laicīgi bija jāplāno

velkoņu izvietojums, veicot tauvošanas operācijas.

Konkurences padome norāda, ka, lai arī RBP atrodas dominējošā

stāvoklī, tai nevar uzlikt par pienākumu organizējot velkoņa

pakalpojumu sniegšanu, sekot līdzi tam, lai velkoņa pakalpojumu

sniedzēji iekļautos noteiktā laikā un spētu apkalpot visus tos

kuģus, kuri izteikuši šādu vēlmi. Taču vienlaicīgi norādāms, ka

RBP nav iesniegusi pierādījumus, ka kuģa aģents būtu vēlējies

mainīt velkoņa pakalpojumu sniedzēju, lai nepieļautu dīkstāvi.

Konkurences padome uzskata, ka kuģa dīkstāves jautājums

neietilpst RBP kompetencē. Tādēļ RBP nebija pamata uzskatīt, ka

iestājās nepieciešamība izmantot RBP velkoņus.

Līdz ar to no lietas materiāliem

izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus.

3) 29.07.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim

WILSON RIGA) bija norādījis PKL Flote kā velkoņa

pakalpojumu sniedzēju. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza RBP.

Jāatzīmē, ka konkrētais kuģis piestātni atstāja 12:25. Savukārt

PKL Flote velkoņi CASTOR un SMIT NIDA pavadīja kuģi līdz plkst.

12:30.

PKL Flote Vēstulē attiecībā uz kuģa WILSON RIGA apkalpošanu

29.07.2010. norāda, ka PKL Flote pabeidza velkoņu pakalpojumu

sniegšanu kuģim FREJA SELANDA, lai apkalpotu nākamo kuģi WILSON

RIGA. PKL Flote bija nominēts kuģa WILSON RIGA apkalpošanai,

tomēr tas netika PKL Flote velkoņiem atļauts, pamatojoties uz to,

ka nav laika gaidīt. Taču jānorāda, ka jau nākamajā dienā

30.07.2010. kuģim WILSON RIGA velkoņa pakalpojumus (pārtauvošana)

sniedza PKL Flote velkonis TOM. Tādējādi nebija nekāda pamata

29.07.2010. liegt PKL Flote (tās velkonim TOM) apkalpot kuģi

WILSON RIGA, jo velkonis TOM 29.07.2010. velkoņa pakalpojumus

vispār nesniedza, t.i., bija brīvi pieejams.

No lietas materiāliem izriet, ka RBP

nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus.

4) 30.04.2010. kuģa aģents SIA "ESTMA" (kuģim

MONA LISA) bija norādījis PKL Flote kā vienīgo velkoņu

pakalpojumu sniedzēju. Faktiski kuģim MONA LISA 04.05.2010.

velkoņa pakalpojumus sniedza RBP velkoņi SANTA un STELLA.

RBP 22.10.2010. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka:

"kuģim "MONA LISA" velkoņi SANTA un STELLA sniedza

pakalpojumus pēc SIA "Rīgas Pasažieru Termināls"

lūguma, garantējot samaksu par pakalpojumu". Pielikumā

pievienots 04.05.2010. pakalpojuma sniegšanas pieprasījums.

RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka kuģis

MONA LISA ienāca Rīgas brīvostā 04.05.2010. pie piestātnes MK-3.

No aģentiem netika saņemts pieteikums par velkoņu

pakalpojumiem. Piestātnes operators SIA "Rīgas Pasažieru

Termināls" sniedza informāciju, ka nepieņems kuģi, ja

tauvošanai netiks izmantoti velkoņu pakalpojumi, un rakstiski

lūdza norīkot RBP velkoņus šī kuģa pietauvošanai un attauvošanai.

Turklāt, piestātnes operators apņēmās samaksāt par šiem

pakalpojumiem, lai gan tas nav viņa pienākums. RBP norāda, ka

šāda piestātnes operatora rīcība ir pamatota ar to, ka saskaņā ar

07.03.3006. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.42 "Rīgas

brīvostas noteikumi" 108. punktu piestātnes lietotājs atbild

par piestātnes tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā,

tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un

citu noteikumu ievērošanu. RBP uzskata, ka SIA "Rīgas

Pasažieru Termināls" ir rīkojies pamatoti, novēršot

iespējamu piestātnes bojājumu radīšanu un nodrošinot tās tehniskā

stāvokļa saglabāšanu. Šāda rīcība ir objektīvi pamatota, ņemot

vērā, ka kuģis MONA LISA ir ļoti ilgstoši ekspluatēts, liels

kuģis, par kuru bija zināms, ka tam ir bijušas tehniskas

problēmas. Šī kuģa tauvošana vērtējama kā īpaši sarežģīta

(..).

PKL Flote 11.01.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka

velkoni kuģim izvēlas kuģa kapteinis vai kuģa aģents, nevis

piestātne, kur kuģis ir pietauvojies. Iespēju, ka velkoni kuģim

izvēlas piestātne, neparedz nedz likumdošana, nedz tā būtu prakse

Rīgas ostā vai citās Latvijas ostās. PKL Flote norāda, ka

konkrētajā gadījumā kuģa MONA LISA aģents SIA "ESTMA"

bija izvēlējies PKL Flote kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju jau

30.04.2010.

SIA "ESTMA" 28.01.2011. vēstulē Nr.

EST-11/018 Konkurences padomei norāda, ka (*) Tā nav ierasta

prakse, kad piestātne pieprasa velkoņu pakalpojumu

sniegšanu kuģim.

SIA "Rīgas Pasažieru Termināls"

04.02.2011.vēstulē Konkurences padomei norāda, ka kuģa MONA LISA

pietauvošanai un attauvošanai velkoņus pasūtīja savā vārdā.

Velkoņi bija nepieciešami, jo kuģis tā parametru dēļ pie SIA

"Rīgas Pasažieru Termināls" piestātnēm nevar pietauvot

bez velkoņu palīdzības. Ja termināls nenodrošinātu kuģu

pietauvošanu ar velkoņu palīdzību, kuģis izvēlētos citu

komersantu piestātnes, kur tik lieli kuģi pietauvoties var bez

velkoņu palīdzības. Terminālam bija izdevīgi pasūtīt un

apmaksāt velkoņu pakalpojumus, lai minēto kuģi varētu pieņemt

un apkalpot pie savas piestātnes. SIA "Rīgas Pasažieru

Termināls" nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka tā

ir veikusi apmaksu par velkoņa pakalpojumu sniegšanu.

Konkurences padome secina, ka lietas materiālos ir PKL Flote

iesniegta kuģa MONA LISA aģenta SIA "ESTMA" nominācija

par velkoņa pakalpojuma sniegšanu 04.05.2010. No iesniegtā

dokumenta izriet, ka nominācijā adresāts ir RBP.

Pie tam SIA "Rīgas Pasažieru Termināls"

04.02.2011.vēstulē Konkurences padomei pievienoja saraksti ar SIA

"ESTMA", kurā tiek apspriesti jautājumi, kas skar kuģa

MONA LISA uzņemšanu pie SIA "Rīgas Pasažieru Termināls"

piestātnes. Līdz ar to, pat, ja RBP nav saņēmusi SIA

"ESTMA" nomināciju velkoņu pakalpojumu sniegšanai kuģim

MONA LISA 04.05.2010., tad SIA "Rīgas Pasažieru

Termināls" šāda informācija bija, kas savukārt liecina par

nepamatotu velkoņa pakalpojuma pieprasīšanu, pārkāpjot savas

pilnvaras. Konkurences padomes ieskatā RBP pienākums (un

saprātīga komercprakse) ir pārliecināties par velkoņa pakalpojumu

pieprasītāja pilnvarojuma apmēru. Pie tam RBP dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana var izpausties, ja visos gadījumos, kad

kuģim netiek veikta velkoņa pakalpojumu nominācija, šos

pakalpojumus sniedz RBP. Līdz ar to īpašā atbildība, kas gulstas

uz dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku, konkrētajā

gadījumā liek pārliecināties pie kuģa kapteiņa vai aģenta par tā

ieskatiem attiecībā uz velkoņa pakalpojumu sniedzēju pat tad, ja

iepriekš šāda nominācija nav veikta.

No lietas materiāliem izriet, ka RBP

nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus.

PKL Flote nepamatoti atsaucas uz tās tiesību ierobežošanu

sniegt velkoņa pakalpojumus, tā kā no velkoņa pakalpojumu

nominācijas neizriet, ka šādas tiesības PKL Flote tiek deleģētas

šajā apakšpunktā zemāk uzskaitītajos gadījumos:

Tabula Nr.1

Datums

Kuģis

03.11.2009. 20.00.00.

VOYAGER

05.11.2009. 8:30:00

BERGEN

10.11.2009. 11:30

CMA CGM

NEVA

15.11.2009. 4:30:00

RODOPI

16.11.2009. 7:45:00

RODOPI

17.11.2009. 5:45:00

RIJNBORG

(NL)

17.11.2009. 14:30:00

UBC

TAMPICO

17.11.2009. 16:10:00

MOON

SEE

21.11.2009. 17:15:00

MARIDA

MAGNOLIA

10.

22.11.2009. 5:00:00

MOON

SEE

11.

23.11.2009. 8:15:00

EMOTION

12.

25.11.2009. 15:45:00

MARIDA

MELLISA

13.

02.12.2009. 0:30:00

DMITRIY

POZHARSKIY

14.

03.12.2009. 10:40:00

DMITRIY

POZHARSKIY

15.

04.12.2009. 11:55:00

BALTIC

STRAIT

16.

09.12.2009. 16:30:00

LEONID

SOBOLEV

17.

10.12.2009. 23:40:00

LEONID

SOBOLEV

18.

16.12.2009. 5:30:00

STEN

SKAGEN

19.

16.12.2009. 22:35:00

SIR

CHARLES PARSONS

20.

26.12.2009. 1:00:00

CAPE

EGMONT

21.

21.12.2009. 18:00:00

TIGRAN

+VYSOTSK 3

22.

29.12.2009. 20:00:00

SKLEDORS

23.

03.01.2010. 21:30:00

SAG BULK

AUSTRALIA

24.

09.01.2010. 15:02:45

SAG BULK

AUSTRALIA

25.

15.01.2010. 16:35:12

DRACO

(MT)

26.

03.02.2010. 17:10:00

GREEN

FOREST

27.

06.02.2010. 20:00:00

CELTIC

SPIRIT

28.

13.06.2010. 5:30:00

SEVERNAYA

ZEMLYA

29.

18.04.2010. 4:15

SEVERNAYA

ZEMLYA

30.

26.04.2010. 8:15:00

NOVAYA

ZEMLYA

31.

27.04.2010. 19:10:00

NOVAYA

ZEMLYA

32.

31.05.2010. 9:45:00

STAVRODROMI

33.

01.06.2010. 10:00:00

ALBATROS

34.

01.06.2010. 17:30:00

ALBATROS

35.

05.06.2010. 11:40:00

PAX

(LR)

36.

11.06.2010. 9:30:00

NEW

VENTURE

37.

14.06.2010. 5:20:00

NEW

VENTURE

38.

18.08.2010. 13:40

LAKATAMIA

39.

25.08.2010. 17:15:00

LIQUID

FORTUNE

40.

26.08.2010. 16:00:00

LIQUID

FORTUNE

PKL Flote iesniedza papildu informāciju (30.03.2011. un

31.03.2011. vēstules Konkurences padomei) par to, no kādas aģentu

kompānijas ir bijušas nominācijas PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus vai arī ir bijis līgums ar kuģu īpašniekiem

(valdītājiem), kas izvēlējušies PKL Flote velkoņu pakalpojumus

bez aģentu starpniecības. PKL Flote ieskatā šādā gadījumā

noslēgtais līgums aizstāj nomināciju, jo kuģa aģents velkoņa

pakalpojumus neorganizē, bet kuģa kapteinis, kurš saskaņā ar

normatīvajiem aktiem izvēlas velkoņa pakalpojumus un velkoņu

skaitu ostā, rīkojas saskaņā ar kuģa īpašnieka norādījumiem.

Konkurences padome norāda, ka papildus iesniegtā informācija

nepierāda, ka PKL Flote tika nominēta tabulā Nr.1 minētajos

gadījumos sniegt velkoņu pakalpojumus. Pirmkārt, nav iesniegti

pierādījumi, bet informācija, kas apkopota tabulā, nerada iespēju

pārliecināties par šajā tabulā iekļautās informācijas patiesumu,

neskatoties uz to, ka Konkurences padome pieprasīja pierādījumus

no PKL Flote, kas apliecina nominācijas faktu. Otrkārt,

Konkurences padome ir ieguvusi pierādījumus - nominācijas sniegt

velkoņa pakalpojumus, kuros par velkoņa pakalpojuma sniedzēju nav

nominēta PKL Flote. Treškārt, pat pastāvot noslēgtiem līgumiem,

velkoņa pakalpojumu katrā konkrētajā gadījumā var sniegt tad, kad

velkoņa pakalpojuma sniedzējs tiek informēts par pakalpojuma

nepieciešamību un laiku (šī informācija tiek iekļauta

nominācijā). PKL Flote nav iesniedzis šādus pierādījumus. Fakts,

ka kuģu kapteinis vai īpašnieks (valdītājs), izvēloties velkoņa

pakalpojumu sniedzēju, neievēro līgumsaistības ar PKL Flote, bet

izvēlas RBP kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju, nerada RBP šķēršļus

šo pakalpojumu sniegt, ja ir saņemta attiecīga nominācija. Līdz

ar to, neskatoties uz līgumsaistībām, faktiskā rīcība liecina par

pretējo, ko pierāda iegūtie pierādījumi.

4.2.2. RBP dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana, liedzot PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā pretēji nominācijās norādītajam.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nepamatoti ir

liegusi PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā -

nodrošinot visu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo velkoņu

skaitu - šādos gadījumos:

1) 16.07.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim

GOLDEN ICE) bija nominējis PKL Flote kā velkoņa

pakalpojumu sniedzēju, norādot, ka pēc vajadzības jāizmanto RBP

velkoņus. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza divi RBP un viens

PKL Flote velkonis.

PKL Flote vēstulē attiecībā uz kuģa GOLDEN ICE apkalpošanu

16.07.2010. norāda, ka šim darbam tika nominēti PKL Flote velkoņi

un tie nesniedza nevienu citu velkoņu pakalpojumu tuvākajā laikā

pirms vai pēc minētā laika posma, bet darbu veica divi RBP

velkoņi un tikai viens PKL Flote velkonis, nepaskaidrojot no

Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centra operatoru puses

šādas izvēles iemeslu. PKL Flote norāda, ka darbu varēja paveikt

divi (vai trīs, ja nepieciešams) PKL Flote velkoņi.

RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei nav sniegusi

pamatojumu, kādēļ konkrētā pakalpojuma sniegšanai netika

izmantoti visi PKL Flote atbilstošas jaudas velkoņi.

No lietas materiāliem izriet, ka ir

daļēji ierobežota velkoņu pakalpojumu sniegšana, tā kā tikai

viens PKL Flote velkonis - SMIT NIDA - piedalījās velkoņu

pakalpojumu sniegšanā.

2) 17.05.2010. 20:35:00 kuģi KASTOS (kuģa DW (t) -

22950,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920

z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši 07.03.2006. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.42

Rīgas brīvostas noteikumi (turpmāk - Rīgas brīvostas

noteikumi) 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais

velkoņu skaits ir trīs, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 6500.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais

velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

3) 20.05.2010. 20:20:00 kuģi GOLDEN STRENGHT (kuģa DW

(t) - 42785,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda

4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis STELLA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu

kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu

pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis

GOLDEN STRENGHT) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai

nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas

brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu

angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus,

neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais

jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas

noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

4) 22.05.2010. 9:10 kuģi BIANCO ID (kuģa DW (t) -

36356,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920

z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis STELLA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu

kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu

pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis

BIANCO ID) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai

nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas

brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu

angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3- velkoņus,

neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais

jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas

noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais

velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

5) 01.06.2010. 21:00:00 kuģi VANESSA OLDENDORFF (kuģa

DW (t) - 35889,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA

(jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis

STELLA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda

kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu

kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu

pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis

VANESSA OLDENDORFF) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai

nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas

brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu

angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus,

neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais

jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas

noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

6) 11.06.2010. 12:00:00 kuģi IRON MANOLIS (kuģa DW (t)

- 43189,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda

4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu

kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu

pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis

IRON MANOLIS) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai

nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas

brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu

angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus,

neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais

jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas

noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

7) 11.06.2010. 13:55:00 kuģi SEVERNAYA ZEMLYA (kuģa DW

(t) - 15868) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda

4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar

velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas

noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes PM-19

(pietauvots kuģis SEVERNAYA ZEMLYA) nav noteikta atsevišķa

kārtība.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

8) 13.06.2010. 5:10:00 kuģi SEVERNAYA ZEMLYA (kuģa DW

(t) - 15868) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda

4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar

velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas

noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15

(pietauvots kuģis SEVERNAYA ZEMLYA) maksimālā izmēra kuģu

izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus

jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3

satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu

izmantot trīs līdz četrus velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas

ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms,

pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

9) 14.08.2010. 23:35 kuģi POMOREY (kuģa DW (t) -

15868,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920

z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar

velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas

noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15

(pietauvots kuģis POMOREY) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/

ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus

velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs

prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot

trīs līdz četrus velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj

secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs izriet no Rīgas

brīvostas noteikumu 243. punkta.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi

velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā.

10) 26.06.2010. 19:25 kuģi KM MT JADE (kuģa DW (t) -

42707,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920

z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA.

Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa

apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu

kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu

pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis KM

MT JADE) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams

izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas

noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu

valodā, kas paredz pienākumu izmantot trīs līdz četrus velkoņus,

neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais

jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas

noteikumu 243. punktu.

Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā

jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais

velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa

pakalpojumus pilnā apmērā atbilstoši savai kapacitātei.

Konkurences padome uzskata par pamatotu, vērtējot tiesības

sniegt velkoņa pakalpojumu ierobežošanu, secinājumus izdarīt,

balstoties un Rīgas brīvostas noteikumiem, tā kā RBP, atbildot un

Konkurences padomes informācijas pieprasījumiem, nav norādījusi

uz citiem konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas objektīvi

papildus būtu ņemami vērā.

PKL Flote nepamatoti norāda uz gadījumiem, kuros tiek

apšaubīta nepieciešamība pakalpojuma sniegšanā papildus PKL Flote

velkoņiem piesaistīt RBP velkoņus, tabulā Nr. 2 uzskaitītajos

gadījumos:

Tabula Nr.2

Nr.p.k.

Datums

Kuģis

17.05.2010. 20:35:00

KASTOS

20.05.2010. 20:20:00

GOLDEN

STRENGHT

22.05.2010. 4:30

GOLDEN

STENGHT

22.05.2010. 9:10

BIANCO

01.06.2010. 21:00:00

VANESSA

OLDENDORFF

03.06.2010. 12:15

VANESSA

OLDENDORFF

11.06.2010. 12:00:00

IRON

MANOLIS

11.06.2010. 13:55:00

SEVERNAYA

ZEMLYA

14.06.2010

22:30

IRON

MANOLIS

10.

26.06.2010. 19:25

KM MT

JADE

11.

28.06.2010. 8:30

KM MT

JADE

12.

30.06.2010. 4:45

KM MT

JADE

13.

04.07.2010. 8:10

LEGIONY

POLSKIE

14.

06.07.2010. 1:10

LEGIONY

POLSKIE

15.

08.07.2010. 1:10

STAR

ZETA

16.

09.07.2010. 16:00

STAR

ZETA

17.

12.07.2010. 8:35

GOLDEN

ICE

18.

14.07.2010. 15:10

GOLDEN

ICE

19.

16.07.2010. 2:20

GOLDEN

ICE

20.

23.07.2010.

BIANCO

ZEALAND

21.

25.07.2010. 21:25

MILAGRO

22.

28.07.2010. 19:25

FELICITY

23.

05.08.2010. 9:55

BONNIE

SMITHWICK

24.

07.08.2010. 6:25

BONNIE

SMITHWICK

25.

19.08.2010. 8:25

NYON

26.

31.08.2010. 3:30

KEY

ACTION

Konkurences padome ir secinājusi, ka attiecībā uz Lēmuma

tabulā Nr.2 uzskaitītajiem kuģiem, kurus apkalpoja gan PKL Flote,

gan RBP velkoņi kopā, nav izdarāms secinājums par tiesību

ierobežošanu sniegt velkoņa pakalpojumus.

PKL Flote ar 31.03.2011. vēstuli Konkurences padomei iesniedza

papildu informāciju par PKL Flote velkoņiem, kas varēja darboties

RBP velkoņu vietā.

Konkurences padome, izvērtējot iesniegto informāciju, secina,

ka PKL Flote atsaucas uz tiesību sniegt velkoņa pakalpojumus

ierobežošanu arī tajos gadījumos, kad kā RBP velkoņu aizstājošs

velkonis norādīts PKL Flote velkonis MARSS-11.

Konkurences padome jau Lēmuma 3.3. punktā ir konstatējusi, ka RBP

prettiesiski ir liegusi PKL Flote velkonim MARSS-1 sniegt velkoņa

pakalpojumus laika periodos no 04.06.2010. līdz 09.07.2010. un

02.08.2010. līdz 30.09.2010, kā rezultātā PKL Flote velkonis

MARSS-1 nevarēja sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Līdz

ar to konkrētie gadījumi attiecas uz Lēmuma 3.3. punktā

konstatēto pārkāpumu un Konkurences padome velkoņa pakalpojumu

ierobežošanu šajos gadījumos nevērtē.

Konkurences padome, izvērtējot iesniegto informāciju, secina,

ka PKL Flote nepamatoti atsaucas uz tiesību sniegt velkoņa

pakalpojumus ierobežošanu visos tajos gadījumos, kad kuģis

apkalpots no vai uz piestātni ZO-192.

Atbilstoši Rīgas brīvostas ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumam

Nr. 59 un tā skaidrojumam RPB 22.10.2010. vēstulē Nr. 1-09/1720

Konkurences padomei velkoņa pakalpojumus pie piestātnes ZO-19 var

sniegt, izmantojot četrus jaudīgus azimutālās piedziņas velkoņus.

PKL Flote velkoņa pakalpojumus sniedza ar diviem šāda veida

velkoņiem.

PKL Flote norāda, ka tās ieskatā RBP ļaunprātīgi ir

izmantojusi savu dominējošo stāvokli, uzspiežot kuģiem pirkt

velkoņa pakalpojumus (skaita un jaudas ziņā), kas nav

attaisnojami ar Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktā noteikto,

tādējādi radot velkoņa pakalpojumu saņēmējiem nepamatotus

izdevumus. Konkurences padome norāda, ka tā nevērtē netaisnīgu

vai nepamatotu nosacījumu uzspiešanu velkoņa pakalpojumu

saņēmējiem šīs lietas ietvaros. Savukārt PKL Flote nav pamatoti

ieinteresētā persona šādu iespējamu RBP aizliegtu darbību sakarā,

tā kā norādītajos gadījumos nav pirkusi velkoņa pakalpojumus.

4.2.3. RBP dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana, nenodrošinot taisnīgu, uz objektīviem un

nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu

pakalpojumu sniedzējiem par kuģu apkalpošanu, kas nav norādījuši

konkrētu velkoņa pakalpojumu sniedzēju.

Konkurences padome secināja, ka RBP ir izmantojusi dominējošo

stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem

un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu

pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu, kas nav

norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju.

1) Gadījumos, kad kuģis/kuģa aģents nav norādījis konkrētu

velkoņa pakalpojumu sniedzēju (tabula Nr. 3), kuģi ir apkalpojuši

RBP velkoņi.

Tabula Nr.3

Datums

Kuģis

14.04.2010. 1:00:00

ZAPOLYARYE

20.04.2010. 6:45:00

IDEFIXBLKER

2) Gadījumos, kad kuģis/kuģa aģents nav norādījis

konkrētu velkoņa pakalpojumu sniedzēju (zemāk uzskaitītie), kuģi

ir apkalpojuši RBP velkoņi kopā ar PKL Flote.

Tabula Nr.4

Datums

Kuģis

26.07.2010. 4:00

GOLDEN ICE

30.07.2010. 18:30

GOLDEN ICE

PKL Flote norāda, ka šādu pakalpojumu sniegšanu PKL

Flote spēj nodrošināt patstāvīgi, bez RBP velkoņiem.

3) PKL Flote nepamatoti norāda uz tās ieskatā

prettiesiskiem RBP velkoņa pakalpojumu sniegšanas gadījumiem,

apkalpojot tabulā Nr.5 uzskaitītos kuģus:

Tabula Nr.5

Datums

Kuģis

01.11.2009. 0:10:00

DORBUSH

03.11.2009. 19:40:00

DD VOYAGER

15.11.2009. 17:45:00

A LA MARINE

04.12.2009. 9:50:00

SEAGATE

16.12.2009. 18:35:00

JANA (DE)

25.12.2009. 10:00:00

SILJA FESTIVAL

10.01.2010. 15:02:45

ALSTERSTERN

27.01.2010. 9:00:17

HENDRIKS-B

10.02.2009. 13:30:00

SKLEDORS

10.

09.03.2010. 2:30:00

ANATOLIY

11.

12.06.2010. 22:40:00

CINNAMON

12.

13.06.2010. 17:40:00

ALBATROS

13.

23.06.2010. 8:20:00

REGATTA

14.

29.08.2010. 1:45:00

SEA CHALLENGER

Lietas dalībnieki nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecina

to tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus tabulā Nr.5

uzskaitītajiem kuģiem. Visos šajos gadījumos nav dokumentāru

pierādījumu par kuģa manevru veikšanas pieteikumu Rīgas brīvostā

(nominācija ar vai bez konkrēta velkoņa pakalpojumu sniedzēja

norādīšanu). Visos šajos gadījumos velkoņa pakalpojumus sniedza

RBP īpašumā esošie kuģi.

Konkurences padomes secina, ka tabulā Nr. 3., tabulā Nr. 4. un

tabulā Nr. 5. minētajos gadījumos RBP ir izmantojusi dominējošo

stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem

un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu

pakalpojumu sniedzējiem par kuģu apkalpošanu, kuri nav norādījuši

konkrētu pakalpojuma sniedzēju.

PKL Flote ir iesniegusi informāciju, kurā norādīti PKL Flote

velkoņi, kas minētajos gadījums varēja apkalpot kuģus, aizstājot

RBP velkoņus. Ņemot vērā to, ka PKL Flote iesniegtā informācija

nepierāda konkrētas nominācijas esamību un nemaina faktu, ka RBP

nav izveidojusi taisnīgu un nediskriminējošu sistēmu velkoņu

pakalpojumu sniegšanai gadījumos, kad kuģis tiešā veidā nav

nominējis konkrētu velkoņa pakalpojuma sniedzēju, Konkurences

padome šo informāciju nepārbauda, tā kā tā netiek izmantota kā

pierādījums pārkāpuma konstatēšanai.

4.2.3. RBP dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana, izdodot 15.12.2009. rīkojumu Nr. 59

RBP 22.10.2010. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka:

"Piestātne ZO-19 ir jaunizbūvēta pagaidu dziļūdens

pāļu piestātne, kas nodota Rīgas brīvostas pārvaldei

ekspluatācijas uzsākšanai 12.10.2009. Pirmais kuģis pie šīs

piestātnes tika pietauvots 24.10.2009. Savukārt pēc

padziļināšanas darbu pabeigšanas tika izdots Rīgas brīvostas

kapteiņa 15.12.2009. rīkojums Nr.59 "Par kuģošanu pie

piestātnes ZO-19" un uzsākta piestātnes pilnvērtīga

ekspluatācija. (..) Saskaņā ar Rīgas brīvostas kapteiņa sniegto

informāciju prasība izmantot četrus jaudīgus azimutālus velkoņus

ir pamatota ar tehniskiem aprēķiniem, lai nodrošinātu

lieltonnāžas PANAMAX tipa kuģu ar DW:70000-100000 mt, garums:

līdz 235m, platums: līdz 33 m, projekta gultnes atzīme: 15,5 m

pieņemšanu. Savukārt terminam "jaudīgs" atbilst

azimutālie velkoņi, kuri projektēti PANAMAX tipa kuģu tauvošanai

ar maksimālo slodzi uz āķa 60tn un kuri ir spējīgi nodrošināt

kuģu un hidrotehnisko būvju drošību. Šādām prasībām atbilstot

velkoņi SMIT NIDA, CASTOR, SANTA un STELLA."

Attiecībā uz ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumu Nr.59

"Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" Konkurences padome

secina, ka tas ir administratīvais akts, kas apstrīdams saskaņā

ar Administratīvā procesa likumu, savukārt tiesiska

administratīvā akta izdošana nevar tikt vērtēta kā dominējošā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Rīkojums izvirza kvalitātes

prasības, kuras spēj īstenot ne tikai RBP, bet arī PKL Flote.

4.3. Secinājumi par pārkāpuma

sastāvu

Konkurences padome secina, ka ir konstatējama RBP rīcība,

nepamatoti liedzot (4 epizodes) un ierobežojot (10 epizodes)

izvēli attiecībā uz velkoņa pakalpojumu sniedzējiem Rīgas

brīvostā. Vērtējot šīs epizodes kopsakarā ar citiem lietā

iegūtajiem pierādījumiem, ir konstatējama dominējošā stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana, RBP pārkāpjot Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 1. punktā noteikto aizliegumu.

Konkurences padome secina, ka RBP ir izmantojusi

dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz

objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali

starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu,

kuri nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju.

Konkurences padomes ieskatā RBP rīcība, ierobežojot PKL Flote

velkoņa pakalpojumu sniegšanu ar velkoni MARSS-1, ir saistāma ar

mērķi mazināt konkurenci velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū

Rīgas brīvostā un nodrošināt sev ienākumus no konkurences

trūkuma.

Attiecībā uz ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumu Nr.59

"Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" Konkurences padome

secina, ka tā izdošanā nav saskatāmas dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas sastāva pazīmes.

4.4. Lietas dalībnieku viedokļi

RBP

Konkurences padome pēc 20.12.2010. vēstules Nr. 2704 Par

uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. 1613/10/03.02./10 Par

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto

aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās

esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu nosūtīšanas ieguva

papildu pierādījumus lietā. Tādēļ Konkurences padome 17.03.2011.

nosūtīja vēstuli Nr. 665 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.

1613/10/03.02./10 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes

darbībās esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu.

Konkurences padomes 17.03.2011. vēstulē tika sniegts vērtējums

par RBP rīcību, liedzot iespēju brīvi izvēlēties velkoņa

pakalpojumu sniedzēju. Konkurences padome 04.04.2011. saņēma RBP

31.03.2011. vēstuli Nr. 1-09/524 Par lietu Nr.

1613/10/0.302./10.

RBP 31.03.2011. vēstulē norāda, ka tās ieskatā pārkāpums nav

konstatējams pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ. RBP norāda, ka

Konkurences padome ir vērtējusi Rīgas brīvostas ostas kapteiņa

rīkojumus, kas ir valsts amatpersona, savukārt Konkurences likuma

13.pantā noteiktā pārkāpuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt,

ka aizliegtās darbības ir veicis tirgus dalībnieks. Savu viedokli

RBP pamato ar Likumu par ostām 16.pantu, 17.pantu; Jūrlietu

pārvaldes un jūras drošības likuma "C" sadaļas III

nodaļu.

Konkurences padome Lēmuma pirmajā punktā atsaucas uz tās

iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un tajos izdarītajiem

secinājumiem. Tai skaitā norādot, ka RBP, būdama dominējošā

stāvoklī Rīgas brīvostas apsaimniekošanas tirgū, spēj būtiski

ietekmēt tirgus dalībnieku saimniecisko darbību un konkurenci ar

Rīgas brīvostas apsaimniekošanu saistītajos konkrētajos tirgos.

Kad RBP sniedz pakalpojumu tajā jomā, kuru pati regulē, slēdzot

līgumus ar komercsabiedrībām, tai ir iespēja un saimnieciska

interese, izmantojot dominējošo stāvokli ostas apsaimniekošanas

tirgū, sev piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā konkurentam

velkoņa pakalpojuma sniegšanas tirgū. Ar šo Lēmumu Konkurences

padome konstatē, ka RBP izmanto dominējošo stāvokli ļaunprātīgi,

netaisnīgi organizējot velkoņa pakalpojumu sniegšanu, tādējādi

nostādot konkurentu konkurences ziņā sliktākā stāvoklī.

Nenoliedzami RBP darbības virzieni ir vairāki (ne tikai

velkoņu pakalpojumu sniegšana), no kuriem ne visi ir atzīstami

par komercdarbību. Taču atbilstoši Konkurences likuma 1. panta 9.

punktam par tirgus dalībnieku var atzīt jebkuru personu, arī

tādu, kura veic administratīvo funkciju, bet kuras citas

saimnieciska rakstura darbības var ietekmēt

konkurenci3.

Šajā Lēmumā par tirgus dalībnieku ir atzīta RBP kā persona, kura

gan veic komercdarbību, gan ietekmē konkurenci. Nav pamatoti no

tirgus dalībnieka kā vienotas juridiskas vienības nošķirt tās

vienu darbinieku, pat ja tā darbību regulē speciālie normatīvie

akti, ja tā darbības rada nepamatotu labumu tirgus dalībniekam,

tādējādi nodarot kaitējumu konkurentam.

Konkurences padome 24.03.2009. lēmumā Nr. E02-8 ir

konstatējusi, ka ostas kapteinis kā darbinieks ir pieņemts darbā

Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienībā (izpildaparātā),

tādējādi tas pilda savas likumos noteiktās funkcijas Rīgas

brīvostas pārvaldes interesēs. Rīgas brīvostas pārvaldei kā darba

devējai ir pienākums pārraudzīt un atbildēt par tās darbinieku

vai amatpersonu darbību, ja tie, veikdami noteiktus pienākumus

vai funkcijas, izvirza prasības vai pieņem lēmumus, kas ir

pretrunā Konkurences likumā noteiktajam aizliegumam. Tādējādi ir

secināms, ka tirgus dalībnieka amatpersonas darbības, ar kurām

tiek pārkāpts Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktais

aizliegums, ir uzskatāmas par tirgus dalībnieka darbībām.

Savukārt ar šo Lēmumu netiek konstatēts Rīgas brīvostas Kuģu

satiksmes vadības centra ostas kapteiņa pārkāpums, bet RBP

pārkāpums, neveicot attiecīgus pasākumus, kas nodrošinātu

kuģošanas drošību un tiesības veikt komercdarbību ostā

konkurentiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, t.sk. respektējot

ostas klientu - pakalpojumu saņēmēju un apmaksas par pakalpojuma

veicēju tiesības izvēlēties velkoņa pakalpojuma sniedzēju.

Līdz ar to RBP arguments par to, ka nav konstatējams pārkāpums

sastāva trūkuma dēļ, nav pamatots.

RBP 31.03.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka,

Konkurences padome tikai 5 gadījumos ir secinājusi Konkurences

likuma 13.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteiktā aizlieguma

pārkāpumu. RBP ieskatā, ņemot vērā sniegto velkoņa pakalpojumu

kopējo skaitu attiecīgajā laika periodā, iespējamo pārkāpumu

skaits ir nenozīmīgs un liecina par īpašu pretimnākšanu un

centieniem nodrošināt PKL Flote un kuģu aģentu izteikto vēlmju

izpildi. RBP norāda, ka vienlaicīgi būtu apsverams jautājums par

to, vai PKL Flote kā tirgus dalībnieka intereses ir aizsargājamas

tik lielā mērā, lai tām pakārtotu kuģošanas drošību un

ritmiskumu.

Konkurences padome norāda, ka Lēmumā ir konstatētas 4

epizodes, kad RBP nepamatoti liedza, un 10 epizodes, kad RBP

nepamatoti ierobežoja (PKL Flote pakalpojumu nesniedza pieprasītā

apjomā), PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus. Taču papildus

Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nav izveidojusi

taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem

balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu

apkalpošanu, kas nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju.

Konkurences padomes ieskatā iegūtie pierādījumi ir pietiekami

pārkāpuma konstatēšanai, jo RBP iejaukšanās, liedzot pilnībā vai

daļēji konkurentam sniegt velkoņa pakalpojumus, un tas, ka RBP

lēmumi var ietekmēt velkoņa pakalpojumu saņēmējus arī citos ar

kuģu uzņemšanu un apkalpošanu ostā saistītos jautājumos, var

veicināt PKL Flote klientu zaudēšanu, kā arī ietekmēt velkoņa

pakalpojumu saņēmējus - kuģus un kuģu aģentus, tā kā tie veic

apmaksu par saņemto pakalpojumu.

PKL Flote

Konkurences padome nosūtīja PKL Flote 20.12.2010. vēstuli Nr.

2703 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.

1613/10/03.02./10 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes

darbībās esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu.

Konkurences padome 14.01.2011. saņēma PKL Flote 11.01.2011.

vēstuli Nr.11/01/2011 Iesniegums par iepazīšanos ar

lietas Nr1613/10/0302/10 pierādījumiem un viedokļa

izteikšanu.

PKL Flote 14.01.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka

tā nepiekrīt Konkurences padomes secinājumiem:

1) PKL Flote uzskata, ka Konkurences padomei būtu kritiskāk

jāvērtē kuģu aģentu atbildes, norādot, ka kuģu aģentējošiem

uzņēmumiem līgums par komercdarbības veikšanu Rīgas ostā ir

jānoslēdz ar RBP, un tas tiek slēgts tikai uz vienu gadu. Minētā

kārtība ļauj kontrolēt kuģu aģentējošos uzņēmumus, jo jau

iepriekš RBP ir atteikusi pagarināt šādus līgumus par

komercdarbības veikšanu Rīgas ostā tiem uzņēmumiem, kas pauduši

neapmierinātību ar liegumu brīvi izvēlēties PKL Flote velkoņu

pakalpojumus.

Konkurences padome norāda, ka šāds arguments nav izmantojams

lēmuma pieņemšanā, jo nav vērtējams kā pierādījums pretstatā

Konkurences padomē saņemtajām kuģu aģentējošo uzņēmumu

vēstulēm.

2) PKL Flote, atsaucoties uz Konkurences padomes 24.03.2009.

lēmumu, kurā norādīts, ka velkoņu pakalpojumus izvēlas kuģu

kapteinis, norāda, ka jautājums par to, vai Rīgas brīvostā ir

tikusi liegta iespēja izvēlēties un saņemt PKL Flote velkoņu

pakalpojumus, ir vērtējams, cita starpā vadoties no kuģu

īpašnieku/aģentu veiktajiem velkoņu pasūtījumiem (tā sauktajām

nominācijām) konkrētiem kuģiem. Viedoklis, ka neviens aptaujātais

kuģu aģentējošais uzņēmums nav liecinājis par pastāvošām

problēmām attiecībā uz tiesību ierobežošanu izvēlēties velkoņa

pakalpojumu sniedzēju, nav pamatots.

Konkurences padomes ieskatā 24.03.2009. lēmumā citētais nav

pretrunā ar šajā lēmumā secināto. Kuģa kapteini ostā pārstāv kuģi

aģentējošais uzņēmums, kura rīcībā ir informācija par kapteiņa

izvēlēto velkoņa pakalpojumu sniedzēju un informācija par to,

kurš sniedza velkoņa pakalpojumus. Tāpat kuģu aģentējošo uzņēmumu

rīcībā ir informācija, vai velkoņu pakalpojumu faktiskā sniegšana

atšķiras no sākotnēji plānotās un vai šis fakts atbilst kuģa

kapteiņa izvēlei. Tas, ka PKL Flote, iespējams, nav sniegusi

velkoņa pakalpojumu saskaņā ar iepriekš nosūtīto pieprasījumu,

pats par sevi nav pārkāpums, tā kā kuģa kapteinim/aģentam ir

tiesības mainīt velkoņa pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to būtisks

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatācijas

priekšnosacījums ir tas, vai kuģis, kuru ostā pārstāv aģents,

faktiski nav saņēmis pakalpojumu, kuru ir vēlējies. Tas, ka ir

notikusi pakalpojuma sniegšanas pieprasīšana un sekojis atteikums

vai noklusēta atteikšanās, kā rezultātā PKL Flote nesniedza

velkoņa pakalpojumus, ir civiltiesisks strīds starp PKL Flote un

kuģa īpašnieku (valdītāju), kapteini vai aģentu par saistību

neizpildi, veicot pakalpojuma pasūtījumu, bet pirkumu

nerealizējot.

Jāatzīmē, ka 24.03.2009. lēmumā secinātais ir par RBP

adresētajām sūdzībām par RBP veikto velkoņa pakalpojumu

sniegšanas ierobežošanu, nevis attiecībā uz Konkurences padomes

informācijas pieprasījumiem, kas rada pienākumu atbildēt un

sniegt patiesu informāciju, pretējā gadījumā liekot rēķinoties ar

likumā noteiktām sekām.

3) PKL Flote attiecībā uz RBP 15.12.2009. rīkojumu Nr. 59

"Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" norāda, ka tas ir

vērtējams kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, jo šo

rīkojumu ir pieņēmusi persona, kura atrodas darba tiesiskajās

attiecības ar dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku RBP.

PKL Flote uzskata, ka šāds rīkojums nav apstrīdams saskaņā ar

Administratīvā procesa likumu, savus argumentus pamatojot ar

Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu, papildus norādot, ka

tādējādi Konkurences padome vienādos tiesiskos un faktiskos

apstākļos nonāk pretrunā ar saviem iepriekšējiem lēmumiem, kurus

tiesa atstājusi spēkā.

Konkurences padome norāda, ka ne visas darbības, ko veic

dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka darbinieki, ir

pakļautas Konkurences likumam. Atbilstoši spēkā esošajām

procesuālajām normām, ostas kapteiņa rīkojumi kā administratīvie

akti bija pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā.

Attiecībā uz Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu norādāms,

ka nav konstatējama pretruna. Konkurences padome ar 24.03.2009.

lēmumu nav atzinusi rīkojumu par prettiesisku, bet gan, ievērojot

konkrētās lietas faktiskos apstākļus, secinājusi, ka RBP

07.08.2008. rīkojuma Nr.21 izdošanas pamatojums ir formāla

rakstura, kā arī ostas kapteiņa rīcība liecina, ka tieši šādas

rīkojumā Nr.21 noteiktās velkoņu tehniskās prasības nav objektīvi

pamatotas ar kuģošanas drošību. Un secināja, ka tādā veidā,

uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu tirgū, Rīgas brīvostas

pārvalde, izvirzot prasības, kas atbilst tās īpašumā esošo

velkoņu jaudai un skaitam, radīja sev nepamatotas priekšrocības

attiecībā pret otru velkoņa pakalpojuma sniedzēju un vienlaikus,

ievērojot rīkojumā Nr.22 noteiktās prasības un to ieviešanas

sekas, kas aprakstītas 24.03.2009. lēmuma 5.2.punktā,

kopsakarā ar 5.3.punktā norādīto Rīgas brīvostas pārvaldes un tās

amatpersonu kavējošo rīcību, ierobežoja PKL Flote saimniecisko

darbību, tādējādi deformējot konkurenci velkoņu pakalpojumu

tirgū. Tātad nevis pati RBP 07.08.2008. rīkojuma Nr.21 izdošana

ir vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, bet

gan, vērtējot visus minētos konkrētās lietas faktus kopsakarā, ir

secināts, ka RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli

ļaunprātīgi.

Konkrētajā gadījumā ir secināms, ka faktiskie apstākļi ir

mainījušies. Tā kā RBP 15.12.2009. rīkojuma Nr. 59 "Par

kuģošanu pie piestātnes ZO-19" izpilde pieļauj ne tikai RBP,

bet arī PKL Flote pakalpojumu sniegšanu. Savukārt, ja šis

rīkojums ir vērsts uz nepamatotu maksājumu iekasēšanu no kuģiem,

jo izvirzītās prasības nav samērīgas, tad PKL Flote šādā strīdā

nebūtu atzīstama par pamatoti ieinteresēto personu, jo no tās

iespējamās nepamatotās maksas netiek iekasētas.

PKL Flote norāda, ka Konkurences padome nepamatoti uzskata, ka

RBP 15.12.2009. rīkojums Nr. 59 "Par kuģošanu pie piestātnes

ZO-19" ir tiesisks. Konkurences padomes secinājumi par

administratīvā akta tiesiskumu ir balstīti uz apstākli, ka, ja

administratīvais akts nav apstrīdēts likumā noteiktajā kārtībā un

atcelts, tad tas uzskatāms par tiesisku.

PKL Flote norāda, ka RBP ne vienmēr ir nodrošinājusi attiecīgā

rīkojuma ievērošanu, atsaucoties uz vienu gadījumu 16.07.2010.,

kad RBP ļāva kuģi Golden ICE attauvot no piestātnes ZO-19 tikai

ar 3 velkoņiem (SANTA, STELLA, SMIT NIDA). Tādējādi PKL Flote

norāda, ka RBP 15.12.2009. rīkojums Nr. 59 nav ticis vienmēr

ievērots, ko par pierādījumu šādu rīkojumu izdošanas

nepamatotībai Konkurences padome jau ir atzinusi savā 24.03.2009.

lēmumā Nr.EO2-8.

Konkurences padome norāda, ka 24.03.2009. lēmumā tika

konstatēts, ka faktiski kuģi ir apkalpoti, neievērojot

06.02.2009. rīkojumā Nr. 21 noteiktos ierobežojumus. Konkrētajā

gadījumā PKL Flote norāda uz vienu gadījumu pusgada periodā. RBP

rīcība pārējos gadījumos, ko apstiprina RBP iesniegtais pārskats

par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, pierāda, ka rīkojums tiek

ievērots.