5. pants

SIA "MAXIMA Latvija"

viedoklis

Konkurences padome 2011.gada 30.decembrī saņēma SIA

"MAXIMA Latvija" 27.12.2011. viedokli Lietā.

SIA "MAXIMA Latvija" izteiktais viedoklis:

5.1. Lietā apskatīto līgumu normu mērķis nav

ierobežot konkurenci - juridiskais pamatojums. KP Paziņojumā

[Konkurences padomes 16.11.2011. vēstule Nr.2811]

norāda, ka Lietā apskatītās nomas līgumu normas atbilst

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam

vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, jo to mērķis ir

konkurences ierobežošana26. Tomēr pastāv vairāki

būtiski iemesli, kādēļ konkrētās normas nevar tikt uzskatītas par

tādām, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

Visupirms ir nepieciešams

identificēt, kuras Lietā apskatītās nomas līgumu normas ir

uzskatāmas par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta

pārkāpumu KP ieskatā. Paziņojumā ir norādīts, ka vairākos Maxima

līgumos ar iznomātājiem ir ietverti nosacījumi, kas ierobežo

Maxima konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības

centros.27

Paziņojumā arī minēts, ka vienošanās, kas atbilst Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam vienošanās

aizlieguma pārkāpuma sastāvam, ir "[Maxima] un iznomātāju

noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja

tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu

tirdzniecības centrā un piešķir [Maxima] tiesības lemt par citu

platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem".28 Kaut arī Paziņojumā

nav precīzi identificēti konkrēto nomas līgumu punkti, kuri

atbilst vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, no Paziņojuma

teksta var pieņemt, ka tie ir sekojošie:

- 2006.gada 27.oktobrī noslēgtā Nomas līguma ar SIA

"Vejmars" par telpu Selgas ielā 2, Rojā,

6.11.punkts29;

- 2002.gada 1.oktobrī noslēgtais Nomas līgumas ar SIA

"Ditton Nams" par telpu Sakņu ielā 3, Daugavpilī,

1.5.punkts30;

- 2005.gada 31.janvārī noslēgtais Nomas līgums ar SIA

"Garantija" par telpu Aleksandra ielā 16, Ventspilī,

6.10.punkts31;

- 2004.gada 15.jūnijā noslēgtais Nomas līgums ar SIA "

Sabiedriskais centrs" par telpu Driksas, Pasta un Katoļu

ielu Kvartālā, Jelgavā, 6.12.punkts32;

- 2004.gada 30.augustā noslēgtais Nomas līgums ar SIA

" Sporta komplekss "Zemgale - K"" par telpu

Rīgas ielā 11a, Jelgavā, 6.12.punkts33.

(turpmāk konkrētie Nomas līgumu

punkti kopā saukti - Vienošanās).

Minētās Vienošanās savā būtībā ir

uzskatāmas par ekskluzivitātes noteikumiem. Saskaņā ar MK

Noteikumu Nr.79734 2.3.punktu,

ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās ir tāda vertikāla

vienošanās, saskaņā ar kuru piegādātājs tieši vai netieši apņemas

pārdot vienošanās preces (vai pakalpojumus) tikai vienam pircējam

konkrētajā teritorijā īpašai lietošanai vai tālākpārdošanai.

Līdzīgas ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās un ekskluzīvas

piegādes vienošanās definīcijas ir ietvertas arī Eiropas

Komisijas 19.05.2010 "Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu

jomā"35. Gan Vienošanās

gadījumā, gan minētajās normatīvo aktu definīcijās ietverto

vienošanos gadījumā, preču piegādātājs (Vienošanās gadījumā -

iznomātājs) tieši vai netieši apņemas pārdot (iznomāt) vienošanās

preces (telpas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai) tikai

vienam pircējam (nomniekam36) konkrētā teritorijā

(konkrētais tirdzniecības centrs) īpašai lietošanai vai

tālākpārdošanai (ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai).

Jāpiezīmē, ka Apvienotās Karalistes konkurences iestāde (Office

of Fair Trading; turpmāk - OFT) savās 2011.gada marta Vadlīnijās

par zemes nomas līgumu saderību ar Apvienotās Karalistes

konkurences tiesībām (turpmāk - OFT Vadlīnijas) ir atzinusi

Vienošanās tipa ierobežojošus noteikumus nomas līgumos par

ekskluzivitātes noteikumiem.37

Kā pareizi Paziņojumā ir atzīmējusi

KP38,

saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (iepriekš Eiropas Kopienas

Tiesa) judikatūru atšķirība starp "pārkāpumiem ar

mērķi" un "pārkāpumiem seku rezultātā" ir saistīta

ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau

pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences

funkcionēšanai kaitējošām39. Ja ir noteikts, ka

nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības

izskatīt tā sekas40. Kā norādījusi

Ģenerāladvokāte Verica Trstenjaka 2008.gada 4.septembra

secinājumos lietā C-209/0741, Eiropas Savienības

Tiesas ir atzinušas, ka vienošanās ir konkurenci ierobežojošs

mērķis vai tendence it īpaši tad, ja konkurences ierobežošana

bija vienošanās neizbēgamas sekas42. Tātad par konkurenci

ierobežojošām pēc mērķa ir uzskatāmas tādas vienošanās, kuru

sekas neizbēgami ir konkurences ierobežošana, un tieši šī iemesla

dēļ likumdevējs ir atvieglojis konkurences uzraudzības iestāžu

darbu, pieļaujot šādu vienošanos atzīšanu par konkurenci

ierobežojošām un vienlaicīgi neprasot iestādei pierādīt

konkurenci ierobežojošās sekas43.

Jāpiezīmē, ka atbilstoši Eiropas

Savienības Tiesas 2009.gada 6.oktobra spriedumam apvienotajās

lietās C-501/06 P, u.c.44, 58.punktam, kā arī

EK 14.01.2011 Paziņojuma45 25.punktam, lai

novērtētu, vai vienošanās ir konkurenci ierobežojošs mērķis,

jāņem vērā vienošanās saturs, tā mērķi un ekonomiskais un

tiesiskais konteksts. Turklāt, lai arī konkurenci ierobežojoša

mērķa noteikšanā pušu nolūks nav nepieciešams faktors, Eiropas

Komisija vienošanās analīzē tomēr var ņemt vērā arī šo aspektu.

Ja vienošanās satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma

konkurencei pakāpi, konkurences ierobežojumu "pēc

mērķa" nevar pieņemt. Šādos gadījumos, lai uz vienošanos

varētu attiecināt Līguma par Eiropas Savienības Darbību (turpmāk

- LESD) 101.panta pirmās daļas (vai Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas) aizliegumu, ir nepieciešams pārbaudīt vienošanās

sekas46.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesu

judikatūrai, ir iespējams identificēt vairākas tādas vienošanās,

kuras gandrīz vienmēr tiks uzskatītas par konkurenci

ierobežojošām pēc mērķa47. Attiecībā uz

vertikālām vienošanās, par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa ir

uzskatāmas vienošanās par tālākpārdošanas cenu

noteikšanu48, kā arī vienošanās,

kas aizliedz vai ierobežo paralēlo tirdzniecību starp Eiropas

Savienības dalībvalstīm (t.i. aizliegums eksportēt uz citu

dalībvalsti).49 Tomēr nedz Eiropas

Savienības Tiesas, nedz Eiropas Komisija nekad nav atzinušas

ekskluzivitātes noteikumus vertikālās vienošanās (kur abas līguma

puses nav vienlaicīgi konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū)

par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa.

Zināmas norādes par to, kādas

vertikālās vienošanās ir vai nav konkurenci ierobežojošas pēc

mērķa, ir iespējams pieņemt arī no Regulas

Nr. 330/201050

(turpmāk - Vertikālo ierobežojumu regula) teksta. Šīs regulas

4.pantā ir uzskaitīti ierobežojumi, kuri liedz piemērot

vienošanās atbrīvojumu - stingrie ierobežojumi (angļ.val -

hard-core restrictions) - t.sk. vienošanās par tālākpārdošanas

cenu noteikšanu (izņemot maksimālo un rekomendēto cenu),

vienošanās par teritorijas vai klienta loka ierobežošanu,

kurā/kam izplatītājs var pārdot līguma preces (ar dažādiem

izņēmumiem), u.c.51 Atbilstoši Eiropas

Komisijas 2010.gada 19.maija "Pamatnostādnes vertikālo

ierobežojumu jomā" 47.punktam, ja vienošanās ietver kādu

stingro ierobežojumu, tad uzskata, ka uz attiecīgo vienošanos

attiecas LESD 101. panta pirmā daļa; turklāt, ir uzskatāms, ka

attiecīgā vienošanās, visticamāk, neatbilst LESD 101. panta

trešās daļas nosacījumiem, un tādējādi uz to nav attiecināms

grupālais atbrīvojums. No šī var secināt, ka stingrie

ierobežojumi ir tādi, kas "visticamāk" jau paši par

sevi ierobežo konkurenci, tātad, pēc mērķa52.

Tieši tāpat no Vertikālo

ierobežojumu regulas teksta var secināt, ka vertikāli

ierobežojumi, kas nav stingrie ierobežojumi un kuriem saskaņā ar

Vertikālo ierobežojumu regulu (arī MK Noteikumiem Nr.797) var

tikt piemērots grupālais atbrīvojums ar nosacījumu, ka abu (vai

viena, MK Noteikumu Nr.797 gadījumā) vertikālās vienošanās

dalībnieku tirgus daļas augšupējā un lejupējā tirgū nepārsniedz

30%, nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

Apstāklis, ka šādas vienošanās ir pieļaujamas un atbrīvotas no

LESD 101.panta pirmās daļas pārkāpuma piemērošanas (un MK

Noteikumiem Nr.797 gadījumā - Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas pārkāpuma piemērošanas) zem konkrētiem tirgus daļas

sliekšņiem, norāda, ka šādas vienošanās nav konkurenci

ierobežojošas pēc mērķa, jo to pieļaujamība ir atkarīga no tirgus

apstākļiem, t.sk. vienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku tirgus

varas53.

Ekskluzivitātes noteikumi saskaņā ar Vertikālo ierobežojumu

regulu54, kā

arī saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.79755 ir pakļauti grupālam

atbrīvojumam un nav uzskatāmi par stingrajiem ierobežojumiem.

Tāpēc šādas vienošanās ir uzskatāmas par tādām, kas neierobežo

konkurenci pēc mērķa.

Paziņojumā ir minēts, ka MK

Noteikumi Nr.797 un tajos ietvertie atsevišķu vertikālu

vienošanās atbrīvojumi nav piemērojumi attiecībā uz Vienošanās,

jo tās pēc būtības nav vertikālas vienošanās tradicionālajā

izpratnē - Vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos

par preču pirkšanu vai pārdošanu56. Var piekrist KP, ka

Vertikālo ierobežojumu regula57 un, iespējams, arī MK

Noteikumi Nr.797, nav piemērojami nomas līgumiem. Tomēr tas, ka

attiecībā uz nomas līgumiem nav piemērojami Vertikālo

ierobežojumu regulā ietvertie atbrīvojumi, nebūt nenozīmē, ka

ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos ir uzskatāmi par tādiem,

kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

Pirmkārt, ir noderīgi atsaukties uz

OFT vadlīnijām zemes (un telpu) līgumu izvērtēšanai58, ņemot vērā, ka šīs

vadlīnijas ir piemērojamas arī telpu nomas līgumiem.59 OFT Vadlīniju

4.9.-4.10.punktos ir apskatīti ekskluzivitātes noteikumi zemes un

telpu nomas līgumos. Saskaņā ar 4.9.punktu, gadījumos, kad

iznomātājs iznomā zemi (telpas) nomniekam un apņemas nepieļaut

nomnieka konkurentu darbību iznomātājam piederošajā zemē, šāda

vienošanās ar nomnieku var potenciāli ierobežot nomnieka

konkurentiem piekļuvi saistītajam tirgum (t.i., tirgum, kurā

atrodas nomnieks). 4.10.punktā minēts šādas vienošanās piemērs,

kas samērā precīzi atbilst Lietā apskatītajām Vienošanās:

"Piemēram, tirdzniecības centra īpašnieks var garantēt

vienam nomniekam ekskluzīvas tiesības konkrēta veida veikala

darbības veikšanai tirdzniecības centrā. Pēc definīcijas šāda

vienošanās aizsargātu nomnieku no konkurences no citiem

konkrētiem konkurentiem šajā tirdzniecības centrā un šādai

vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci saistītajā

tirgū." OFT neuzskata ekskluzivitātes noteikumus telpu nomas

līgumos tirdzniecības centros, tātad arī Vienošanās, par tādām

vienošanās, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Saskaņā ar OFT

Vadlīnijām, šādām vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci

saistītajā tirgū pie nosacījuma, ka vienošanās pusei vai pusēm

piemīt tirgus vara saistītajā tirgu un šāda tirgus vara rodas vai

tiek stiprināta vienošanās rezultātā60. Attiecīgi, šādas

vienošanās nevar uzskatīt par tādām, kuras neizbēgami ierobežo

konkurenci.

Otrkārt, lai arī Vertikālo

ierobežojumu regula nav tieši attiecināma uz ekskluzivitātes

noteikumiem nomas līgumos, EK 2010.gada 19.maija

"Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā" ietvertais

izvērtējums par ekskluzivitātes noteikumiem, proti, ka tiem

zināmos apstākļos ir potenciāls ierobežot konkurenci, bet ka

šādiem noteikumiem var būt efektivitātes ieguvumi, kas atsver

iespējamo konkurences ierobežojumu, ir piemērojams arī

ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos61. Līdzīgi kā

ekskluzīvas izplatīšanas gadījumā62, arī ekskluzivitātes

noteikums nomas līgumā var būt objektīva nepieciešamība nomas

līguma noslēgšanai63, kā arī tas var radīt

efektivitātes ieguvumus64.

Kā norādīts iepriekš, vienošanās

var pieņemt konkurenci ierobežojošu mērķi tajos gadījumos, kad

izvērtējot vienošanās saturu, tās mērķi un ekonomisko un tiesisko

kontekstu var secināt, ka konkurences ierobežošana ir šādas

vienošanās neizbēgamas sekas. No augstākminētās ekskluzivitātes

noteikumu nomas līgumos analīzes redzams, ka šādu noteikumu

neizbēgamas sekas nav konkurences ierobežošana.

Paziņojumā ir norādīts, ka, tā kā

Vienošanās (t.i. ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumā) pēc

būtības neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanās tās

tradicionālajā nozīmē, Vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās,

kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem.

Paziņojumā pausts viedoklis, ka klasiskajā izpratnē vertikālajām

vienošanās parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem

un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc Lietā apskatīto

Vienošanos gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i.

Maxima, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

ietekmē konkurentus65. Cik noprotams no

Paziņojuma, tieši šī apsvēruma dēļ, proti, ka ekskluzivitātes

noteikumi nomas līgumos atšķirībā no vertikālām vienošanās

"klasiskā" izpratnē ietekmē horizontālās attiecības

starp tirgus dalībniekiem, KP Vienošanās uzskata par tādām, kas

ierobežo konkurenci pēc mērķa. Mūsuprāt, šāds viedoklis ir

nepamatots.

Gan Konkurences likuma 11.panta

pirmā daļa, gan LESD 101.panta pirmā daļa aizliedz vienošanās,

kuras ierobežo konkurenci kādā konkrētā tirgū. Konkurences likumā

konkurence ir definēta kā potenciāla vai esoša ekonomiskā

(saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus

dalībniekiem - tātad sāncensība "horizontālā" līmenī.

Attiecībā uz vertikālām vienošanās, kuras dalībnieki vienlaicīgi

nav arī konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū, konkurences

ierobežošana Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas un LESD

101.panta pirmās daļas ietvaros var notikt vienīgi tajos

gadījumos, kad šādas vienošanās dalībnieki vienojas par

ierobežojumiem, kam ir negatīva ietekme uz konkurenci kādā no

konkrētajiem tirgiem - proti, ir ietekme uz

"horizontālu" konkurenci lejupējā vai augšupējā tirgū.

Tātad visos gadījumos, kad vienošanās iekļaujas LESD 101.panta

pirmās daļas vai Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas tvērumā

(pat ja šāda vienošanās ir atļaujama saskaņā ar LESD 101.panta

trešo daļu/Konkurences likuma 11.panta otro daļu), šāda

vienošanās obligāti "horizontāli" ietekmē konkurenci

kādā konkrētā tirgū.

Ekskluzivitātes noteikumi nomas

līgumos ietekmē horizontālās attiecības starp nomnieku un tā

konkurentiem tieši tāpat kā ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās

gadījumā ekskluzivitātes noteikums ietekmē konkurenci starp

izplatītāju un tā konkurentiem. Tāpēc, ja ekskluzīvās

izplatīšanas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, tādi nevar būt

arī ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos.

Paziņojumā norādīts, ka

Vienošanās ir mērķa ierobežojums saistībā ar to, ka Vienošanās ir

tieša ietekme uz ietekmēto tirgu un Maxima konkurentiem, un ka

Vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

7.punktam - vienošanās par darbību, kuras dēļ cits tirgus

dalībnieks ir spiests atstāt konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta

tirgus dalībnieku iekļūšana konkrētā tirgū. KP tālāk izdara

atsauci uz LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā

Nr.A42426505, kur Senāts atzinis, ka visas Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās vienošanās ir tādas,

kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Jāņem vērā, ka Senāts lietā

Nr. A42426505 izvērtēja horizontālu vienošanos starp tirgus

dalībniekiem, tāpēc, mūsuprāt, Senāta spriedumā ietvertais

atzinums par mērķa ierobežojumiem nav bijis iecerēts piemērošanai

vertikālām vienošanās. Piemērojot minētajā Senāta spriedumā

ietverto atzinumu vertikālas vienošanās lietā, proti, ka visas

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās

vienošanās ierobežo konkurenci pēc mērķa, tas būtu pretrunā ar MK

Noteikumiem Nr.797.

Kā minēts iepriekš, ekskluzivitātes

noteikumiem nomas līgumos tāpat kā ekskluzīvās izplatīšanas

vienošanās piemīt zināma ietekme uz konkurenci starp

nomnieku/izplatītāju un tā konkurentiem, un šajā ziņā iespējamais

konkurences ierobežojuma risks abos gadījumos ir potenciāls

apgrūtinājums konkurentiem iekļūt konkrētajā tirgū. Tomēr, ņemot

vērā, ka likumdevējs ir izdevis MK Noteikumus Nr.797 un tajos

paredzējis, ka ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās netiek

pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas vienošanās

aizliegumam, ja tā tirgus daļa konkrētā tirgū nepārsniedz 30%

(t.i. nepiemīt zināma līmeņa tirgus vara), ir pamatoti uzskatīt,

ka šādas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, jo netiek pieņemtas

negatīvas sekas uz konkurenci ciktāl dalībniekam nepiemīt zināma

līmeņa tirgus vara. Mūsuprāt, tāds pats secinājums ir izdarāms

arī attiecībā uz ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos,

tātad, arī Vienošanās.

Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto, Konkurences

padome norāda, ka Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo

vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi

Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām,

paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi

un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās lietas

ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos

par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces

vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk

pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu

vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to

tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei

par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Tas pats

attiecas uz pieteicējas argumentā pieminēto ekskluzīvo piegādes

(izplatīšanas) vienošanās, arī ekskluzīvās piegādes noteikumi

šajā gadījumā nav attiecināmi, jo minētie noteikumi attiecas uz

vertikālu vienošanos tās klasiskajā izpratnē (kur tiek pirktas

(izplatītas) preces un tālāk pārdotas). Konkrētā vienošanās ir

tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecībās starp

tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām

parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās

neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā

ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., MAXIMA grupas

uzņēmumi, ir uzskatāmas par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

ietekmē konkurentus. Šajā gadījumā vienošanās starp MAXIMA grupas

uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta

11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir

noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī

vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē

konkurentus un līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences

likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi.

Tā kā normatīvo aktu regulējums, jau ir apskatīts šī lēmuma

3.punktā, Konkurences padome uzskata, ka to nav lietderīgi šeit

atkārtoti vēlreiz minēt - skat., Lēmuma 3.punkts.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka

pieteicējas arguments attiecībā uz to, ka šajā gadījumā bija

jāpiemēro Noteikumi Nr.797 un tajā ietvertie ekskluzīvās

pārdošanas noteikumi, nav pamatots un ir noraidāms.

5.2. (*).

Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto,

Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

jurista A.R. skaidrojumi (*) ir noraidāmi un neattiecas uz Lietas

būtību. Konkurences padome norāda, ka Lietas ietvaros ņem vērā

apstākli, ka konkrētās vienošanās ir notikušas starp diviem

neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi.

Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

Latvija" paskaidrojumus attiecībā uz telpu nomas līgumu ar

SIA "Garantija".

Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka līgums ar SIA

"Ditton Nami" saturēja specifisku ekskluzivitātes

noteikumu, kā kritēriju paredzot noteiktus kvadrātmetrus, kā

rezultātā tā mērķis nebija un arī praktiski tas nevarēja

nelabvēlīgi ietekmēt nelielus un specializētus

mazumtirgotājus.

5.3. (*).

Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" sniegto informāciju,

Konkurences padome norāda, ka piekrīt SIA "MAXIMA

Latvija" viedoklim, ka Konkurences padomes rīcībā nav

informācijas, kas apliecinātu, ka SIA "MAXIMA Latvija"

ir izmantojusi sev pielīgtās tiesības ar telpu iznomātājiem, kas

satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos

ierobežojumus.

Konkurences padome norāda, ka izvērtējot Lietas apstākļus ņem

vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi

bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez SIA "MAXIMA

Latvija" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus

Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē

mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto

vienošanos gadījumos starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un

iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Lietā ir

konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma

11.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem

neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā

vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

7.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas

vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda.

Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "MAXIMA Latvija"

nosūtīja (*). Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka SIA

"MAXIMA Latvija" nosūtītie paziņojumi paredz, ka

noteiktu Nomas līgumu punktu piemērošana tiek apturēta tikai uz

laiku (*), nevis tiek neatgriezeniski izbeigti.

5.4. (*).

Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" viedokli Konkurences

padome norāda, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas

ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp

MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens

kritērijs, t.i., mērķis.

Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka procentuāli to

līgumu īpatsvars, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ir neliels - 10%

attiecībā pret SIA "MAXIMA Latvija" kopējo telpu nomu

līgumu apjomu. Vienlaikus KPI norāda, ka arī skaitliski nelielais

līgumu apjoms, kuri satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ilgtermiņā var

izraisīt nelabvēlīgas sekas un nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopumā,

jo ierobežo cita tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā

tirgū.

Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA Latvija"

apgalvojumu, ka līgumos iekļautajiem ierobežojumiem ir

(*), ko apliecina tas, ka telpu nomas līgumi ar

ierobežojumiem iznomātājiem ir slēgti ilgā laika periodā

(vecākais līgums noslēgts 2002.gadā ar SIA "Ditton

Nami", jaunākais līgums noslēgts 2010.gadā ar SIA

"Latgales būves"), tirdzniecības centri atrodas ļoti

dažādās Latvijas vietās (gan lielās pilsētās, piemēram, Jelgava,

Rīga, gan mazās pilsētās un apdzīvotās vietās - Dagda, Roja

u.c.), kas norāda uz mērķtiecīgu MAXIMA grupas darbību iekļaujot

telpu nomas līgumos punktus, kas satur Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu,

tādejādi kavējot konkurenci un liedzot citiem tirgus dalībniekiem

pieeju konkrētajam tirgum.

Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

Latvija" argumentu, ka Lietas materiālos nav pierādījumu,

kas apliecina nomas līgumos iekļauto ierobežojumu izmantošanu, kā

arī to, ka SIA "MAXIMA Latvija" piekrita, ka Iznomātāji

iznomā telpas trešajām personām. Vienlaikus Konkurences padome

norāda, ka nepieciešamība iznomātājiem saskaņot ar MAXIMA grupu

telpu nomu trešajām personām ir pretrunā ar Konkurences

likumu.