5. pants

1SIA "MAXIMA Latvija"

2viedoklis

3Konkurences padome 2011.gada 30.decembrī saņēma SIA

4"MAXIMA Latvija" 27.12.2011. viedokli Lietā.

5SIA "MAXIMA Latvija" izteiktais viedoklis:

65.1. Lietā apskatīto līgumu normu mērķis nav

7ierobežot konkurenci - juridiskais pamatojums. KP Paziņojumā

8[Konkurences padomes 16.11.2011. vēstule Nr.2811]

9norāda, ka Lietā apskatītās nomas līgumu normas atbilst

10Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam

11vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, jo to mērķis ir

12konkurences ierobežošana26. Tomēr pastāv vairāki

13būtiski iemesli, kādēļ konkrētās normas nevar tikt uzskatītas par

14tādām, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

15Visupirms ir nepieciešams

16identificēt, kuras Lietā apskatītās nomas līgumu normas ir

17uzskatāmas par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta

18pārkāpumu KP ieskatā. Paziņojumā ir norādīts, ka vairākos Maxima

19līgumos ar iznomātājiem ir ietverti nosacījumi, kas ierobežo

20Maxima konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības

21centros.27

22Paziņojumā arī minēts, ka vienošanās, kas atbilst Konkurences

23likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam vienošanās

24aizlieguma pārkāpuma sastāvam, ir "[Maxima] un iznomātāju

25noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja

26tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu

27tirdzniecības centrā un piešķir [Maxima] tiesības lemt par citu

28platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem".28 Kaut arī Paziņojumā

29nav precīzi identificēti konkrēto nomas līgumu punkti, kuri

30atbilst vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, no Paziņojuma

31teksta var pieņemt, ka tie ir sekojošie:

32- 2006.gada 27.oktobrī noslēgtā Nomas līguma ar SIA

33"Vejmars" par telpu Selgas ielā 2, Rojā,

346.11.punkts29;

35- 2002.gada 1.oktobrī noslēgtais Nomas līgumas ar SIA

36"Ditton Nams" par telpu Sakņu ielā 3, Daugavpilī,

371.5.punkts30;

38- 2005.gada 31.janvārī noslēgtais Nomas līgums ar SIA

39"Garantija" par telpu Aleksandra ielā 16, Ventspilī,

406.10.punkts31;

41- 2004.gada 15.jūnijā noslēgtais Nomas līgums ar SIA "

42Sabiedriskais centrs" par telpu Driksas, Pasta un Katoļu

43ielu Kvartālā, Jelgavā, 6.12.punkts32;

44- 2004.gada 30.augustā noslēgtais Nomas līgums ar SIA

45" Sporta komplekss "Zemgale - K"" par telpu

46Rīgas ielā 11a, Jelgavā, 6.12.punkts33.

47(turpmāk konkrētie Nomas līgumu

48punkti kopā saukti - Vienošanās).

49Minētās Vienošanās savā būtībā ir

50uzskatāmas par ekskluzivitātes noteikumiem. Saskaņā ar MK

51Noteikumu Nr.79734 2.3.punktu,

52ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās ir tāda vertikāla

53vienošanās, saskaņā ar kuru piegādātājs tieši vai netieši apņemas

54pārdot vienošanās preces (vai pakalpojumus) tikai vienam pircējam

55konkrētajā teritorijā īpašai lietošanai vai tālākpārdošanai.

56Līdzīgas ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās un ekskluzīvas

57piegādes vienošanās definīcijas ir ietvertas arī Eiropas

58Komisijas 19.05.2010 "Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu

59jomā"35. Gan Vienošanās

60gadījumā, gan minētajās normatīvo aktu definīcijās ietverto

61vienošanos gadījumā, preču piegādātājs (Vienošanās gadījumā -

62iznomātājs) tieši vai netieši apņemas pārdot (iznomāt) vienošanās

63preces (telpas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai) tikai

64vienam pircējam (nomniekam36) konkrētā teritorijā

65(konkrētais tirdzniecības centrs) īpašai lietošanai vai

66tālākpārdošanai (ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai).

67Jāpiezīmē, ka Apvienotās Karalistes konkurences iestāde (Office

68of Fair Trading; turpmāk - OFT) savās 2011.gada marta Vadlīnijās

69par zemes nomas līgumu saderību ar Apvienotās Karalistes

70konkurences tiesībām (turpmāk - OFT Vadlīnijas) ir atzinusi

71Vienošanās tipa ierobežojošus noteikumus nomas līgumos par

72ekskluzivitātes noteikumiem.37

73Kā pareizi Paziņojumā ir atzīmējusi

74KP38,

75saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (iepriekš Eiropas Kopienas

76Tiesa) judikatūru atšķirība starp "pārkāpumiem ar

77mērķi" un "pārkāpumiem seku rezultātā" ir saistīta

78ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau

79pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences

80funkcionēšanai kaitējošām39. Ja ir noteikts, ka

81nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības

82izskatīt tā sekas40. Kā norādījusi

83Ģenerāladvokāte Verica Trstenjaka 2008.gada 4.septembra

84secinājumos lietā C-209/0741, Eiropas Savienības

85Tiesas ir atzinušas, ka vienošanās ir konkurenci ierobežojošs

86mērķis vai tendence it īpaši tad, ja konkurences ierobežošana

87bija vienošanās neizbēgamas sekas42. Tātad par konkurenci

88ierobežojošām pēc mērķa ir uzskatāmas tādas vienošanās, kuru

89sekas neizbēgami ir konkurences ierobežošana, un tieši šī iemesla

90dēļ likumdevējs ir atvieglojis konkurences uzraudzības iestāžu

91darbu, pieļaujot šādu vienošanos atzīšanu par konkurenci

92ierobežojošām un vienlaicīgi neprasot iestādei pierādīt

93konkurenci ierobežojošās sekas43.

94Jāpiezīmē, ka atbilstoši Eiropas

95Savienības Tiesas 2009.gada 6.oktobra spriedumam apvienotajās

96lietās C-501/06 P, u.c.44, 58.punktam, kā arī

97EK 14.01.2011 Paziņojuma45 25.punktam, lai

98novērtētu, vai vienošanās ir konkurenci ierobežojošs mērķis,

99jāņem vērā vienošanās saturs, tā mērķi un ekonomiskais un

100tiesiskais konteksts. Turklāt, lai arī konkurenci ierobežojoša

101mērķa noteikšanā pušu nolūks nav nepieciešams faktors, Eiropas

102Komisija vienošanās analīzē tomēr var ņemt vērā arī šo aspektu.

103Ja vienošanās satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma

104konkurencei pakāpi, konkurences ierobežojumu "pēc

105mērķa" nevar pieņemt. Šādos gadījumos, lai uz vienošanos

106varētu attiecināt Līguma par Eiropas Savienības Darbību (turpmāk

107- LESD) 101.panta pirmās daļas (vai Konkurences likuma 11.panta

108pirmās daļas) aizliegumu, ir nepieciešams pārbaudīt vienošanās

109sekas46.

110Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesu

111judikatūrai, ir iespējams identificēt vairākas tādas vienošanās,

112kuras gandrīz vienmēr tiks uzskatītas par konkurenci

113ierobežojošām pēc mērķa47. Attiecībā uz

114vertikālām vienošanās, par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa ir

115uzskatāmas vienošanās par tālākpārdošanas cenu

116noteikšanu48, kā arī vienošanās,

117kas aizliedz vai ierobežo paralēlo tirdzniecību starp Eiropas

118Savienības dalībvalstīm (t.i. aizliegums eksportēt uz citu

119dalībvalsti).49 Tomēr nedz Eiropas

120Savienības Tiesas, nedz Eiropas Komisija nekad nav atzinušas

121ekskluzivitātes noteikumus vertikālās vienošanās (kur abas līguma

122puses nav vienlaicīgi konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū)

123par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa.

124Zināmas norādes par to, kādas

125vertikālās vienošanās ir vai nav konkurenci ierobežojošas pēc

126mērķa, ir iespējams pieņemt arī no Regulas

127Nr. 330/201050

128(turpmāk - Vertikālo ierobežojumu regula) teksta. Šīs regulas

1294.pantā ir uzskaitīti ierobežojumi, kuri liedz piemērot

130vienošanās atbrīvojumu - stingrie ierobežojumi (angļ.val -

131hard-core restrictions) - t.sk. vienošanās par tālākpārdošanas

132cenu noteikšanu (izņemot maksimālo un rekomendēto cenu),

133vienošanās par teritorijas vai klienta loka ierobežošanu,

134kurā/kam izplatītājs var pārdot līguma preces (ar dažādiem

135izņēmumiem), u.c.51 Atbilstoši Eiropas

136Komisijas 2010.gada 19.maija "Pamatnostādnes vertikālo

137ierobežojumu jomā" 47.punktam, ja vienošanās ietver kādu

138stingro ierobežojumu, tad uzskata, ka uz attiecīgo vienošanos

139attiecas LESD 101. panta pirmā daļa; turklāt, ir uzskatāms, ka

140attiecīgā vienošanās, visticamāk, neatbilst LESD 101. panta

141trešās daļas nosacījumiem, un tādējādi uz to nav attiecināms

142grupālais atbrīvojums. No šī var secināt, ka stingrie

143ierobežojumi ir tādi, kas "visticamāk" jau paši par

144sevi ierobežo konkurenci, tātad, pēc mērķa52.

145Tieši tāpat no Vertikālo

146ierobežojumu regulas teksta var secināt, ka vertikāli

147ierobežojumi, kas nav stingrie ierobežojumi un kuriem saskaņā ar

148Vertikālo ierobežojumu regulu (arī MK Noteikumiem Nr.797) var

149tikt piemērots grupālais atbrīvojums ar nosacījumu, ka abu (vai

150viena, MK Noteikumu Nr.797 gadījumā) vertikālās vienošanās

151dalībnieku tirgus daļas augšupējā un lejupējā tirgū nepārsniedz

15230%, nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

153Apstāklis, ka šādas vienošanās ir pieļaujamas un atbrīvotas no

154LESD 101.panta pirmās daļas pārkāpuma piemērošanas (un MK

155Noteikumiem Nr.797 gadījumā - Konkurences likuma 11.panta pirmās

156daļas pārkāpuma piemērošanas) zem konkrētiem tirgus daļas

157sliekšņiem, norāda, ka šādas vienošanās nav konkurenci

158ierobežojošas pēc mērķa, jo to pieļaujamība ir atkarīga no tirgus

159apstākļiem, t.sk. vienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku tirgus

160varas53.

161Ekskluzivitātes noteikumi saskaņā ar Vertikālo ierobežojumu

162regulu54, kā

163arī saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.79755 ir pakļauti grupālam

164atbrīvojumam un nav uzskatāmi par stingrajiem ierobežojumiem.

165Tāpēc šādas vienošanās ir uzskatāmas par tādām, kas neierobežo

166konkurenci pēc mērķa.

167Paziņojumā ir minēts, ka MK

168Noteikumi Nr.797 un tajos ietvertie atsevišķu vertikālu

169vienošanās atbrīvojumi nav piemērojumi attiecībā uz Vienošanās,

170jo tās pēc būtības nav vertikālas vienošanās tradicionālajā

171izpratnē - Vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos

172par preču pirkšanu vai pārdošanu56. Var piekrist KP, ka

173Vertikālo ierobežojumu regula57 un, iespējams, arī MK

174Noteikumi Nr.797, nav piemērojami nomas līgumiem. Tomēr tas, ka

175attiecībā uz nomas līgumiem nav piemērojami Vertikālo

176ierobežojumu regulā ietvertie atbrīvojumi, nebūt nenozīmē, ka

177ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos ir uzskatāmi par tādiem,

178kas ierobežo konkurenci pēc mērķa.

179Pirmkārt, ir noderīgi atsaukties uz

180OFT vadlīnijām zemes (un telpu) līgumu izvērtēšanai58, ņemot vērā, ka šīs

181vadlīnijas ir piemērojamas arī telpu nomas līgumiem.59 OFT Vadlīniju

1824.9.-4.10.punktos ir apskatīti ekskluzivitātes noteikumi zemes un

183telpu nomas līgumos. Saskaņā ar 4.9.punktu, gadījumos, kad

184iznomātājs iznomā zemi (telpas) nomniekam un apņemas nepieļaut

185nomnieka konkurentu darbību iznomātājam piederošajā zemē, šāda

186vienošanās ar nomnieku var potenciāli ierobežot nomnieka

187konkurentiem piekļuvi saistītajam tirgum (t.i., tirgum, kurā

188atrodas nomnieks). 4.10.punktā minēts šādas vienošanās piemērs,

189kas samērā precīzi atbilst Lietā apskatītajām Vienošanās:

190"Piemēram, tirdzniecības centra īpašnieks var garantēt

191vienam nomniekam ekskluzīvas tiesības konkrēta veida veikala

192darbības veikšanai tirdzniecības centrā. Pēc definīcijas šāda

193vienošanās aizsargātu nomnieku no konkurences no citiem

194konkrētiem konkurentiem šajā tirdzniecības centrā un šādai

195vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci saistītajā

196tirgū." OFT neuzskata ekskluzivitātes noteikumus telpu nomas

197līgumos tirdzniecības centros, tātad arī Vienošanās, par tādām

198vienošanās, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Saskaņā ar OFT

199Vadlīnijām, šādām vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci

200saistītajā tirgū pie nosacījuma, ka vienošanās pusei vai pusēm

201piemīt tirgus vara saistītajā tirgu un šāda tirgus vara rodas vai

202tiek stiprināta vienošanās rezultātā60. Attiecīgi, šādas

203vienošanās nevar uzskatīt par tādām, kuras neizbēgami ierobežo

204konkurenci.

205Otrkārt, lai arī Vertikālo

206ierobežojumu regula nav tieši attiecināma uz ekskluzivitātes

207noteikumiem nomas līgumos, EK 2010.gada 19.maija

208"Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā" ietvertais

209izvērtējums par ekskluzivitātes noteikumiem, proti, ka tiem

210zināmos apstākļos ir potenciāls ierobežot konkurenci, bet ka

211šādiem noteikumiem var būt efektivitātes ieguvumi, kas atsver

212iespējamo konkurences ierobežojumu, ir piemērojams arī

213ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos61. Līdzīgi kā

214ekskluzīvas izplatīšanas gadījumā62, arī ekskluzivitātes

215noteikums nomas līgumā var būt objektīva nepieciešamība nomas

216līguma noslēgšanai63, kā arī tas var radīt

217efektivitātes ieguvumus64.

218Kā norādīts iepriekš, vienošanās

219var pieņemt konkurenci ierobežojošu mērķi tajos gadījumos, kad

220izvērtējot vienošanās saturu, tās mērķi un ekonomisko un tiesisko

221kontekstu var secināt, ka konkurences ierobežošana ir šādas

222vienošanās neizbēgamas sekas. No augstākminētās ekskluzivitātes

223noteikumu nomas līgumos analīzes redzams, ka šādu noteikumu

224neizbēgamas sekas nav konkurences ierobežošana.

225Paziņojumā ir norādīts, ka, tā kā

226Vienošanās (t.i. ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumā) pēc

227būtības neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanās tās

228tradicionālajā nozīmē, Vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās,

229kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem.

230Paziņojumā pausts viedoklis, ka klasiskajā izpratnē vertikālajām

231vienošanās parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem

232un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc Lietā apskatīto

233Vienošanos gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i.

234Maxima, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

235rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

236ietekmē konkurentus65. Cik noprotams no

237Paziņojuma, tieši šī apsvēruma dēļ, proti, ka ekskluzivitātes

238noteikumi nomas līgumos atšķirībā no vertikālām vienošanās

239"klasiskā" izpratnē ietekmē horizontālās attiecības

240starp tirgus dalībniekiem, KP Vienošanās uzskata par tādām, kas

241ierobežo konkurenci pēc mērķa. Mūsuprāt, šāds viedoklis ir

242nepamatots.

243Gan Konkurences likuma 11.panta

244pirmā daļa, gan LESD 101.panta pirmā daļa aizliedz vienošanās,

245kuras ierobežo konkurenci kādā konkrētā tirgū. Konkurences likumā

246konkurence ir definēta kā potenciāla vai esoša ekonomiskā

247(saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus

248dalībniekiem - tātad sāncensība "horizontālā" līmenī.

249Attiecībā uz vertikālām vienošanās, kuras dalībnieki vienlaicīgi

250nav arī konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū, konkurences

251ierobežošana Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas un LESD

252101.panta pirmās daļas ietvaros var notikt vienīgi tajos

253gadījumos, kad šādas vienošanās dalībnieki vienojas par

254ierobežojumiem, kam ir negatīva ietekme uz konkurenci kādā no

255konkrētajiem tirgiem - proti, ir ietekme uz

256"horizontālu" konkurenci lejupējā vai augšupējā tirgū.

257Tātad visos gadījumos, kad vienošanās iekļaujas LESD 101.panta

258pirmās daļas vai Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas tvērumā

259(pat ja šāda vienošanās ir atļaujama saskaņā ar LESD 101.panta

260trešo daļu/Konkurences likuma 11.panta otro daļu), šāda

261vienošanās obligāti "horizontāli" ietekmē konkurenci

262kādā konkrētā tirgū.

263Ekskluzivitātes noteikumi nomas

264līgumos ietekmē horizontālās attiecības starp nomnieku un tā

265konkurentiem tieši tāpat kā ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās

266gadījumā ekskluzivitātes noteikums ietekmē konkurenci starp

267izplatītāju un tā konkurentiem. Tāpēc, ja ekskluzīvās

268izplatīšanas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, tādi nevar būt

269arī ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos.

270Paziņojumā norādīts, ka

271Vienošanās ir mērķa ierobežojums saistībā ar to, ka Vienošanās ir

272tieša ietekme uz ietekmēto tirgu un Maxima konkurentiem, un ka

273Vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

2747.punktam - vienošanās par darbību, kuras dēļ cits tirgus

275dalībnieks ir spiests atstāt konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta

276tirgus dalībnieku iekļūšana konkrētā tirgū. KP tālāk izdara

277atsauci uz LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā

278Nr.A42426505, kur Senāts atzinis, ka visas Konkurences likuma

27911.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās vienošanās ir tādas,

280kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Jāņem vērā, ka Senāts lietā

281Nr. A42426505 izvērtēja horizontālu vienošanos starp tirgus

282dalībniekiem, tāpēc, mūsuprāt, Senāta spriedumā ietvertais

283atzinums par mērķa ierobežojumiem nav bijis iecerēts piemērošanai

284vertikālām vienošanās. Piemērojot minētajā Senāta spriedumā

285ietverto atzinumu vertikālas vienošanās lietā, proti, ka visas

286Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās

287vienošanās ierobežo konkurenci pēc mērķa, tas būtu pretrunā ar MK

288Noteikumiem Nr.797.

289Kā minēts iepriekš, ekskluzivitātes

290noteikumiem nomas līgumos tāpat kā ekskluzīvās izplatīšanas

291vienošanās piemīt zināma ietekme uz konkurenci starp

292nomnieku/izplatītāju un tā konkurentiem, un šajā ziņā iespējamais

293konkurences ierobežojuma risks abos gadījumos ir potenciāls

294apgrūtinājums konkurentiem iekļūt konkrētajā tirgū. Tomēr, ņemot

295vērā, ka likumdevējs ir izdevis MK Noteikumus Nr.797 un tajos

296paredzējis, ka ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās netiek

297pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas vienošanās

298aizliegumam, ja tā tirgus daļa konkrētā tirgū nepārsniedz 30%

299(t.i. nepiemīt zināma līmeņa tirgus vara), ir pamatoti uzskatīt,

300ka šādas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, jo netiek pieņemtas

301negatīvas sekas uz konkurenci ciktāl dalībniekam nepiemīt zināma

302līmeņa tirgus vara. Mūsuprāt, tāds pats secinājums ir izdarāms

303arī attiecībā uz ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos,

304tātad, arī Vienošanās.

305Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto, Konkurences

306padome norāda, ka Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

307noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo

308vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

309noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi

310Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām,

311paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi

312un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

313noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

314vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās lietas

315ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos

316par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces

317vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk

318pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu

319vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to

320tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei

321par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Tas pats

322attiecas uz pieteicējas argumentā pieminēto ekskluzīvo piegādes

323(izplatīšanas) vienošanās, arī ekskluzīvās piegādes noteikumi

324šajā gadījumā nav attiecināmi, jo minētie noteikumi attiecas uz

325vertikālu vienošanos tās klasiskajā izpratnē (kur tiek pirktas

326(izplatītas) preces un tālāk pārdotas). Konkrētā vienošanās ir

327tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecībās starp

328tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām

329parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās

330neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā

331ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., MAXIMA grupas

332uzņēmumi, ir uzskatāmas par ieinteresēto pusi, kuras rīcības

333rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un

334ietekmē konkurentus. Šajā gadījumā vienošanās starp MAXIMA grupas

335uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta

33611.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir

337noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī

338vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē

339konkurentus un līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences

340likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi.

341Tā kā normatīvo aktu regulējums, jau ir apskatīts šī lēmuma

3423.punktā, Konkurences padome uzskata, ka to nav lietderīgi šeit

343atkārtoti vēlreiz minēt - skat., Lēmuma 3.punkts.

344Ņemot vērā visu augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka

345pieteicējas arguments attiecībā uz to, ka šajā gadījumā bija

346jāpiemēro Noteikumi Nr.797 un tajā ietvertie ekskluzīvās

347pārdošanas noteikumi, nav pamatots un ir noraidāms.

3485.2. (*).

349Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto,

350Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

351jurista A.R. skaidrojumi (*) ir noraidāmi un neattiecas uz Lietas

352būtību. Konkurences padome norāda, ka Lietas ietvaros ņem vērā

353apstākli, ka konkrētās vienošanās ir notikušas starp diviem

354neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

355visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi.

356Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

357Latvija" paskaidrojumus attiecībā uz telpu nomas līgumu ar

358SIA "Garantija".

359Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka līgums ar SIA

360"Ditton Nami" saturēja specifisku ekskluzivitātes

361noteikumu, kā kritēriju paredzot noteiktus kvadrātmetrus, kā

362rezultātā tā mērķis nebija un arī praktiski tas nevarēja

363nelabvēlīgi ietekmēt nelielus un specializētus

364mazumtirgotājus.

3655.3. (*).

366Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" sniegto informāciju,

367Konkurences padome norāda, ka piekrīt SIA "MAXIMA

368Latvija" viedoklim, ka Konkurences padomes rīcībā nav

369informācijas, kas apliecinātu, ka SIA "MAXIMA Latvija"

370ir izmantojusi sev pielīgtās tiesības ar telpu iznomātājiem, kas

371satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos

372ierobežojumus.

373Konkurences padome norāda, ka izvērtējot Lietas apstākļus ņem

374vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi

375bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās

376daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez SIA "MAXIMA

377Latvija" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus

378Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma

37911.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē

380mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto

381vienošanos gadījumos starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un

382iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Lietā ir

383konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma

38411.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem

385neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas

386visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā

387vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

3887.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas

389vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda.

390Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "MAXIMA Latvija"

391nosūtīja (*). Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka SIA

392"MAXIMA Latvija" nosūtītie paziņojumi paredz, ka

393noteiktu Nomas līgumu punktu piemērošana tiek apturēta tikai uz

394laiku (*), nevis tiek neatgriezeniski izbeigti.

3955.4. (*).

396Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" viedokli Konkurences

397padome norāda, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās

398daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas

399ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp

400MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens

401kritērijs, t.i., mērķis.

402Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka procentuāli to

403līgumu īpatsvars, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

404daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ir neliels - 10%

405attiecībā pret SIA "MAXIMA Latvija" kopējo telpu nomu

406līgumu apjomu. Vienlaikus KPI norāda, ka arī skaitliski nelielais

407līgumu apjoms, kuri satur Konkurences likuma 11.panta pirmās

408daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ilgtermiņā var

409izraisīt nelabvēlīgas sekas un nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopumā,

410jo ierobežo cita tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā

411tirgū.

412Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA Latvija"

413apgalvojumu, ka līgumos iekļautajiem ierobežojumiem ir

414(*), ko apliecina tas, ka telpu nomas līgumi ar

415ierobežojumiem iznomātājiem ir slēgti ilgā laika periodā

416(vecākais līgums noslēgts 2002.gadā ar SIA "Ditton

417Nami", jaunākais līgums noslēgts 2010.gadā ar SIA

418"Latgales būves"), tirdzniecības centri atrodas ļoti

419dažādās Latvijas vietās (gan lielās pilsētās, piemēram, Jelgava,

420Rīga, gan mazās pilsētās un apdzīvotās vietās - Dagda, Roja

421u.c.), kas norāda uz mērķtiecīgu MAXIMA grupas darbību iekļaujot

422telpu nomas līgumos punktus, kas satur Konkurences likuma

42311.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu,

424tādejādi kavējot konkurenci un liedzot citiem tirgus dalībniekiem

425pieeju konkrētajam tirgum.

426Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA

427Latvija" argumentu, ka Lietas materiālos nav pierādījumu,

428kas apliecina nomas līgumos iekļauto ierobežojumu izmantošanu, kā

429arī to, ka SIA "MAXIMA Latvija" piekrita, ka Iznomātāji

430iznomā telpas trešajām personām. Vienlaikus Konkurences padome

431norāda, ka nepieciešamība iznomātājiem saskaņot ar MAXIMA grupu

432telpu nomu trešajām personām ir pretrunā ar Konkurences

433likumu.