7. pants

SIA "BELSS" un SIA

"Jaunmāja" viedoklis

[91] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" pēc

iepazīšanās ar Lietā esošajiem pierādījumiem un secinājumiem

norādīja, ka KP ir konstatējusi divu uzņēmumu ciešu sadarbību un

nav gūti tieši pierādījumi, ka abi uzņēmumi būtu tieši

vienojušies par cenām vai piedalīšanos/nepiedalīšanos kādā

konkrētā iepirkumā.

[92] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja"

noliedz, ka būtu vienojušies par cenām vai

piedalīšanos/nepiedalīšanos Iepirkumā, tomēr atzīst, ka starp

uzņēmumiem pastāv cieša sadarbība.

Ciešā sadarbība starp uzņēmumiem ir izveidota, lai varētu

optimizēt abu uzņēmumu resursus. Šīs sadarbības ietvaros abu

uzņēmumu grāmatvedību apkalpo viens uzņēmums, kurš atrodas adresē

Kalvenes ielā 22a, Rīgā, tādēļ arī abi uzņēmumi izmanto vienu un

to pašu faksa aparātu. Tāpat šī resursu optimizācija izpaužas

faktā, ka ar attiecīgu pilnvarojumu viena uzņēmuma pārstāvis,

dodoties uz jebkādām valsts un pašvaldību iestādēm, var vest arī

savu saimnieciskās darbības partneru lietas, t.sk. saņemt

izziņas, kuras ir nepieciešamas ne tikai, lai piedalītos

iepirkumos. Tas pats attiecas uz dalību publiskās piedāvājumu

atvēršanās.

[93] Izvērtējot SIA "BELSS" un SIA

"Jaunmāja" sniegtos apsvērumus, KP uzskata, ka lietas

dalībnieki nav ticami izskaidrojuši, ka aizliegta vienošanās to

starpā nepastāv. Arī, optimizējot uzņēmumu resursus, nav atļauta

uzņēmumu saskaņota rīcība Iepirkumā.

[94] KP Lēmums nav balstīts uz konstatēto faktu atrautu

vērtējumu, kā to savā viedoklī centušies izskaidrot lietas

dalībnieki, bet uz secinājumiem, kuri iegūti tiešo un netiešo

pierādījumu analīzes rezultātā. Iegūtie pierādījumi, vērtējot tos

kopsakarā, atklāj principus, kā uzņēmumi ir organizējuši darbību

saskaņošanu Iepirkumā.

Ar Eiropas Savienības tiesas un LR Augstākās tiesas Senāta

judikatūru ir nodibināts, ka pret konkurenci vērstu darbību vai

nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību

un norāžu. Ievērojot, ka par vienošanos par saskaņotu rīcību

konkurentu starpā tiek piemēroti bargi sodi, nav sagaidāms, ka

konkurējoši tirgus dalībnieki atstās evidentus pierādījumus par

to. Attiecīgi Pamatā pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu

pastāvēšana ir pārbaudāma ņemot vērā netiešus pierādījumus, kuri,

skatīti kopā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var

veidot pierādījumu par konkurences normu

pārkāpumu8.

Saskaņošanas un sadarbības kritēriji, kas ir iedibināti tiesu

judikatūrā attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kas

nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam,

ir jāsaprot tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi

jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū9. Lai

pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka

konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem

citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir

vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka

konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai

vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru

sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī

divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad

viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad

pēdējais to lūdz vai vismaz akceptē šādu informācijas

apmaiņu10.

[95] Lietas dalībnieku atsūtītā viedokļa par lietas

materiāliem kontekstā (*). Tāpat arī, aplūkojot uzņēmumu sniegtos

paskaidrojumus, var redzēt, ka tie ir gandrīz identiski un

vēstulēs bieži tiek skaidrots nevis katra uzņēmuma individuālais,

bet abu uzņēmumu kopējais viedoklis. Iepriekš minētais vienīgi

apstiprina lietā konstatētos faktus par saskaņotas rīcības

esamību uzņēmumu darbībā.