7. pants

1SIA "BELSS" un SIA

2"Jaunmāja" viedoklis

3[91] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" pēc

4iepazīšanās ar Lietā esošajiem pierādījumiem un secinājumiem

5norādīja, ka KP ir konstatējusi divu uzņēmumu ciešu sadarbību un

6nav gūti tieši pierādījumi, ka abi uzņēmumi būtu tieši

7vienojušies par cenām vai piedalīšanos/nepiedalīšanos kādā

8konkrētā iepirkumā.

9[92] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja"

10noliedz, ka būtu vienojušies par cenām vai

11piedalīšanos/nepiedalīšanos Iepirkumā, tomēr atzīst, ka starp

12uzņēmumiem pastāv cieša sadarbība.

13Ciešā sadarbība starp uzņēmumiem ir izveidota, lai varētu

14optimizēt abu uzņēmumu resursus. Šīs sadarbības ietvaros abu

15uzņēmumu grāmatvedību apkalpo viens uzņēmums, kurš atrodas adresē

16Kalvenes ielā 22a, Rīgā, tādēļ arī abi uzņēmumi izmanto vienu un

17to pašu faksa aparātu. Tāpat šī resursu optimizācija izpaužas

18faktā, ka ar attiecīgu pilnvarojumu viena uzņēmuma pārstāvis,

19dodoties uz jebkādām valsts un pašvaldību iestādēm, var vest arī

20savu saimnieciskās darbības partneru lietas, t.sk. saņemt

21izziņas, kuras ir nepieciešamas ne tikai, lai piedalītos

22iepirkumos. Tas pats attiecas uz dalību publiskās piedāvājumu

23atvēršanās.

24[93] Izvērtējot SIA "BELSS" un SIA

25"Jaunmāja" sniegtos apsvērumus, KP uzskata, ka lietas

26dalībnieki nav ticami izskaidrojuši, ka aizliegta vienošanās to

27starpā nepastāv. Arī, optimizējot uzņēmumu resursus, nav atļauta

28uzņēmumu saskaņota rīcība Iepirkumā.

29[94] KP Lēmums nav balstīts uz konstatēto faktu atrautu

30vērtējumu, kā to savā viedoklī centušies izskaidrot lietas

31dalībnieki, bet uz secinājumiem, kuri iegūti tiešo un netiešo

32pierādījumu analīzes rezultātā. Iegūtie pierādījumi, vērtējot tos

33kopsakarā, atklāj principus, kā uzņēmumi ir organizējuši darbību

34saskaņošanu Iepirkumā.

35Ar Eiropas Savienības tiesas un LR Augstākās tiesas Senāta

36judikatūru ir nodibināts, ka pret konkurenci vērstu darbību vai

37nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību

38un norāžu. Ievērojot, ka par vienošanos par saskaņotu rīcību

39konkurentu starpā tiek piemēroti bargi sodi, nav sagaidāms, ka

40konkurējoši tirgus dalībnieki atstās evidentus pierādījumus par

41to. Attiecīgi Pamatā pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu

42pastāvēšana ir pārbaudāma ņemot vērā netiešus pierādījumus, kuri,

43skatīti kopā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var

44veidot pierādījumu par konkurences normu

45pārkāpumu8.

46Saskaņošanas un sadarbības kritēriji, kas ir iedibināti tiesu

47judikatūrā attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kas

48nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam,

49ir jāsaprot tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi

50jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū9. Lai

51pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka

52konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem

53citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir

54vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka

55konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai

56vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru

57sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī

58divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad

59viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad

60pēdējais to lūdz vai vismaz akceptē šādu informācijas

61apmaiņu10.

62[95] Lietas dalībnieku atsūtītā viedokļa par lietas

63materiāliem kontekstā (*). Tāpat arī, aplūkojot uzņēmumu sniegtos

64paskaidrojumus, var redzēt, ka tie ir gandrīz identiski un

65vēstulēs bieži tiek skaidrots nevis katra uzņēmuma individuālais,

66bet abu uzņēmumu kopējais viedoklis. Iepriekš minētais vienīgi

67apstiprina lietā konstatētos faktus par saskaņotas rīcības

68esamību uzņēmumu darbībā.