5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas
piemērošana
5.1. Piemērojamās normas
[26] KL 11.panta pirmā daļa nosaka, ka Ir aizliegtas un
kopš noslēgšanas brīža spēkā nesošas tirgus dalībnieku
vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,
ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā
vienošanās par:
1) tiešu vai netiešu cenu vai
tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā
arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai
realizācijas noteikumiem;
7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ
cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai
tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā
konkrētajā tirgū.
[27] KL 1.panta 11.punkts noteikts, ka vienošanās ir - divu
vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā
tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi
reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība
(asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.
[28] Saskaņā ar Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.798
"Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības
vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā
noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk MK
noteikumi Nr.798) 2.9.apakšpunktu horizontālā karteļa vienošanās
ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt,
ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā
vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu
jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas
informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas
noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu,
tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai
kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju,
pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par
piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs
darbības (bezdarbības) noteikumiem. Savukārt saskaņā ar šo
noteikumu 2.10.apakšpunktu aizliegta horizontālā sadarbības
vienošanās ir vienošanās aizliegumam pakļauta konkurentu
vienošanās, kura nav horizontālā karteļa vienošanās.
5.2. Aizliegtas vienošanās pārkāpuma
skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā
[29] Atbilstoši KL mērķim, kas definēts likuma 2.pantā, katram
tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāievēro brīvas,
vienlīdzīgas un godīgas konkurences principi. Tādējādi, katram
tirgus dalībniekam sava darbība tirgū ir jānosaka neatkarīgi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru neatkarīgas
rīcības prasība neatņem tirgus dalībniekam tiesības gudri
pielāgoties citu konkurējošo tirgus dalībnieku esošajai un
prognozējamajai rīcībai, tomēr tā noteikti nepieļauj jebkādu
tiešu vai netiešu kontaktu esamību starp tirgus dalībniekiem,
kuru mērķis vai rezultāts ir ietekmēt esošā vai potenciālā
konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību tirgū vai atklāt šādam
konkurējošam tirgus dalībniekam darbības gaitu, kuru tas pats
izmanto vai iecerējis izmantot tirgū, kur šādu kontaktu rezultāts
vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide,
kuri neatbilst parastiem noteikumiem
tirgū.31
[30] Komersantu apvienību izdotās rekomendācijas, metodiski
norādījumi un ieteikumi, pat, ja tie nav saistoši, jāvērtē
atbilstoši konkurences tiesības regulējošām normām, ja
komersantiem, kas ir šo rekomendāciju adresāti, ir būtiska
ietekme uz konkurenci konkrētajā
tirgū.32 Asociācijas rekomendācijas
saviem biedriem, kuras nav saistošas, arī uzskatāmas par lēmumu,
ja patiesībā rekomendācijas paredzētas, lai noteiktu biedru
uzvedību tirgū vai tām varētu būt šādas
sekas.33
[31] Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi
uz konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir
konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Šis princips
attiecas arī uz komersantu asociāciju lēmumiem. Lietas izpētē ir
pietiekami izvērtēt vienošanās mērķi bez īpašas tās seku
izvērtēšanas.34
[32] Lai noteiktu, vai attiecīgā vienošanās ir aizliegta,
pastiprināti jāpievērš uzmanība vienošanās noteikumu formulējumam
un mērķim, kuru paredzēts sasniegt. Pat, ja tiktu konstatēts, ka
vienošanās dalībnieki rīkojušies bez jebkāda subjektīva mērķa
ierobežot konkurenci, bet ar mērķi novērst krīzes sekas savā
nozarē, šādiem apsvērumiem nav nozīmes Līguma par Eiropas
Savienības darbību 101.panta pirmās daļas [pēc būtības līdzīgs KL
11.panta pirmās daļas regulējumam] piemērošanas kontekstā. Var
atzīt, ka vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, pat ja tas
nav bijis vienīgais mērķis, bet plānots sasniegt arī citus,
leģitīmus mērķus.35
5.3. Vienošanās izvērtējums
konkrētajā lietā un secinājumi
5.3.1. KP vērtējums par AA
apspriestajiem jautājumiem AAS sakarā
[33] Konkrēti sadarbības noteikumi ar AAS vai konsultācijas ar
tām attiecībā uz privātpersonu operatīvajā līzingā ņemto
apdrošināšanas objektu remontēšanu apdrošināšanas riska
iestāšanās gadījumā katrā konkrētajā gadījumā risināmi tikai
konkrēto iesaistīto personu / partneru starpā, pretstatā vienotu
stratēģiju apspriešanai / veidošanai asociācijas ietvaros.
[34] KP ieskatā AA biedru kopīgi apspriestie jautājumi AAS
sakarā, par AAS darbībām, izmaksājot atlīdzības skaidrā naudā
(skat. 14.punktu), par saskaņotu darbību realizēšanu ar līzinga
devējiem līzinga automašīnu apdrošināšanas izmaksu gadījumos
(skat. 8.punktu), un normstundu aprēķināšanas pamatprincipiem un
"koridoru", kādā pieļaujamas cenu svārstības normstundu
likmēs (skat. 15.punktu), katrā ziņā pieder pie to jautājumu
loka, kas katram tirgus dalībniekam jālemj neatkarīgi.
[35] Kā minēts Lēmuma 13.punktā, AA
jau 2007.gadā viens no galvenajiem darbības virzieniem bija
sadarbība ar LAA, ar mērķi aizstāvēt AA intereses. Tomēr biedru
interešu aizstāvība nevar pārkāpt KL 11.panta pirmajā daļā
noteikto vienošanās aizliegumu. Kā izriet no AA Padomes sēžu
protokoliem, AA ir arī aktīvi darbojusies, lai panāktu sadarbību
ar AAS - organizējusi tikšanās ar AAS pārstāvjiem, sastādījusi AA
un AAS sadarbības projektu (skat. 18.punktā). Konkrētajā lietā AA
biedru kopīgas stratēģijas apspriešana un veidošana attiecībā
pret apdrošinātājiem (skat. 4.3.1. paragrāfu) atbilstoši KL
11.panta pirmajai daļai nav pieļaujama.
5.3.2. AA vienošanās ar LLDA
[36] Ņemot vērā 14. un 8.punktā minēto, secināms, ka AA un
LLDA sadarbība jautājumā par līzinga automašīnu apdrošināšanas
izmaksas gadījumiem sākās vismaz 2009.gada 5.martā.
[37] 2010.gada 12.novembrī AA un LLDA sprieda, ka operatīvā
līzinga līgumos jāparedz prasība par iespēju kontrolēt apkopes un
remontus, un darba grupa vienojās, ka jāorganizē tikšanās ar AAS
pārstāvjiem, lai risinātu šo jautājumu (skat. 9.punktu).
[38] LLDA un AA 12.11.2010. paplašinātajā darba grupas sēdē
tika pieņemti šādi lēmumi:
- minimālā pirmā iemaksa operatīvā līzinga gadījumā fiziskām
personām nosakāma 10% apmērā no automašīnas pārdošanas cenas.
Pirmā iemaksa būs atkarīga no līzinga termiņa, a/m markas, klases
un līzinga ņēmēja kredītvēstures;
- operatīvā līzinga maksimālais termiņš fiziskām personām
nedrīkst būt garāks par 5 gadiem;
- automašīnu atlikuma/atpirkuma vērtības % no cenas tabulā,
pēc kuras vadīties atpirkumos, ir atbilstošas un
akceptējamas;
- rekomendēt LLDA biedriem operatīvā līzinga līgumos iekļaut
noteikumu, ka automašīna tiek atgriezta dīlerim, ja klients
līzinga termiņa beigās pats to neizpērk;
- tehniskās apkopes un remonti jāveic attiecīgo automašīnu
marku pārstāvju servisos.36
[39] Faktu, ka notikusi augstākminētā vienošanās par tehnisko
apkopju un remontu līzinga laikā veikšanu attiecīgo automašīnu
marku pārstāvju servisos, apstiprina A.A. ziņojums AA 07.12.2010.
ārkārtas sapulcē (skat. 11.punktu) par paveikto AA-LLDA darba
grupā, informējot, ka panāktas vienošanās, ka tehniskās apkopes
un remonti līzinga laikā jāveic attiecīgo automašīnu marku
pārstāvju servisos un ka tiek organizēta tikšanās ar AAS
pārstāvjiem par jautājumiem, kas tika skatīti darba grupā.
Saskaņā ar šīs sanāksmes protokolu, AA Padome uzdeva A.A.
sadarbībā ar LLDA valdes priekšsēdētāju V.G. vienoties par darba
grupā paveiktās vienošanās dokumentu izstrādi, ko parakstītu AA
un LLDA pārstāvji.
[40] No M.V. 15.11.2010. e-pasta vēstules AA u.c. adresātiem
izriet, ka darba grupā apspriestajam jautājumam, ka ražotāja
garantijas periodā automašīna tiek apkalpota (veic noteiktās
tehniskās apkopes un nepieciešamos remontus) attiecīgās
automašīnas markas pilnvarotā pārstāvja servisā un pēc-garantijas
periodā (parasti no 3.gada, ja ražotājs vai izplatītājs nav
noteicis garāku periodu) automašīnu var arī apkalpot Latvijā
sertificētā remonta uzņēmumā (skat. 10.punktu), ir rekomendējošs,
tipveida raksturs asociāciju biedru savstarpējo līgumu slēgšanai
un publiskai komunikācijai ar potenciālajiem Klientiem - līzinga
ņēmējiem. M.V. arī e-pasta vēstulē min, ka AA un LLDA turpinās
sadarboties, lai panāktu LAA biedru piekrišanu iepriekšminētajiem
automašīnu apkopes un remonta nosacījumiem.
[41] KP ieskatā, konkrētajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam,
vai 38.punktā norādītie noteikumi, kas apspriesti LLDA un AA
darba grupā, pieņemti kā obligāti, vai tie bijuši tikai
rekomendējoši. Ir pietiekami, ka ir tikusi apspriesta kopīgi
komerciāla politika, kas būtu jāveido katram biedram atsevišķi.
Rekomendējoši tirgus dalībnieku apvienības lēmumi norāda, ka
biedru starpā jau ir panākta neformāla izpratne par kopīgu
rīcību. LLDA biedri, kas ir šo noteikumu adresāti, ir lielākie
līzinga devēji Latvijā, līdz ar to šo komersantu darbībai kopumā
ir būtiska ietekme automašīnu līzinga pakalpojumu tirgū.
Savukārt, AA biedri ir lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un
automašīnu apkopju un remontdarbu veicēji Latvijā, kuru tiešās
interesēs ir šādus noteikumus ieviest (tādējādi liekot šķēršļus
neatkarīgajiem servisiem sniegt izpildījuma un kvalitātes ziņā
analoģiskus pakalpojumus). Tādējādi iepriekš aprakstītie
asociācijas lēmumi, pat ja tiem ir tikai rekomendējošs raksturs,
vērtējami kā aizliegtas vienošanās Konkurences likuma 11.panta
pirmās daļas izpratnē (skat. 9. un 10.punktu).
[42] No lietas materiāliem secināms, ka, ņemot vērā 20. - 25.,
34.punktu, AA neizdevās tieši vienoties ar AAS par AA un tās
biedriem vēlamajiem noteikumiem, taču vienošanās un sadarbība ar
LLDA AA kalpo kā "instruments", lai panāktu, ka AA
interesēs esošos noteikumus par tehniskajām apkopēm pie
izplatītāja un apdrošināšanas atlīdzību saņemšanas veidu, Līzinga
devēji iekļautu operatīvā līzinga līgumos. Lietā apkopotajā
informācijā AAS norāda, ka saskaņo darbības, kas attiecas uz
automašīnas tehniskajām apkopēm, remontu un apdrošināšanas
atlīdzības saņemšanas veidu, ar līzinga devējiem, jo to paredz
noslēgtais sadarbības līgums starp AAS un attiecīgo līzinga
devēju (skat. 24. un 25.punktu). Ņemot vērā iepriekš minēto,
secināms, ka AA un LLDA vienošanās izpilde ir atkarīga tikai no
līzingu devējiem, kuri šos noteikumus, par ko abas asociācijas ir
vienojušās, iekļauj/neiekļauj operatīvā līzinga līgumos.
[43] Lai arī AA pārstāvji skaidro, ka noteikumi attiecībā uz
tehnisko apkopju un remontu līzinga laikā veikšanu attiecīgo
automašīnu marku pilnvaroto pārstāvju servisos ir vērsti uz to,
lai jaunas automašīnas saņemtu pēc iespējas kvalitatīvāku remontu
un servisu, KP uzsver, ka atsevišķām automašīnu remontdarbnīcām,
kas nav konkrētas automašīnas markas pilnvaroto pārstāvju
servisi, piemērojot šādus nozares apvienojošo uzņēmumu
izstrādātus vienotus noteikumus, var tikt mākslīgi samazināts
potenciālo klientu skaits, vienlaikus mazinot konkurenci
pilnvaroto pārstāvju un neatkarīgo servisu starpā. Noteikumi, ka
tehniskās apkopes un remonti jāveic tikai attiecīgo automašīnu
marku pilnvaroto pārstāvju servisos, ir vērsti uz citu tirgus
dalībnieku (neatkarīgo servisu) izslēgšanu no tirgus un ierobežo
jaunu ienākšanu tirgū, kas atbilst arī KL11.panta pirmās daļas
7.punktā norādītajai situācijai.
[44] Turklāt prasība par jaunu automašīnu remontu un apkopju
veikšanu vienīgi attiecīgo automašīnu marku pilnvaroto pārstāvju
servisos nonāk pretrunā ar Regulas Nr. 461/2010 par Līguma par
Eiropas savienības darbību 101.panta 3.punkta piemērošanu
vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko
transportlīdzekļu nozarē mērķi, palielināt konkurenci remonta
un tehniskās apkopes tirgos, tajā skaitā, atvieglojot pieeju
ražotāja tehniskajai informācijai, kas nepieciešama
remontētājiem, kā arī atvieglojot alternatīvu rezerves daļu
lietošanas iespējas. Vēl noteiktāk, salīdzinājumā ar iepriekšējo
Regulu Nr. 1400/2002, tiek ierobežotas situācijas, kad ražotāji,
ļaunprātīgi izmantojot automobiļa garantijas esamības faktu,
"uzspiež" patērētājam automašīnu labošanu tikai
autorizētos servisos, kā arī remontam, kas nav par ražotāja
līdzekļiem veikts garantijas remonts, izmantot ražotāju
piegādātas rezerves daļas.37
[45] Komersantiem ne ārpus, ne arī asociācijas ietvaros nav
pieļaujams apspriest un vienoties par kādu konkurenci
ierobežojošu noteikumu izstrādi un / vai ieviešanu, pat, ja,
viņuprāt, tie nesīs kādu labumu sabiedrībai. Pat, ja AA pieņemto
lēmumu viens no mērķiem tiešām bija patērētāju aizsardzība,
jāpiezīmē, ka saskaņā ar EST nolēmumu lietā C-209/07 (skat.
32.punktu), tam nav izšķirošas nozīmes, izvērtējot AA darbības
atbilstoši KL 11.panta pirmajai daļai. Tātad, ja asociācijas
pieņemtie lēmumi ir vērsti uz konkurences ierobežošanu, iespējams
konstatēt KL 11.panta pirmās daļas pārkāpumu arī tad, ja paralēli
pastāvējis arī nodoms aizsargāt patērētājus.
[46] Lietā nav izšķirošas nozīmes, vai un cik lielā mērā AA un
LLDA lēmumi ir ieviesti praksē, kā arī tam, ka AA biedru kopīgas
stratēģijas pret AAS veidošana nav īstenojusies, jo KL 11.panta
pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecas uz pašu darbību,
respektīvi - asociācijas biedru (konkurentu), kas konkrētajā
situācijā pārstāv faktiski visus galvenos spēlētājus automašīnu
izplatīšanas un servisa pakalpojumu sniegšanas jomā, tādiem
kopīgi apspriestiem un lemtiem jautājumiem, kas saskaņā ar
konkurences tiesībās iedibinātajiem principiem apspriežami un
lemjami katram tirgus dalībniekam individuāli.
[47] Pamatojoties uz iepriekšminēto, konstatējams, ka AA
biedru kopīgu komerciālu noteikumu saskaņošana, apspriežot un/vai
vienojoties ar LLDA par būtiskiem līzinga darījumu pamata
noteikumiem, konkrēti, ka operatīvā līzinga gadījumā tehniskās
apkopes un remonti jāveic attiecīgo automašīnu marku pilnvaroto
pārstāvju servisos (LPAA un LLDA darba grupas sēdes protokols
Nr.12/11/2010-02-L, 2010.gada 12.novembrī), un kopīgas
stratēģijas un sadarbības veidošana ar AAS (LPAA Padomes sēdes
protokols Nr.1-3 (2011) 2011.gada 6.jūlijā), ir pārkāpusi KL
11.panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu.
5.3.3. Secinājumi
[48] Ņemot vērā iepriekš minēto (skat. Lēmuma 35. un
47.punktā), ir konstatējams, ka AA biedru starpā apspriestie
komerciālie noteikumi un panāktā kopīgā izpratne par komerciāliem
noteikumiem pārsniedz konkurentiem atļautās sadarbības ietvarus.
Pārkāpums konkrētajā gadījumā izpaudies apstāklī, ka AA ietvaros
apspriesti jautājumi un/vai panāktas vienošanās attiecībā uz
jautājumiem, kas katram tirgus dalībniekam lemjami individuāli un
neatkarīgi. Līdz ar to, AA darbības atbilst KL 11.panta pirmajā
daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumam un ir atzīstamas par
konkurenci ierobežojošām pēc mērķa. Saskaņā ar konkurences
tiesību judikatūrā iedibināto kārtību - ja pierādīts konkurenci
kavējošs mērķis, seku pierādīšana nav
nepieciešama.38