6. pants

AA viedoklis

[49] Ievērojot KL 26.panta septītajā daļā noteikto, KP pēc

lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas AA nosūtīja

04.06.2014. vēstuli Nr.860.

6.1. AA viedoklis un argumenti

[50] Atbildot uz KP uzaicinājumu iepazīties ar lietas

materiāliem un izteikt viedokli (KP vēstule Nr.860) 30.06.2014.

tika saņemts viedoklis un argumenti no AA (27.06.2014. vēstule

Nr.1-10-9). Pamatojoties uz Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 03.02.2014. spriedumu lietā Nr.SKA-3/2014, AA

norāda, ka KP nav sniegusi padziļinātu vērtējumu, vai vienošanās

mērķis ir acīmredzami kaitīgs un nav vērtējusi sekas. AA ieskatā,

KP ir jāpierāda, ka vienošanās spēj faktiski vai potenciāli

izraisīt jūtamu negatīvu ietekmi uz konkurenci tirgū.

[51] Pamatojoties uz Regulu Nr. 566/201139 AA norāda, ka, lai

nepilnvarotie auto servisi spētu konkurēt ar pilnvarotajiem

servisiem, nepilnvarotajiem servisiem ir jāatbilst noteiktiem

kvalitātes kritērijiem, jo tikai līdzvērtīgi pakalpojuma

sniedzēji spējīgi sniegt līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu un

savstarpēji konkurēt.

[52] Papildus AA skaidro, ka savās darbībās nesaskata

vienošanās pazīmes, jo AA darbībām ir tikai ieteikumu

rekomendējošais raksturs, lai izglītotu un aizsargātu

patērētāju.

6.2. Konkurences padomes

viedoklis

[53] KP norāda, ka ir sniegusi juridiski pamatotu vērtējumu

(skat. Lēmuma 5.3.punktā) par AA darbību potenciāli

negatīvo ietekmi uz konkurenci pēc mērķa. KP uzsver, ka ar šādu

nozares vienotu komerciālu noteikumu izstrādi un piemērošanu pret

LLDA vai AAS, AA biedri (konkurenti), kas ir lielākie jaunu

automašīnu tirgotāji un automašīnu apkopju un remontdarbu veicēji

Latvijā (skat. 3.punktu), mazina konkurenci AA biedru starpā par

sadarbības noteikumiem ar AAS un LLDA attiecībā uz atlīdzību

izmaksāšanu, remontdarbu normstundu aprēķināšanas pamatprincipiem

un pieļaujamo remontdarbu cenu svārstības "koridoru".

Šāda AA biedru kopīgas vienošanās mērķis bija samazināt AAS

iespēju izdarīt konkurences spiedienu uz AA biedru sniegto

pakalpojumu cenām (skat. 15. un 21.punkts). Vērtējot ietekmi uz

konkurenci, KP ņem vērā ne tikai faktisko, bet arī potenciālo

konkurenci. Konkrētajā gadījumā neatkarīgie servisi ir potenciāli

spējīgi veidot konkurenci pilnvarotajiem autoservisiem (ja to

rīcībā ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums un tie spēj

nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi), ko apstiprina AAS sniegtā

informācija (skat. 21.punktu). Tādējādi noteikumi, ka tehniskās

apkopes un remonti jāveic tikai attiecīgo automašīnu marku

pilnvaroto pārstāvju servisos, ir vērsti uz citu tirgus

dalībnieku (neatkarīgo servisu) izslēgšanu no tirgus un ierobežo

jaunu ienākšanu tirgū, kas atbilst KL 11.panta pirmās daļas

7.punktā norādītajai situācijai. Atbildot uz AA sniegto viedokli,

ņemot vērā lietā apkopoto informāciju un vērtējot potenciālo

ietekmi un iespējamās sekas, KP norāda, ka, ja šāda vienošanās

(skat. 38.punktu) tiktu pilnībā īstenota, tā varētu nodrošināt

pilnvarotajiem auto servisiem garantētas ekskluzīvas iespējas

sniegt apkopes un remonta pakalpojumus un noslēgt tirgu

neatkarīgiem servisiem attiecībā uz operatīvā līzingā esošiem

transportlīdzekļiem. Savukārt, konkurences izslēgšana starp

pilnvarotajiem un neatkarīgajiem auto servisiem varētu radīt

apkopes un remonta pakalpojumu cenu pieaugumu patērētājiem un

apdrošinātājiem, kas netieši varētu radīt arī auto apdrošināšanas

prēmiju pieaugumu, pat ja nepastāvētu vienošanās (vienota

nostāja) starp AA un LAA biedriem. Tādējādi, ja šāda vienošanās

tiktu īstenota, tā varētu radīt būtiskus, negatīvus efektus

konkurencei vairākos konkrētajos tirgos, ietekmējot

galapatērētāju, pieaugot cenai, un, iespējams, arī pasliktinoties

kvalitātei konkurences trūkuma rezultātā. Papildus, kā norādīts

Augstākās tiesas spriedumā, uz ko atsaucās arī AA, ja ir

konstatēts, ka nolīgumam ir konkurenci ierobežojošs mērķis,

attiecīgā nolīguma faktiskā vai potenciālā ietekme uz tirgu nav

jāanalizē (skat. 31.puntu).

[54] KP norāda, ka lēmumā aprakstītajiem AA rekomendējošiem

noteikumiem (skat. 38.punktu), ir potenciāli ierobežojošs

raksturs, jo rekomendācijas paredzētas, lai noteiktu biedru

uzvedību tirgū, ko katram tirgus dalībniekam ir jānosaka

individuāli (skat. 30., 41.punktu). Turklāt, ņemot vērā to, ka

38.punktā norādīto noteikumu izstrādes rezultātā tiek kavēta

konkurence, konkrētajā lietā nav nozīmes tam, ka ar šādām

darbībām, kas ir pretrunā KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam sastāvam, bijis plānots

aizsargāt patērētāju.