6. pants

KL 11.panta pirmās daļas

piemērošana

6.1. Piemērojamās normas

[62] KL 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka: "Ir

aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

skaitā (..) vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu

noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī

par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai

realizācijas noteikumiem."

[63] KL 1.panta 11.punkts nosaka, ka: "vienošanās -

divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība,

kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi

reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība

(asociācija, savienība u.tml.) vai tās

amatpersonas".

[64] KL 1.panta 6.punktu "konkurence - pastāvoša vai

potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai

vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū."

Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti

saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram. Viens no

konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem - katram tirgus

dalībniekam sava komerciālā politika jānosaka neatkarīgi. Šis

princips izriet ne tikai no KL 11.panta pirmās daļas, bet arī no

Eiropas Savienības tiesas (līdz 01.10.2009. Eiropas Kopienas

tiesas)16 un Latvijas tiesu prakses17.

[65] Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

noteikumu Nr.798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo

sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta

pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam"

2.9.apakšpunktu horizontālā karteļa vienošanās ir

"vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā

vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas

informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu,

tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai

kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju,

pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par

piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs

darbības (bezdarbības) noteikumiem".

[66] Ņemot vērā augstāk minēto normatīvo aktu regulējumu un

izvērtējot lietā iegūtos faktus, KP secina, ka šajā gadījumā

izpildās visas horizontālā karteļa vienošanās, kas konkrētajā

lietā izpaudās nozares asociācijas lēmuma veidā, tiesiskā sastāva

pazīmes:

• vienošanās (tirgus dalībnieku

apvienības lēmuma formā) ir notikusi starp konkurentiem -

kuģu aģentiem, nozares asociācijas NALSA ietvaros;

• mērķis (NALSA ietvaros lemjot par aģentu maksas tabulas

apstiprināšanu) - kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp

konkurentiem. Šajā gadījumā pārkāpums izpaužas kā vienošanās par

cenu veidošanas noteikumiem, maksas noteikšana (fiksētās un

minimālās cenas noteikšana), kas ir uz konkurences jeb

sāncensības mazināšanu vai izslēgšanu tieši vērsta darbība.

Minēto darbību veikšana atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada

29.septembra noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms

naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un

13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" atzīstama par

sevišķi smagu KL pārkāpumu.

[67] Līdz 1997.gada 31.decembrim spēkā bija 1991.gada

3.decembra likums "Par konkurenci un monopoldarbības

ierobežošanu", kura normatīvais regulējums neparedzēja

tiešu atbildību tirgus dalībnieku apvienībai, kas ir NALSA.

Tādējādi, vērtējot NALSA atbildību, ir ņemams vērā iepriekš

minētais regulējums kopsakarā ar faktu, ka šādas darbības

minētajā laika periodā veica tās biedri, kuri piedalījās lēmuma

pieņemšanā.

[68] Likuma "Par konkurenci un monopoldarbības

ierobežošanu" 1.pants noteica, ka "šis likums

attiecas uz visiem uzņēmējiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām,

kā arī fiziskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Latvijas

Republikā (..)". Līdz ar to KP secina, ka NALSA biedri,

t.i., kuģu aģenti, uzskatāmi par likuma "Par konkurenci

un monopoldarbības ierobežošanu" subjektiem, uz kuriem

attiecas šī likuma 6.pantā noteiktais vienošanās aizliegums,

t.sk. aizliegums noteikt cenu.

[69] 1997.gada 18.jūnijā tika pieņemts jauns likums -

Konkurences likums, kas stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Minētais likums, saskaņojot nacionālās tiesības ar Eiropas

Savienības konkurences tiesībām, tieši noteica atbildību par KL

pārkāpumiem arī tirgus dalībnieku apvienībām, t.i., likuma

4.panta pirmajā daļā noteikts, ka "šis likums attiecas uz

tirgus dalībniekiem un jebkura veida reģistrētām un nereģistrētām

tirgus dalībnieku apvienībām". Par tirgus dalībnieku šī

likuma izpratnē atzīta jebkura fiziska vai juridiska persona,

kura veic vai gatavojas veikt uzņēmējdarbību, neatkarīgi no šīs

darbības formas, un par vienošanos - jebkādā formā

noslēgts divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota

darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko

pieņem jebkādā formā reģistrēta dažādu tirgus dalībnieku

apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās pilnvarota

amatpersona."

[70] No 2002.gada 1.janvāra 1997.gada 18.jūnijā pieņemtais KL

tika aizstāts ar 2001.gada 4.oktobrī pieņemto KL, kurā ietvertas

iepriekš minētajam analoģiskas normas, kas joprojām ir spēkā arī

šobrīd. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no 1998.gada 1.janvāra

arī uz NALSA rīcību attiecas KL regulējums un NALSA ir atbildīga

par savā lēmumā īstenoto aizliegto vienošanos.

[71] Lietā nav strīda, un ir konstatēts, ka jau saskaņā ar

03.12.1991. likuma "Par konkurenci un monopoldarbības

ierobežošanu" 6.panta otrās daļas 2.punktu un attiecīgi

18.06.1997. KL 15.panta pirmo daļu konkurentiem ir aizliegts

vienoties par cenu vai par tās noteikšanu.

[72] Novērtējot NALSA atbildību, KP ņem vērā arī Latvijas

Republikas Augstākās tiesas judikatūru. Augstākā tiesa

16.05.2006. spriedumā lietā Nr.SKA-168 (17.,18.punkts)

norādījusi, ka "publiskajās tiesībās jaunā tiesību norma

parasti ir piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet

turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās (ievadītiem jeb

turpinātiem apstākļiem), proti, jaunajai tiesību normai ir

tūlītējs spēks. Tādējādi, ja Konkurences likuma pārkāpums ir

uzsākts vienas tiesību normas spēkā esamības laikā, bet turpinās

un pārtraukts citas tiesību spēkā esamības laikā, piemērojama tā

likuma redakcija, kas bija spēkā, kad pārkāpums tika pabeigts -

proti, jaunākā tiesību norma". Augstākā tiesa ir arī

skaidrojusi, ka ilgstošu un turpinātu pārkāpumu gadījumā tirgus

dalībnieku apvienības atbildība nosakāma atbilstoši spēkā

esošajai KL redakcijai par visu pārkāpuma periodu (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 11.04.2012.

lēmums lietā Nr.SKA-361/2012, 11.punkts).

6.2. Asociācijas lēmuma kā

aizliegtas vienošanās pārkāpuma veida skaidrojums judikatūrā

[73] Atbilstoši KL 2.pantā minētajam mērķim katram tirgus

dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāizmanto brīvas,

vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļi. Tādējādi tirgus

dalībniekam konkurences apstākļos ir jābūt ieinteresētam

nodrošināt un ir jānodrošina informācijas neizpaušana

konkurentiem.

[74] Pamatojoties uz KL 11.panta pirmo daļu, kā arī

atsaucoties uz KP iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un judikatūrā

iedibinātajiem principiem18, katram tirgus dalībniekam

jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tirgus dalībnieks,

neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt

preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri

kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir

ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt

konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus

apstākļiem19.

[75] Aizliegti ir jebkādi tieši vai netieši kontakti starp

komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības

tirgū saskaņošana vai ietekmēšana. Nav pieļaujama informācijas

apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem un

citu komerciāli būtisku informāciju20.

[76] Asociācijas ietvaros pieņemta un tās biedriem adresēta

rekomendācija, kam nav saistošs spēks, tiek vērtēta kā lēmums

Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas (un

attiecīgi KL 11.panta pirmās daļas) kontekstā, ja patiesībā tas

ir vērsts uz asociācijas biedru rīcības ietekmēšanu, vai tas,

visticamāk, var izraisīt šādas sekas. Šādu secinājumu paudusi

Eiropas Kopienu tiesa vairākās lietās, pie līdzīgiem apstākļiem,

vērtējot asociāciju lēmumu atbilstību Līguma par Eiropas

Savienības darbību 101.panta pirmās daļas

noteikumiem21.

[77] Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi uz

konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Šis princips attiecas arī

uz komersantu asociāciju lēmumiem. Lietas izpētē ir pietiekami

izvērtēt vienošanās mērķi bez īpašas tās seku

izvērtēšanas22.

6.3. Vienošanās izvērtējums Lietā un

secinājumi

[78] NALSA 2004.gada 3.decembra tabula "Recommended

Scale of Agency fees" faktiski nosaka minimālo vai

fiksētu cenu līmeni, t.sk. nosaka konkrētus pakalpojuma veidus,

par kādiem samaksa piemērojama, kā arī pakalpojumus, par kuriem

samaksa nav jāpiemēro, tāpat nosaka, kad un kādos gadījumos

aģents ir tiesīgs noteikt atlaides un kādā apmērā. To apliecina

šīs vēstules 5.punktā norādītie pierādījumi.

[79] Minēto apliecina arī NALSA pārstāvju sniegtie

paskaidrojumi. Piemēram, NALSA valdes locekle T.B., paskaidroja,

ka dokuments tika izstrādāts kā mācību materiāls, jo neviens

aģents nezināja, kāda aģenta maksa ir jāpieprasa, pēc tam, kad

šīs aģentu maksas noteikšanas kārtība tika izņemta no dokumenta

"Rīgas ostas nodevas un pakalpojumu maksas

robežlīmeņi". Savukārt cits valdes loceklis, J.L.,

paskaidroja, ka nebija īpaša nolūka izstrādāt skalu ar

ieteicamajām aģentu cenām. Viņš norādīja, ka šādas tabulas ir

vispārēja pasaules prakse, līdzīgas tabulas ir Anglijā, Polijā,

Lietuvā. Minētā tabula nav saistoša, tas ir norādīts tabulas

nosaukumā. Viņaprāt, šādas tabulas izstrāde ir lietderīga, jo

kuģim, nākot ostā, ir jāzina aptuvenās kuģu aģenta izmaksas, lai

negodprātīgi kuģu aģenti neuzliktu pārāk lielu maksu kuģu

īpašniekam.

[80] Kā redzams, augstāk minētie tirgus dalībnieku pārstāvju

paskaidrojumi liecina par to, ka to starpā nav vienprātības,

kādam nolūkam tika izstrādāta tabula ar aģentu cenām. Turklāt,

NALSA valdes locekļa minētais, ka "skala nepieciešama,

lai negodprātīgi kuģu aģenti neuzliktu pārāk lielu maksu kuģu

īpašniekam", liecina, ka tabula nosaka cenu līmeni un ir

paredzēta kā instruments, lai regulētu kuģu aģentu cenas.

[81] KP ieskatā minētā tabula tika paredzēta kā instruments,

lai noteiktu minimālo aģentu cenu, vai vismaz iedibinātu noteiktu

cenu līmeni par kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem, par ko

liecina šādi lietā konstatētie fakti:

[82] Pirmkārt, tabulas vēsturiskā izcelsme, t.i.:

1) 1994.gada 15.jūlijā NALSA dibināšanas sapulcē apstiprināto

Statūtu 2.2.7.punktā noteikts "izstrādāt un apstiprināt

visiem asociācijas biedriem saistošo minimālās aģentu maksas

skalu";

2) D.P. izstrādātais (NALSA valdes uzdevumā) ziņojums - par

Asociācijas aģenta maksas skalas izstrādāšanu, kurā tiek izpētīta

Eiropas valstu aģentēšanas maksas regulēšanas prakse un sniegti

priekšlikumi, t.sk., norādot, ka "(..) Asociācijas

tiesības un pienākums atbilstoši 439 MK rīkojumam ir noteikt

aģentu maksas zemāko robežu", tāpat norādot, ka

"Asociācija nosaka, ka aģenta maksas likmes Latvijas

ostās nevar tikt noteiktas zemākas par Ventspils ostas pārvaldes

noteiktajām un 1997.gada 5.jūnijā spēkā esošajām likmēm, bet

ostās, kur ostas pārvaldes ir noteikušas atsevišķu kuģu tipiem

zemākas aģenta maksas likmes, pēdējais jāuzskata par Asociācijas

noteikto minimālo aģenta maksu, kura sākot ar 1997.gada 5.jūniju

nevar tikt pārskatīta samazināšanas virzienā";

3) NALSA valdes rīkojums (28.06.1996. Valdes sēdes protokols

Nr.6) attiecīgajai darba grupai izstrādāt konkrētu aģenta maksas

minimālo skalu. Vēlāk tiek izstrādāts projekts - minimālā aģenta

maksas skala, kuru 23.10.1997. ar valdes sēdes protokolu nolemts

pieņemt un nodot to tālāk kopsapulces apstiprināšanai.

[83] Otrkārt, NALSA izstrādātie eksāmena jautājumi eksāmena

kārtošanai kuģu aģentēšanas specialitātē, kur 18.jautājums

izteikts šādā redakcijā - Aģenta maksa. Aģenta maksas

aprēķināšana. Veidu, kā tiek aprēķināta maksa par sniegtajiem

pakalpojumiem, nosaka katrs komersants individuāli. Turklāt

maksas noteikšanas kārtība, kas pati par sevi nekādā veidā nevar

būt standartizēta brīvas konkurences apstākļos, nevar būt starp

tiem kritērijiem, kas apliecina personas sagatavotības pakāpi

kvalitatīvai darbībai kuģu aģentēšanas specialitātē. Šāda

jautājuma iekļaušana eksāmenā apliecina NALSA mērķi nodrošināt

vienotu cenas noteikšanas līmeni nozarē, ko aģenti labi pārzina.

Šo apliecina Lietā iegūtā kopija no aizpildītas eksāmena lapas,

kur redzams, ka eksaminētā persona skaidro, ka aģenta maksa tiek

aprēķināta saskaņā ar skalu par aģentu cenām. Turklāt minētais

eksāmens novērtēts ar atzīmi "ļoti labi",

kas liecina, ka atbilde, no eksāmena pieņēmēju viedokļa, ir

sniegta pareizi. Savukārt NALSA valdes loceklis Z.J., komentējot

minēto eksāmena lapu, norādīja savos paskaidrojumos, ka

"nevar paskaidrot, kāpēc tiek norādīts, ka maksa tiek

veidota atbilstoši skalai. Tas norāda, ka eksāmena kārtotājs

nezina, ka uz šo skalu nav jāatsaucas". KP ieskatā

minētais paskaidrojums nonāk pretrunā gan ar eksāmena jautājumu,

no kā izriet, ka ir jābūt noteiktai kārtībai, pēc kuras tiek

aprēķināta aģenta maksa, gan ar eksāmenā iegūto labo

novērtējumu.

[84] Treškārt, pie SIA "Rix Shipping" iegūtā

informācija (t.sk., informācija, kas tika iegūta no datora

spoguļattēla) elektronisko vēstuļu formātā, no kuras redzams, ka

SIA "Rix Shipping" regulāri, sastādot aģentēšanas maksu

un nosūtot to saviem klientiem, atsaucas uz 03.12.2004. NALSA

izstrādāto tabulu - "Recommended Scale of agency

fees".

[85] Atgādinot konkurences tiesību pamatprincipu, ka katram

tirgus dalībniekam savu rīcību tirgū, tajā skaitā attiecībā uz

cenas noteikšanu, veidot neatkarīgi, KP vēlas uzsvērt, ka cenu

noteikšanas vadlīnijas vai rekomendācijas, neatkarīgi no tā, vai

tās ir ar obligātu vai nesaistošu raksturu, ko izstrādā, apspriež

vai apstiprina konkurenti, tajā skaitā nozares asociāciju

ietvaros, pēc savas būtības kavē to savstarpējo konkurenci.

[86] Lietā iegūtā informācija liecina, ka NALSA mērķis,

izstrādājot un apstiprinot tabulu "Recommended Scale of

agency fees", bija radīt tādus konkurences apstākļus,

kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem (katrs tirgus

dalībnieks savu komerciālo politiku nosaka neatkarīgi), t.i.,

vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu un deformēšanu. Cena

ir naudā izteikta preču vai pakalpojumu vērtība. Tirgus cena

veidojas pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē. Asociācijas

ietvaros apstiprināta cenu rekomendācija ir vērsta uz vienota

cenu līmeņa veidošanu, turklāt, ja tā tiktu ievērota, mazinātos

konkurences spiediens un neziņa, kas nenovēršami rastos, katram

tirgus dalībniekam neatkarīgi nosakot savu cenu.

[87] Tādējādi, izvērtējot Lietas izmeklēšanas gaitā sniegtos

paskaidrojumus, datoru spoguļattēlos esošo informāciju un Lietas

materiālus kopumā, KP secina, ka NALSA darbībās, pieņemot lēmumu,

ar ko tiek apstiprināta rekomendējamā cena par kuģu aģentu

pakalpojumiem ("Recommended Scale of agency

fees"), ir konstatējams KL 11.panta pirmajā daļā

noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpums.