Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

NALSA viedoklis

[88] Ievērojot KL 26.panta septītajā daļā noteikto, pēc lēmuma

pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas KP nosūtīja NALSA

04.07.2014. vēstuli Nr.1036, kurā informēja NALSA par tiesībām

iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu

informāciju. NALSA neizmantoja tiesības iepazīties ar lietas

materiāliem.

[89] 21.07.2014. tika saņemta 21.07.2014. NALSA vēstule 13

Nr.05 (turpmāk - vēstule), kurā NALSA sniedz savu viedokli.

[90] NALSA vēstulē norādīja, ka "90.-to gadu beigās un

š.gs.sākumā, Latvijā ieviešot ES prasības, t.sk., arī konkurences

jomā, tiesiskais regulējums strauji mainījās, līdz ar to

pieredzes trūkuma dēļ, kāda nianse varēja tikt palaista garām

ikdienas darbībā. Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālās

asociācijas valde apstiprinot rekomendējošās aģentu maksas skalu

balstijās uz starptautisko pieredzi jūrniecības jomā un šāda

formāta skalas 90-tajos gados bija ļoti populāras Eiropas valstīs

un joprojām tās ir populāras arī citās valstīs".

[91] KP viedoklis: Latvijā, konkurences noteikumi tiek

reglamentēti normatīvajos aktos jau no 1992.gada 1.februāra, kad

stājās spēkā likums "Par konkurenci un monopoldarbības

ierobežošanu", kas, tāpat kā šobrīd spēkā esošais

Konkurences likums, ietvēra aizliegumu neatkarīgiem tirgus

dalībniekiem vienoties par cenu. Savukārt "Oficiālo

publikāciju un tiesiskās informācijas likums" (iepriekš

"Likums par citu Saeimas, Valsts prezidenta un ministru

kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā

stāšanās kārtību un spēkā esamību") nosaka, ka

"neviens nevar aizbildināties ar tiesību aktu

nezināšanu". Tādējādi NALSA norādītais arguments par

tiesiskā regulējuma nezināšanu, kāpēc, iespējams, radies KL

pārkāpums, nav pamatos un ir noraidāms. Savukārt NALSA

atsaukšanās uz to, ka šādas tabulas bija populāras un tāda bija

starptautiskā jūrniecības prakse, neattaisno izdarīto pārkāpumu.

No publiski pieejamās informācijas ir redzams, ka šāda

jūrniecības prakse nav pieļaujama, un virkne kuģu brokeru un

aģentu asociācijas tikušas sodītas par līdzīgiem pārkāpumiem,

t.i., par cenu/tarifu noteikšanu. Piemēram, 2006.gadā ir sodīta

Portugāles kuģu aģentu asociācija par cenu fiksēšanu, 2011.gada

decembrī Lietuvas Konkurences padome sodīja kuģu aģentu

asociāciju un tās biedrus, 2012.gada februārī Itālijas

Konkurences padome sodīja kuģu aģentus par vienošanos par

cenu.