10. punkts

1Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

2universitātes profesors, Latvijas Zinātnes padomes eksperts

3Dr. arch. Uģis Bratuškins - norāda, ka saskaņā ar

4Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Vēsturiskā centra

5aizsardzības likumā noteikto līdzās apbūvei, kas pilsētā nosaka

6tās telpisko ietvaru, pilsētvides identitātes neatņemama

7sastāvdaļa ir sabiedriskās dzīves norises, kuras telpiskajai

8videi piešķir īpašu kolorītu. Tā kā Vēsturiskais centrs ir

9iekļauts Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, šīs teritorijas

10raksturīgās kvalitātes esot visas pasaules, proti, globālās

11sabiedrības interese. Tātad atbildība sabiedrības priekšā par

12Vēsturiskā centra saglabāšanu esot skatāma ne vien Rīgas pilsētas

13vai Latvijas valsts, bet visas pasaules mērogā.

14Viena no Vēsturiskā centra telpiskās vides kvalitātēm esot

15striktais ielu telpas un apbūves dalījums jeb "blīvais

16perimetrālais kvartālu apbūves princips", kas nozīmējot

17nepārtraukti apbūvētas ielu frontes, kur ēkas cieši rindojas

18blakus cita citai. Tieši vides mēroga atšķirības esot noteicošais

19faktors, kas ietekmē sabiedriskās dzīves kvalitāti pilsētu

20vēsturiskajos centros un ārpus tiem. Blīvas centra apbūves

21apstākļos indivīdam (pilsētvides lietotājam) iespējas izvēlēties

22pārvietošanās ceļus esot diezgan ierobežotas - relatīvi šaurās

23ietves un nelielie atstatumi starp ēkām liekot viņam virzīties

24tieši gar ēkām pat tādā gadījumā, ja viņam psiholoģiski šis ceļš

25nemaz nav patīkams. Ārpus vēsturiskā centra apbūves blīvums

26parasti esot mazāks, neapbūvēto un apzaļumoto platību esot vairāk

27un iespējas izvēlēties alternatīvus pārvietošanās ceļus -

28plašākas. Tādējādi spēļu zāļu izvietojums Vēsturiskā centra

29apbūvē pilsētvides lietotājus ietekmējot tiešāk nekā citur, jo

30apbūves mērogs nosakot ciešāku kontaktu starp ēkām un

31cilvēkiem.

32Gājēji esot viena no nozīmīgākajām un skaitliski lielākajām

33pilsētvides lietotāju grupām, un tieši no viņu uztveres esot

34atkarīgs pilsētvides kvalitātes novērtējums. Gājēji pārsvarā

35pārvietojoties pa ietvēm gar ēku fasādēm, un tādējādi īpašu

36nozīmi iegūstot tās funkcijas, kas tiek īstenotas ēku pirmajos

37stāvos, tas ir, tiešā gājēju uztveres zonā. Tātad pilsētvides

38kvalitāti nosakot ne tikai apbūves raksturs kopumā, bet

39galvenokārt tās detaļas, kuras gājējs var redzēt un uztvert,

40pārvietojoties pa pilsētu. U. Bratuškins uzsver, ka būtisks vides

41kvalitātes indikators ir iespēja no ielas telpas redzēt, kas

42notiek iekštelpās, tieši tāpat kā iespēja no iekštelpām redzēt,

43kas notiek ārpusē. Ja pirmie stāvi ir slēgti un vienveidīgi,

44būvēti no melna stikla, betona vai ķieģeļiem, pastaigas

45pilsētvidē esot iespaidiem trūcīgas.

46Caurredzama un sabiedriskajām norisēm piesātināta dzīve

47pilsētas publiskajā telpā esot ne tikai estētiska vērtība, bet

48arī sabiedrības drošību veicinošs faktors. Aktīvs ārtelpu un

49iekštelpu dialogs ne tikai paplašinot ēku un āra teritoriju

50izmantošanas funkcionalitāti, bet arī veicinot vides lietotāju,

51tas ir, sabiedrības psiholoģisko komfortu un drošību. Tādējādi

52esot atbalstāma jebkura aktivitāte, kas paaugstina pirmo stāvu

53caurredzamu izmantošanu un piesaista publiku gan iekštelpās, gan

54ārpus tām, savukārt aktivitātes, kas to bremzē, esot

55ierobežojamas un izskaužamas. Spēļu zālēm raksturīgā

56norobežošanās no apkārtējās vides un koncentrēšanās tikai uz

57norisēm to iekšienē neesot savienojama ar caurredzamas un drošas

58publiskās telpas veidošanas principiem. Turklāt agresīva, nereti

59mirgojoša, ar gaismas efektiem piesātināta reklāma neesot

60savienojama ar vēsturiskās vides saglabāšanas nostādnēm.

61Ņemot vērā to, ka pilsētvides plānošana ir process, kurā

62jāsalāgo dažādu ieinteresēto pušu viedokļi, bet viens no

63ilgtspējīgas un cilvēkiem draudzīgas vides indikatoriem, īpaši

64pilsētu vēsturiskajos centros, ir apmeklētāju skaits, pašvaldības

65esot ieinteresētas savā teritorijā veicināt daudzveidīgu vides

66izmantošanu. Dažādu pilsētu pieredze atšķiroties. Rīgas dome,

67izstrādājot teritorijas plānojuma dokumentus, esot tajos

68iestrādājusi principus, kas veicina pilsētvides dzīvotspēju. To

69lielā mērā nodrošinot rosīga sabiedriskā dzīve, īpaši

70tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas funkcijas. Sabiedrības

71ieguvums no atbilstoši veidotas pilsētvides esot iespēja šo

72pilsētvidi pilnvērtīgi lietot un baudīt visām lietotāju grupām

73gan pēc statusa (pastāvīgie iedzīvotāji, pilsētas viesi, ēkās

74izvietotajās darbavietās strādājošie), gan vecuma (bērni un

75jaunieši, pieaugušie, seniori), gan fiziskajām īpatnībām (cilvēki

76ar pārvietošanās vai vides uztveres grūtībām). U. Bratuškins

77uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteikto ierobežojumu no

78pilsētvides dzīvotspējas viedokļa var uzskatīt par samērīgu, jo

79tas, no vienas puses, ļauj spēļu zāli atvērt arī Vēsturiskajā

80centrā un, no otras puses, pasargā kultūrvēsturisko vidi no

81tiešas konfrontācijas ar pilsētvidei nedraudzīgajiem spēļu zāļu

82ietekmes faktoriem.