11. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2emeritētā profesore Dr. phil. Skaidrīte Lasmane -

3uzskata, ka valsts veikta azartspēļu uzraudzība un atbilstoša

4kontrole nav vienīgais regulējuma veids. Ņemot vērā azartspēļu

5nozares problemātisko un riskanto raksturu, esot nepieciešama

6precīza un tālredzīga politiskā stratēģija, kā arī argumentēts

7morālās pieļaujamības izvērtējums.

8Azartspēļu morālās pieļaujamības pamatojumam pārsvarā tiekot

9izmantots viedoklis par to, kā indivīda liberālās brīvības

10iespējas reāli īstenojas patērētāju un brīvā tirgus attiecību

11sabiedrībā. Azartspēļu ietekmes pētījumos uzsvērti gan to

12pieļāvuma un attaisnojuma, gan riska faktoru un ierobežojumu

13argumenti. Argumenti par labu azartspēlēm esot, piemēram, tādi,

14ka paplašinās noteiktas iedzīvotāju grupas izklaides un brīvā

15laika pavadīšanas iespējas, valsts un pašvaldības, izsniedzot

16atļaujas spēļu zāļu atvēršanai un iekasējot nodokļus, palielina

17savus ieņēmumus, tiek piesaistīti tūristi un attīstīta tūrisma

18industrija. Tomēr azartspēļu nozares piedāvātā izlaide un

19komercdarbība esot atzīstama par specifisku, problemātisku un

20riskantu izvēli. Pētījumos azartspēles parasti tiekot

21pielīdzinātas alkohola, nikotīna, narkotisko un citu atkarību

22izraisošu vielu lietošanas paradumiem. Tās esot saistītas arī ar

23reālu īpašuma vai finanšu, kā arī morāla zaudējuma risku un visām

24no tā izrietošajām sekām, kas skar pašu spēlētāju, viņa ģimeni,

25valsti un sabiedrību kopumā.

26Runājot par azartspēļu nodarītajiem individuālajiem un visas

27sabiedrības morālajiem zaudējumiem, esot minama atkarīgā

28spēlētāja patības degradācija un deformācija, jo spēles azarts

29audzējot nekontrolējamas vēlmes, kuras agrāk vai vēlāk novedot

30pie pārmērībām un morāli neattaisnojamām individuālām un sociālām

31problēmsituācijām. Azartspēļu atkarība sagraujot indivīda cieņu,

32pašapziņu un laimes izjūtu, jo egoistiska bauda un bezspēcīga,

33nekontrolēta pakļaušanās azarta varai nedodot nekādu labumu ne

34indivīdam pašam, ne citiem. Bieži šo atkarību pavadot

35alkoholisms, un abas šīs atkarības kopā izraisot depresiju un

36citas mentālas slimības. Pastāvot arī liels risks, ka var izirt

37atkarīgā cilvēka ģimene, ka viņš var zaudēt draugus.

38Saistībā ar visu iepriekš minēto nenovēršams un postošs esot

39nabadzības un sociālās nevienlīdzības pieaugums, jo, ņemot vērā

40daudzu cilvēku nespēju pretoties spēles vilinājumam, finanšu

41līdzekļi un īpašumi tiekot netaisnīgi pārdalīti par labu peļņas

42guvējiem - spēļu zāļu īpašniekiem. No azartspēļu jomas iegūtie

43valsts un pašvaldību ieņēmumi neesot samērojami ar nabadzības

44riskam pakļautās sabiedrības daļas postu. Turklāt nabadzības un

45nevienlīdzības palielināšanās izraisot konfliktu un sadursmju

46vairošanos, neapmierinātību ar dzīvi, novedot pie tā, ka sociālā

47vide un sabiedrība kļūst aizvien depresīvāka.

48Azartspēļu atkarība un spēļu zālēs pavadītās garās stundas

49graujot Latvijā tradicionālo darba tikumu, nopietni apdraudot

50cilvēka darbaspējas un nereti novedot pie darba zaudējuma. Tāpat

51vājinoties cilvēka individuālā un sociālā tikumība, jo laika

52izšķiešana spēļu zālēs neveicinot nedz fizisku, nedz intelektuālu

53un emocionālu pilnveidi. Azartspēļu atkarība novēršot cilvēku no

54morālā saprātīguma, sociālā taisnīguma, pilnvērtīgas,

55kvalitatīvas atpūtas un dzīves kvalitātes uzturēšanas iespējām.

56Azartspēles esot primitīva patērnieciska izklaide, kas tiklab

57indivīdam, kā arī sabiedrībai radot finansiālus, kognitīvus un

58morālus zaudējumus.

59Latvijā ar azartspēlēm saistītie ieguvumi un zaudējumi neesot

60izvērtēti un pienācīgi apspriesti ne valsts politikas, ne

61likumdošanas ietvaros, nedz arī plašsaziņas līdzekļos. S. Lasmane

62izsaka bažas par pārmērīgi intensīvo un blīvo spēļu zāļu

63vairošanos galvaspilsētā un visā Latvijas teritorijā un par tās

64ietekmi uz sociālo vidi un labklājību. Veselīgas sociālās vides

65aspektā daudz svarīgāka par Vēsturiskā centra atbrīvošanu no

66spēļu zālēm būtu to koncentrēšana kādā noteiktā ģeogrāfiskā

67vietā, tādējādi patiesi veicinot tūrismu, nevis iedzīvotāju

68atkarību.

69S. Lasmane uzskata, ka nepieciešami stingrāki likumdošanas

70akti, kas pievērstu uzmanību azartspēlēm, palīdzētu apzināties to

71bīstamību un izgaismotu to degradējošās sekas. Tāpat esot

72stingrāk ierobežojama azartspēļu tiešā un netiešā reklāma,

73citstarp attiecīgās nozares komersantu tiesības un iespējas

74atbalstīt sporta un kultūras pasākumus. Spēļu zāles esot

75atzīstamas par riskantām izklaides vietām, kur peļņu gūst neliela

76sabiedrības daļa, bet zaudējumus piedzīvo ne tikai regulārie to

77apmeklētāji, bet sociālā vide un sabiedrība kopumā. No morālās

78pieļaujamības viedokļa spēļu zāļu darbība esot vērtējama kā

79negodīga, bezatbildīga, sociālo un morālo vidi degradējoša

80komercdarbība. Spēļu zāļu izplatības ierobežojumi esot

81neatsverams ieguvums no sabiedrības dzīves kvalitātes, morālās un

82sociālās labklājības viedokļa.