Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas

katedras docents psihiatrs un psihoterapeits Dr. med.

Artūrs Utināns - norāda, ka patoloģiska azartspēļu atkarība

ir psihisks stāvoklis, pie kura var novest azartspēļu vietas

pieejamība. Azartspēļu atkarības pētnieki uzskatot, ka spēļu

zāles ir atbildīgas par to, lai ar "pienācīgu rūpību"

ierobežotu savu ietekmi patoloģiskas azartspēļu atkarības

attīstībā. Spēļu zāļu īpašnieki dažādos veidos varētu palīdzēt

kavēt patoloģiskas azartspēļu atkarības attīstību, piemēram,

samazinot spēles ilgumu, ātrumu un spēļu mainīgumu, kā arī

atturoties no pamudinājumiem piedalīties šādās spēlēs vai arī

ierobežojot piekļuvi spēļu zālēm. Šo ieteikumu īstenošana gan

nepalīdzētu efektīvi kavēt patoloģiskas azartspēļu atkarības

attīstību, taču varētu dot zināmu labumu gan sabiedrībai, gan

azartspēļu nozarei, jo mazinātu sabiedrības negatīvo attieksmi

pret to.

A. Utināns norāda, ka no azartspēlēm atkarīgo personu

ārstēšanā izmanto veselu virkni dažādu metožu, tostarp

psihodinamisko psihoterapiju, kognitīvi biheiviorālo terapiju,

stacionāra rehabilitācijas programmas, apzinātības attīstīšanā

balstītās terapijas, anonīmo azartspēļu atkarīgo grupas,

farmakoloģisko ārstēšanu, kā arī kombinētās terapijas. Tomēr

neviena no šīm terapijas metodēm neesot pierādījusi pietiekami

augstu efektivitāti ilgtermiņa pētījumos. Kombinētās terapijas

dodot labākus rezultātus, taču šāda ārstēšana esot diezgan

sarežģīta un, neraugoties uz ieguldīto laiku un līdzekļiem,

diezgan bieži negarantējot vēlamo iznākumu.

Efektīvu ārstēšanas stratēģiju trūkums arī nosakot ārstēšanas

sarežģītību, jo neizārstētie pacienti turpinot ciest paši un

sagādāt ciešanas un finansiālus zaudējumus savai ģimenei.

Zaudējumus varot ciest arī šo personu darba devēji. Nereti

personas, kas cieš no azartspēļu atkarības, nonākot ieslodzījuma

vietās. A. Utināns vērš uzmanību arī uz to, ka no azartspēlēm

atkarīgo personu ārstēšanas izmaksas gulstas uz sabiedrības vai

ģimenes pleciem.

Secinājumu

daļa