1Rīgas dome lūdz izbeigt tiesvedību lietā,
2pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas
36. punktu, un norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja vēloties, lai
4Satversmes tiesa pārskata Rīgas domes un Augstākās tiesas veikto
5apstrīdētās normas un citu tiesību normu interpretāciju.
6Satversmes tiesa ir secinājusi, ka procesuāla rakstura jautājumi
7ir skatāmi pirms tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšanas
8pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10.
9februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 17. punktu).
10No Rīgas domes atbildes raksta izriet, ka, pēc tās ieskata,
11tiesvedība lietā būtu izbeidzama tādēļ, ka personas tiesības
12aizskar nevis pati apstrīdētā norma, bet tās piemērošana.
13Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa nosaka gadījumus,
14kādos ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai
15var izbeigt tiesvedību lietā. Šīs normas 6. punkts paredz, ka to
16var darīt "citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana
17lietā nav iespējama". Tātad Satversmes tiesai visupirms
18jāizvērtē, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedības turpināšana
19lietā nav iespējama.
20Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta
21pirmās daļas 2. punktu pieteikums Satversmes tiesā iesniedzams,
22ja tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē,
23uzskata, ka tiesību norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas
24administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā,
25neatbilst Satversmei.
26Pieteikumu Satversmes tiesai iesniegusi Administratīvā rajona
27tiesa, kura uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar personas -
28pieteicējas administratīvajā lietā SIA "ALFOR" -
29tiesības. Pieteikumā norādīts, ka SIA "ALFOR" ir
30azartspēļu organizētāja un pārsūdzējusi tai adresēto Rīgas domes
312017. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 269 "Par atļaujas atvērt
32spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles Brīvības ielā
3348/50, Rīgā, atcelšanu". Minētais lēmums citstarp pamatots
34ar apstrīdēto normu, tātad iestāde - Rīgas dome - to ir
35piemērojusi. Tāpat pieteikumā pamatots, kādēļ, pēc Pieteikuma
36iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmei.
37Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo SIA
38"ALFOR" pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 105.
39pantā, jo liedzot tai turpināt savu komercdarbību un gūt no tās
40ekonomisku labumu. Tātad Pieteikuma iesniedzējas pieteikums
41atbilst Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās
42daļas prasībām. Satversmes tiesas kolēģijas 2018. gada 9. augusta
43lēmumā par lietas ierosināšanu secināts, ka pieteikums atbilst
44arī citām Satversmes tiesas likuma prasībām, un tāpēc tika
45ierosināta lieta.
46Satversmes tiesas kompetence ļauj izvērtēt tikai tiesību
47normas, nevis tās piemērotāju rīcības atbilstību (sk.
48Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.
492004-16-01 17. punktu). Tādējādi Satversmes tiesas
50pamatuzdevums nav izvērtēt to, kā tiesību normu piemērotājas -
51Rīgas dome un administratīvās tiesas - interpretējušas un
52piemērojušas apstrīdēto normu un citas tiesību normas, vai to, ka
53Rīgas dome vairāk nekā 10 gadus apstrīdēto normu nav piemērojusi.
54Tomēr tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses
55un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas
562014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2.
57punktu). Tas vien, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes
58tiesai var nākties interpretēt tās pašas tiesību normas, kuras
59jau interpretējusi Rīgas dome vai tiesas, nav pietiekams pamats
60tiesvedības izbeigšanai.
61Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt tiesvedību lietā nav
62pamatots. Nav konstatēti arī citi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība
63lietā nebūtu iespējama.
64Līdz ar to tiesvedība lietā
65turpināma.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.