13. pants

Rīgas dome lūdz izbeigt tiesvedību lietā,

pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

6. punktu, un norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja vēloties, lai

Satversmes tiesa pārskata Rīgas domes un Augstākās tiesas veikto

apstrīdētās normas un citu tiesību normu interpretāciju.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka procesuāla rakstura jautājumi

ir skatāmi pirms tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšanas

pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10.

februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 17. punktu).

No Rīgas domes atbildes raksta izriet, ka, pēc tās ieskata,

tiesvedība lietā būtu izbeidzama tādēļ, ka personas tiesības

aizskar nevis pati apstrīdētā norma, bet tās piemērošana.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa nosaka gadījumus,

kādos ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai

var izbeigt tiesvedību lietā. Šīs normas 6. punkts paredz, ka to

var darīt "citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana

lietā nav iespējama". Tātad Satversmes tiesai visupirms

jāizvērtē, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedības turpināšana

lietā nav iespējama.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta

pirmās daļas 2. punktu pieteikums Satversmes tiesā iesniedzams,

ja tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē,

uzskata, ka tiesību norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas

administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā,

neatbilst Satversmei.

Pieteikumu Satversmes tiesai iesniegusi Administratīvā rajona

tiesa, kura uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar personas -

pieteicējas administratīvajā lietā SIA "ALFOR" -

tiesības. Pieteikumā norādīts, ka SIA "ALFOR" ir

azartspēļu organizētāja un pārsūdzējusi tai adresēto Rīgas domes

2017. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 269 "Par atļaujas atvērt

spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles Brīvības ielā

48/50, Rīgā, atcelšanu". Minētais lēmums citstarp pamatots

ar apstrīdēto normu, tātad iestāde - Rīgas dome - to ir

piemērojusi. Tāpat pieteikumā pamatots, kādēļ, pēc Pieteikuma

iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmei.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo SIA

"ALFOR" pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 105.

pantā, jo liedzot tai turpināt savu komercdarbību un gūt no tās

ekonomisku labumu. Tātad Pieteikuma iesniedzējas pieteikums

atbilst Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās

daļas prasībām. Satversmes tiesas kolēģijas 2018. gada 9. augusta

lēmumā par lietas ierosināšanu secināts, ka pieteikums atbilst

arī citām Satversmes tiesas likuma prasībām, un tāpēc tika

ierosināta lieta.

Satversmes tiesas kompetence ļauj izvērtēt tikai tiesību

normas, nevis tās piemērotāju rīcības atbilstību (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

2004-16-01 17. punktu). Tādējādi Satversmes tiesas

pamatuzdevums nav izvērtēt to, kā tiesību normu piemērotājas -

Rīgas dome un administratīvās tiesas - interpretējušas un

piemērojušas apstrīdēto normu un citas tiesību normas, vai to, ka

Rīgas dome vairāk nekā 10 gadus apstrīdēto normu nav piemērojusi.

Tomēr tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses

un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas

2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2.

punktu). Tas vien, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes

tiesai var nākties interpretēt tās pašas tiesību normas, kuras

jau interpretējusi Rīgas dome vai tiesas, nav pietiekams pamats

tiesvedības izbeigšanai.

Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt tiesvedību lietā nav

pamatots. Nav konstatēti arī citi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība

lietā nebūtu iespējama.

Līdz ar to tiesvedība lietā

turpināma.