14. punkts

1Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

2tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

3sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

4saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

5vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

6likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

7Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

8Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

9Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants

10paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts

11tiesības sabiedrības interesēs ierobežot šīs tiesības. Tādējādi

12minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt

13un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas

14nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, dod

15valstij arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties

16īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

1720. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2005.

18gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21.

19punktu).

20Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta

21izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

22tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

23rīkoties pēc savas gribas, tostarp personas ekonomiskās

24intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu. Satversmes

25tiesa ir arī atzinusi, ka Satversmes 105. panta pirmā teikuma

26tvērumā jeb tiesību uz īpašumu saturā ietilpst personas tiesības

27veikt komercdarbību uz licences pamata (sk., piemēram,

28Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības

29izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2014. gada 12.

30decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 10.1. punktu). Lai

31kādas ekonomiskās intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību

32objektu Satversmes 105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību

33sistēmā noteiktajiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2015.

34gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

352014-35-03 11.1. punktu).

36Pieteikumā norādīts: SIA "ALFOR" uzskata, ka

37konkrētajā situācijā tiek aizskarta arī tās tiesiskā paļāvība

38(sk. lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.). Satversmes tiesa ir

39interpretējusi Satversmes 105. pantu arī kopsakarā ar Satversmes

401. pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības principu, kurš noteic,

41ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām un jāievēro

42tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar

43konkrētu tiesību normu vai iegūtajām tiesībām (sk., piemēram,

44Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

452006-04-01 21. punktu).

46Tādējādi personas iegūtās tiesības

47veikt noteikta veida komercdarbību ietilpst Satversmes 105. panta

48pirmā teikuma tvērumā.