Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts

tiesības sabiedrības interesēs ierobežot šīs tiesības. Tādējādi

minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt

un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas

nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, dod

valstij arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties

īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2005.

gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21.

punktu).

Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta

izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

rīkoties pēc savas gribas, tostarp personas ekonomiskās

intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu. Satversmes

tiesa ir arī atzinusi, ka Satversmes 105. panta pirmā teikuma

tvērumā jeb tiesību uz īpašumu saturā ietilpst personas tiesības

veikt komercdarbību uz licences pamata (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2014. gada 12.

decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 10.1. punktu). Lai

kādas ekonomiskās intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību

objektu Satversmes 105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību

sistēmā noteiktajiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2014-35-03 11.1. punktu).

Pieteikumā norādīts: SIA "ALFOR" uzskata, ka

konkrētajā situācijā tiek aizskarta arī tās tiesiskā paļāvība

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.). Satversmes tiesa ir

interpretējusi Satversmes 105. pantu arī kopsakarā ar Satversmes

1. pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības principu, kurš noteic,

ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām un jāievēro

tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar

konkrētu tiesību normu vai iegūtajām tiesībām (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-04-01 21. punktu).

Tādējādi personas iegūtās tiesības

veikt noteikta veida komercdarbību ietilpst Satversmes 105. panta

pirmā teikuma tvērumā.