15. pants

Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 105. pantam, jānoskaidro, vai apstrīdētā norma

ierobežo attiecīgās personas pamattiesības.

Apstrīdētā norma nosaka: "Aizliegts ierīkot spēļu zāli

JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās, izņemot četru un piecu

zvaigžņu viesnīcas." Minētais ierobežojums ietverts

pašvaldības teritorijas plānojumā. Apstrīdētā norma attiecas uz

Vēsturiskā centra plānojumā izdalītajām centru apbūves JC

teritorijām. Saistošo noteikumu Nr. 38 442. punkts nosaka:

"Centru apbūves teritorija (C) ir teritorija, kur atļautā

izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām

komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta

teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām." Savukārt šo

noteikumu 456. punkts paredz, ka uz JC teritorijām tiek

attiecināti izņēmuma un papildu noteikumi un tās attēlotas

Vēsturiskā centra plānojuma grafiskās daļas plānā "RVC

detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana". No šā

plāna izriet, ka gandrīz visas JC teritorijas atrodas Vēsturiskā

centra robežās, bet dažas no tām arī Vēsturiskā centra

aizsardzības zonas teritorijā.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka gadījumos, kad īpašnieks

nevar savu īpašumu brīvi lietot, gūstot no tā iespējamos labumus,

viņa īpašuma tiesības ir ierobežotas (sk. Satversmes tiesas

2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 13.

punktu). Viens no veidiem, kā īpašuma tiesības var ierobežot

sabiedrības interesēs, ir teritorijas plānošana, jo ar

teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un

netraucēta izmantošana. Ar teritorijas plānojumu noteiktais

īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums sabiedrības

interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas tiesības uz

īpašumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 8. punktu un 2007. gada 26. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1. un 10. punktu).

Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas izmantošanas veids

ir tiesiskais pamats, uz kura pašvaldība pieņem privātpersonai

saistošus lēmumus par konkrētā īpašuma izmantošanu un tās

aprobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 5. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2012-20-03 6. punktu).

Azartspēļu likums nosaka azartspēļu organizētāju licencēšanas

kārtību. Saskaņā ar likuma 3. panta pirmo daļu Latvijas Republikā

azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču

saņemšanas. Azartspēļu organizēšanas licence dod tās saņēmējam

tiesības organizēt licencē norādītās azartspēles visā Latvijas

teritorijā. Šo licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku, bet katru

gadu tā jāpārreģistrē (sk. Azartspēļu likuma 10. pantu).

Savukārt atbilstoši Azartspēļu likuma 20. panta pirmajai daļai un

26. panta pirmajai daļai spēļu zāle ir viena no iespējamām

azartspēļu organizēšanas vietām, kuras atvēršanai konkrētā vietā

nepieciešams saņemt spēļu zāles licenci. Azartspēļu organizēšanas

licences un spēļu zāles licences izsniedz Azartspēļu un izložu

inspekcija. Lai saņemtu spēļu zāles licenci, azartspēļu

organizētājam citstarp jāiesniedz pašvaldības izsniegta atļauja

atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās

telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta otrās daļas 2.

punktu). Tātad komersantiem, lai tie varētu nodarboties ar

azartspēļu organizēšanu, ir jāsaņem, pirmkārt, azartspēļu

organizēšanas licence, otrkārt, pašvaldības atļauja atvērt spēļu

zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās un, treškārt,

spēļu zāles licence.

Ar apstrīdēto normu Rīgas dome ir noteikusi ierobežojumus

spēļu zāļu ierīkošanai konkrētās Vēsturiskā centra daļas

funkcionālajās zonās - JC teritorijās. Tas nozīmē, ka ar

apstrīdēto normu citstarp var tikt pamatots pašvaldības lēmums

atcelt azartspēļu organizētājam iepriekš izdoto atļauju atvērt

spēļu zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās. Bez minētās

pašvaldības atļaujas komersants nevar nodarboties ar azartspēļu

organizēšanu konkrētajās telpās un līdz ar to arī saņemt spēļu

zāles licenci. Tādējādi ar apstrīdēto normu tiek ierobežotas

personas tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību noteiktā

vietā, kurā tā līdz šim, pamatojoties uz pašvaldības iepriekš

izdoto atļauju un spēļu zāles licenci, bija veikusi savu

komercdarbību.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

personai - azartspēļu organizētājam - Satversmes 105. pantā

noteiktās pamattiesības.