15. punkts

1Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību

2Satversmes 105. pantam, jānoskaidro, vai apstrīdētā norma

3ierobežo attiecīgās personas pamattiesības.

4Apstrīdētā norma nosaka: "Aizliegts ierīkot spēļu zāli

5JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās, izņemot četru un piecu

6zvaigžņu viesnīcas." Minētais ierobežojums ietverts

7pašvaldības teritorijas plānojumā. Apstrīdētā norma attiecas uz

8Vēsturiskā centra plānojumā izdalītajām centru apbūves JC

9teritorijām. Saistošo noteikumu Nr. 38 442. punkts nosaka:

10"Centru apbūves teritorija (C) ir teritorija, kur atļautā

11izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām

12komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta

13teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām." Savukārt šo

14noteikumu 456. punkts paredz, ka uz JC teritorijām tiek

15attiecināti izņēmuma un papildu noteikumi un tās attēlotas

16Vēsturiskā centra plānojuma grafiskās daļas plānā "RVC

17detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana". No šā

18plāna izriet, ka gandrīz visas JC teritorijas atrodas Vēsturiskā

19centra robežās, bet dažas no tām arī Vēsturiskā centra

20aizsardzības zonas teritorijā.

21Satversmes tiesa ir atzinusi, ka gadījumos, kad īpašnieks

22nevar savu īpašumu brīvi lietot, gūstot no tā iespējamos labumus,

23viņa īpašuma tiesības ir ierobežotas (sk. Satversmes tiesas

242016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 13.

25punktu). Viens no veidiem, kā īpašuma tiesības var ierobežot

26sabiedrības interesēs, ir teritorijas plānošana, jo ar

27teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un

28netraucēta izmantošana. Ar teritorijas plānojumu noteiktais

29īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums sabiedrības

30interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas tiesības uz

31īpašumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra

32sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 8. punktu un 2007. gada 26. aprīļa

33sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1. un 10. punktu).

34Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas izmantošanas veids

35ir tiesiskais pamats, uz kura pašvaldība pieņem privātpersonai

36saistošus lēmumus par konkrētā īpašuma izmantošanu un tās

37aprobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 5. aprīļa

38sprieduma lietā Nr. 2012-20-03 6. punktu).

39Azartspēļu likums nosaka azartspēļu organizētāju licencēšanas

40kārtību. Saskaņā ar likuma 3. panta pirmo daļu Latvijas Republikā

41azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču

42saņemšanas. Azartspēļu organizēšanas licence dod tās saņēmējam

43tiesības organizēt licencē norādītās azartspēles visā Latvijas

44teritorijā. Šo licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku, bet katru

45gadu tā jāpārreģistrē (sk. Azartspēļu likuma 10. pantu).

46Savukārt atbilstoši Azartspēļu likuma 20. panta pirmajai daļai un

4726. panta pirmajai daļai spēļu zāle ir viena no iespējamām

48azartspēļu organizēšanas vietām, kuras atvēršanai konkrētā vietā

49nepieciešams saņemt spēļu zāles licenci. Azartspēļu organizēšanas

50licences un spēļu zāles licences izsniedz Azartspēļu un izložu

51inspekcija. Lai saņemtu spēļu zāles licenci, azartspēļu

52organizētājam citstarp jāiesniedz pašvaldības izsniegta atļauja

53atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās

54telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta otrās daļas 2.

55punktu). Tātad komersantiem, lai tie varētu nodarboties ar

56azartspēļu organizēšanu, ir jāsaņem, pirmkārt, azartspēļu

57organizēšanas licence, otrkārt, pašvaldības atļauja atvērt spēļu

58zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās un, treškārt,

59spēļu zāles licence.

60Ar apstrīdēto normu Rīgas dome ir noteikusi ierobežojumus

61spēļu zāļu ierīkošanai konkrētās Vēsturiskā centra daļas

62funkcionālajās zonās - JC teritorijās. Tas nozīmē, ka ar

63apstrīdēto normu citstarp var tikt pamatots pašvaldības lēmums

64atcelt azartspēļu organizētājam iepriekš izdoto atļauju atvērt

65spēļu zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās. Bez minētās

66pašvaldības atļaujas komersants nevar nodarboties ar azartspēļu

67organizēšanu konkrētajās telpās un līdz ar to arī saņemt spēļu

68zāles licenci. Tādējādi ar apstrīdēto normu tiek ierobežotas

69personas tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību noteiktā

70vietā, kurā tā līdz šim, pamatojoties uz pašvaldības iepriekš

71izdoto atļauju un spēļu zāles licenci, bija veikusi savu

72komercdarbību.

73Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

74personai - azartspēļu organizētājam - Satversmes 105. pantā

75noteiktās pamattiesības.