16. pants

Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai:

1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu;

2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

3) ierobežojums ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 12.

punktu).

Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai personas

pamattiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.

Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma

tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes

tiesa, interpretējot šo normu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību

tiesas praksi, secinājusi, ka vārds "likums" ietver ne

tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus

(ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem

kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja

tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir

pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas

tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20.

maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu).

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta trešo

daļu un 41. panta otro daļu pašvaldībām savu funkciju izpildes

nodrošināšanai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuriem

jāatbilst Satversmei, šim likumam, citiem likumiem un Ministru

kabineta noteikumiem. Savukārt Satversmes tiesa ir secinājusi:

lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt

normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam

un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 16. punktu).

Tādējādi, lai izvērtētu to, vai apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums uzskatāms par noteiktu saskaņā ar

likumu, ir jānoskaidro:

1) vai Vēsturiskā centra plānojums un tajā ietvertie Saistošie

noteikumi Nr. 38 ir izstrādāti un apstiprināti teritorijas

attīstības plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un vai tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami;

2) vai Rīgas dome izdevusi apstrīdēto normu, pamatojoties uz

likumā noteiktu pilnvarojumu, vai šī norma nav pretrunā ar

likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un vai tā ir pietiekami

skaidra, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un

pienākumus.