16. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā normā noteiktais
pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai:
1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu;
2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
3) ierobežojums ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes
tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 12.
punktu).
Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai personas
pamattiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.
Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma
tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes
tiesa, interpretējot šo normu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību
tiesas praksi, secinājusi, ka vārds "likums" ietver ne
tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus
(ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem
kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja
tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir
pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas
tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20.
maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu).
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta trešo
daļu un 41. panta otro daļu pašvaldībām savu funkciju izpildes
nodrošināšanai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuriem
jāatbilst Satversmei, šim likumam, citiem likumiem un Ministru
kabineta noteikumiem. Savukārt Satversmes tiesa ir secinājusi:
lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam
un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.
2007-11-03 16. punktu).
Tādējādi, lai izvērtētu to, vai apstrīdētajā normā noteiktais
pamattiesību ierobežojums uzskatāms par noteiktu saskaņā ar
likumu, ir jānoskaidro:
1) vai Vēsturiskā centra plānojums un tajā ietvertie Saistošie
noteikumi Nr. 38 ir izstrādāti un apstiprināti teritorijas
attīstības plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā un vai tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami;
2) vai Rīgas dome izdevusi apstrīdēto normu, pamatojoties uz
likumā noteiktu pilnvarojumu, vai šī norma nav pretrunā ar
likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un vai tā ir pietiekami
skaidra, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un
pienākumus.