Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir secinājusi: lai teritorijas

plānojums būtu tiesisks, tam visupirms jābūt noteiktā kārtībā

izstrādātam un apstiprinātam. Ja teritorijas plānošanas procesā

pieļauti būtiski pārkāpumi, tad teritorijas plānojums vai tā daļa

nav pieņemta pienācīgā kārtībā. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt

pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas

plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā

pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra

tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos

gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības

piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku

pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu

pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu).

Vēsturiskā centra plānojuma izstrāde tika uzsākta 2000. gada

26. septembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 8883 "Par Rīgas

vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna

izstrādi". Vēsturiskā centra plānojuma izstrādāšanas laikā

normatīvais regulējums vairākkārt mainījās, taču tā

apstiprināšanas brīdī bija spēkā 2002. gada 22. maijā pieņemtais

Teritorijas plānošanas likums, kas stājās spēkā 2002. gada 26.

jūnijā, un Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr.

883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 833),

kas stājās spēkā 2004. gada 4. novembrī.

Rīgas dome norādījusi, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem

Vēsturiskā centra plānojuma izstrādes laikā notikusi sabiedriskā

apspriešana šādos četros posmos (pēc attiecīgu paziņojumu

publicēšanas vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis"):

1) sabiedriskās apspriešanas pirmais posms - no 2001. gada 18.

janvāra līdz 2002. gada 28. jūnijam;

2) sabiedriskās apspriešanas otrais posms - no 2004. gada 5.

aprīļa līdz 2004. gada 31. maijam;

3) sabiedriskās apspriešanas trešais posms - no 2004. gada 7.

decembra līdz 2004. gada 29. decembrim;

4) sabiedriskās apspriešanas ceturtais posms - no 2005. gada

6. septembra līdz 2005. gada 18. oktobrim.

Īstenojot sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu, veikta arī

sabiedrības domas izpēte un realizēta sabiedrības iesaistes

programma projekta "Atstāsim Rīgu saviem bērniem!"

ietvaros. Projekta galaziņojumā esot minēts, ka 71 procents

aptaujāto neatkarīgi no dzimuma, vecuma un izglītības iestājas

pret spēļu zāļu atrašanos Rīgas centrā (sk. lietas materiālu

2. sēj. 40. un 41. lp.).

2005. gada 15. novembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr. 583

"Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas

teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanu". Pirms

Vēsturiskā centra plānojuma apstiprināšanas pieprasīti

normatīvajos aktos noteiktie institūciju atzinumi.

2005. gada 7. decembrī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcija vēstulē Nr. 3235 saskaņoja Vēsturiskā centra plānojuma

tālāku virzīšanu apstiprināšanai, ja tiek veikti atsevišķi

labojumi.

2006. gada 11. janvārī Vēsturiskā centra plānojums tika

izskatīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības

padomes LVII sēdē un tika nolemts pieļaut Vēsturiskā centra

plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanu, ja tiek turpināts

Vēsturiskā centra plānošanas darbs un veiktas nepieciešamās

korekcijas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija,

pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma 7. panta trešās

daļas 3. punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 883 80.3.

apakšpunktu, 2006. gada 25. janvārī sniedza atzinumu Nr.

1-22/13702/972 par Vēsturiskā centra plānojumu. Atzinumā

konstatētas atsevišķas nepilnības un pieprasīts veikt konkrētus

labojumus. Šajā un iepriekš minētajos institūciju atzinumos

pieprasītie labojumi nebija saistīti ar apstrīdēto normu.

2006. gada 7. februārī Rīgas dome apstiprināja Vēsturiskā

centra plānojumu un Vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus izdeva kā Saistošos noteikumus Nr. 38. Tie

stājās spēkā 2006. gada 18. februārī, proti, nākamajā dienā pēc

tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts

pašvaldības lēmums par saistošo noteikumu izdošanu. Saskaņā ar

Ministru kabineta noteikumu Nr. 883 46. punktu Rīgas dome divu

nedēļu laikā pēc plānojuma stāšanās spēkā iesniedza to zināšanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un citām

institūcijām. Vēsturiskā centra plānojums ir pieejams Rīgas domes

tīmekļvietnē (sk. http://www.rdpad.lv/rtp/rvc/).

Ne Pieteikuma iesniedzēja, ne pieaicinātās personas nenorāda

uz būtiskiem pārkāpumiem, kas būtu pieļauti Vēsturiskā centra

plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesā. Arī Satversmes

tiesa lietas sagatavošanas laikā nav atklājusi tādus Vēsturiskā

centra plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesa pārkāpumus,

kuru dēļ Vēsturiskā centra plānojums būtu uzskatāms par spēkā

neesošu.

Līdz ar to Vēsturiskā centra

plānojums ir izstrādāts un apstiprināts normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un ir pieejams.