4. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2Saeima (turpmāk - Saeima) - uzskata, ka visupirms azartspēļu

3organizēšanas ierobežojumi ir noteikti Azartspēļu likuma 41.

4pantā un šos ierobežojumus pēc to mērķa, jēgas un būtības var

5iedalīt vairākās kategorijās. Pēc Saeimas ieskata, galvenais

6iemesls, kura dēļ azartspēlēm vispār tiek noteikti ierobežojumi,

7ir tas, ka azartspēles var izraisīt atkarību un vienmēr ir

8saistītas ar augstu finansiālu risku tieši to spēlētājam, kā arī

9var atstāt būtisku negatīvu ietekmi ne vien uz personas mantisko

10labklājību, bet arī uz tās psihisko stāvokli, attiecībām ar

11tuviniekiem, darbu un citiem dzīves aspektiem. Tādēļ likumdevējs

12esot uzskatījis par nepieciešamu noteikt zināmus ierobežojumus,

13lai šos riskus mazinātu vai attiecībā uz konkrētām personu

14grupām, piemēram, nepilngadīgajiem, novērstu.

15Azartspēļu likumā noteiktais liegums organizēt azartspēles

16kādā noteiktā vietā varot būt saistīts ar vairākiem pēc būtības

17atšķirīgiem iemesliem, tomēr pamatā vienmēr esot vērsts uz to,

18lai azartspēles nebūtu viegli pieejamas vietās, kur pulcējas

19īpaši aizsargājamas personas, kas varētu būt vieglāk ietekmējamas

20un pamudināmas uz piedalīšanos azartspēlēs, vai vietās, kur

21personām vispār nevajadzētu būt pakļautām šādam riskam. No

22attiecīgo ierobežojumu izstrādes materiāliem izrietot, ka šie

23ierobežojumi ir vērsti uz sabiedrības labklājības (veselības un

24finansiālās labklājības) un citu cilvēku (spēlētāju) tiesību

25aizsardzību, proti, ierobežojumu galvenais mērķis esot mazināt

26azartspēļu pieejamību un līdz ar to vēlmi tās spēlēt, kas var

27novest pie atkarības un no tās izrietošajām negatīvajām

28sekām.

29Saeimas viedoklī norādīts, ka pašvaldību kompetence azartspēļu

30organizēšanas ierobežojumu noteikšanā, proti, gan azartspēļu

31organizēšanas saturiskie ierobežojumi, gan veids un forma, kādā

32tie nosakāmi, visupirms izriet no Azartspēļu likuma un tā 42.

33panta "Pašvaldības tiesības azartspēļu regulēšanā". Šis

34pants reglamentējot pašvaldības tiesības tikai saistībā ar likuma

3526. un 27. pantā minēto individuālo atļauju azartspēļu

36organizēšanas vietas atvēršanai un neietverot likumdevēja

37pilnvarojumu pašvaldībai regulēt azartspēļu organizēšanu

38vispārsaistoša ārējā normatīvā akta - saistošo noteikumu - formā.

39Par to liecinot arī likuma 42. pantā konsekventi lietotā

40terminoloģija - "atļauja", "lēmums",

41"motivēts lēmums". Tāpat tas izrietot no minētā panta

42devītajā daļā ietvertā efektīvā tiesību aizsardzības mehānisma,

43kas ļauj attiecīgajam azartspēļu organizētājam pašvaldības lēmumu

44pārsūdzēt tiesā. Pašvaldība varot Azartspēļu likuma 42. panta

45sestajā daļā lietoto terminu "vieta" tulkot

46paplašināti, ar to saprotot ne tikai konkrētas telpas vai ēku,

47tomēr pašvaldības veiktajam izvērtējumam un saskaņā ar

48likumdevēja tai piešķirtajām pilnvarām pieņemtajam lēmumam tik un

49tā jebkurā gadījumā vajagot būt individuālam un attiecinātam uz

50konkrēta azartspēļu organizētāja iesniegumu.

51Saeima uzsver, ka pašvaldībai esot zināma rīcības brīvība,

52vērtējot to, kas uzskatāms par "valsts vai attiecīgās

53administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

54aizskārumu", jo likums nenosaka, kādu iemeslu dēļ un uz kāda

55pamata pašvaldība var noteikt šādus ierobežojumus. Proti,

56pašvaldība varot ņemt vērā personu pamattiesības, tostarp

57tiesības uz labvēlīgu vidi, kā vienu no azartspēļu organizēšanas

58ierobežojumu pamatiem. Tomēr šie iemesli esot izvērtējami

59individuāli katrā konkrētajā atļaujas pieprasīšanas gadījumā un

60nevarot būt pretrunā ar to, ko likumdevējs noteicis ar likumu vai

61kas saskaņā ar likumdevēja piešķirto pilnvarojumu ir ietverts

62Ministru kabineta noteikumos.

63Attiecībā uz Vēsturiskā centra aizsardzības likumu Saeima

64norāda, ka tas visupirms ir vērsts uz kultūrvēsturisko vērtību

65fizisku (vizuālu) aizsardzību. Kultūrvēsturisko vērtību

66saglabāšana, nenoliedzami, nodrošinot arī ar tām saistīto

67asociāciju vai noskaņu saglabāšanu, tomēr no Vēsturiskā centra

68aizsardzības likuma neizrietot tas, ka kultūrvēsturisko vērtību

69aizsardzība būtu nodrošināma citādi kā vien fiziski.

70Saeima arī norāda, ka Vēsturiskā centra aizsardzības likumā

71pašvaldībai piešķirtais pilnvarojums izstrādāt Rīgas vēsturiskā

72centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu nevar tikt

73interpretēts tik plaši, ka pašvaldībai būtu tiesības regulēt

74visus aspektus, kas varētu ietekmēt iedzīvotāju uzturēšanos

75Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Vēsturiskā centra

76aizsardzības likumā neesot ietverts pilnvarojums pašvaldībai ar

77tās saistošajiem noteikumiem reglamentēt azartspēļu organizēšanas

78ierobežojumus, ja vien tie nav saistīti ar jebkuram komersantam

79izvirzāmajiem noteikumiem attiecībā uz ēku izskatu, kā arī

80būvniecības noteikumiem un citām prasībām, kas vērstas uz

81kultūrvēsturisko vērtību un vides saglabāšanu. Azartspēļu

82organizēšana neietilpstot pašvaldību autonomajā kompetencē, tāpēc

83šajā jomā pašvaldību rīcības brīvība esot strikti ierobežota.

84Tāpat šajā gadījumā uz pašvaldībām esot attiecināmas vispārīgās

85ar pilnvarojumu izdot ārēju normatīvo aktu saistītās

86prasības.