5. punkts

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 38 izdoti, pamatojoties uz

3Vēsturiskā centra aizsardzības likuma 9. pantā noteikto

4pilnvarojumu un normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā,

5un pievienojas secinājumam par to, ka no apstrīdētās normas

6izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tā

7leģitīmais mērķis ir aizsargāt Vēsturiskā centra un tā

8aizsardzības zonas iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā noteiktās

9tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī aizsargāt tiesības uz

10labvēlīgu kultūrvidi un tiesības uz kultūras mantojumu.

11Tieslietu ministrija uzskata, ka Rīgas domes izsniegtā atļauja

12atvērt spēļu zāli personai garantē tiesības veikt noteiktu

13komercdarbību, ko personai citādi nebūtu iespējams veikt.

14Tādējādi personas tiesības uz atļaujas pamata organizēt

15azartspēles noteiktā vietā esot atzīstamas par tiesībām uz

16īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē.

17Tieslietu ministrija norāda, ka, atceļot labvēlīgu

18administratīvo aktu, jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma

1985. un 86. pantā ietvertās tiesību normas, kas citstarp noteic,

20ka personai noteiktos apstākļos ir tiesības uz zaudējumu un

21personiskā kaitējuma atlīdzību. Jautājumam par zaudējumu

22atlīdzināšanu esot jābūt atceļošā administratīvā akta

23sastāvdaļai, un iestādei pirms šāda akta izdošanas vajagot

24izvērtēt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus atbilstoši

25Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu

26nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām.

27Tieslietu ministrija piekrīt Rīgas domes viedoklim par to, ka

28normatīvie akti paredz pietiekamu pārejas periodu, proti, Rīgas

29domes lēmuma par personai labvēlīga administratīvā akta atcelšanu

30materiālā spēkā esība iestājas piecus gadus pēc šā lēmuma

31procesuālās spēkā esības, kā arī paredz atbilstošu mehānismu

32saistībā ar labvēlīga administratīvā akta atcelšanu radušos

33zaudējumu atlīdzināšanai. Tieslietu ministrija uzskata, ka lietā

34ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas tiesisko paļāvību,

35kas radās, kad tai tika izdota atļauja atvērt spēļu zāli, un tām

36interesēm, kuru labā regulējums tika mainīts. Personai labvēlīgus

37administratīvos lēmumus nevarot atcelt, ja labuma guvējs ir

38paļāvies uz administratīvā akta pastāvīgumu un šī paļaušanās, to

39samērojot ar atcelšanas publisko interesi, ir aizsardzības vērta,

40taču konkrētajā gadījumā jau ilgu laiku esot bijis spēkā

41grozītais tiesiskais regulējums, kas personai paredz

42nelabvēlīgākas tiesiskās sekas (konkrētās darbības aizliegumu).

43Proti, pēc atļaujas izdošanas tika noteikts aizliegums ierīkot

44spēļu zāles JC teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu

45viesnīcas. Turklāt pašvaldībām tika piešķirtas tiesības noteiktos

46gadījumos atcelt jau izsniegtās atļaujas. Komersanti, kas

47profesionāli darbojas azartspēļu organizēšanas nozarē, nevarot

48nezināt to, ka šī nozare tiek stingri regulēta un attiecīgajā

49normatīvajā regulējumā ir izdarīti tādi grozījumi, kas paredz

50stingrāku sabiedrības tiesību aizsardzību un spēļu zāļu

51izvietošanas ierobežojumus. Līdz ar to Rīgas domei esot bijis

52pamats paļauties uz to, ka azartspēļu organizētāji rīkosies

53saskaņā ar likumu. Savukārt SIA "ALFOR" un citiem

54azartspēļu organizētājiem nevarot būt izveidojusies nemainīga un

55ilgtermiņa tiesiskā paļāvība attiecībā uz atļaujām spēļu zāles

56atvēršanai.

57Tieslietu ministrija arī norāda, ka ir svarīgi vērtēt, kā

58tiesiskās paļāvības princips un labas pārvaldības princips

59izpaužas tieši konkrētās lietas faktiskajos apstākļos. Proti, ja

60kopš apstrīdētās normas spēkā stāšanās Rīgas dome neko nav

61darījusi šīs normas īstenošanai un it īpaši tad, ja šīs

62nogaidīšanas dēļ privātpersonas tiesiskais stāvoklis ir

63pasliktinājies, varot tikt konstatēts labas pārvaldības principa

64pārkāpums.