5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 38 izdoti, pamatojoties uz

Vēsturiskā centra aizsardzības likuma 9. pantā noteikto

pilnvarojumu un normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā,

un pievienojas secinājumam par to, ka no apstrīdētās normas

izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tā

leģitīmais mērķis ir aizsargāt Vēsturiskā centra un tā

aizsardzības zonas iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā noteiktās

tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī aizsargāt tiesības uz

labvēlīgu kultūrvidi un tiesības uz kultūras mantojumu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka Rīgas domes izsniegtā atļauja

atvērt spēļu zāli personai garantē tiesības veikt noteiktu

komercdarbību, ko personai citādi nebūtu iespējams veikt.

Tādējādi personas tiesības uz atļaujas pamata organizēt

azartspēles noteiktā vietā esot atzīstamas par tiesībām uz

īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē.

Tieslietu ministrija norāda, ka, atceļot labvēlīgu

administratīvo aktu, jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma

85. un 86. pantā ietvertās tiesību normas, kas citstarp noteic,

ka personai noteiktos apstākļos ir tiesības uz zaudējumu un

personiskā kaitējuma atlīdzību. Jautājumam par zaudējumu

atlīdzināšanu esot jābūt atceļošā administratīvā akta

sastāvdaļai, un iestādei pirms šāda akta izdošanas vajagot

izvērtēt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus atbilstoši

Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu

nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām.

Tieslietu ministrija piekrīt Rīgas domes viedoklim par to, ka

normatīvie akti paredz pietiekamu pārejas periodu, proti, Rīgas

domes lēmuma par personai labvēlīga administratīvā akta atcelšanu

materiālā spēkā esība iestājas piecus gadus pēc šā lēmuma

procesuālās spēkā esības, kā arī paredz atbilstošu mehānismu

saistībā ar labvēlīga administratīvā akta atcelšanu radušos

zaudējumu atlīdzināšanai. Tieslietu ministrija uzskata, ka lietā

ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas tiesisko paļāvību,

kas radās, kad tai tika izdota atļauja atvērt spēļu zāli, un tām

interesēm, kuru labā regulējums tika mainīts. Personai labvēlīgus

administratīvos lēmumus nevarot atcelt, ja labuma guvējs ir

paļāvies uz administratīvā akta pastāvīgumu un šī paļaušanās, to

samērojot ar atcelšanas publisko interesi, ir aizsardzības vērta,

taču konkrētajā gadījumā jau ilgu laiku esot bijis spēkā

grozītais tiesiskais regulējums, kas personai paredz

nelabvēlīgākas tiesiskās sekas (konkrētās darbības aizliegumu).

Proti, pēc atļaujas izdošanas tika noteikts aizliegums ierīkot

spēļu zāles JC teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu

viesnīcas. Turklāt pašvaldībām tika piešķirtas tiesības noteiktos

gadījumos atcelt jau izsniegtās atļaujas. Komersanti, kas

profesionāli darbojas azartspēļu organizēšanas nozarē, nevarot

nezināt to, ka šī nozare tiek stingri regulēta un attiecīgajā

normatīvajā regulējumā ir izdarīti tādi grozījumi, kas paredz

stingrāku sabiedrības tiesību aizsardzību un spēļu zāļu

izvietošanas ierobežojumus. Līdz ar to Rīgas domei esot bijis

pamats paļauties uz to, ka azartspēļu organizētāji rīkosies

saskaņā ar likumu. Savukārt SIA "ALFOR" un citiem

azartspēļu organizētājiem nevarot būt izveidojusies nemainīga un

ilgtermiņa tiesiskā paļāvība attiecībā uz atļaujām spēļu zāles

atvēršanai.

Tieslietu ministrija arī norāda, ka ir svarīgi vērtēt, kā

tiesiskās paļāvības princips un labas pārvaldības princips

izpaužas tieši konkrētās lietas faktiskajos apstākļos. Proti, ja

kopš apstrīdētās normas spēkā stāšanās Rīgas dome neko nav

darījusi šīs normas īstenošanai un it īpaši tad, ja šīs

nogaidīšanas dēļ privātpersonas tiesiskais stāvoklis ir

pasliktinājies, varot tikt konstatēts labas pārvaldības principa

pārkāpums.