7. punkts

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda:

2tas, ka personai piešķirtā atļauja veikt noteikta veida

3komercdarbību tai piederošā nekustamajā īpašumā tiek atcelta,

4pamatojoties uz apstrīdēto normu, ir vērtējams kā īpašuma tiesību

5ierobežojums. Tiesībsargs piekrīt Rīgas domes atbildes rakstā

6sniegtajiem argumentiem, un viņam nav šaubu, ka izvērtējamais

7personas pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam

8ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību uz labvēlīgu kultūrvidi

9un tiesību uz kultūras mantojumu aizsardzība, vadoties pēc

10ilgtspējības principa. Tiesībsargs uzskata, ka ar apstrīdēto

11normu noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā

12mērķa sasniegšanai.

13Tiesībsargs izsaka viedokli, ka kopš Saistošo noteikumu Nr. 38

14un tostarp apstrīdētās normas spēkā stāšanās SIA

15"ALFOR" un citi azartspēļu organizētāji, kuriem bija

16izsniegtas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai Vēsturiskajā centrā un

17tā aizsardzības zonā, baudīja izņēmuma stāvokli konkrētajā

18komercdarbības jomā un konkrētajā teritorijā pretstatā citiem

19komersantiem, kuriem apstrīdētā norma tika piemērota. Ar citiem

20līdzekļiem, piemēram, Pieteikuma iesniedzējas norādīto izkārtņu

21un reklāmas noņemšanu no skatlogiem, leģitīmais mērķis netiktu

22sasniegts tādā pašā kvalitātē un vienlaikus tiktu izkropļota ar

23Saistošo noteikumu Nr. 38 regulējumu noteiktā tiesiskā

24stabilitāte. Turklāt, pēc tiesībsarga ieskata, arī šis līdzeklis

25personas komercdarbību ietekmētu negatīvi, jo jebkuras veiksmīgas

26komercdarbības pamatā esot veiksmīga reklāma. Tādējādi

27izraudzītais līdzeklis esot nepieciešams leģitīmā mērķa

28sasniegšanai.

29Vērtējot Rīgas domes rīcības atbilstību, esot salīdzināmas

30personas īpašuma tiesības, proti, tiesības izvēlēties konkrētu

31komercdarbības jomu un tiesības gūt no tās labumu, no vienas

32puses, un sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kuras

33izpaužas kā tiesības uz kultūras mantojumu, no otras puses.

34Personas īpašuma tiesību ierobežojums neesot absolūts, proti, tai

35neesot liegts konkrētā veida komercdarbību veikt ārpus Vēsturiskā

36centra vai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās Vēsturiskā centra

37teritorijā. Personai neesot liegts arī izvēlēties citu

38komercdarbības veidu un ar to nodarboties savā nekustamajā

39īpašumā. Turklāt persona kopš apstrīdētās normas spēkā stāšanās

40neesot varējusi paļauties uz to, ka tās iepriekš iegūtās tiesības

41un vispārējai konkurencei neatbilstošais izņēmuma stāvoklis tiks

42aizsargāts mūžīgi. Tiesībsargs pauž pārliecību, ka labums, ko

43iegūst sabiedrība, ir lielāks par Pieteikuma iesniedzējas

44norādīto personas tiesību aizskārumu. Tādējādi ierobežojums

45atbilstot samērīguma principam un apstrīdētā norma atbilstot

46Satversmes 105. pantam.