8. pants

Pieaicinātā persona - UNESCO Latvijas Nacionālā

komisija (turpmāk - UNESCO Nacionālā komisija) - norāda, ka,

sagatavojot savu viedokli, tā konsultējusies ar vietējiem

ekspertiem un UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un

kultūras organizācija) Pasaules mantojuma centru, kas ir UNESCO

Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību

(turpmāk - UNESCO Konvencija) īstenošanas sekretariāts.

Azartspēļu organizēšana UNESCO Konvencijas kontekstā varot

tikt vērtēta tikai tad, ja tā apdraud mantojuma vietas īpašas

nozīmes universālo vērtību, piemēram, tad, ja tiek veikta zemes

lietošanas veida maiņa vai tiek īstenoti apjomīgi būvniecības

projekti. Līdzšinējā praksē esot bijis gadījums, kad tika atzīts,

ka viesnīcas un kazino būvniecības dēļ tiek nopietni apdraudēta

pasaules mantojuma vieta - Sakramento vēsturiskais centrs

Urugvajā. Tomēr šajā gadījumā apdraudējums bijis saistīts ar ēkas

dizainu un apjomu, nevis ar tai paredzēto funkciju.

Saskaņojot dažādas būvniecības un pilsētplānošanas ieceres,

esot būtiski ņemt vērā gan nacionālos, gan starptautiskos tiesību

aktus, kā arī labās prakses piemērus, lai pilnībā nodrošinātu

Vēsturiskā centra kā pasaules mantojuma vietas saglabāšanu un

aizsardzību. Saskaņā ar UNESCO Konvencijas īstenošanas vadlīnijām

pilsētvides pārveidojumu ietekme tiekot vērtēta galvenokārt pēc

trim dažādiem parametriem, proti, pēc tā, vai pārveidojumi nav

tādi, kas varētu ievērojami degradēt vai pat pilnībā sagraut

pasaules mantojuma vietas autentiskumu, integritāti jeb

viengabalainību, kā arī īpašas nozīmes universālo vērtību.

Tādējādi spēļu zāļu ierīkošanas pieļaujamība esot skatāma

kontekstā ar minētajiem parametriem, jo UNESCO Konvencijas

īstenošanas vadlīnijas neparedzot konkrētus nosacījumus spēļu

zāļu ierīkošanai pasaules mantojuma vietās. Pēc UNESCO Nacionālās

komisijas ieskata, īpaša uzmanība šajā gadījumā būtu jāpievērš

ēku funkcijas autentiskumam un mantojuma vietas noskaņai.

Vēsturiskajā centrā tradicionāli līdzās esot īstenota gan

dzīvojamā funkcija, gan komercfunkcija, tomēr atsevišķās apkaimēs

esošās dzīvojamās platības vairs neesot piemērotas mūsdienu

prasībām un arī Vēsturiskā centra teritorijā dzīvojamā funkcija

arvien vairāk sarūkot. Tomēr jautājumi par dzīvojamās funkcijas

saglabāšanu un attīstību esot skatāmi plašākā kontekstā un neesot

risināmi, pilnībā vai daļēji aizliedzot komercdarbību vai kādas

konkrētas tās formas.

Esot atbalstāmi tas, ka iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz

pilsētas attīstību (piemēram, negatīvs viedoklis par spēļu zālēm

Vēsturiskā centra teritorijā) tiek respektētas un iekļautas

teritorijas plānojumā un regulējošos noteikumos. Tomēr pasaules

mantojuma vietas noskaņai jeb atmosfērai apdraudējumu un

kaitējumu radot ne tikai kādas konkrētas komercdarbības formas

klātbūtne vēsturiskā teritorijā, bet arī tādi negatīvie

faktori, kas ietekmē Vēsturiskā centra ēku substances

autentiskumu un citus šo ēku lietojuma un vēsturiskā dizaina

uztveres aspektus, piemēram, spilgtas gaismas reklāmas un

uzraksti, telpu oriģinālā plānojuma maiņa, autentisko materiālu

nomaiņa ar jaunākiem materiāliem vai būvniecības tehnikām, līdzās

komercplatībām izbūvētas āra terases, kas aizpilda to publiskās

ārtelpas daļu, kura vēsturiski tika izmantota transportlīdzekļu

un gājēju kustības organizēšanai, u. tml. Šādas izmaiņas varot

būtiski ietekmēt Vēsturiskā centra īpašas nozīmes universālo

vērtību un autentiskumu. Nozares eksperti par šīm problēmām

pastāvīgi diskutējot un meklējot piemērotus risinājumus.