2. punkts

1SIA "IRIDEJA3" (turpmāk - Pieteikuma

2iesniedzēja) lūdz izvērtēt Noteikumu Nr. 80 4.1. un 15. punkta

3(turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas Republikas

4Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta pirmajam un trešajam

5teikumam un atzīt tos par spēkā neesošiem no pieņemšanas

6brīža.

7Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā norāda, ka tā

8savas saimnieciskās darbības veikšanai 2010. gadā atvērusi bāru

9"Just", kas dienā darbojas kā restorāns, bet vakarā -

10kā bārs un klubs, kurā bieži tiek atskaņota mūzika un notiek

11dejas.

12Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, Pieteikuma iesniedzēja

13ir divas reizes administratīvi sodīta par nepastāvīga rakstura

14trokšņa pieļaušanu, atskaņojot mūziku un tādējādi traucējot

15apkārtējo personu mieru.

16Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka, veicot komercdarbību, tai

17esot ekonomiskas intereses gūt peļņu, kas atzīstamas par īpašumu

18gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

19konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola 1. panta

20izpratnē, gan Satversmes 105. panta pirmā teikuma izpratnē.

21Mūzikas atskaņošana, kas neizbēgami radot troksni, esot tieši

22saistīta ar bāra īpašnieka saimniecisko darbību un tādējādi arī

23ar tiesībām uz īpašumu. Apstrīdētās normas, kas paredz sodu par

24trokšņošanu, ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz

25īpašumu.

26Pašvaldībai esot tiesības izdot saistošos noteikumus par

27sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to

28pārkāpšanu, tikai tad, ja tas nav paredzēts likumā. Latvijas

29Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 167. un

30167.1 pantā esot noteikta administratīvā atbildība par

31darbībām, kas rada gan pastāvīgu, gan nepastāvīgu troksni un

32traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Savukārt Noteikumu Nr. 80

334.1. punktā esot noteikta administratīvā atbildība par darbībām,

34kas rada nepastāvīgu troksni un traucē sabiedrisko mieru un

35kārtību. Tādējādi minētajās normās esot noteikts identisks

36administratīvā pārkāpuma sastāva objekts. Turklāt neesot nozīmes

37faktam, ka objektīvā puse Noteikumu Nr. 80 4.1. punktā ir

38papildināta ar tādu pazīmi kā seku iestāšanās konstatēšanas

39nepieciešamība. LAPK 167.1 panta un apstrīdēto normu

40mērķi - sabiedriskās kārtības aizsardzība un cilvēku aizsardzība

41no trokšņa - esot vienādi, tāpēc nevarot uzskatīt, ka normas

42paredz atbildību par dažādiem pārkāpumiem. Ministru kabinets

43atbilstoši LAPK 167.1 panta tiesiskajam sastāvam esot

44paredzējis objektīvus un samērīgus skaļuma noteikšanas un

45kontroles kritērijus. Ņemot vērā iepriekš minēto, varot secināt,

46ka Rīgas dome, izdodot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi

47Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto

48pilnvarojumu. Līdz ar to esot secināms, ka apstrīdētajās normās

49noteiktais Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību

50ierobežojums nav noteikts saskaņā ar likumu.

51Apstrīdētajās normās paredzētajam ierobežojumam esot leģitīms

52mērķis - aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības drošību.

53Rīgas domes izmantotais līdzeklis, proti, pilnīgs aizliegums

54trokšņot, ja radītais troksnis neatkarīgi no tā līmeņa subjektīvi

55traucē citām personām, esot piemērots leģitīmā mērķa - aizsargāt

56citu cilvēku pamattiesības, tai skaitā Satversmes 96. un 105.

57pantā garantētās pamattiesības - sasniegšanai.

58Tomēr leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem,

59Pieteikuma iesniedzējas tiesības mazāk ierobežojošiem

60līdzekļiem.

61Izvērtējot īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

62principam, esot jāņem vērā šā ierobežojuma pakāpe. Apstrīdētais

63regulējums Satversmes 105. pantā noteiktās Pieteikuma

64iesniedzējas tiesības ierobežojot būtiski, jo faktiski liedzot

65tai iespēju veikt savu komercdarbību, kas esot tieši atkarīga no

66mūzikas atskaņošanas. Troksnis varot radīt objektīvu kaitējumu

67citām personām vienīgi tad, ja tas pārsniedz noteiktu līmeni.

68Līdz ar to leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt nevis nosakot

69pilnīgu aizliegumu trokšņot, bet gan aizliedzot radīt tādu

70troksni, kas pārsniedz noteiktu līmeni.

71Tā kā apstrīdētajās normās ietvertie ierobežojumi neatbilstot

72vismaz vienam no samērīguma kritērijiem, esot secināms, ka

73apstrīdētajās normās ietvertais Pieteikuma iesniedzējas

74pamattiesību ierobežojums ir noteikts nesamērīgi, tas ir,

75neatbilstoši Satversmes 105. panta trešajam teikumam.

76Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

77no to pieņemšanas brīža. Tikai tādā veidā Pieteikuma iesniedzēja

78varot atgūt naudas līdzekļus, kas samaksāti kā administratīvais

79sods par apstrīdēto normu pārkāpšanu.