Par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" 4.1. un 15.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajam un trešajam teikumam

1Saeima 1994. gada 19. maijā pieņēma likumu "Par

2pašvaldībām" (turpmāk - Pašvaldību likums), kas stājās spēkā

31994. gada 9. jūnijā. Šā likuma 43. panta pirmās daļas 4. punkts

4noteic, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus

5noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,

6jautājumos par sabiedrisko kārtību, ja tas nav paredzēts likumos.

7Savukārt atbilstoši tā paša panta trešajai daļai pašvaldības dome

8var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības

9autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

10Rīgas dome 2007. gada 19. jūnijā saskaņā ar minētajām

11Pašvaldību likuma normām izdeva saistošos noteikumus Nr. 80

12"Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" (turpmāk -

13Noteikumi Nr. 80), kas stājās spēkā 2007. gada 26. jūlijā.

14Noteikumi Nr. 80 citastarp ietver 4.1. un 15. punktu.

15Ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 2009. gada 31. jūlijā,

16Noteikumu Nr. 80 4.1. punkts izteikts pašreizējā redakcijā:

17"Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja

18tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu

19darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas

20saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav

21pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu

22darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos

23noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona

24saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā."

25Atbilstoši Noteikumu Nr. 80 15. punktam par 4.1. punktā

26noteikto prasību neievērošanu uzliek naudas sodu.

1SIA "IRIDEJA3" (turpmāk - Pieteikuma

2iesniedzēja) lūdz izvērtēt Noteikumu Nr. 80 4.1. un 15. punkta

3(turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas Republikas

4Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta pirmajam un trešajam

5teikumam un atzīt tos par spēkā neesošiem no pieņemšanas

6brīža.

7Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā norāda, ka tā

8savas saimnieciskās darbības veikšanai 2010. gadā atvērusi bāru

9"Just", kas dienā darbojas kā restorāns, bet vakarā -

10kā bārs un klubs, kurā bieži tiek atskaņota mūzika un notiek

11dejas.

12Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, Pieteikuma iesniedzēja

13ir divas reizes administratīvi sodīta par nepastāvīga rakstura

14trokšņa pieļaušanu, atskaņojot mūziku un tādējādi traucējot

15apkārtējo personu mieru.

16Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka, veicot komercdarbību, tai

17esot ekonomiskas intereses gūt peļņu, kas atzīstamas par īpašumu

18gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

19konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola 1. panta

20izpratnē, gan Satversmes 105. panta pirmā teikuma izpratnē.

21Mūzikas atskaņošana, kas neizbēgami radot troksni, esot tieši

22saistīta ar bāra īpašnieka saimniecisko darbību un tādējādi arī

23ar tiesībām uz īpašumu. Apstrīdētās normas, kas paredz sodu par

24trokšņošanu, ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz

25īpašumu.

26Pašvaldībai esot tiesības izdot saistošos noteikumus par

27sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to

28pārkāpšanu, tikai tad, ja tas nav paredzēts likumā. Latvijas

29Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 167. un

30167.1 pantā esot noteikta administratīvā atbildība par

31darbībām, kas rada gan pastāvīgu, gan nepastāvīgu troksni un

32traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Savukārt Noteikumu Nr. 80

334.1. punktā esot noteikta administratīvā atbildība par darbībām,

34kas rada nepastāvīgu troksni un traucē sabiedrisko mieru un

35kārtību. Tādējādi minētajās normās esot noteikts identisks

36administratīvā pārkāpuma sastāva objekts. Turklāt neesot nozīmes

37faktam, ka objektīvā puse Noteikumu Nr. 80 4.1. punktā ir

38papildināta ar tādu pazīmi kā seku iestāšanās konstatēšanas

39nepieciešamība. LAPK 167.1 panta un apstrīdēto normu

40mērķi - sabiedriskās kārtības aizsardzība un cilvēku aizsardzība

41no trokšņa - esot vienādi, tāpēc nevarot uzskatīt, ka normas

42paredz atbildību par dažādiem pārkāpumiem. Ministru kabinets

43atbilstoši LAPK 167.1 panta tiesiskajam sastāvam esot

44paredzējis objektīvus un samērīgus skaļuma noteikšanas un

45kontroles kritērijus. Ņemot vērā iepriekš minēto, varot secināt,

46ka Rīgas dome, izdodot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi

47Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto

48pilnvarojumu. Līdz ar to esot secināms, ka apstrīdētajās normās

49noteiktais Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību

50ierobežojums nav noteikts saskaņā ar likumu.

51Apstrīdētajās normās paredzētajam ierobežojumam esot leģitīms

52mērķis - aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības drošību.

53Rīgas domes izmantotais līdzeklis, proti, pilnīgs aizliegums

54trokšņot, ja radītais troksnis neatkarīgi no tā līmeņa subjektīvi

55traucē citām personām, esot piemērots leģitīmā mērķa - aizsargāt

56citu cilvēku pamattiesības, tai skaitā Satversmes 96. un 105.

57pantā garantētās pamattiesības - sasniegšanai.

58Tomēr leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem,

59Pieteikuma iesniedzējas tiesības mazāk ierobežojošiem

60līdzekļiem.

61Izvērtējot īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

62principam, esot jāņem vērā šā ierobežojuma pakāpe. Apstrīdētais

63regulējums Satversmes 105. pantā noteiktās Pieteikuma

64iesniedzējas tiesības ierobežojot būtiski, jo faktiski liedzot

65tai iespēju veikt savu komercdarbību, kas esot tieši atkarīga no

66mūzikas atskaņošanas. Troksnis varot radīt objektīvu kaitējumu

67citām personām vienīgi tad, ja tas pārsniedz noteiktu līmeni.

68Līdz ar to leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt nevis nosakot

69pilnīgu aizliegumu trokšņot, bet gan aizliedzot radīt tādu

70troksni, kas pārsniedz noteiktu līmeni.

71Tā kā apstrīdētajās normās ietvertie ierobežojumi neatbilstot

72vismaz vienam no samērīguma kritērijiem, esot secināms, ka

73apstrīdētajās normās ietvertais Pieteikuma iesniedzējas

74pamattiesību ierobežojums ir noteikts nesamērīgi, tas ir,

75neatbilstoši Satversmes 105. panta trešajam teikumam.

76Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

77no to pieņemšanas brīža. Tikai tādā veidā Pieteikuma iesniedzēja

78varot atgūt naudas līdzekļus, kas samaksāti kā administratīvais

79sods par apstrīdēto normu pārkāpšanu.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas

2dome - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

4Rīgas dome norāda, ka Satversmes 105. pants tajā nostiprināto

5pamattiesību izmantošanai nosaka robežas, proti, īpašuma tiesības

6nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Tiesības uz

7īpašumu un tā izmantošanu esot ne tikai Pieteikuma iesniedzējai,

8bet arī tās kaimiņiem. Noteiktais aizliegums trokšņot

9neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu, jo

10aizliedzot nevis vispār atskaņot mūziku, bet gan to atskaņot tik

11skaļi, ka mūzikas radītais troksnis traucē apkārtējo personu

12mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību.

13Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums garantējot pārējo

14personu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības pilnvērtīgi

15izmantot savu īpašumu, tādēļ tas esot piemērots, lai nodrošinātu

16Satversmes 96. un 105. pantā paredzētās tiesības un sasniegtu

17leģitīmo mērķi - aizsargāt Rīgas iedzīvotāju tiesiskās intereses,

18nepieļaujot viņu miera traucēšanu. Labums, ko sabiedrība iegūst,

19saucot personu pie atbildības par tās radīto troksni, kas traucē

20apkārtējo citu personu mieru, esot lielāks par personai nodarīto

21zaudējumu.

22Trokšņa radītās problēmas Rīgas administratīvajā teritorijā

23esot aktuālas jau ilgus gadus, un kārtību sargājošām iestādēm

24neesot izdevies garantēt sabiedrības tiesības tikt pasargātai no

25pārmērīga trokšņa ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu personu,

26kura rada citu personu mieru traucējošu troksni.

27Apstrīdētās normas paredzot atbildību par nepastāvīgu troksni.

28Uz to skaidri norādot Noteikumu Nr. 80 4.1. punktā ietvertā

29frāze, ka "par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību

30vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos

31trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie

32atbildības likumā noteiktajā kārtībā". Minētajā punktā

33paredzētais pārkāpums varot izpausties arī tādā veidā, ka

34radītais troksnis gan nepārsniedz noteiktos normatīvus, tomēr

35apkārtējiem iedzīvotājiem traucē. Tas, vai personas darbība

36traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, esot izvērtējams katras

37konkrētās lietas ietvaros.

38Apstrīdētajās normās skartais jautājums par trokšņošanu, kas

39traucē apkārtējo personu mieru, neesot noregulēts citos

40normatīvajos aktos, jo nedz LAPK, nedz arī kāds cits normatīvais

41akts nenosakot atbildību par kaimiņu radīto troksni, citastarp

42arī tādu, kas rodas, atskaņojot mūziku kafejnīcās, bāros un

43klubos. LAPK 167.1 pants paredzot atbildību par

44akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu

45pārkāpšanu. Šāds troksnis pēc savas būtības esot pastāvīgs (bāros

46un kafejnīcās to radot iekārtas, kas nepieciešamas komercdarbības

47veikšanai, piemēram, gaisa kondicionieri, nosūcēji utt.), tas

48tiekot mērīts un iekartēts. Nedz likums "Par

49piesārņojumu", nedz uz tajā ietvertā pilnvarojuma pamata

50izdotie Ministru kabineta noteikumi neregulējot jautājumu par

51nepastāvīgu troksni. Tādējādi par šāda veida trokšņa radīšanu

52nevarot tikt piemērota atbildība, pamatojoties uz LAPK

53167.1 pantu. Likumā neesot noteikts veids, kā šādu

54troksni mērīt, neesot noteikti arī šāda trokšņa robežlielumi.

55Pastāvīgi akustiskie un vides trokšņi uz apkārtējiem cilvēkiem

56iedarbojoties citādi nekā nepastāvīgi trokšņi.

57Turklāt Rīgas dome esot tiesīga izdot saistošos noteikumus,

58lai īstenotu savu autonomo funkciju, tas ir, nodrošinātu

59sabiedrisko kārtību.

60Rīgas dome uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas norāde uz

61nepieciešamību apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām no to

62pieņemšanas brīža nav pamatota. Esot jāņem vērā arī fakts, ka

63apstrīdētā norma skar ar pašvaldības budžetu saistītus

64jautājumus. Tūlītēja sprieduma izpilde varētu radīt nelabvēlīgas

65sekas Rīgas iedzīvotājiem.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta

3pirmajam un trešajam teikumam.

4Apstrīdētajās normās noteikta atbildība par tādu trokšņošanu,

5kas konkrētajos apstākļos traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu

6un organizāciju normālu darbību, bet nav saistīta ar normatīvajos

7aktos noteikto trokšņa normatīvu vai robežlielumu pārkāpšanu.

8Savukārt LAPK 167.1 pantā paredzēta atbildība par

9darbību, kas ne tikai rada troksni, bet arī pārsniedz konkrētu

10pieļaujamo akustiskā trokšņa normatīvu vai vides trokšņa

11robežlielumu, neatkarīgi no tā, vai apkārtējiem šis troksnis

12traucē. Tādējādi minētajās normās esot paredzēti dažādi

13administratīvie pārkāpumi.

14Apstrīdētajās normās paredzētais pārkāpums esot norobežojams

15arī no LAPK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma - sīkā

16huligānisma. Atbildības par minēto pārkāpumu jēga un mērķis esot

17sodīt personu par necieņas izrādīšanu pret sabiedrību, traucējot

18tās mieru un kārtību, tomēr pārkāpuma objektīvā puse neesot

19obligāti saistāma ar trokšņošanu.

20LAPK nenosakot atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā

21pārkāpuma izdarīšanu, tāpēc Rīgas dome atbilstoši Pašvaldību

22likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktam bijusi tiesīga paredzēt

23administratīvo atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā

24pārkāpuma izdarīšanu.

25Apstrīdētās normas neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas

26tiesības nodarboties ar komercdarbību un neliedzot tai atskaņot

27mūziku, bet nosakot atbilstošus un samērīgus uzvedības

28priekšrakstus, lai pasargātu apkārtējās personas no trokšņa, kas

29traucē to mieru, kā arī nodrošinātu šīm personām Satversmē

30noteiktās pamattiesības - tiesības uz īpašumu, privātās dzīves un

31mājokļa neaizskaramību. Apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzēja ir

32saņēmusi normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atskaņot mūziku,

33to neatbrīvojot no pienākuma ievērot apstrīdētajās normās

34noteikto aizliegumu trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu

35mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās

2attīstības ministrija - norāda, ka, ņemot vērā likuma

3"Par piesārņojumu" 1. pantā ietvertos jēdzienu

4"troksnis" un "vides troksnis" skaidrojumus,

5par trokšņa avotiem ir uzskatāmi arī dažādi izklaides objekti

6(klubi, restorāni, publiskie pasākumi u.c.). Troksnis pēc sava

7rakstura varot būt gan pastāvīgs, gan nepastāvīgs.

8Ievērojot dažādos trokšņa avotus un raksturu, esot iespējams

9atsevišķi nošķirt ar sabiedriskās kārtības traucēšanu saistīto

10troksni (trokšņošanu). Esot jāņem vērā, ka ar sabiedriskās

11kārtības traucēšanu saistītā trokšņa novērtēšana ir sarežģīta, jo

12tam salīdzinājumā ar satiksmes un rūpniecisko darbību radītajiem

13trokšņiem neesot tik pastāvīga rakstura un to varot samērā ātri

14pārtraukt, kā arī atkal radīt. Līdz ar to esot būtiski, lai

15papildus trokšņa novērtēšanas kārtībai, kuru nosaka Ministru

16kabinets, pastāvētu alternatīvi sabiedrisko kārtību traucējoša

17trokšņa novēršanas pasākumi. Konkrētajā gadījumā par tādu varot

18uzskatīt LAPK 167. pantā paredzēto administratīvo atbildību.

19Attiecībā uz Noteikumu Nr. 80 15. punkta redakciju Reģionālās

20attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM),

21savas kompetences ietvaros izvērtējusi Rīgas domes 2009. gada 19.

22jūnija saistošos noteikumus Nr. 174 "Grozījumi Rīgas domes

232007. gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80

24"Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā"", 2009.

25gada 28. jūlija vēstulē Rīgas domei ir izteikusi iebildumu un

26lūgusi svītrot grozījumu 13. punktu, jo administratīvā atbildība

27par sabiedriskā miera traucēšanu un akustiskā trokšņa normatīvu

28un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu jau paredzēta attiecīgi

29LAPK 167. un 167.1 pantā. Tāpat RAPLM, savas

30kompetences ietvaros izskatījusi Rīgas pašvaldības policijas

312009. gada 18. augusta vēstuli par RAPLM 2009. gada 28. jūlija

32vēstulē Rīgas domei sniegto atzinumu, ar 2009. gada 28. oktobra

33vēstuli ir lūgusi Rīgas domi svītrot arī Noteikumu Nr.80 4.1.

34punktu.

1Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

2norāda, ka akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir

3aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas Vadlīnijās

4aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni un Nakts trokšņa

5vadlīnijās Eiropai (sk. Veselības inspekcijas informatīvos

6materiālus, pieejami:

7http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis, aplūkoti 2014.

8gada 24. novembrī). Tā kā tieši pierādījumi par nakts trokšņa

9iedarbību uz veselību neesot viegli iegūstami, vadlīnijās

10izmantoti arī netieši pierādījumi - trokšņa iedarbība uz miegu un

11saistība starp miegu un veselību.

12Troksnis traucējot miegu gan tieši, gan netieši. Šo iedarbību

13iespējams novērtēt, jo pat ļoti zema līmeņa trokšņi miega laikā

14izraisot sirds ritma paātrināšanos, ķermeņa kustību un

15fizioloģiskās aktivitātes reakciju pastiprināšanos, miega stadiju

16un hormonu līmeņu maiņas. Reakcijas, kas liecina par pamošanos,

17biežāk esot novērojamas augstāku trokšņa līmeņu gadījumos.

18Pierādījumi par nakts trokšņa iedarbības efektiem (hipertoniju,

19miokarda infarktu, depresiju u.c.) esot ierobežoti, lai gan daži

20pētījumi ļaujot uz šo pierādījumu pamata modelēt bioloģiski

21ticamu trokšņa iedarbības ceļu.

22Vadlīnijas rekomendējot iedzīvotājus nepakļaut par 30 dB(A)

23lielākiem nakts āra trokšņiem. Šis līmenis esot galējā jeb

24maksimālā robeža, kas Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai noteikta,

25lai aizsargātu iedzīvotājus, tai skaitā jutīgās iedzīvotāju

26grupas, kuru uzskaitījums arī ir ietverts Nakts trokšņa

27vadlīnijās Eiropai.

1Pieaicinātā persona - Veselības inspekcija -

2sniedz informāciju, ka ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra

3noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības

4kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 16) ir

5ieviestas izmaiņas trokšņa novērtēšanas noteikumos, precizējot

6redakciju attiecībā uz akustiskā trokšņa mērījumiem telpās.

7Noteikumu regulējums esot vieglāk saprotams to piemērotājiem,

8tomēr Veselības inspekcijas un pašvaldības kompetences to

9ievērošanas uzraudzības jomā neesot mainījušās.

10Ņemot vērā Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumos

11Nr. 76 "Veselības inspekcijas nolikums" un Ministru

12kabineta noteikumos Nr. 16 ietverto deleģējumu, Veselības

13inspekcijas kompetencē neietilpstot izklaides vietu uzraudzība un

14kontrole, tāpēc attiecīgie iesniegumi atbilstoši kompetencei

15tiekot pārsūtīti pašvaldībai.

16Papildus Veselības inspekcija informē, ka 2012. gada 25.

17oktobrī tā saņēmusi personas iesniegumu par bārā "Just"

18ierīkoto telpu neatbilstību būvnormatīviem un trokšņa līmeni, kas

19minētajās telpās pārsniedzot normatīvu. Veselības inspekcija esot

20sniegusi atbildi, izskaidrojot, ka ar mūzikas atskaņošanu

21saistītā trokšņa un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņu

22kontroli veic nevis Veselības inspekcija, bet gan attiecīgā

23pašvaldība. Ņemot vērā to, ka minētais iesniegums bija adresēts

24arī Rīgas domei, tas neesot pārsūtīts.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību savienība

2- uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105.

3panta pirmajam un trešajam teikumam.

4Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka esot būtiski ņemt

5vērā Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kurā noteiktais standarts

6ir ļoti augsts. Tās 3. pantā iekļauti septiņi elementi, kas

7raksturojot pilnvērtīgu pašvaldību Eiropas tiesību telpā un

8robežšķirtni starp varas centralizāciju un decentralizāciju.

9Daudzās Eiropas valstīs tiekot atzīts princips, ka pašvaldība var

10paaugstināt iedzīvotāju aizsardzības standartu.

11Noteikumos Nr. 80 paredzētais trokšņošanas aizliegums

12nedublējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos

13normatīvajos aktos noteikto, un Rīgas dome neesot pārkāpusi

14likumā ietverto pilnvarojumu. Vēl jo vairāk - pašvaldība esot

15pildījusi tai noteiktās funkcijas un rīkojusies savu iedzīvotāju

16interesēs.

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Kristīne Jaunzeme -

2norāda, ka lietā primāri ir izvērtējams jautājums par to, vai

3apstrīdētās normas pieņemtas saskaņā ar likumu, proti, ievērojot

4pašvaldības domei likumā noteikto pilnvarojumu pieņemt ārējo

5normatīvo aktu.

6Pašvaldības dome neesot tiesīga savos saistošajos noteikumos

7regulēt jautājumus, kas ir noregulēti ar likumiem vai Ministru

8kabineta noteikumiem, un jebkādā veidā mainīt tajos noteikto

9regulējumu neatkarīgi no tā, vai šis regulējums pieņemts

10autonomās vai uzdotās kompetences jomā.

11Apstrīdētās normas pēc būtības sašaurinot LAPK

12167.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

13sastāvu. Turklāt par apstrīdētajās normās norādītajām darbībām

14personu varot saukt pie administratīvās atbildības, pamatojoties

15gan uz apstrīdētajām normām, gan arī uz LAPK 167.1

16pantu. Līdz ar to Rīgas dome savos saistošajos noteikumos esot

17paredzējusi atbildību par tādu administratīvo pārkāpumu, par kuru

18atbildību paredz LAPK. Pieņemot apstrīdētās normas, neesot

19ievērots Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktā

20dotais pilnvarojums, tādēļ tajās noteiktie ierobežojumi nevarētu

21tikt uzskatīti par atbilstošiem Satversmes 105. panta trešajam

22teikumam.

23Neesot pieļaujama augstāka juridiska spēka normatīvajos aktos

24ietverta regulējuma papildināšana vai grozīšana, nosakot personu

25tiesības un pienākumus pašvaldību saistošajos noteikumos.

26Izskatāmais jautājums esot risināms ar grozījumiem likumos un

27Ministru kabineta noteikumos, panākot pēc iespējas efektīvāk

28piemērojama regulējuma pieņemšanu vai jautājuma pilnīgu nodošanu

29pašvaldību pārziņā.

30Secinājumu

31daļa

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta

3pirmajam un trešajam teikumam. Šīs Satversmes normas nosaka:

4"Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. [..] Īpašuma tiesības var

5ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

6Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo

7tai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā garantētās tiesības uz

8īpašumu, tas ir, ekonomiskās intereses gūt peļņu no

9komercdarbības. Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētās normas

10tieši neierobežo Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, jo

11neaizliedz peļņas gūšanas nolūkā atskaņot mūziku, ja vien tas

12netraucē apkārtējo personu mieru un iestāžu, organizāciju normālu

13darbību.

14Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai komercdarbība

15ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas

16nolūkā veic komersants.

17Līdz ar to visupirms ir nepieciešams noskaidrot Satversmes

18105. panta pirmā teikuma saturu, proti, vai uz tiesībām veikt

19komercdarbību ir attiecināms Satversmes 105. pantā ietvertais

20jēdziens "īpašums".

2110.1. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas

22visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var

23izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

24gribas. Arī dažādas ekonomiskās intereses, tostarp komercdarbības

25veikšana, ietilpst tiesību uz īpašumu saturā (sk., piemēram,

26Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības

27izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2011. gada 30.

28marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu).

29Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka, noskaidrojot

30Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, ir jāņem vērā

31Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tādējādi no

32Satversmes 105. panta pirmā un trešā teikuma izrietošās tiesības

33interpretējamas kopsakarā ar Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu

34(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

35sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Eiropas

36Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) prakse, kas ir obligāta,

37interpretējot Konvencijas normas, izmantojama arī attiecīgo

38Satversmes normu tulkošanai (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

3930. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5.

40punktu).

41ECT norādījusi, ka ekonomiskās intereses, kas izriet no

42komercdarbības veikšanas, ir īpašums Konvencijas Pirmā protokola

431. panta izpratnē (sk. ECT 1989. gada 7. jūlija sprieduma

44lietā "Tre Traktorer Aktiebolag v. Sweden", pieteikums

45Nr. 10873/84, 53. punktu).

46Līdz ar to personas ekonomiskās

47intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst

48Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā.

4910.2. Lai pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā ir

50ievērots Satversmes 105. panta pirmais teikums, Satversmes tiesai

51jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās ir paredzēts īpašuma

52tiesību ierobežojums.

53Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

54īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo

55īpašumu arī tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu

56(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā

57Nr. 2009-09-03 11.2. punktu).

58Atbilstoši ECT praksei iejaukšanās komercdarbības veikšanā ir

59uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu (sk. ECT 2007. gada

6010. jūlija sprieduma lietā "Bimer S.A. v. Moldova",

61pieteikums Nr. 15084/03, 49. punktu). Tādējādi nepieciešams

62pārbaudīt, vai apstrīdētās normas paredz iejaukšanos

63komercdarbības veikšanā.

64Pieteikuma iesniedzējas statūtu 3. punkts (sk. lietas

65materiālu 1. sēj. 32. lpp.) apliecina, ka tās pamatdarbība ir

66restorāna un bāra pakalpojumu sniegšana. Lai nodrošinātu bāra

67darbību, Pieteikuma iesniedzēja mūzikas atskaņošanai dažādos

68laika posmos ir saņēmusi biedrību "Latvijas Izpildītāju un

69producentu apvienība" un "Autortiesību un komunicēšanās

70konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" apliecības

71par fona un deju mūzikas atskaņošanu un licences par tiesībām

72izmantot autoru darbus publiskā izpildītāju priekšnesumā, kā arī

73audio, radio, TV u.c. mehānisko ierakstu atskaņojumā (sk.

74lietas materiālu 1. sēj. 33. - 37. lpp.). Tādējādi

75mūzikas atskaņošana ietilpst Pieteikuma iesniedzējas

76komercdarbībā.

77Apstrīdētās normas paredz atbildību par trokšņošanu, ja tā

78traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu

79darbību. Administratīvo pārkāpumu protokoli Pieteikuma

80iesniedzējai sastādīti par apstrīdēto normu pārkāpšanu, tas ir,

81trokšņošanu, atskaņojot mūziku, 2012. gada 7. jūlijā un

8231.augustā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 42. - 45.

83lpp.). Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo

84Pieteikuma iesniedzējas tiesības veikt komercdarbību.

85Tātad apstrīdētās normas ierobežo

86Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

87īpašumu.

1Tiesības uz īpašumu nav absolūtas. Satversmes 105.

2panta trešais teikums noteic, ka tās var ierobežot, bet vienīgi

3saskaņā ar likumu. Interpretējot šo Satversmes normu kopsakarā ar

4ECT praksi, Satversmes tiesa secinājusi, ka vārds

5"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

6arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie

7izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos

8noteiktā kārtībā un ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts

9varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī tiem

10jāatbilst tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas

112002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu

12daļu).

13Apstrīdētās normas Rīgas dome izdevusi, pamatojoties uz

14Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktu. Taču

15Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Rīgas dome ir pārkāpusi likumā

16noteiktā pilnvarojuma robežas.

1711.1. Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4.

18punkts noteic, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus

19noteikumus jautājumos par sabiedrisko kārtību, paredzot

20administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts

21likumos.

22Šī tiesību norma ietver tiešu likumdevēja pilnvarojumu, kas

23nosaka pašvaldību saistošo noteikumu satura galvenos virzienus un

24pašvaldību kompetences robežas. Savukārt atbilstoši Pašvaldību

25likuma 43. panta trešajai daļai pašvaldības dome var pieņemt

26saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo

27funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Šajās tiesību normās

28ir ietverti atšķirīgu veidu pilnvarojumi, kuri nav izmantojami kā

29savstarpēji papildinoši.

30Tādējādi nav pamatots Rīgas domes arguments, ka tā bija

31tiesīga izdot apstrīdētās normas, lai īstenotu savu autonomo

32funkciju.

3311.2. Atbilstoši Satversmes 64. pantam likumdošanas

34vara pieder tautai un likumdevējam - Saeimai. Satversmes tiesa ir

35atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildu varai ir

36tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie

37nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem [sk., piemēram,

38Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr.

3904-03(98) secinājumu daļu].

40Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem

41Satversmei normatīvos aktus, kas izdoti, pārsniedzot kompetenci

42vai neievērojot pilnvarojuma robežas, proti, ultra vires.

43Šajā praksē ietverto atziņu kopums citastarp paredz, ka tiesības

44noregulēt kādu jautājumu ar normatīvu aktu var būt noteiktas

45tikai ar likumdevēja pilnvarojumu un Ministru kabinets ir

46rīkojies ultra vires, ja izdevis ārējos normatīvos aktus

47(noteikumus), pārkāpjot tam sniegtā pilnvarojuma robežas (sk.,

48piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma

49lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu un 2013. gada 27. jūnija

50sprieduma lietā Nr. 2012-22-03 18. punktu). Ultra

51vires doktrīna ir attiecināma arī uz citu likumdevēja

52pilnvarotas institūcijas izdoto normatīvo aktu atbilstību

53augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes

54tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

552007-04-03 15. punktu). Ņemot vērā to, ka arī

56pašvaldībām ar likumdevēja pilnvarojumu ir piešķirtas tiesības

57izdot ārējos normatīvos aktus (saistošos noteikumus), minētās

58doktrīnas ietvaros izteiktās atziņas ir attiecināmas arī uz

59izskatāmo lietu.

60Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību

61normas spēkā esamības priekšnoteikums, tāpēc visupirms jāizvērtē,

62vai šī kārtība ir ievērota (sk. Satversmes tiesas 2005.

63gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.

64punktu).

65Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

66vai Rīgas dome, izdodot apstrīdētās normas, ir rīkojusies

67likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās.

1No Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4.

2punktā ietvertā formulējuma "ja tas nav paredzēts

3likumos" izriet, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošus

4noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,

5vienīgi gadījumos, kad likumdevējs nav noregulējis attiecīgus

6jautājumus un nav arī tam pilnvarojis citu subjektu. Līdz ar to

7izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

8likumdevējs ir pieņēmis regulējumu, kurā paredzēta fizisko un

9juridisko personu atbildība par trokšņošanu kā sabiedriskās

10kārtības traucēšanu.

1112.1. Administratīvā atbildība par tādu darbību

12veikšanu, kuras rada noteikta līmeņa troksni, ir paredzēta LAPK

13167.1 pantā.

14Savukārt administratīvā atbildība par sabiedriskā miera

15traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai

16bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un

17traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

18vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), ir noteikta LAPK

19167. pantā.

20Lai secinātu, vai šajās tiesību normās likumdevējs ir

21noregulējis atbildību arī par tādu troksni, kas traucē apkārtējo

22personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību,

23nepieciešams noskaidrot LAPK 167. un 167.1 panta

24saturu.

2512.2. 167.1 pants "Akustiskā trokšņa

26normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana" ietverts

27LAPK trīspadsmitajā nodaļā "Administratīvie pārkāpumi, kas

28apdraud sabiedrisko kārtību". Tas noteic, ka par jebkāda

29veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajai

30diennakts stundai noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu

31vai vides trokšņa robežlielumu, personām izsaka brīdinājumu vai

32uzliek naudas sodu.

332005. gada 22. decembra likums "Grozījumi Latvijas

34Administratīvo pārkāpumu kodeksā", ar kuru LAPK

35167.1 pants izteikts pašreizējā redakcijā (pēc tam

36tajā izdarīti vienīgi tādi grozījumi, ar kuriem naudas summas

37pārvērstas euro), tika pieņemts citastarp arī ar mērķi

38pastiprināt atbildību par atkārtotu akustiskā trokšņa normatīvu

39pārkāpšanu dažādās sabiedriskās vietās - restorānos, kafejnīcās,

40bāros u.c., kas traucēja sabiedrisko mieru un kārtību [sk.

41likumprojekta ar reģ. nr. 1184 (iekļauts likumprojektā ar reģ.

42nr. 924) "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu

43kodeksā" anotācijas pirmo sadaļu lietas materiālu 1. sēj.

44123. lpp.; pieejama arī:

45http://helios-web.saeima.lv/saeima8/reg.likprj].

4612.3. Administratīvo atbildību par tādu darbību, kas

47rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību, likumdevējs ir

48saistījis ar akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides

49trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

50LAPK 167.1 panta tiesiskajā sastāvā ietvertos

51akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus vai vides trokšņa

52robežlielumus apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija noteicis

53Ministru kabinets atbilstoši likumdevēja dotajam pilnvarojumam.

54Proti, apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija spēkā Ministru

55kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 597 "Trokšņa

56novērtēšanas un pārvaldības kārtība" un Ministru kabineta

572004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 598 "Noteikumi par

58akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku

59telpās" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 598),

60kuru 1. pielikuma "Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un

61publisko ēku telpās" 3. punktā bija noteikts: "Ja

62troksnis nav pastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas

63ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas

64nedrīkst būt mazāks par 15 minūtēm." Savukārt šo noteikumu

652. pielikumā "Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi

66dzīvojamo un publisko ēku telpās" ietvertie pieļaujamie

67trokšņa normatīvi ir noteikti atbilstoši telpu lietošanai jeb

68funkcijām, tostarp arī tādi normatīvi, kas ievērojami dzīvojamās

69telpās un guļamtelpās.

70Ministru kabinets saskaņā ar likumdevēja pilnvarojumu bija

71izsmeļoši noregulējis ar akustiskā trokšņa pieļaujamiem

72normatīviem vai vides trokšņa robežlielumiem saistītos

73jautājumus, tostarp arī attiecībā uz izklaides vietās radītā

74trokšņa kontroli. Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī

75jautājumus, kas attiecas uz atbildību par jebkāda veida darbību,

76kura rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību, jau bija

77noregulējis likumdevējs, šo atbildību saistot ar akustiskā

78trokšņa normatīvu pārsniegšanu.

79Ar šādu secinājumu saskan arī Tiesu informācijas sistēmā

80atrodamie tiesu nolēmumi lietās par administratīvajiem

81pārkāpumiem, kas izdarīti laikā līdz apstrīdēto normu

82pieņemšanai. Atbilstoši šajos nolēmumos sniegtajai

83interpretācijai personas pēc tam, kad veikti attiecīgi mērījumi

84un konstatēta akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu

85pārsniegšana, saskaņā ar LAPK 167.1 pantu tiek sodītas

86arī par tādu trokšņošanu, kas traucē sabiedrisko kārtību (sk.,

87piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

88departamenta rīcības sēdes 2008. gada 14. oktobra lēmumu lietā

89Nr. SKA-538/2008 un Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 17.

90novembra spriedumu lietā Nr. A42427607).

9112.4. No Rīgas domes atbildes raksta ir secināms, ka

92apstrīdētās normas izdotas, lai noregulētu situācijas, kad

93troksnis, kas nepārsniedz noteiktos normatīvus, tomēr traucē

94apkārtējiem iedzīvotājiem.

95Ministru kabineta noteikumi Nr. 598, kas bija spēkā apstrīdēto

96normu pieņemšanas brīdī, noteica tādus akustiskā trokšņa

97pieļaujamos normatīvus attiecībā uz dzīvojamām telpām un

98guļamtelpām, kuri atspoguļo Pasaules Veselības organizācijas

99Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai iekļautos normatīvus, kas

100citastarp aizsargā arī jutīgās iedzīvotāju grupas. To savā

101viedoklī norāda arī Veselības ministrija (sk. lietas materiālu

1022. sēj. 56. un 57. lpp.).

103Turklāt no anotācijas Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra

104noteikumiem Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu

105dzīvojamo un publisko ēku telpās", kuri paredzēja tādu pašu

106regulējumu kā spēku zaudējušie Ministru kabineta noteikumi Nr.

107598, izriet, ka noteikumi radījuši iespēju iedzīvotājus aizsargāt

108pret dzīvojamās un publiskās ēkās esošo trokšņa avotu ietekmi.

109Rādītāji noteikti naktij, lai nodrošinātu tādu trokšņa līmeni, ka

110netiktu traucēts iedzīvotāju miegs, un līdz ar to mazinātu viņu

111garīgās veselības traucējumu riskus, kā arī dienai un vakaram,

112lai novērstu funkcionālo sistēmu traucējumu un darbspēju

113mazināšanās riskus (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta

114"Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku

115telpās" anotācijas pirmās sadaļas 1. punktu un otrās sadaļas

1164. punktu, pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225263, aplūkoti

1172014. gada 3. decembrī).

118Tātad likumdevējs LAPK 167.1 pantā ir ietvēris

119norādi uz tādiem akustiskā trokšņa pieļaujamiem normatīviem, kas

120nodrošina apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju

121normālu darbību.

122Papildus tam Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdētajās normās

123ietverto regulējumu nevar uzskatīt par tādu, ar ko vietējā

124pašvaldība būtu īstenojusi tai Ministru kabineta noteikumu Nr.

125598 6. punktā paredzēto iespēju savā administratīvajā teritorijā

126noteikt stingrākus dzīvojamo un publisko ēku telpās pieļaujamos

127trokšņa normatīvus. Apstrīdētās normas nosaka nevis stingrākus

128pieļaujamos trokšņa normatīvus, bet gan pavisam citu trokšņa

129kontroles standartu, proti, iespēju sodīt personu gadījumā, kad

130tās radītais troksnis subjektīvi traucē apkārtējās personas,

131turklāt paredzot, ka subjektīvais traucējums izvērtējams katras

132konkrētās lietas ietvaros.

13312.5. Kopsakarā ar LAPK 167.1 pantu skatāms

134tajā pašā trīspadsmitajā nodaļā ietvertais 167. pants. Sīkā

135huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais

136miers un kārtība, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz

137sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu (sk. Augstākās tiesas

138Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. marta

139spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007). Noteiktos apstākļos šādas

140darbības var būt saistītas ar trokšņošanu (sk., piemēram,

141Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

142rīcības sēdes 2009. gada 30. janvāra lēmumu lietā Nr.

143SKA-44/2009). Tādējādi apstrīdētajās normās paredzētais

144pārkāpums pretēji tam, ko norāda Rīgas dome un Tieslietu

145ministrija, nav visos gadījumos norobežojams no LAPK 167. pantā

146paredzētā administratīvā pārkāpuma.

147Turklāt no Tieslietu ministrijas viedokļa izriet, ka iepriekš

148minētajās LAPK normās un apstrīdētajās normās paredzēto pārkāpumu

149objekti esot atšķirīgi. Satversmes tiesa tam nepiekrīt, jo visas

150norādītās normas, kā secināts iepriekš (sk. arī šā sprieduma

15112.2. punktu), regulē ar sabiedrisko kārtību saistītus

152jautājumus.

15312.6. Gan no LAPK 167.1 panta vārdiskās

154jēgas un vietas likuma iekšējā sistēmā, gan arī no šīs tiesību

155normas pieņemšanas un grozīšanas procesa vērtējuma izriet, ka

156jautājumus par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un traucē

157sabiedrisko kārtību (tātad arī apkārtējo personu mieru, iestāžu

158un organizāciju normālu darbību), jau ir noregulējis likumdevējs.

159LAPK 167. un 167.1 pants visaptveroši regulē dažādu

160veidu trokšņa kontroli.

161Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais

162pilnvarojums aplūkojams kopsakarā ar LAPK regulējumu, kas

163attiecībā uz trokšņošanas kā sabiedriskās kārtības pārkāpuma

164sodāmību ir izsmeļošs, proti, konkrēto ar sabiedrisko kārtību

165saistīto jautājumu regulē likums. Līdz ar to apstrīdētajās normās

166ir noregulēts tas pats jautājums, kuru jau regulē LAPK 167. un

167167.1 pants.

168Apstrīdētās normas ir izdotas, pārkāpjot Pašvaldību likuma 43.

169pantā noteikto pilnvarojumu, un Rīgas dome ir rīkojusies ultra

170vires. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

171ierobežojums nav noteikts ar likumu.

172Ja pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu, tad tas

173neatbilst Satversmei. Tātad nav nepieciešams papildus izvērtēt,

174vai ar apstrīdētajām normām paredzētā īpašuma tiesību

175ierobežojuma mērķis ir leģitīms, vai ierobežojums ir piemērots šā

176mērķa sasniegšanai un vai tas ir samērīgs (proporcionāls) (sk.

177Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

1782002-01-03 secinājumu daļas pēdējo rindkopu).

179Līdz ar to apstrīdētās normas

180neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

181teikumam.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

6Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka tiesību normas, kas

7pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām un

8spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža [sk. Satversmes tiesas

91998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

10daļu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 25.

11punktu]. Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams,

12ka antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav bijusi spēkā, jo

13nav pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī nevar radīt

14tiesiskas sekas.

15Satversmes tiesa norāda, ka izņēmuma gadījumos varētu tikt

16pieļautas atkāpes no šīs prezumpcijas. Tomēr šajos gadījumos

17Satversmes tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas pamatotu

18minētā izņēmuma noteikšanu.

19No lietas materiāliem, tostarp Rīgas domes atbildes raksta,

20nav gūstams apstiprinājums tam, ka izskatāmajā lietā pastāv šādi

21būtiski apstākļi.

22Nolēmumu

23daļa

24Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

25Satversmes tiesa

26nosprieda:

27atzīt Rīgas domes 2007. gada 19.

28jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības

29noteikumi Rīgā" 4.1. un 15. punktu par neatbilstošiem

30Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

31teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.

32Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

33Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

34Tiesas sēdes priekšsēdētājs

35A.Laviņš