3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas

2dome - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

4Rīgas dome norāda, ka Satversmes 105. pants tajā nostiprināto

5pamattiesību izmantošanai nosaka robežas, proti, īpašuma tiesības

6nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Tiesības uz

7īpašumu un tā izmantošanu esot ne tikai Pieteikuma iesniedzējai,

8bet arī tās kaimiņiem. Noteiktais aizliegums trokšņot

9neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu, jo

10aizliedzot nevis vispār atskaņot mūziku, bet gan to atskaņot tik

11skaļi, ka mūzikas radītais troksnis traucē apkārtējo personu

12mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību.

13Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums garantējot pārējo

14personu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības pilnvērtīgi

15izmantot savu īpašumu, tādēļ tas esot piemērots, lai nodrošinātu

16Satversmes 96. un 105. pantā paredzētās tiesības un sasniegtu

17leģitīmo mērķi - aizsargāt Rīgas iedzīvotāju tiesiskās intereses,

18nepieļaujot viņu miera traucēšanu. Labums, ko sabiedrība iegūst,

19saucot personu pie atbildības par tās radīto troksni, kas traucē

20apkārtējo citu personu mieru, esot lielāks par personai nodarīto

21zaudējumu.

22Trokšņa radītās problēmas Rīgas administratīvajā teritorijā

23esot aktuālas jau ilgus gadus, un kārtību sargājošām iestādēm

24neesot izdevies garantēt sabiedrības tiesības tikt pasargātai no

25pārmērīga trokšņa ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu personu,

26kura rada citu personu mieru traucējošu troksni.

27Apstrīdētās normas paredzot atbildību par nepastāvīgu troksni.

28Uz to skaidri norādot Noteikumu Nr. 80 4.1. punktā ietvertā

29frāze, ka "par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību

30vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos

31trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie

32atbildības likumā noteiktajā kārtībā". Minētajā punktā

33paredzētais pārkāpums varot izpausties arī tādā veidā, ka

34radītais troksnis gan nepārsniedz noteiktos normatīvus, tomēr

35apkārtējiem iedzīvotājiem traucē. Tas, vai personas darbība

36traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, esot izvērtējams katras

37konkrētās lietas ietvaros.

38Apstrīdētajās normās skartais jautājums par trokšņošanu, kas

39traucē apkārtējo personu mieru, neesot noregulēts citos

40normatīvajos aktos, jo nedz LAPK, nedz arī kāds cits normatīvais

41akts nenosakot atbildību par kaimiņu radīto troksni, citastarp

42arī tādu, kas rodas, atskaņojot mūziku kafejnīcās, bāros un

43klubos. LAPK 167.1 pants paredzot atbildību par

44akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu

45pārkāpšanu. Šāds troksnis pēc savas būtības esot pastāvīgs (bāros

46un kafejnīcās to radot iekārtas, kas nepieciešamas komercdarbības

47veikšanai, piemēram, gaisa kondicionieri, nosūcēji utt.), tas

48tiekot mērīts un iekartēts. Nedz likums "Par

49piesārņojumu", nedz uz tajā ietvertā pilnvarojuma pamata

50izdotie Ministru kabineta noteikumi neregulējot jautājumu par

51nepastāvīgu troksni. Tādējādi par šāda veida trokšņa radīšanu

52nevarot tikt piemērota atbildība, pamatojoties uz LAPK

53167.1 pantu. Likumā neesot noteikts veids, kā šādu

54troksni mērīt, neesot noteikti arī šāda trokšņa robežlielumi.

55Pastāvīgi akustiskie un vides trokšņi uz apkārtējiem cilvēkiem

56iedarbojoties citādi nekā nepastāvīgi trokšņi.

57Turklāt Rīgas dome esot tiesīga izdot saistošos noteikumus,

58lai īstenotu savu autonomo funkciju, tas ir, nodrošinātu

59sabiedrisko kārtību.

60Rīgas dome uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas norāde uz

61nepieciešamību apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām no to

62pieņemšanas brīža nav pamatota. Esot jāņem vērā arī fakts, ka

63apstrīdētā norma skar ar pašvaldības budžetu saistītus

64jautājumus. Tūlītēja sprieduma izpilde varētu radīt nelabvēlīgas

65sekas Rīgas iedzīvotājiem.