6. pants

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

norāda, ka akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir

aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas Vadlīnijās

aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni un Nakts trokšņa

vadlīnijās Eiropai (sk. Veselības inspekcijas informatīvos

materiālus, pieejami:

http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis, aplūkoti 2014.

gada 24. novembrī). Tā kā tieši pierādījumi par nakts trokšņa

iedarbību uz veselību neesot viegli iegūstami, vadlīnijās

izmantoti arī netieši pierādījumi - trokšņa iedarbība uz miegu un

saistība starp miegu un veselību.

Troksnis traucējot miegu gan tieši, gan netieši. Šo iedarbību

iespējams novērtēt, jo pat ļoti zema līmeņa trokšņi miega laikā

izraisot sirds ritma paātrināšanos, ķermeņa kustību un

fizioloģiskās aktivitātes reakciju pastiprināšanos, miega stadiju

un hormonu līmeņu maiņas. Reakcijas, kas liecina par pamošanos,

biežāk esot novērojamas augstāku trokšņa līmeņu gadījumos.

Pierādījumi par nakts trokšņa iedarbības efektiem (hipertoniju,

miokarda infarktu, depresiju u.c.) esot ierobežoti, lai gan daži

pētījumi ļaujot uz šo pierādījumu pamata modelēt bioloģiski

ticamu trokšņa iedarbības ceļu.

Vadlīnijas rekomendējot iedzīvotājus nepakļaut par 30 dB(A)

lielākiem nakts āra trokšņiem. Šis līmenis esot galējā jeb

maksimālā robeža, kas Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai noteikta,

lai aizsargātu iedzīvotājus, tai skaitā jutīgās iedzīvotāju

grupas, kuru uzskaitījums arī ir ietverts Nakts trokšņa

vadlīnijās Eiropai.