5. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija - norāda, ka, ņemot vērā likuma

"Par piesārņojumu" 1. pantā ietvertos jēdzienu

"troksnis" un "vides troksnis" skaidrojumus,

par trokšņa avotiem ir uzskatāmi arī dažādi izklaides objekti

(klubi, restorāni, publiskie pasākumi u.c.). Troksnis pēc sava

rakstura varot būt gan pastāvīgs, gan nepastāvīgs.

Ievērojot dažādos trokšņa avotus un raksturu, esot iespējams

atsevišķi nošķirt ar sabiedriskās kārtības traucēšanu saistīto

troksni (trokšņošanu). Esot jāņem vērā, ka ar sabiedriskās

kārtības traucēšanu saistītā trokšņa novērtēšana ir sarežģīta, jo

tam salīdzinājumā ar satiksmes un rūpniecisko darbību radītajiem

trokšņiem neesot tik pastāvīga rakstura un to varot samērā ātri

pārtraukt, kā arī atkal radīt. Līdz ar to esot būtiski, lai

papildus trokšņa novērtēšanas kārtībai, kuru nosaka Ministru

kabinets, pastāvētu alternatīvi sabiedrisko kārtību traucējoša

trokšņa novēršanas pasākumi. Konkrētajā gadījumā par tādu varot

uzskatīt LAPK 167. pantā paredzēto administratīvo atbildību.

Attiecībā uz Noteikumu Nr. 80 15. punkta redakciju Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM),

savas kompetences ietvaros izvērtējusi Rīgas domes 2009. gada 19.

jūnija saistošos noteikumus Nr. 174 "Grozījumi Rīgas domes

2007. gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80

"Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā"", 2009.

gada 28. jūlija vēstulē Rīgas domei ir izteikusi iebildumu un

lūgusi svītrot grozījumu 13. punktu, jo administratīvā atbildība

par sabiedriskā miera traucēšanu un akustiskā trokšņa normatīvu

un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu jau paredzēta attiecīgi

LAPK 167. un 167.1 pantā. Tāpat RAPLM, savas

kompetences ietvaros izskatījusi Rīgas pašvaldības policijas

2009. gada 18. augusta vēstuli par RAPLM 2009. gada 28. jūlija

vēstulē Rīgas domei sniegto atzinumu, ar 2009. gada 28. oktobra

vēstuli ir lūgusi Rīgas domi svītrot arī Noteikumu Nr.80 4.1.

punktu.