Par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Edgars

Pastars - izsaka viedokli, ka likums par pašvaldības domes

atlaišanu pēc būtības ir tiesību piemērošanas, nevis tiesību

normu radīšanas akts. Satversme esot jāievēro abos gadījumos,

tomēr katrā gadījumā procesa tvērums un dziļums esot atšķirīgs.

Pašvaldības domes atlaišanas procesam esot jānodrošina taisnīgums

tikai vienā izolētā gadījumā, nevis jāmodelē un jālīdzsvaro

dažādu sabiedrību grupu intereses.

Abstraktās tiesību normas kontroles ietvaros Satversmes tiesai

neesot jāpārbauda lietas faktiskie apstākļi, analizējot konkrētu

tiesību piemērošanas gadījumu. Ja Satversmes tiesa sniegtu

izvērstu interpretāciju par kādas nozares normatīvo aktu

piemērošanu, tad tā pēc būtības nodarbotos ar jautājumiem, kas ir

tādu citu iestāžu un tiesu kompetencē, kurām minētie jautājumi

jāizlemj atbilstoši faktiem un taisnīgā procesā. Satversmes tiesa

šādu interpretāciju drīkstētu sniegt tikai tad, ja tas

nepieciešams personas pamattiesību aizsardzībai konkrētās tiesību

normu kontroles ietvaros, un tikai tiktāl, ciktāl tas

nepieciešams secinājumu izdarīšanai par tiesību normas atbilstību

Satversmei.

Uz pašvaldības domes atlaišanas procesu nevarot attiecināt

labas likumdošanas principu tā parastajā nozīmē, jo šis process

neesot vērsts uz tiesību normu - abstraktu uzvedības priekšrakstu

- radīšanu. Pietiekot ar to, ka Saeima ievēro Saeimas kārtības

rullī noteikto procedūru, un nevajagot prasīt tādu augstāku

standartu ievērošanu, kas varētu būt aktuāli, izlemjot citus ar

pašvaldības principa ierobežošanu saistītus būtiskus

jautājumus.

Pēc Edgara Pastara ieskata, vērtējot pašvaldības domes

atlaišanu, nav gramatiski jāpieturas pie likuma "Par

pašvaldībām" formulējuma par atkārtotu likuma pārkāpumu kā

domes atlaišanas kritēriju. To likumdevējs esot noteicis

tiesiskās skaidrības labad Ministru kabinetam gadījumos, kad tas

lemj par attiecīga likumprojekta iesniegšanu Saeimai. Savukārt

Satversmes tiesai abstraktās kontroles ietvaros vajagot vērtēt

to, vai institūcijas savā darbībā ir ievērojušas Satversmē

ietverto līdzsvaru. No Satversmes 101. pantā ietvertā pašvaldības

principa izrietot tas, ka pašvaldības domes atlaišana nevar būt

patvaļīga un politiski motivēta. Tai vajagot būt saistītai ar

pārkāpumiem un nespēju efektīvi īstenot pašvaldības virsuzdevumu

- apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Pašvaldības domes darbībai

vajadzētu būt vērtētai, un izvērtējumam vajadzētu būt atrodamam

likumdošanas procesa materiālos. Tāpat esot jāpārbauda, vai

atbildīgās iestādes ir vērsušas pašvaldības domes uzmanību uz

pārkāpumiem un to novēršanas nepieciešamību.