13. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes profesore Dr. sc. pol. Iveta

Reinholde - norāda, ka atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību

hartai (turpmāk - Harta) un Eiropas Padomes rekomendācijām

pašvaldības domes atlaišanu kā pašvaldības darbības uzraudzības

līdzekli var piemērot tikai tad, kad citi administratīvās,

finanšu un demokrātiskās uzraudzības mehānismi ir tikuši

izmantoti un nav sasnieguši savu mērķi - uzlabot pašvaldības

darbību.

Pašvaldība darbojoties ar noteiktiem normatīvajiem aktiem tai

piešķirtās autonomijas ietvaros, un tās darbībai vajagot atbilst

demokrātiskās tradīcijās balstītām administratīvām vērtībām un

labas pārvaldības izpratnei. Normatīvie akti piešķirot

pašvaldībai tiesības ar tās saistošajiem noteikumiem regulēt

nozīmīgu publisko lietu daļu. Taču valstij neesot jānodrošina

pašvaldībai garantēts un stabils regulējošās autonomijas līmenis.

Pašvaldība varot izvirzīt savas politiskās prioritātes un

izstrādāt stratēģijas šo prioritāšu sasniegšanai, ja vien tas

sniedz labumu pašvaldības iedzīvotājiem un atbilst kopējam valsts

rīcībpolitikas ietvaram. Tādējādi tiekot nostiprināts pašvaldības

atbildīgums iedzīvotāju priekšā.

Jebkura pašvaldības uzraudzības instrumenta uzdevums esot

veicināt pašvaldības pilnvērtīgu darbību, līdzsvarojot

uzraudzības administratīvo slogu ar uzraudzības rezultātā iegūto

labumu sabiedrības interesēs. Pašvaldības administratīvā

uzraudzība parasti tiekot īstenota pēckontroles veidā, vērtējot

pašvaldības pieņemtos lēmumus no likumības un publisko interešu

nodrošināšanas perspektīvas. Nepieciešamības gadījumā augstākais

pārvaldes līmenis varot apturēt vai atcelt šādu lēmumu

ieviešanu.

Vairākās valstīs uzraudzības ietvaros tiekot vērtēta ne tikai

pašvaldības lēmumu atbilstība likumam, bet arī to piemērotība

attiecīgajai rīcībpolitikas situācijai, citstarp analizējot

lēmuma finansēšanas nosacījumus, ieviešanas laika grafiku un

ietekmi uz iedzīvotāju un mājsaimniecību labklājību.