Par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam

1Saeima 2020. gada 13. februārī pieņēma Rīgas domes

2atlaišanas likumu. Tā 1. pants nosaka:

3"Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka

4Rīgas dome:

51) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

6kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes

7deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

8pirmās daļas 4. punkts);

92) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu

10apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

11citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

12organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par

13pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)."

1Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit 13. Saeimas

2deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka

3Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkts (turpmāk -

4apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

5(turpmāk - Satversme) 1. un 101. pantam.

6Lai gan pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, tā, pildot

7savas funkcijas, neesot padota valstij un baudot rīcības brīvību.

8Valsts vienīgi pārraugot pašvaldības darbības likumību, taču

9nedrīkstot apšaubīt vai ierobežot pašvaldības autonomās

10funkcijas. Jo lielāka pašvaldības autonomija noteikta likumā, jo

11demokrātiskāka esot valsts.

12Lai būtu pamats atlaist pašvaldības domi, esot nepieciešams

13konstatēt tās nelikumīgu rīcību - konkrēta normatīvā akta prasību

14nepildīšanu -, turklāt šādai rīcībai vajagot būt konstatētai

15atkārtoti. Rīgas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas domes

16atlaišanas likums, darbu uzsācis 2017. gada 22. jūnijā, un uz šo

17sastāvu nevarot attiecināt iepriekšējo sasaukumu Rīgas domes

18rīcību. Tieši atlaistais Rīgas domes sastāvs esot nodrošinājis

19to, lai tiktu ievērots Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra

20spriedums lietā Nr. 2012‑01‑01 "Par Atkritumu

21apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas

22attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus

23par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par

24publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

25pantam" (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2012-01-01). Proti,

262019. gada 14. jūnijā Rīgas dome esot parakstījusi koncesijas

27līgumu "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu

28apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu" (turpmāk - koncesijas

29līgums) ar SIA "Getliņi Eko" un akciju sabiedrību

30"Tīrīga". Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās

31attīstības ministrija (turpmāk arī - Ministrija) no 2013. gada

32līdz 2019. gadam neesot saskatījusi Rīgas domes rīcībā likuma

33pārkāpumus saistībā ar sprieduma lietā Nr. 2012‑01‑01

34nepildīšanu.

35Pašvaldībai esot tiesības, īstenojot savu autonomo funkciju,

36izmantot tai ar likumiem dotās iespējas, tostarp organizēt

37sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās un privātās

38partnerības ietvaros. Koncesijas līgums esot noslēgts

39normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tā noslēgšana esot

40saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

41ministriju, Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu

42aģentūru. Konkurences padomes 2019. gada 9. septembra lēmumu Nr.

4319 "Par pagaidu noregulējumu" (turpmāk - lēmums par

44pagaidu noregulējumu) nevarot uzskatīt par tādu, kurā būtu

45konstatēti pārkāpumi Rīgas domes darbībā. Secinājumus par Rīgas

46domes rīcības tiesiskumu saistībā ar koncesijas līgumu varētu

47izdarīt tikai pēc administratīvā akta - Konkurences padomes

48lēmuma - pieņemšanas, kad tas stātos spēkā.

49Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Rīgas dome pēc tam, kad tika

50pieņemts lēmums par pagaidu noregulējumu, pati lūgusi Ministru

51kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju. Taču ārkārtējās

52situācijas pagarināšana neesot bijusi nepieciešama, jo Rīgas dome

53esot nodrošinājusi to, ka pilsētā sadzīves atkritumi tiek savākti

54un izvesti. Esot rasts gan pagaidu, gan ilgtermiņa atkritumu

55apsaimniekošanas risinājums, kas bijis atbilstošs normatīvo aktu

56prasībām.

57Tāpat neesot pamatoti likumprojekta "Rīgas domes

58atlaišanas likums" (turpmāk arī - Likumprojekts) sākotnējās

59ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) izteiktie

60Rīgas domei adresētie pārmetumi par to, ka nav izstrādāti un

61pieņemti normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi

62sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un to, ka nav risināts

63jautājums par dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

64nodrošināšanu. Tādējādi nevarot konstatēt, ka Rīgas dome būtu

65atkārtoti pārkāpusi Satversmi vai citu normatīvo aktu prasības

66vai nepildījusi tiesas spriedumu.

67Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, ir jāvērtē valsts tiesības

68atlaist konkrētu pašvaldību, šādu rīcību pamatojot ar

69apstrīdamiem faktiem saistībā ar kādas autonomās funkcijas

70īstenošanu. Pašvaldības atlaišana nozīmējot nevis valsts

71iejaukšanos pašvaldības īstenotajā autonomajā funkcijā, bet pēc

72būtības visu pašvaldības funkciju atņemšanu un pašvaldības

73tiesību aizskārumu. Tikai dažās Eiropas valstīs esot paredzēta

74iespēja atlaist visu ievēlēto pašvaldības pārstāvības institūciju

75(lēmējorgānu), un šādā gadījumā vajagot ņemt vērā arī politiskās

76diskriminācijas iespējamību.

77Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un

78pieņemšanas procesā pieļauti būtiski labas likumdošanas principa

79pārkāpumi. Citstarp Likumprojekts pirms tam, kad tas tika

80atbalstīts Ministru kabineta sēdē, neesot saskaņots ar biedrību

81"Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Latvijas

82Pašvaldību savienība) un neesot nosūtīts Rīgas domei. Rīgas domes

83viedoklis neesot uzklausīts Ministru kabineta sēdē. Turklāt

84Saeimā par atbildīgo komisiju pēdējā brīdī bez argumentācijas

85noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (turpmāk - Budžeta

86un finanšu komisija) un Likumprojekts atzīts par steidzamu.

87Neesot saskatāms arī pašvaldības tiesību ierobežojuma leģitīmais

88mērķis.

89Samērīguma kritērijs liedzot par pašvaldības domes atlaišanas

90pamatu uzskatīt jebkuru pārkāpumu, jo par atlaišanas pamatu varot

91tikt uzskatīts tikai būtisks, turklāt - atkārtots pārkāpums. Pat

92tiesas atzinums par vienas puses rīcības pareizību ne vienmēr

93nozīmējot to, ka otra puse ir pārkāpusi likumu. Tomēr pārkāpumam,

94kas tiek norādīts kā pašvaldības domes atlaišanas pamats, vismaz

95vienu reizi vajagot būt atzītam par tādu ar tiesas spriedumu.

96Pašvaldības domes atlaišana esot pēdējais un vissmagākais

97represīvais pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kuru

98varot izmantot tikai tad, ja visi citi līdzekļi nav nodrošinājuši

99tiesisku un efektīvu pašvaldības darbību. Likumdevējam vajadzējis

100apsvērt izraudzītā līdzekļa samērību konkrētajā situācijā. Ne

101Likumprojekta anotācijā, ne likumdošanas procesā neesot ticis

102analizēts tas, kādēļ situācijā, kad sadzīves atkritumu

103apsaimniekošanas funkcijas īstenošanā nekādi būtiski pārkāpumi

104nav konstatējami, būtu pamats lemt par Rīgas domes atlaišanu.

105Tādējādi ar apstrīdēto normu esot pārkāpts demokrātijas princips

106un pašvaldības princips.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

31. un 101. pantam.

4Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka Rīgas

5domes atlaišana bijusi politiski motivēta. Likumprojekta

6ierosināšanas un likuma pieņemšanas pamats esot bijusi Rīgas

7domes rīcība, realizējot konkrētu pašvaldības autonomo funkciju -

8organizēt sadzīves pakalpojumu apsaimniekošanu. Sadzīves

9atkritumu apsaimniekošana esot strikti regulēta normatīvajos

10aktos, un Rīgas dome neesot šo funkciju izpildījusi atbilstoši

11spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tādējādi izraisot

12nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju. Rīgas dome

13sistemātiski un vairākkārt esot pārkāpusi normatīvos aktus, tāpēc

14esot bijis attaisnojami piemērot tādu pašvaldības rīcības

15pēckontroles līdzekli kā domes atlaišana.

16Rīgas dome, citstarp tajā sastāvā, uz kuru attiecās Rīgas

17domes atlaišanas likums, ilgstoši - vairāk nekā sešus gadus pēc

18noteiktā termiņa - neesot nodrošinājusi sprieduma lietā Nr.

192012-01-01 izpildi. Uz to, kā arī citiem pārkāpumiem sadzīves

20atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas domei vairākkārt norādījusi

21Ministrija. Rīgas domes rīcība esot rezultējusies nevis ar

22sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanu atbilstoši

23normatīvo aktu prasībām, bet gan ar lietas ierosināšanu

24Konkurences padomē un lēmumu par pagaidu noregulējumu, kas

25atstāts spēkā arī ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu. Lai

26arī lieta pagaidām neesot izskatīta pēc būtības, tomēr tiesa,

27izlemjot jautājumus par pagaidu noregulējuma piemērošanas

28pamatotību, esot vērtējusi pārsūdzētā administratīvā akta

29pirmšķietamo tiesiskumu vai prettiesiskumu.

30Rīgas dome pēc 2019. gada 15. septembra neesot bijusi spējīga

31iedzīvotājiem nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

32pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību atbilstoši normatīvo aktu

33prasībām. Tāpēc Ministru kabinetam nācies iesaistīties, 2019.

34gada 12. septembrī izdodot rīkojumu Nr. 432 "Par ārkārtējās

35situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā

36teritorijā" (turpmāk - rīkojums Nr. 432) un izsludinot

37ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā no

382019. gada 12. septembra līdz brīdim, kad spēku zaudē lēmums par

39pagaidu noregulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11.

40decembrim. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājumus nebūtu

41bijis iespējams atrisināt arī bez ārkārtējās situācijas

42pagarināšanas. Turklāt tieši problēmas ar sadzīves atkritumu

43apsaimniekošanas organizēšanu Rīgā esot novedušas pie

44nepieciešamības papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likumu,

45citstarp piešķirot pašvaldībai tiesības turpināt sadarbību ar

46līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, ja pašvaldība nav noslēgusi

47līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju.

48Pašvaldības domes atlaišana pēc būtības esot ārkārtējs

49pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kura izmantošana

50pieļaujama vienīgi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

51Likumprojekts par pašvaldības domes atlaišanu neesot obligāti

52saskaņojams ar Latvijas Pašvaldību savienību. Turklāt tās

53pārstāvji esot piedalījušies gan Ministru kabineta sēdē, gan

54Saeimas komisijas sēdē, kad Likumprojekts tika apspriests. Domes

55priekšsēdētāja uzklausīšana Ministru kabineta sēdē atbilstot

56labas pārvaldības principam, taču no likuma neizrietot obligāts

57pienākums to darīt. Rīgas dome iesniegusi rakstveida viedokli par

58Likumprojektu, un tās pārstāvjiem esot dota iespēja izteikt savus

59iebildumus un argumentus Budžeta un finanšu komisijas sēdēs.

60Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pārkāpts labas

61likumdošanas princips. Izraudzītais domes darbības pēckontroles

62līdzeklis konkrētajā situācijā esot bijis samērīgs, un ar mazāk

63ierobežojošiem līdzekļiem Rīgas domes pieļautos normatīvo aktu

64pārkāpumus neesot bijis iespējams novērst. Turklāt neesot bijušas

65ierobežotas pilsoņu tiesības ievēlēt jaunu domi.

66Esot jāņem vērā arī tas, ka konkrētajā situācijā attiecīgās

67pašvaldības autonomās funkcijas izpilde ietekmējusi ne tikai

68iedzīvotāju tiesības un intereses, bet arī apgrūtinājusi

69valstiskā un Eiropas Savienības mērogā izvirzīto atkritumu

70apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

71Atkritumu apsaimniekošana vēsturiski esot būtiska vides tiesību

72daļa, turklāt to regulējot arī Eiropas Savienības normatīvie

73akti. Efektīvas vides aizsardzības sistēmas mērķu sasniegšana

74tiekot traucēta un būtiski apdraudēta, ja ilgstoši netiek panākta

75teritoriālajā un iedzīvotāju skaita ziņā tik ievērojamas

76pašvaldības kā Rīgas pilsēta pienācīga līdzdarbība normatīvo aktu

77prasību izpildē.

78Satversmes 101. pantā ietvertās tiesības piedalīties valsts un

79pašvaldību darbībā neesot absolūtas, proti, tās varot tikt

80īstenotas likumā paredzētajā veidā. Tas attiecoties ne tikai uz

81personu tiesībām piedalīties pašvaldības vēlēšanās un tikt

82ievēlētām pašvaldības domē likumā noteiktajā kārtībā, bet arī uz

83pašvaldības darba organizāciju tādā veidā, lai tā atbilstu

84normatīvo aktu prasībām. Pašvaldība savā darbībā baudot plašu

85autonomiju, taču tā neesot absolūta, jo pašvaldības pienākums

86esot darboties likuma ietvaros. Ja normatīvajos aktos noteiktais

87ietvars tādā stingri regulētā nozarē kā sadzīves atkritumu

88apsaimniekošana netiek ievērots ilgstoši un sistemātiski, par to

89esot atbildīga tieši pašvaldības dome, kas nespēj nodrošināt un

90vadīt pašvaldības darbību likumā noteiktajās robežās un

91pašvaldības iedzīvotāju interesēs.

1Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101.

3pantam.

4Sagatavojot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība,

5tai pildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - organizēt

6sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Toreizējā sasaukuma Rīgas

7domes rīcības izvērtējums esot aptvēris arī iepriekšējā sasaukuma

8deputātu rīcību, jo Rīgas dome neesot nodrošinājusi sprieduma

9lietā Nr. 2012-01-01 izpildi. Turklāt sadzīves atkritumu

10apsaimniekošanas jomā pieļauti arī citi pārkāpumi, par kuriem

11atbildīgās institūcijas informējušas Rīgas domi un kurus citstarp

12neesot novērsis arī tas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas

13domes atlaišanas likums.

14Pašvaldības domi varot atlaist tad, ja tā pārkāpj normatīvos

15aktus vai nav rīcībspējīga. Lai konstatētu pārkāpumu atkārtotību,

16tiem nevajagot būt atzītiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

17Rīgas domes pieļautie pārkāpumi bijuši būtiski un atkārtoti,

18pieļauti visā attiecīgā sasaukuma Rīgas domes darbības periodā,

19citstarp ignorējot atbildīgo institūciju norādījumus. Rīgas domes

20rīcība novedusi pie nepieciešamības izsludināt ārkārtējo

21situāciju, lai novērstu tādas antropogēnas katastrofas draudus,

22kas būtu saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības

23veselībai. Dome arī neesot veikusi nekādas darbības, lai

24nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

25sniegšanas nepārtrauktību pēc 2019. gada 11. decembra. Tāpēc

26nācies ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 2020. gada 12. martam.

27Rīgas domes sistemātiski pieļautie pārkāpumi esot pakļāvuši

28riskam valsts pārvaldes principu īstenošanu pašvaldības darbībā,

29un līdz ar to bijusi apdraudēta pašvaldības funkcijas - organizēt

30sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - pienācīga izpilde.

31Ar Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanu neesot aizskartas

32Rīgas domes kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas tiesības un

33neesot notikusi prettiesiska valsts iejaukšanās pašvaldības

34darbībā un "visu funkciju atņemšana", kā norādīts

35pieteikumā. Tāpat neesot ierobežotas arī pilsoņu tiesības

36piedalīties Rīgas domes vēlēšanās un ievēlēt jaunu domi.

37Tas, ka Likumprojekts netika nosūtīts saskaņošanai Latvijas

38Pašvaldību savienībai un par to netika informēta Rīgas dome,

39nenorādot uz labas likumdošanas principa pārkāpumu. Normatīvajos

40aktos neesot noteikts pienākums jautājumu par pašvaldības domes

41atlaišanu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, ņemot vērā

42šā jautājuma raksturu - proti, konkrētas pašvaldības domes

43pieļautos pārkāpumus, kas ir par pamatu tās atlaišanai. Turklāt

44Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve esot piedalījusies

45Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra sēdē, kurā

46Likumprojekts tika izskatīts. Savukārt Rīgas domes viedoklis esot

47noskaidrots Ministrijas sarakstē ar pašvaldību. Rīgas domes

48pieļautie pārkāpumi, pēc Ministru kabineta ieskata, bijuši

49atzīstami par pietiekami būtiskiem, lai Likumprojekts tiktu

50nekavējoties virzīts uz Saeimu.

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2norāda, ka Rīgas domes pienākums bija nodrošināt to, ka atkritumu

3apsaimniekotājs ir izraudzīts publiskos iepirkumus vai arī

4publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos

5noteiktajā kārtībā un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi tiek

6sniegti iedzīvotājiem.

7Rīgas dome izvēlējusies sadzīves atkritumu apsaimniekotāju

8izraudzīties publiskās un privātās partnerības ietvaros, slēdzot

9koncesijas līgumu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2017. gada

109. janvārī un 2018. gada 19. decembrī atbilstoši normatīvo aktu

11prasībām esot sniegusi pozitīvu atzinumu par finanšu un

12ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali

13līgumā starp publisko partneri un privāto partneri. Savukārt

14Finanšu ministrija pozitīvu atzinumu par aprēķinos minēto

15nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa

16saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un

17parādu esot sniegusi 2017. gada 25. janvārī un 2018. gada 20.

18decembrī.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 101.

3pantam.

4Atkritumu apsaimniekošanas likums ietilpstot vides

5aizsardzības sistēmā, un valsts pienākums esot atbilstoši

6Satversmes 115. pantam nodrošināt tiesību aktu ievērošanu šajā

7jomā. Nepienācīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

8organizēšana Rīgas pilsētā esot būtiski aizskārusi

9konstitucionāli nostiprinātas sabiedrības intereses vides

10aizsardzības jomā. Šāda rīcība esot radījusi šaubas par

11pašvaldības domes spēju savā turpmākajā darbībā ievērot

12normatīvos aktus, tāpēc Ministru kabinetam esot bijis tiesisks

13pamats izšķirties par vissmagāko pašvaldības darbības kontroles

14līdzekli un lemt par Likumprojekta sagatavošanu un iesniegšanu

15Saeimai.

16Rīgas dome esot pieļāvusi atkārtotus, sistemātiskus normatīvo

17aktu pārkāpumus un ignorējusi atbildīgo institūciju viedokli.

18Citstarp atlaistais Rīgas domes sastāvs divus gadus pēc savas

19darbības uzsākšanas neesot nodrošinājis sprieduma lietā Nr.

202012-01-01 izpildi. Turklāt, noslēdzot koncesijas līgumu, esot

21noteikts, ka visa pašvaldības teritorija ir viena atkritumu

22apsaimniekošanas zona, lai gan ar tobrīd spēkā bijušajiem Rīgas

23domes 2013. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 90

24"Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie

25noteikumi" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 90) Rīga

26tikusi sadalīta trijās atkritumu apsaimniekošanas zonās. Tādējādi

27Rīgas dome neesot spējusi nodrošināt sadzīves atkritumu

28apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un Ministru kabinetam

29nācies vides aizsardzības nolūkos izsludināt ārkārtējo

30situāciju.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā

3norma atbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

4Rīgas domes atlaišana esot bijusi saistīta ne tikai ar

5ilgstošiem Ministrijas centieniem vērst Rīgas domes uzmanību uz

6nepieciešamību izpildīt spriedumu lietā Nr. 2012-01-01, bet arī

7ar nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju, lai novērstu

8risku, ka Rīgas pilsētā netiek veikta pašvaldības autonomā

9funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tieši no

10pašvaldības rīcības esot atkarīgs tas, cik efektīvi tiek pildītas

11pašvaldību funkcijas un aizstāvētas iedzīvotāju intereses.

12Izstrādājot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība, tai

13organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un Ministrijas

14veiktais izvērtējums esot atspoguļots Likumprojekta

15anotācijā.

16Ministrija jau kopš 2013. gada esot vairākkārt Rīgas domei

17norādījusi uz pārkāpumiem, bet Rīgas dome ilgstoši vilcinājusies

18tos novērst. Ministrija esot saņēmusi arī privātpersonu,

19tiesībsarga un Rīgas domes deputātu iesniegumus, kuros lūgts

20pārkāpumus novērst. Arī Konkurences padome kopš 2017. gada

21vērsusi Rīgas domes uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem sadzīves

22atkritumu apsaimniekotāju izvēlē. Savukārt 2019. gada 18. jūlijā

23Konkurences padome esot ierosinājusi lietu Nr. KL/2.2-5/19/14

24"Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā

25noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un

26Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās".

27Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim spēkā esot bijuši

28tādi atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija atbilstoši

29normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un spriedumam lietā

30Nr. 2012-01-01. Tāpat Rīgas dome neesot risinājusi jautājumu par

31normatīvo aktu prasībām atbilstoša dalīto atkritumu

32apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu un atbilstošu

33pieejamību visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem. Arī

34saistošajos noteikumos Nr. 90 neesot iekļautas visas spēkā

35esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz

36sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, tostarp neesot

37bijuši ietverti nekādi nosacījumi un prasības par atkritumu

38dalītās vākšanas organizēšanu, komersantu pienākumiem un

39iedzīvotāju dalību atkritumu šķirošanā.

40Savukārt Rīgas domes rīcība, izvēloties jauno sadzīves

41atkritumu apsaimniekotāju, citstarp neesot bijusi atbilstoša

42saistošajiem noteikumiem Nr. 90. Pēc tam, kad tika pieņemts

43lēmums par pagaidu noregulējumu, Rīgas dome pati esot atzinusi,

44ka nespēj nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

45pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā arī aicinājusi

46Ministriju iesaistīties radušās situācijas risināšanā. Tādējādi

47Rīgas dome neesot varējusi atbilstoši normatīvajiem aktiem

48nodrošināt savas autonomās funkcijas izpildi, atrisinot jautājumu

49par atkritumu apsaimniekošanas līgumiem starp atkritumu

50radītājiem vai valdītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

51Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rīgas dome neesot

52pienācīgi rīkojusies, lai rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu

53risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Proti, Rīgas

54dome neesot veikusi nepieciešamās darbības, lai uzsāktu atkritumu

55apsaimniekotāju izvēli atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Neesot

56bijis skaidrs, kā jautājums par līgumu slēgšanu starp atkritumu

57apsaimniekotājiem un radītājiem tiks risināts pēc 2019. gada 11.

58decembra, tāpēc ārkārtējo situāciju nācies pagarināt.

59Tāpat Ministrija sniegusi negatīvu atzinumu par Rīgas domes

602019. gada 30. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 84 "Par

61sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Arī to

62vietā 2019. gada 29. novembrī pieņemto saistošo noteikumu Nr. 87

63"Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā"

64atsevišķu punktu darbība esot apturēta ar vides aizsardzības un

65reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

66Apstrīdētā norma, tāpat kā viss Rīgas domes atlaišanas likums,

67esot pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu. Esot

68ievērots arī no pašvaldības principa izrietošais pienākums

69uzklausīt pašvaldību pirms tās tiesību ierobežošanas. Pieteikumā

70neesot norādīti konkrēti apstākļi, kas liecinātu par normatīvo

71aktu prasību neievērošanu Likumprojekta pieņemšanas procesā un

72to, ka šā procesa rezultātā būtu apdraudēta sabiedrības

73uzticēšanās valstij un tiesībām.

1Pieaicinātā persona - Valsts kontrole -

2norāda, ka atbilstoši savai kompetencei tā pārbauda valsts,

3pašvaldību un citu likumā minēto subjektu rīcību ar finanšu

4līdzekļiem un mantu un veic konkrētu darbību tiesiskuma un

5normatīvā regulējuma izvērtējumu tikai revīziju ietvaros.

6Rīgas dome un tās kapitālsabiedrības daudzkārt esot bijušas

7revidējamās vienības Valsts kontroles veiktajās revīzijās, kuras

8aptvērušas plašu pašvaldības funkciju loku. Tomēr jautājumi, kas

9saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu

10Rīgas pilsētā, neesot bijuši Valsts kontroles veikto revīziju

11tvērumā.

1Pieaicinātā persona - Konkurences padome -

2norāda, ka brīva konkurence ir preču un pakalpojumu tirgu

3attīstības un efektīvas darbības pamatā un brīvas konkurences

4aizsardzība ir nozīmīga sabiedrības interese. Ļaunprātīga savas

5tirgus varas izmantošana esot viens no veidiem, kādos var tikt

6kavēta brīva konkurence.

7Konkurences padomes 2019. gada 18. jūlijā ierosinātajā lietā

8tiekot vērtēts iespējamais Līguma par Eiropas Savienības darbību

9pārkāpums, ko pieļāvusi Rīgas dome un kas var ietekmēt

10tirdzniecību ne tikai Rīgas, reģionālajā vai nacionālajā līmenī,

11bet arī tirdzniecību starp dalībvalstīm Eiropas Savienības

12vienotajā tirgū. Savukārt 2019. gada 9. septembrī šīs lietas

13ietvaros Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par pagaidu

14noregulējumu, lai aizsargātu sabiedrības interesi par konkurenci

15un novērstu būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas nešķiroto un

16dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu

17sniegšanas tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

18Lēmums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

19nodrošināšanu publiskās un privātās partnerības formā varot tikt

20pieņemts, pašvaldībai īstenojot savu autonomo funkciju, un neesot

21pakļauts neatkarīgai kontrolei. Tomēr Konkurences likumam un

22Eiropas Savienības konkurences tiesībām esot pakļauta izraudzītā

23atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana, ciktāl tiek

24veikta vai plānota saimnieciskā darbība. Konkurences padomes

25ierosinātajā lietā pašvaldības autonomās funkcijas izpilde esot

26skarta vienīgi tiktāl, ciktāl tiek vērtēta Rīgas domes kā tirgus

27dalībnieka rīcība saimnieciskās darbības ietvarā un tās

28atbilstība dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

29aizliegumam, kas definēts Līguma par Eiropas Savienības darbību

30102. pantā. Izpēte lietā vēl neesot pabeigta.

1Pieaicinātā persona - Iepirkumu uzraudzības

2birojs - norāda, ka nav saņēmis iesniegumus saistībā ar Rīgas

3domes un uzņēmēju noslēgto koncesijas līgumu.

4Lai konstatētu, kāds normatīvais akts ir piemērojams un

5piemērots konkrētajam iepirkumam, primāri esot vērtējams

6iepirkuma priekšmets, proti, ko pasūtītājs iepērk un kādi ir

7darījuma aspekti, kā arī tas, ar kādiem nosacījumiem darījumā

8iesaistās piegādātājs un citas puses. Ja normatīvo aktu prasības

9tiek ievērotas, tad koncesijas procedūra pēc būtības esot

10piemērota sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

11nodrošināšanai.

12Publisko iepirkumu ietvaros neesot iespējama visu principu

13pilnīga un vienlaicīga īstenošana. Lai gan vairāku līgumu

14slēgšana par iepirkuma priekšmetā ietilpstošajiem darbiem,

15iespējams, varētu palielināt konkurenci, tomēr vienlaikus esot

16jāvērtē arī katras konkrētās iepirkuma procedūras mērķi, kā arī

17līguma un konkrētā darījuma nosacījumi. Turklāt iepirkuma

18priekšmeta sadalīšana ietilpstot pasūtītāja rīcības brīvībā.

19Iepirkumu uzraudzības birojs 2019. gada 20. novembrī esot

20informējis Rīgas domi, ka tā ir tiesīga rīkot sarunu procedūru

21atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3.

22punktam, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu un izvešanu līdz

23brīdim, kad stāsies spēkā Rīgas domes izstrādātie saistošie

24noteikumi un Rīgas dome iepirkuma procedūras rezultātā noslēgs

25attiecīgu līgumu. Tas esot izrietējis no ārkārtējās situācijas

26izsludināšanas pamatā bijušajiem apstākļiem, proti,

27nepieciešamības novērst antropogēnas katastrofas draudus, kas

28saistīti ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības

29veselībai.

302020. gada 1. un 8. martā esot publicēti paziņojumi par Rīgas

31domes 2019. gada 11. decembrī izsludinātā atklātā konkursa

32"Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

33nodrošināšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā"

34rezultātu. Šajā konkursā iepirkuma priekšmets bijis sadalīts

35četrās daļās. Konkursa rezultāti neesot apstrīdēti.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

2savienība - uzskata, ka pašvaldības domes darbības

3pēckontrolē jāizmanto tādas metodes, kas pēc iespējas mazāk

4ietekmētu vēlētās domes rīcības autonomiju.

5Rīgas domes atlaišanas likums paredzējis demokrātiskās

6vēlēšanās ievēlētas pašvaldības domes atlaišanu. Katras domes

7atlaišanas pamats tiekot vērtēts individuāli, bet atlaišanas

8procedūrai visos gadījumos vajagot būt vienādai. Latvijas

9Pašvaldību savienībai neesot lūgta sniegt atzinumu pirms

10Likumprojekta izskatīšanas Ministru kabinetā. Tāpat neesot

11uzklausīts arī Rīgas domes viedoklis. Savukārt Budžeta un finanšu

12komisijas sēdes laikā Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību

13savienības pārstāvju uzklausīšana bijusi formāla.

14Līdz ar to esot pārkāpts likuma "Par pašvaldībām"

1586. un 87. pants un neesot ievērots labas likumdošanas princips.

16Demokrātiskā tiesiskā valstī neesot pieļaujams tas, ka

17likumprojekts tiek virzīts bez apspriešanās ar tiem subjektiem,

18kurus tas skar vistiešāk.

19Rīgas domes atlaišanas gadījumā esot ticis vērtēts arī

20iepriekšējo sasaukumu deputātu darbs. Gadījumos, kad domes

21atlaišanas pamati var tikt interpretēti dažādi, esot nepieciešams

22tiesas vai ģenerālprokurora vērtējums, kas dotu tiesisku pamatu

23domes atlaišanai.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Lielo pilsētu asociācija" - uzskata, ka apstrīdētā norma

3neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

4Ar Rīgas domes atlaišanas likumu ieceltā Rīgas pilsētas

5pašvaldības pagaidu administrācija pēc šā likuma spēkā stāšanās

6neesot veikusi nekādas darbības, lai novērstu apstrīdētajā normā

7Rīgas domei piedēvēto nespēju organizēt sadzīves atkritumu

8apsaimniekošanu. Tieši pretēji - pagaidu administrācija faktiski

9esot turpinājusi Rīgas domes iesākto darbu sadzīves atkritumu

10apsaimniekošanas jomā, pēc būtības apliecinot šā darba pareizību

11un pamatotību, kā arī Rīgas domes spēju pildīt attiecīgo autonomo

12funkciju.

13Tieši atlaistā Rīgas dome esot noslēgusi koncesijas līgumu,

14tādējādi izbeidzot to iepriekš spēkā bijušo sadzīves atkritumu

15apsaimniekošanas līgumu darbību, kuri nebija atbilstoši normatīvo

16aktu prasībām un spriedumam lietā Nr. 2012‑01-01. Arī pēc

17ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rīgas dome esot rīkojusies

18likumam un konkrētajai faktiskajai situācijai atbilstoši, lai

19nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

20sniegšanas nepārtrauktību. Ārkārtējās situācijas pagarināšana

21pati par sevi nebūt neesot nodrošinājusi atkritumu savākšanu un

22izvešanu Rīgas pilsētā - tam esot bijusi nepieciešama Rīgas domes

23apņēmīga un ātra rīcība. Turklāt jau pirms Rīgas domes atlaišanas

24likuma pieņemšanas esot izsludināts atklāts konkurss, lai

25normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzītos atkritumu

26apsaimniekotājus.

27Savukārt attiecībā uz pārmetumiem par Rīgas domes saistošo

28noteikumu neatbilstību likumiem un Ministru kabineta noteikumiem

29esot jāņem vērā tas, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu

30administrācija šajos noteikumos ir izdarījusi tikai gramatiskus

31un precizējošus grozījumus. Tādējādi, pēc pieaicinātās personas

32ieskata, Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas un spēkā

33stāšanās laikā nav bijis konstatējams tāds pastāvošs normatīvo

34aktu pārkāpums, kas būtu atzīstams par pašvaldības domes

35atlaišanas priekšnoteikumu.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Sociālo zinātņu fakultātes profesore Dr. sc. pol. Iveta

3Reinholde - norāda, ka atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību

4hartai (turpmāk - Harta) un Eiropas Padomes rekomendācijām

5pašvaldības domes atlaišanu kā pašvaldības darbības uzraudzības

6līdzekli var piemērot tikai tad, kad citi administratīvās,

7finanšu un demokrātiskās uzraudzības mehānismi ir tikuši

8izmantoti un nav sasnieguši savu mērķi - uzlabot pašvaldības

9darbību.

10Pašvaldība darbojoties ar noteiktiem normatīvajiem aktiem tai

11piešķirtās autonomijas ietvaros, un tās darbībai vajagot atbilst

12demokrātiskās tradīcijās balstītām administratīvām vērtībām un

13labas pārvaldības izpratnei. Normatīvie akti piešķirot

14pašvaldībai tiesības ar tās saistošajiem noteikumiem regulēt

15nozīmīgu publisko lietu daļu. Taču valstij neesot jānodrošina

16pašvaldībai garantēts un stabils regulējošās autonomijas līmenis.

17Pašvaldība varot izvirzīt savas politiskās prioritātes un

18izstrādāt stratēģijas šo prioritāšu sasniegšanai, ja vien tas

19sniedz labumu pašvaldības iedzīvotājiem un atbilst kopējam valsts

20rīcībpolitikas ietvaram. Tādējādi tiekot nostiprināts pašvaldības

21atbildīgums iedzīvotāju priekšā.

22Jebkura pašvaldības uzraudzības instrumenta uzdevums esot

23veicināt pašvaldības pilnvērtīgu darbību, līdzsvarojot

24uzraudzības administratīvo slogu ar uzraudzības rezultātā iegūto

25labumu sabiedrības interesēs. Pašvaldības administratīvā

26uzraudzība parasti tiekot īstenota pēckontroles veidā, vērtējot

27pašvaldības pieņemtos lēmumus no likumības un publisko interešu

28nodrošināšanas perspektīvas. Nepieciešamības gadījumā augstākais

29pārvaldes līmenis varot apturēt vai atcelt šādu lēmumu

30ieviešanu.

31Vairākās valstīs uzraudzības ietvaros tiekot vērtēta ne tikai

32pašvaldības lēmumu atbilstība likumam, bet arī to piemērotība

33attiecīgajai rīcībpolitikas situācijai, citstarp analizējot

34lēmuma finansēšanas nosacījumus, ieviešanas laika grafiku un

35ietekmi uz iedzīvotāju un mājsaimniecību labklājību.

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Edgars

2Pastars - izsaka viedokli, ka likums par pašvaldības domes

3atlaišanu pēc būtības ir tiesību piemērošanas, nevis tiesību

4normu radīšanas akts. Satversme esot jāievēro abos gadījumos,

5tomēr katrā gadījumā procesa tvērums un dziļums esot atšķirīgs.

6Pašvaldības domes atlaišanas procesam esot jānodrošina taisnīgums

7tikai vienā izolētā gadījumā, nevis jāmodelē un jālīdzsvaro

8dažādu sabiedrību grupu intereses.

9Abstraktās tiesību normas kontroles ietvaros Satversmes tiesai

10neesot jāpārbauda lietas faktiskie apstākļi, analizējot konkrētu

11tiesību piemērošanas gadījumu. Ja Satversmes tiesa sniegtu

12izvērstu interpretāciju par kādas nozares normatīvo aktu

13piemērošanu, tad tā pēc būtības nodarbotos ar jautājumiem, kas ir

14tādu citu iestāžu un tiesu kompetencē, kurām minētie jautājumi

15jāizlemj atbilstoši faktiem un taisnīgā procesā. Satversmes tiesa

16šādu interpretāciju drīkstētu sniegt tikai tad, ja tas

17nepieciešams personas pamattiesību aizsardzībai konkrētās tiesību

18normu kontroles ietvaros, un tikai tiktāl, ciktāl tas

19nepieciešams secinājumu izdarīšanai par tiesību normas atbilstību

20Satversmei.

21Uz pašvaldības domes atlaišanas procesu nevarot attiecināt

22labas likumdošanas principu tā parastajā nozīmē, jo šis process

23neesot vērsts uz tiesību normu - abstraktu uzvedības priekšrakstu

24- radīšanu. Pietiekot ar to, ka Saeima ievēro Saeimas kārtības

25rullī noteikto procedūru, un nevajagot prasīt tādu augstāku

26standartu ievērošanu, kas varētu būt aktuāli, izlemjot citus ar

27pašvaldības principa ierobežošanu saistītus būtiskus

28jautājumus.

29Pēc Edgara Pastara ieskata, vērtējot pašvaldības domes

30atlaišanu, nav gramatiski jāpieturas pie likuma "Par

31pašvaldībām" formulējuma par atkārtotu likuma pārkāpumu kā

32domes atlaišanas kritēriju. To likumdevējs esot noteicis

33tiesiskās skaidrības labad Ministru kabinetam gadījumos, kad tas

34lemj par attiecīga likumprojekta iesniegšanu Saeimai. Savukārt

35Satversmes tiesai abstraktās kontroles ietvaros vajagot vērtēt

36to, vai institūcijas savā darbībā ir ievērojušas Satversmē

37ietverto līdzsvaru. No Satversmes 101. pantā ietvertā pašvaldības

38principa izrietot tas, ka pašvaldības domes atlaišana nevar būt

39patvaļīga un politiski motivēta. Tai vajagot būt saistītai ar

40pārkāpumiem un nespēju efektīvi īstenot pašvaldības virsuzdevumu

41- apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Pašvaldības domes darbībai

42vajadzētu būt vērtētai, un izvērtējumam vajadzētu būt atrodamam

43likumdošanas procesa materiālos. Tāpat esot jāpārbauda, vai

44atbildīgās iestādes ir vērsušas pašvaldības domes uzmanību uz

45pārkāpumiem un to novēršanas nepieciešamību.

1SIA "Clean R" informē Satversmes tiesu,

2ka 2019. gada 27. novembrī, pamatojoties uz sarunu procedūras

3rezultātiem, tā ar Rīgas domi noslēgusi līgumu par sadzīves

4atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas

5pilsētas administratīvajā teritorijā no 2019. gada 12. decembra

6līdz dienai, kad tiek atjaunota koncesijas līguma darbība vai

7tiek noslēgts jauns līgums ar jauno atkritumu apsaimniekotāju,

8kurš uzvarējis Rīgas domes rīkotā atklātā konkursā. Saskaņā ar

9līgumu SIA "Clean R" bijušas tiesības ar saviem

10klientiem (atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem)

11nepārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus, ja tādi jau bijuši

12noslēgti laikā līdz sarunu procedūras sākumam, tostarp līdz 2019.

13gada 14. septembrim. Savukārt ar klientiem, kuri pārņemti no SIA

14"Pilsētvides serviss", atkritumu apsaimniekošanas

15līgumi bijuši jānoslēdz līdz 2019. gada 31. decembrim, un tas

16esot bijis pietiekams laiks, lai to izdarītu. Turklāt pienākums

17veikt apmaksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu izrietot no

18likuma neatkarīgi no tā, vai atkritumu radītājam vai valdītājam

19ir vai nav noslēgts līgums par sadzīves atkritumu

20apsaimniekošanu. Tādējādi neatkarīgi no ārkārtējās situācijas

21pagarināšanas SIA "Clean R" tik un tā nodrošinātu

22sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas

23nepārtrauktību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

1SIA "Eco Baltia vide" informē Satversmes

2tiesu, ka tā 2019. gada 12. septembrī noslēgusi ar Rīgas domes

3Mājokļu un vides departamentu līgumu "Sadzīves atkritumu

4apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas

5administratīvajā teritorijā ārkārtas apstākļos", kas bija

6spēkā ārkārtējās situācijas laikā. Ministru kabinets, ievērojot

7to, ka līdz 2019. gada 11. decembrim nebija noslēdzies

8izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

9pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā

10teritorijā, esot nolēmis ārkārtējo situāciju pagarināt. Pretējā

11gadījumā nebūtu tiesiska pamata nodrošināt sadzīves atkritumu

12apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību Rīgā.

1SIA "Lautus" norāda, ka 2019. gada 26.

2novembrī, pamatojoties uz sarunu procedūras rezultātiem, tā ar

3Rīgas domi noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu

4apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu no 2019. gada 12.

5decembra. SIA "Lautus" sniegusi sadzīves atkritumu

6apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā

7teritorijā līdz 2020. gada 19. maijam un spējusi nodrošināt šo

8pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

9Secinājumu

10daļa

1Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pants nosaka:

2"Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas

3dome:

41) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

5kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes

6deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

7pirmās daļas 4. punkts);

82) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu

9apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

10citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

11organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par

12pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)."

13Pieteikuma iesniedzējs apstrīd vienīgi Rīgas domes atlaišanas

14likuma 1. panta 2. punktu un norāda, ka Rīgas domes atlaišanas

15likums pamatā ir balstīts uz apgalvojumu, ka Rīgas dome pieļāvusi

16normatīvo aktu pārkāpumus. Tomēr Rīgas domes atlaišanas likuma 1.

17pantā ir norādīti divi alternatīvi Rīgas domes atlaišanas pamati,

18kas atbilst divos dažādos likuma "Par pašvaldībām" 91.

19panta pirmās daļas punktos noteiktiem pašvaldības domes

20atlaišanas pamatiem, un katrs no tiem ir pietiekams pašvaldības

21domes atlaišanai. To, ka Rīgas domi plānots atlaist, pamatojoties

22uz diviem patstāvīgiem, savstarpēji nesaistītiem pamatiem,

23uzsvēra arī Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu

24komisijas sēdē, izskatot Likumprojektu pirms otrā lasījuma

25(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2020. gada 12. februāra

26sēdes audioierakstu lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).

27Tātad, pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par

28neatbilstošu Satversmei un tā zaudētu spēku, likuma tiesiskās

29sekas paliktu nemainīgas. Proti, ar šādu Satversmes tiesas

30spriedumu spēku nezaudētu Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta

311. punkts, kuru Pieteikuma iesniedzējs nav apstrīdējis un kuru

32izvērtēt Satversmes tiesai nav pamata. Turklāt 2020. gada 29.

33augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 2020. gada 2.

34oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tādējādi

35kopš lietas ierosināšanas ir būtiski mainījušies tās faktiskie

36apstākļi.

37Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punkts

38noteic, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var

39izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos gadījumos, ja

40tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, proti, arī šā panta

41pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos. Šī norma citstarp

42vērsta uz Satversmes tiesas procesa ekonomijas nodrošināšanu.

43Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai tas, ka ir

44apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas likumā

45norādītajiem pamatiem un pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības

46ievēlēt jaunu Rīgas domi, nav uzskatāms par tādiem apstākļiem,

47kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums ir atbilstoši

49savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu,

50kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts regulējums, kas

51neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību

52normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos

53jautājumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 7.

54aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2. punktu).

55Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atzīst, ka

56pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības

57institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts

58institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības

59tiesiskumu. Satversmes tiesa secina, ka pašvaldības domes

60atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv

61pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, pat ja

62lietā apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas

63pamatiem un jaunievēlētā dome jau uzsākusi darbu. Turklāt

64izskatāmā lieta ir pirmā, kuras ietvaros Satversmes tiesai ir

65jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības

66domi. Tādējādi Satversmes tiesai tiesvedība lietā ir

67jāturpina.

68Līdz ar to Satversmes tiesai ir

69jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. un 101.

70pantam.

1Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu

2par neatbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam, jo uzskata, ka

3apstrīdētā norma neatbilst šajās Satversmes normās citstarp

4ietvertajiem demokrātijas un pašvaldības principiem, kā arī labas

5likumdošanas un samērīguma principiem.

6Satversmes tiesa ir secinājusi: ja apstrīdēta akta atbilstība

7vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai,

8ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

9pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.

11punktu). Lai to izdarītu, Satversmes tiesai ir jānoskaidro

12augstāka juridiska spēka tiesību normu - Satversmes 1. un 101.

13panta - saturs.

1419.1. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

15neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

16secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

17atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts

18princips un pašvaldības princips, ietilpst Satversmes 1. panta

19tvērumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 29.

20jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu).

21Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst arī vispārējais

22tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips. Saskaņā ar šo

23principu visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām, un tā var

24rīkoties tikai tiesību normās noteiktās kompetences ietvaros.

25Valsts pārvaldē tas tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu

26(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

27lietā Nr. 2019‑17-05 13.1. punktu). Turklāt likums un

28tiesības ir saistošas ikvienai valsts institūcijai, arī

29likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3.

30februāra sprieduma lietā Nr. 2011‑11‑01 16. punktu).

31No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms arī

32pienākums visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot

33samērīguma principu. Samērīguma princips ir viens no

34svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību

35principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts varu, katrā

36konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk. Satversmes tiesas

372018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3.

38punktu). Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka no tiesiskas

39valsts principa ir atvasināts labas likumdošanas princips (sk.

40Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

412018-11-01 18.1. punktu).

4219.2. Atbilstoši Satversmes 101. panta pirmajai daļai

43ikvienam pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā

44piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

45dienestu. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka: "Pašvaldības

46ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

47pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

48Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

49likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

50Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

51Satversmes 101. pants citstarp ietver pašvaldības principu un

52rada tiesisku pamatu pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un

53funkcionālai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

54institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

55lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

56orgāns - dome - ir demokrātiski tieši leģitimēts, proti, pilsoņu

57ievēlēts. Savukārt funkcionālajā aspektā valsts pārvalde

58atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības principam ir

59organizējama subsidiāri, proti, nozīmīgu vietēja rakstura

60vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

61pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal. sk.

62Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

632017‑32‑05 11. punktu).

64Latvijas Republikai kā unitārai valstij ir raksturīgi tas, ka

65administratīvi teritoriālās vienības, to statusu, kompetenci un

66struktūru nosaka centrālā valsts vara. Valsts pārvaldes funkciju

67decentralizācija tiek īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības

68principam, nododot atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski

69leģitimētām pašvaldībām. Tāpat centrālā vara likumos noteiktajā

70kārtībā veic kontroli pār pašvaldību darbību, stiprinot

71tiesiskuma principa ievērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos

72(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

73tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.

74punktu).

75Tādējādi gan Satversmes 1. pants, gan 101. pants citstarp

76ietver pašvaldības principu, kas ir pamats pašvaldības

77institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Turklāt

78visas valsts institūcijas, tostarp pašvaldības, drīkst rīkoties

79vienīgi atbilstoši tiesiskuma principam, savas likumā noteiktās

80kompetences ietvaros.

81Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

82apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

83101. pantu, vērtējot šīs normas atbilstību pašvaldības un

84tiesiskuma principiem.

1Satversmes tiesa jau vairākkārt ir vērtējusi

2pašvaldības darbību tiesiskumu un tā uzraudzības jautājumus un

3secinājusi, ka Satversmes 1. pantā ietvertais demokrātijas

4princips konkretizējams arī kopsakarā ar Hartā nostiprināto

5pašvaldības principu un pilsoņu tiesībām piedalīties publisko

6lietu pārvaldīšanā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16.

7aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 7.

8punktu un 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019‑17‑05

913.1. punktu). Saskaņā ar Hartas 3. panta pirmo daļu vietējā

10pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā

11noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

12uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

13Savukārt saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 3.

14panta pirmo daļu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar

15pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto

16institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto

17funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru

18kabineta noteikto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu

19izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās

20teritorijas iedzīvotāju intereses.

21Pašvaldības lēmējorgāns - dome - tiek ievēlēts atbilstoši

22Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam.

23Pašvaldības dome sastāv no deputātiem, kuru tiesības un pienākumi

24noteikti Republikas novada domes un novada domes deputāta statusa

25likumā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

26pirmo daļu dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās

27pašvaldības pārziņā. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka domes

28darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem. Domes darbu

29vada tās priekšsēdētājs (sk. likuma "Par

30pašvaldībām" 25. panta pirmo daļu).

31Pašvaldības kompetencē atbilstoši likumam "Par

32pašvaldībām" ietilpst autonomās funkcijas, deleģētās

33funkcijas, pārvaldes uzdevumi, kā arī brīvprātīgās iniciatīvas.

34Pašvaldības autonomās funkcijas ir norādītas likuma "Par

35pašvaldībām" 15. pantā, un tās pildāmas kārtībā, kāda

36paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos. Autonomo funkciju

37izpildi organizē un par to atbild pašvaldība (sk. likuma

38"Par pašvaldībām" 7. panta pirmo un otro daļu).

39Satversmes tiesa secinājusi, ka pašvaldības autonomās funkcijas

40ir tās funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv, proti, -

41lai noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāji varētu paši

42demokrātiskā procedūrā īstenot savas vietējās intereses. Ja

43likumdevējs kādu funkciju noteicis par pašvaldības autonomo

44funkciju, tad pašvaldībai ir pienākums to pildīt un savas

45kompetences ietvaros nodrošināt to, lai iedzīvotāju tiesības

46tiktu īstenotas atbilstošākajā veidā (sk. Satversmes tiesas

472017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016‑23‑03 15.1.

48punktu).

49Pašvaldības atrodas Ministru kabineta padotībā un kompetences

50jomā un kā pastarpinātās pārvaldes iestādes organizatoriski

51ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā (sk. Satversmes

52tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑32‑05 12.

53punktu). No likuma "Par pašvaldībām" 5. panta

54piektās daļas izriet, ka pārraudzību pār pašvaldību darbību šā

55likuma ietvaros veic Ministrija. Savukārt tad, ja citas valsts

56pārvaldes iestādes vai amatpersonas konstatē, ka pašvaldības

57dome, domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai citas pašvaldības

58institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

59kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, tām ir

60pienākums par to ziņot Ministrijai.

61Ministrijas kompetencē ietilpst vairāki pašvaldības darbības

62pēckontroles līdzekļi, kuru izmantošanas ietvaros tiek izvērtēts

63pašvaldības darbības tiesiskums. Tostarp Ministrija izvērtē

64pašvaldības pieņemto lēmumu tiesiskumu un aptur prettiesisku

65pašvaldības izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai

66atsevišķu to punktu darbību (sk. likuma "Par

67pašvaldībām" 49. pantu). Tāpat Ministrija vērtē

68pašvaldības amatpersonu un institūciju darbības tiesiskumu,

69citstarp pieprasot no pašvaldības domes priekšsēdētāja

70paskaidrojumu par pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem,

71pieprasot viņa atbrīvošanu vai atstādinot viņu no amata pienākumu

72pildīšanas (sk. likuma "Par pašvaldībām" 65. panta

73otro daļu, 93. un 94.1 pantu).

74Arī pašvaldības domes atlaišana ir viens no pašvaldības

75darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem. Satversmes tiesa ir

76atzinusi, ka pašvaldības domes atlaišana ir ultima ratio

77pasākums (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

78sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu).

79Pašvaldības domes atlaišana ir galējais pašvaldības domes

80darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis, kuram ir vissmagākās

81tiesiskās sekas, jo tā piemērošanas rezultātā tiek atlaista

82demokrātiski ievēlēta institūcija. Uz šā līdzekļa īpašo raksturu

83norāda likumā noteiktais pašvaldības domes atlaišanas process.

84Proti, pašvaldības domi noteiktos gadījumos var atlaist vienīgi

85Latvijas pilsoņu demokrātiski tieši leģitimētā Saeima, pieņemot

86īpašu likumu, kura projektu pēc savas vai ģenerālprokurora

87iniciatīvas iesniedz Ministru kabinets. Savukārt attiecīgā likuma

88satversmība pēc tā pieņemšanas var tikt izvērtēta Satversmes

89tiesā. Tātad pašvaldības domes atlaišanas procesā ir iesaistītas

90gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas institūcijas,

91tādējādi nodrošinot šā procesa tiesiskumu un atbilstību

92pašvaldības principam, kā arī nodrošinot valsts varas dalīšanas

93principa ievērošanu.

94Līdz ar to pašvaldības domes

95darbības tiesiskums tiek uzraudzīts ar dažādiem pēckontroles

96līdzekļiem, no kuriem galējais ir pašvaldības domes

97atlaišana.

1Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmā

2daļa nosaka: "Saeima var atlaist domi, ja tā:

31) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

4kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

52) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas

6ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes

7iestāžu vai tiesas kompetencē;

83) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc

9attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi

10domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās

11komitejas;

124) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

13kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu

14kopskaita."

15Atbilstoši šā likuma 92. panta pirmajai un otrajai daļai

16pašvaldības dome tiek atlaista ar Saeimas pieņemtu likumu, kura

17projektu iesniedz Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pēc

18ģenerālprokurora priekšlikuma. Tādējādi likumdevējs ir noteicis,

19pirmkārt, gadījumus, kādos Saeima var atlaist pašvaldības domi -

20demokrātiski ievēlētu institūciju -, un, otrkārt, arī īpašu

21procesuālo kārtību, kādā tas darāms.

22Tiesību doktrīnā atzīts, ka Saeimas īstenotā pašvaldības domes

23darbības tiesiskuma parlamentārā kontrole ir saistīta ar šīs

24darbības tiesiskuma politisko izvērtējumu (sk.: Stucka A.

25Latvijas pašvaldību sistēmas juridiskais raksturojums un

26pašvaldību reformas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 109.

27lpp.). Tomēr, lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir

28jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks,

29šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem.

30Satversmes tiesa, vērtējot ar pašvaldību darbību saistītus

31jautājumus, ir secinājusi, ka tā vērtē tiesību (juridiskos)

32argumentus. Juridiskie apsvērumi ietver noteikumus, kas ir

33jāievēro nevis tāpēc, ka tie paši par sevi nodrošinās vēlamo

34ekonomisko, politisko un sociālo situāciju, bet tādēļ, ka to

35prasa tiesiskums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada

3620. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

372008-08-0306 12. punktu). Turklāt, arī izvērtējot izteikti

38"politiskus" lēmumus, Satversmes tiesai ir pilnīga

39kompetence pārbaudīt to, vai attiecīgā likuma izstrādē un

40pieņemšanā ir ievērota Satversme (sal. sk. Satversmes tiesas

412020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019‑29‑01 16.

42punktu).

43Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome,

44jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu

45institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes

46101. pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā.

47Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes

48atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar

49politiskiem apsvērumiem. Šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt

50konkrētiem faktiem un to juridiskam izvērtējumam.

51Līdz ar to likums par pašvaldības

52domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā "Par

53pašvaldībām" noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā

54kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem

55argumentiem.

1Apstrīdētā norma pieņemta, atsaucoties uz likuma

2"Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punktu.

3Pašvaldības domi var atlaist, pamatojoties uz šo normu, ja tā,

4pirmkārt, nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru

5kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus un, otrkārt, ja

6tās pieļautie tiesību normu pārkāpumi ir atkārtoti.

7Apstrīdētajā normā kā Rīgas domes atlaišanas pamats minēts

8tas, ka tā pieļāvusi nelikumīgu rīcību un nepildījusi Atkritumu

9apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

10citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

11organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. No Likumprojekta

12izstrādes un pieņemšanas materiāliem, tostarp Likumprojekta

13anotācijas, izriet tas, ka Rīgas domei tika pārmesti ilgstoši,

14atkārtoti, pat sistemātiski pārkāpumi sadzīves atkritumu

15apsaimniekošanas jomā. Citstarp Rīgas domei tika pārmests tas, ka

16netiek ievēroti normatīvie akti un pildīts spriedums lietā Nr.

172012‑01-01, proti, Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim

18bija spēkā tādi līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas nebija

19noslēgti publiskā iepirkuma procedūrā, ka netiek izdoti

20normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi, kas regulētu

21sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un ka līdz 2014. gada 31.

22decembrim nav izveidota atkritumu dalītās savākšanas sistēma

23vairākām atkritumu kategorijām. Uz šiem apstākļiem norādīts arī

24atbildes rakstā.

25Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Rīgas dome spēja

26pildīt savu autonomo funkciju normatīvajos aktos noteiktajā

27kārtībā un visi pārkāpumi, pat ja tādi kādreiz būtu pieļauti,

28Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas laikā bijuši novērsti.

29Rīgas domes atlaišana bijusi politiski motivēta, un tā neko

30neesot mainījusi attiecībā uz Rīgas iedzīvotāju interesēm

31saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Arī Rīgas dome,

32atbildot uz Ministrijas vēstulēm, tāpat kā tās pārstāvji Budžeta

33un finanšu komisijas sēdēs, paudusi viedokli, ka autonomā

34funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - tiek

35pildīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pārmetumi par

36tiesību normu pārkāpumiem ir nepamatoti.

37Pieaicinātās personas izteikušas atšķirīgus viedokļus par to,

38vai bija pietiekams pamats pieņemt apstrīdēto normu. Piemēram,

39Tieslietu ministrija norāda, ka šajā lietā jāņem vērā Rīgas domes

40neaktīvā un normatīvajiem aktiem neatbilstošā rīcība, pildot

41pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu

42apsaimniekošanu -, kā arī pieļauto tiesību normu pārkāpumu

43sistemātiskums (sk. lietas materiālu 1. sēj. 119.-123.

44lp.). Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

45ministrija uzsver, ka līdz 2019. gada 15. septembrim Rīgā spēkā

46esot bijuši atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija

47atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un

48spriedumam lietā Nr. 2012‑01‑01. Ministrija esot atkārtoti Rīgas

49domei norādījusi uz pārkāpumiem, taču Rīgas dome esot ilgstoši

50vilcinājusies tos novērst (sk. lietas materiālu 1. sēj.

51124.-134. lp). Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un

52biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" izsaka

53viedokli, ka Rīgas dome nav pieļāvusi tik būtiskus pārkāpumus,

54kas pamatotu tās - demokrātiski ievēlētas institūcijas -

55atlaišanu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 116. lp. un 8. sēj.

5619.-22. lp.).

57Tātad lietas dalībnieku, pieaicināto un citu personu viedokļi

58par to, vai apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā

59ir konstatēti tādi tiesību normu pārkāpumi, kas pamatotu Rīgas

60domes atlaišanu, ir atšķirīgi. Tāpat atšķiras arī viedokļi par

61to, vai apstrīdētā norma ir pieņemta atbilstošā procesuālajā

62kārtībā.

63Tādējādi izskatāmajā lietā, lai izvērtētu apstrīdētās normas

64satversmību, Satversmes tiesai ir jānoskaidro:

651) vai ir ievērota tiesību normās, tostarp likumā "Par

66pašvaldībām" un Saeimas kārtības rullī, noteiktā pašvaldības

67domes atlaišanas procesuālā kārtība;

682) kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par

69pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un

70vai Rīgas dome tādus pārkāpumus bija pieļāvusi;

713) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā

72pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija

73nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.

1Visupirms Satversmes tiesai jāizvērtē, vai,

2pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā

3pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība.

4Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp

5likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikvienas personas

6uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa

7izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievērošana

8sekmē šā mērķa sasniegšanu. Satversmes tiesa kā labas

9likumdošanas principa elementus citstarp ir konkretizējusi to, ka

10likumdošanas procesā ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kā

11arī Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktie procesuālie

12priekšnoteikumi un tiesības. Likumdevējam pašam ir jāizvērtē

13likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka

14juridiska spēka tiesību normām, kā arī jāsaskaņo šīs normas ar

15tiesību sistēmā jau pastāvošajām normām, pienācīgi jāpamato šo

16normu nepieciešamība, kā arī jāizvērtē iespējamie alternatīvie

17risinājumi. Likumdošanas procesam ir jābūt vērstam uz ilgtspējīga

18tiesiskā regulējuma izstrādi. Demokrātiskā tiesiskā valstī

19likumdevējam ir arī pienākums savlaicīgi un pienācīgi informēt un

20pēc iespējas iesaistīt likumdošanas procesā sabiedrību un

21konsultēties ar ieinteresētajām personām (sk. Satversmes

22tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018‑11-01 18.1.

23punktu).

24No likuma "Par pašvaldībām" 92. panta izriet, ka

25likums par pašvaldības domes atlaišanu atšķiras no citiem

26likumiem ar to, ka tā projektu Saeimai var iesniegt vienīgi

27Ministru kabinets pēc savas vai ģenerālprokurora iniciatīvas.

28Savukārt Saeimā likumprojekts tiek izskatīts atbilstoši Saeimas

29kārtības rullim. Izvērtējot to, vai apstrīdētā norma ir noteikta

30ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāņem vērā tas, ka

31likumdevējs, pieņemot šādu normu, faktiski darbojas kā tiesību

32piemērotājs un, konstatējot noteiktus faktiskos apstākļus, pieņem

33lēmumu par pašvaldības domes atlaišanu, kuru likumdošanas procesā

34atbilstoši pamato. Tāpēc, izvērtējot tādas tiesību normas

35pieņemšanas procesa atbilstību labas likumdošanas principam, ar

36kuru atlaista pašvaldības dome, galvenokārt vērtējama šā procesa

37atbilstība likumā "Par pašvaldībām" un Saeimas kārtības

38rullī noteiktajai kārtībai un tiem labas likumdošanas principa

39konkretizācijas elementiem, kas attiecas uz sabiedrības un

40ieinteresēto personu iesaisti likumdošanas procesā un pietiekama

41pamatojuma nepieciešamību apstrīdētās normas pieņemšanai.

4223.1. Ministrijas izstrādātais Likumprojekts 2019. gada

4312. decembrī tika iesniegts Ministru kabinetam, iepriekš saņemot

44saskaņojumu no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas.

452019. gada 16. decembrī atzinumu par Likumprojektu sniedza Valsts

46kanceleja. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 17. decembra

47sēdē Likumprojektu atbalstīja un tas tika nosūtīts Saeimai,

48lūdzot atzīt to par steidzamu un saskaņā ar Saeimas kārtības

49ruļļa 38. panta pirmo daļu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2019.

50gada 18. decembrī (sk. Ministru kabineta 2019. gada 17.

51decembra sēdes protokolu Nr. 59, 66. §).

52Pirmajā lasījumā Likumprojekts tika pieņemts 2019. gada 19.

53decembrī, kad tika arī nolemts izskatīt Likumprojektu

54steidzamības kārtībā, bet otrajā lasījumā - 2020. gada 13.

55februārī. Valsts prezidents likumu izsludināja 2020. gada 24.

56februārī, un tas stājās spēkā 2020. gada 25. februārī.

5723.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pirms

58Likumprojekta iesniegšanas Saeimā Ministru kabinetam bija

59jākonsultējas ar Latvijas Pašvaldību savienību un jāuzklausa

60Rīgas domes viedoklis. Saeima atbildes rakstā norāda, ka Rīgas

61domes viedokļa uzklausīšana Ministru kabineta sēdē būtu

62atbilstoša labas pārvaldības principam, taču no normatīvajiem

63aktiem Ministru kabinetam neizriet pienākums to darīt. Savukārt

64Ministru kabinets norāda, ka tas netika darīts steigas dēļ.

65Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 86. panta

66pirmajai daļai un tās 1. punktam, kā arī ceturtajai daļai

67Ministru kabinetam tā noteiktā kārtībā ar pašvaldībām jāsaskaņo

68jautājumi, kas skar visu pašvaldību intereses, tostarp

69likumprojekti, kas attiecas uz pašvaldībām. Saskaņā ar šā panta

70otro daļu pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību

71biedrība, kas izveidota atbilstoši likuma "Par

72pašvaldībām" 96. panta prasībām, tātad - Latvijas Pašvaldību

73savienība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

74noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

7591.5. apakšpunktu par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)

76citstarp nepieciešams no Latvijas Pašvaldību savienības, ja

77projekts atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" ir

78jāsaskaņo ar pašvaldībām. Savukārt likuma "Par

79pašvaldībām" 87. pants noteic, ka jautājumi, kas skar

80atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šā likuma 86.

81panta kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar

82Ministru kabineta kārtības rulli.

83Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pašvaldības princips

84neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl

85tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

8620. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

872008-08-0306 13.1. punktu). Turklāt attiecībās starp publisko

88tiesību juridiskajām personām jāvadās no procesuālās ekonomijas

89principa un tādēļ pieļaujama tieša vai netieša atsauce uz

90iepriekšējiem norādījumiem vai sniegto informāciju (sal. sk.

91Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

922003-16-05 1. punktu). Demokrātiska normatīvo aktu izstrādes

93procesa ietvaros Latvijas Pašvaldību savienības un attiecīgās

94pašvaldības domes viedokļa uzklausīšana Likumprojekta izstrādes

95procesā būtu vērtējama pozitīvi. Tomēr Satversmes tiesa jau

96secināja, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu ir nevis

97likums šā vārda parastajā izpratnē, bet gan pašvaldības darbības

98tiesiskuma pēckontroles līdzeklis, kura ietvaros tiek vērtēti

99konkrētas pašvaldības domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi.

100Tāpēc atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 86. pantam

101Ministru kabinetam nav pienākuma šādu likumprojektu saskaņot ar

102Latvijas Pašvaldību savienību.

103Laikā, kad Likumprojekts tika izstrādāts un izskatīts Ministru

104kabinetā, Rīgas domes viedoklis Ministrijai jau bija zināms no

105savstarpējās sarakstes. Citstarp 2019. gada 29. novembra vēstulē

106Nr. RD‑19‑2536‑nd Rīgas dome Ministrijai detalizēti skaidrojusi

107savu viedokli attiecībā uz Likumprojekta anotācijā norādītajiem

108tās pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, kā arī uzsvērusi, ka

109nav pamata rosināt Rīgas domes atlaišanu (sk. lietas materiālu

1102. sēj. 99.-105. lp.). 2019. gada 17. decembrī Rīgas dome

111iesniedza savu rakstveida viedokli arī Ministru kabinetam (sk.

112lietas materiālu 3. sēj. 129.-140. lp.). Savukārt Latvijas

113Pašvaldību savienība viedokli par Likumprojektu izteica 2019.

114gada 17. decembra vēstulē Nr. 201912/INIC651/SP1685/NOS926 un tās

115pārstāve piedalījās arī Ministru kabineta sēdē, kurā

116Likumprojekts tika izskatīts (sk. lietas materiālu 3. sēj.

117121.-128. lp.).

118Tādējādi Likumprojekta izstrādes procesā bija pienācīgi

119uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības

120viedoklis.

12123.3. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka citu valsts

122institūciju, piemēram, par nozari atbildīgās ministrijas,

123veiktais izvērtējums neatbrīvo Saeimu no pienākuma pašai izvērtēt

124attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

125oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. punktu).

126Pozitīvi ir vērtējama ieinteresēto personu uzklausīšana kā

127normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, tomēr likumdošanas

128procesu nevar padarīt atkarīgu no personu pozitīvās vai negatīvās

129attieksmes pret normatīvā akta projektu (sk. Satversmes

130tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 14.2.

131punktu).

132No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas

133pieņemšanas pamatā esošie apstākļi pēc būtības tika vērtēti gan

134Budžeta un finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra sēdē - pirms

135Likumprojekta nodošanas Saeimai pirmajam lasījumam, gan 2020.

136gada 14. janvāra, 4. februāra un 12. februāra sēdēs pirms

137Likumprojekta nodošanas Saeimai otrajam lasījumam. Visās

138komisijas sēdēs piedalījās ministriju, tostarp Vides aizsardzības

139un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Saeimas Juridiskā

140biroja pārstāvji, kā arī Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību

141savienības pārstāvji. Atbildīgās komisijas sēžu protokoli un

142audioieraksti liecina, ka komisijas sēdēs tika vairākkārt

143uzklausīti Ministrijas, Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību

144savienības iebildumi un ierosinājumi, kā arī Saeimas Juridiskā

145biroja viedoklis. Pēc komisijas lūguma Ministrija sagatavoja

146tabulu, kurā apkopoti Rīgas domes pieļautie pārkāpumi. Komisijas

147sēdē šī tabula tika izskatīta, kā arī tika uzklausīts Rīgas domes

148viedoklis par katru no tabulā minētajiem Rīgas domes pieļautajiem

149tiesību normu pārkāpumiem. Tāpat komisijas sēdēs viedokli pauda

150arī deputāti, kas bija iesnieguši priekšlikumus par apstrīdētās

151normas redakciju. Ņemot vērā visu pieejamo informāciju, komisija

152nolēma Likumprojektu virzīt gan uz pirmo, gan uz otro lasījumu

153(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra,

1542020. gada 14. janvāra, 4. februāra un 12. februāra sēžu

155protokolus, pieejami: www.saeima.lv, kā arī šo sēžu

156audioierakstus lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).

157Arī Saeimas sēdēs, nododot Likumprojektu atbildīgajai

158komisijai, kā arī 2019. gada 19. decembrī pieņemot to pirmajā

159lasījumā un 2020. gada 13. februārī - otrajā lasījumā, deputāti

160izteica savu viedokli par to, vai Ministrijas konstatētie Rīgas

161domes tiesību normu pārkāpumi ir pietiekami būtiski, lai

162piemērotu galējo pašvaldības darbības pēckontroles līdzekli -

163pašvaldības domes atlaišanu (sk. 13. Saeimas 2019. gada 18.

164decembra un 19. decembra, kā arī 2020. gada 13. februāra sēžu

165stenogrammu).

166Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika

167vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie tiesību normu pārkāpumi

168sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī uzklausīts

169ieinteresēto personu viedoklis.

17023.4. Saeimas Prezidija 2019. gada 17. decembra

171atzinumā bija ietverts priekšlikums noteikt, ka par Likumprojektu

172ir atbildīga Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Savukārt

173Saeima 2019. gada 18. decembra sēdē nolēma Likumprojektu nodot

174Budžeta un finanšu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

175Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Likumprojekta nodošana Budžeta

176un finanšu komisijai uzskatāma par labas likumdošanas principa

177pārkāpumu, jo parlamentārajām tradīcijām atbilstošāka būtu bijusi

178tā nodošana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

179Satversmes 25. pants nosaka: "Saeima izvēlē komisijas,

180noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība

181pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no

182atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt

183savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un

184pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var

185darboties arī starp sesijām." Satversmes tiesa ir atzinusi,

186ka Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

187darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina,

188ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

189pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

190sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

191Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka Saeimas, tāpat kā vairuma citu

192parlamentu, komisijas ir ar apzinātu specializācijas ievirzi un

193specializācijas princips ir galvenais kritērijs tam, lai

194noteiktu, ka konkrēta komisija ir atbildīga par kādu

195likumprojektu (sk.: Balodis R. 25. panta komentārs. Grām.:

196Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri.

197II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 390.-391.

198lpp.). Taču Saeima kā tautas tieši demokrātiski leģitimēts

199likumdevējs savā darbībā bauda autonomiju, citstarp arī sava

200darba organizācijas jautājumos. Tādējādi lēmums par likumprojekta

201nodošanu kādai konkrētai komisijai uzskatāms par Saeimas darba

202organizācijas jautājumu, kuru Saeima var izlemt savas rīcības

203brīvības ietvaros. Turklāt, lai gan komisija sagatavo

204likumprojektu un lemj par tā nodošanu izskatīšanai Saeimas sēdēs,

205tomēr galīgo lēmumu attiecībā uz likumprojektu un katru konkrēto

206priekšlikumu par to pieņem Saeima. Tāpat jāņem vērā Satversmes

207tiesas secinājums, ka Budžeta un finanšu komisija ir pienācīgi

208izvērtējusi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatojumu un vairākās

209sēdēs uzklausījusi arī ieinteresētās personas (sk. sprieduma

21023.3. punktu).

211Ņemot vērā šajā sprieduma punktā atzīto, Satversmes tiesa

212secina, ka apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā

213nav pieļauti pārkāpumi.

214Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto

215normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes

216atlaišanas procesuālā kārtība.

1Satversmes tiesai ir jāizvērtē, kas uzskatāms par

2normatīvo aktu pārkāpumu likuma "Par pašvaldībām" 91.

3panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus

4pārkāpumus bija pieļāvusi.

524.1. Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

6pirmās daļas 1. punktā kā pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus

7raksturojošs kritērijs minēts tas, ka pārkāpumi ir atkārtoti.

8Savukārt Pieteikuma iesniedzējs, kā arī vairākas pieaicinātās

9personas, tostarp Latvijas Pašvaldību savienība, pauž šādu

10viedokli: ja tiek lemts par domes atlaišanu, tad tās izdarītajiem

11pārkāpumiem jābūt tādiem, kas pamatotu atlaišanas nepieciešamību

12un attaisnotu domes vēlēšanās izteiktās pašvaldības iedzīvotāju

13gribas ierobežošanu.

14No pašvaldības principa un visas likuma "Par

15pašvaldībām" sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā

16demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā

17gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu

18pārkāpumus. Tātad pašvaldības dome nevar tikt atlaista par

19jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots.

20Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu

21būtiskumu citstarp liecina sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var

22radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas

23iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī

24šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka

25tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti. Arī

26tāda spēkā esoša tiesas sprieduma nepildīšana, kurā nepārprotami

27konstatēts kādas pašvaldības rīcības prettiesiskums, ir būtisks

28tiesību normas pārkāpums un apdraud tiesiskumu un tiesisko

29kārtību. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

30situācija, kad kāda no valsts institūcijām, tostarp pašvaldība,

31nepildītu tiesas nolemto.

32Pamatots ir Pieteikuma iesniedzēja, kā arī Rīgas domes un

33Saeimas Juridiskā biroja viedoklis, ka pašvaldības domi nevar

34atlaist par pārkāpumiem, kurus pieļāvusi cita (iepriekšējā)

35sasaukuma dome. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc domes

36pārkāpumiem, par kuriem tā tiek atlaista, nav jābūt konstatētiem

37ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Proti, tiesvedības ilgums var

38pārsniegt atlikušo pašvaldības domes pilnvaru laiku, un tādā

39gadījumā zustu šā pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības

40līdzekļa jēga. Savukārt centrālajai varai ir tiesības uzsākt

41pašvaldības domes atlaišanas procesu tikai tad, ja pēc

42atkārtotiem tiesību normu pārkāpumiem ir nepieciešams rīkoties

43nekavējoties, lai atjaunotu tiesiskumu. Tāpat pašvaldības domes

44atlaišanas institūtam nebūtu jēgas, ja domi varētu atlaist

45vienīgi par pastāvošiem pārkāpumiem, neņemot vērā iepriekš

46pieļautos pārkāpumus.

47Latvijas Pašvaldību savienība Budžeta un finanšu komisijas

48sēdē izteikusi viedokli, ka pašvaldības domes pārkāpumus vides

49aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var konstatēt,

50vienīgi izmantojot likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

51pirmajā daļā paredzētās tiesības apturēt prettiesiska pašvaldības

52normatīvā akta vai atsevišķu tā punktu darbību (sk. Budžeta un

53finanšu komisijas 2019. gada 19. decembra un 2020. gada 4.

54februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 8. sēj. 11.

55lp.). Tomēr šis ir patstāvīgs pašvaldības darbības

56uzraudzības līdzeklis, kas vērsts uz to, lai demokrātiskā

57tiesiskā valstī netiktu piemērots prettiesisks normatīvais akts.

58Ja pašvaldības dome iesniedz attiecīgu pieteikumu, Satversmes

59tiesa izvērtē ministra rīkojuma tiesiskumu un tātad arī novērš

60jebkādas šaubas par to, vai pašvaldības rīcība bijusi tiesiska

61vai ne. Turklāt ne visus pašvaldības pārkāpumus var novērst,

62apturot kāda tās normatīvā akta darbību.

63Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas

64(darba uzsākšanas) tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu

65pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma

66par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas

67procesā.

6824.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumprojekta

69anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību

70akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Tai

71ir informatīva nozīme - tā iepazīstina ar likumprojekta

72iesniedzēja motivāciju. Anotācijā ietvertais pamatojums ļauj

73sabiedrībai gūt priekšstatu par tiem apsvērumiem, kas bijuši par

74pamatu tiesību normas pieņemšanai (sk. Satversmes tiesas 2020.

75gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 19.1.2.

76punktu). Tādējādi Rīgas domes atlaišanas pamatā esošie

77tiesību normu pārkāpumi bija jānorāda Likumprojekta

78anotācijā.

79Satversmes tiesa jau secināja, ka Ministrijas sagatavotajā

80Likumprojekta anotācijā ir norādes uz Rīgas domes pieļautajiem

81tiesību normu pārkāpumiem, tostarp uz nespēju nodrošināt savas

82autonomās funkcijas - organizēt sadzīves atkritumu

83apsaimniekošanu - veikšanu un uz sprieduma lietā Nr. 2012‑01-01

84nepildīšanu. Turklāt pēc Konkurences padomes paziņojuma par

85pagaidu noregulējumu Rīgas dome neesot veikusi nekādas darbības,

86lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

87sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas

88draudus. Ja 2019. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas

89administratīvajā teritorijā tiktu apturēta vai būtiski

90apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana, tad būtu

91radies potenciāls kaitējums videi un sabiedrības veselībai. Tā kā

92Rīgas dome šajā situācijā neesot spējusi pildīt attiecīgo

93autonomo funkciju, Ministru kabinetam vajadzējis Rīgas pilsētas

94administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju.

95Turklāt arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas dome neesot

96pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu ilgtermiņa, nevis pagaidu

97risinājumu, saskaņā ar kuru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

98pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

99Tāpēc ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētā nācies pagarināt.

10024.3. Likumprojekta anotācijā norādīts arī uz

101atkārtotām atbildīgo institūciju vēstulēm Rīgas domei, kurās

102pieprasīti paskaidrojumi par pieļautajiem tiesību normu

103pārkāpumiem un aicināts tos novērst, kā arī Rīgas domes atbildēm

104uz šiem aicinājumiem. Pēc 2017. gada 22. jūnija, kad darbu sāka

105tā sasaukuma Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas

106likums, Ministrija vairākkārt vērsusi domes uzmanību uz

107pārkāpumiem, kurus tā pieļāvusi, pildot savu autonomo funkciju

108sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Piemēram, 2019. gada

10927. marta vēstulē Nr. 1-132/2746 un 2019. gada 19. jūlija vēstulē

110Nr. 1‑132/6933 Ministrija pašvaldībai atgādinājusi, ka līdz 2014.

111gada 31. decembrim pašvaldībām bija jāizveido atkritumu dalītās

112savākšanas sistēma un jānodrošina iedzīvotājiem šādi pakalpojumi

113vismaz attiecībā uz papīra, plastmasas, stikla un metāla

114atkritumiem. 2019. gada 19. jūlija vēstulē Ministrija norādījusi

115arī uz pārkāpumiem sakarā ar publiskās un privātās partnerības

116ietvaros noslēgto koncesijas līgumu un nepieciešamību aktualizēt

117saistošos noteikumus Nr. 90 vai izdot jaunus saistošos

118noteikumus. Ministrijas 2019. gada 29. augusta vēstulē Nr.

1191-132/8208 un 2019. gada 9. septembra vēstulē Nr. 1‑132/8506

120Rīgas domes priekšsēdētājam pieprasīti paskaidrojumi par to, kā

121pašvaldība plāno nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

122pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. 2019. gada 17. septembra

123vēstulē Nr. 1‑132/8777, 2019. gada 1. oktobra vēstulē Nr.

1241‑132/9242, 2019. gada 25. oktobra vēstulē Nr. 1-132/10055 un

1252019. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1‑132/10626 Ministrija

126pieprasījusi Rīgas domei sniegt informāciju par rīkojuma Nr. 432

127izpildes gaitu un to, kādā veidā tiks nodrošināta sadzīves

128atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pēc 2019. gada

12911. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā

130ārkārtējā situācija. Savukārt 2019. gada 21. novembra vēstulē Nr.

1311‑132/10798 Ministrija, pamatojoties uz likuma "Par

132pašvaldībām" 94.1 pantu, pieprasījusi Rīgas domes

133priekšsēdētājam paskaidrojumus par ilgstoši pieļautajiem

134pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī

135aicinājusi iesniegt izvērstu rīcības plānu ar pasākumiem,

136atbildīgajām personām un termiņiem, kādā dome juridiski korektā

137veidā nodrošinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

138sniegšanas nepārtrauktību iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka esošie

139atkritumu apsaimniekošanas līgumi zaudēs spēku 2019. gada 12.

140decembrī. Šajās vēstulēs Ministrija arī skaidrojusi Rīgas domes

141pieļauto pārkāpumu būtību un nepieciešamību nodrošināt sadzīves

142atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši

143normatīvo aktu prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 5.-8.,

14413.-15., 72.-75., 83.-85., 94., 97.-98. lp).

145Turklāt uz riskiem un iespējamiem konkurenci reglamentējošu

146normatīvo aktu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekotāja

147izvēlē Rīgas domes uzmanību vairākkārt vērsusi Konkurences

148padome, piemēram, 2017. gada 28. aprīļa vēstulē Nr. 1-11/569 tā

149norādījusi uz iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, Rīgas

150domei izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju publiskās un

151privātās partnerības ietvaros (sk. lietas materiālu 2. sēj.

1523.-4. lp.). Nedz iepriekšējā sasaukuma, nedz tā sasaukuma

153Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums,

154Konkurences padomes minētos trūkumus nenovērsa, un 2019. gada 14.

155jūnijā tika noslēgts koncesijas līgums. 2019. gada 18. jūlijā

156Konkurences padome ierosināja pārbaudes lietu, bet 2019. gada 9.

157septembrī pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu, ar kuru

158apturēja koncesijas līguma darbību.

159No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas dome, atbildot uz

160Ministrijas informācijas pieprasījumiem, vairākkārt izklāstījusi

161savu viedokli, cenšoties pamatot to, ka rīkojas tiesiski. Proti,

162Rīgas domes viedoklis izklāstīts 2019. gada 29. jūlija vēstulē

163Nr. DMV-19-2493-nd, 2019. gada 6. septembra vēstulē Nr.

164RD‑19‑1882‑nd, 2019. gada 10. septembra vēstulē Nr.

165RD-19-1902-nd, 2019. gada 11. septembra vēstulē Nr.

166RD-19-1909-nd, 2019. gada 18. septembra vēstulē Nr.

167RD-19-1971-nd, 2019. gada 20. novembra vēstulē Nr.

168DMV-19-3788-nd, 2019. gada 29. novembra vēstulē Nr.

169RD-19-2536-nd, 2019. gada 3. decembra vēstulē Nr. RD-19-2545-nd

170un 2019. gada 10. decembra vēstulē Nr. DMV‑19‑4029-nd. 2019. gada

17117. decembra vēstulē Nr. RD‑19‑2632-nd, kas adresēta Valsts

172kancelejai, Ministrijai un Tieslietu ministrijai, Rīgas dome

173sniegusi savu viedokli par Likumprojekta anotācijā minētajiem

174tiesību normu pārkāpumiem (sk. lietas materiālu 1. sēj.

17542.-45. lp., 2. sēj. 16.-19. lp., 74.-82. lp., 95.-96. lp.,

17699.-105. lp., 112.-113. lp., 3. sēj. 129.-140. lp.).

177Tādējādi atbildīgās institūcijas ir vairākkārt aicinājušas

178Rīgas domi novērst pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

179jomā un Rīgas dome ir izteikusi savu viedokli par šiem

180pārkāpumiem.

18124.4. Lai vērtētu Rīgas domei pārmestos tiesību normu

182pārkāpumus, ir jāņem vērā attiecīgā joma un pašvaldības autonomā

183funkcija, kuras pildīšanā šie pārkāpumi pieļauti. Citstarp jāņem

184vērā arī tas, cik svarīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

185funkcijas izpilde ir iedzīvotājiem, kā tā ietekmē viņu veselību

186un labklājību, kā arī tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpat vērā

187jāņem arī tas, kādas sekas var radīt nespēja šo funkciju pildīt

188tik lielā pilsētā kā Rīga, kur tiek radīti vairāk nekā 40

189procenti no visiem Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem

190(sk. Likumprojekta anotāciju).

191Pieteikumā norādīts, ka Rīgas dome sekmīgi nodrošinājusi

192iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

193sniegšanu, tāpēc nav bijis pamata pagarināt ārkārtējo situāciju

194Rīgas pilsētā, kā arī atlaist Rīgas domi. Tomēr Satversmes tiesa

195ir atzinusi, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās

196kompetences īstenošanā, vienīgi ņemot vērā Satversmē un citos

197ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās

198administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses

199(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

200lietā Nr. 2019-17-05 16.1. punktu). Tātad nepietiek ar to

201vien, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem gluži vienkārši pilda

202savu autonomo funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem attiecīgus

203pakalpojumus. Atbilstoši tiesiskuma principam pašvaldībai ikviena

204autonomā funkcija ir jāpilda tiesiski - saskaņā ar tiesību normās

205noteikto.

206Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana kā

207pašvaldības autonomā funkcija minēta likuma "Par

208pašvaldībām" 15. panta 1. punktā. Sadzīves atkritumu

209apsaimniekošanu regulē gan Atkritumu apsaimniekošanas likums un

210uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, gan citi

211normatīvi akti, piemēram, publisko iepirkumu jomā. Atkritumu

212apsaimniekošanas likuma 8. pants nosaka pašvaldības kompetenci

213atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šā panta pirmās daļas 3. punkts

214citstarp noteic, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par

215sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā

216teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu

217apsaimniekošanas zonās un citus jautājumus. Tāpat pašvaldība veic

218citus pienākumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

219tostarp organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā

220teritorijā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un

221reģionālajiem plāniem (sk. Atkritumu apsaimniekošanas likuma

2228. panta pirmās daļas 6. punktu).

223Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmo

224daļu atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un

225mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu,

226pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā

227sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles

228kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,

229pašvaldība izvēlas publisko iepirkumu vai publisko un privāto

230partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

231Prasība piemērot iepirkuma procedūru, pašvaldībai izvēloties

232sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus, ir

233vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un pašvaldību līdzekļu

234efektīvu izmantošanu, iedzīvotājiem sedzamās pakalpojumu maksas

235samazināšanos un galarezultātā nodrošina visas sabiedrības

236labklājību. Spriedumā lietā Nr. 2012-01-01 Satversmes tiesa par

237neatbilstošu Satversmes 1. pantam un spēkā neesošu no 2013. gada

2381. jūlija atzina Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas

239noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas uz

240pašvaldību līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas noslēgti,

241nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par

242publisko iepirkumu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 6.

243decembra sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 15. un 18.

244punktu).

245Tādējādi Rīgas dome, pildot savu autonomo funkciju - organizēt

246sadzīves atkritumu apsaimniekošanu -, nedrīkstēja rīkoties

247patvaļīgi, tai bija jāievēro gan normatīvie akti, gan spriedums

248lietā Nr. 2012‑01‑01.

24924.5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

250pirmo daļu Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā

251tā pasludināšanas brīdī. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka

252Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību

253normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību

254institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un

255juridiskajām personām. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma spēks

256ir vispārsaistošs.

257No sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 izrietēja, ka 2013. gada 1.

258jūlijā spēku zaudē tie pašvaldību līgumi ar atkritumu

259apsaimniekotājiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši

260piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu. Lai gan

261Atkritumu apsaimniekošanas likums kopš sprieduma lietā Nr.

2622012-01-01 spēkā stāšanās ir vairākkārt grozīts, nemainīgs

263palicis pašvaldībām noteiktais pienākums līgumus ar atkritumu

264apsaimniekotājiem noslēgt publisko iepirkumu vai publisko un

265privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā

266kārtībā. Nedz iepriekšējo sasaukumu, nedz tā sasaukuma Rīgas

267dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums, nebija

268nodrošinājusi minētā sprieduma izpildi un nebija noslēgusi ar

269atkritumu apsaimniekotājiem tādus līgumus, kuri atbilstu

270normatīvo aktu prasībām. Atklāts konkurss attiecībā uz sadzīves

271atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā tika izsludināts tikai

2722019. gada 11. decembrī, un tā ietvaros līgumi ar atkritumu

273apsaimniekotājiem tika noslēgti 2020. gada februārī. Tātad

274sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu

275atbilstoši tiesību normu prasībām bija iespējams nodrošināt dažu

276mēnešu laikā, pat ja vienlaikus risinājās darbs pie jaunas

277sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides.

278Tāpat atlaistā Rīgas dome kopš darba uzsākšanas nebija

279pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu dalītās

280šķirošanas sistēmas izveidi, lai gan tas atbilstoši normatīvo

281aktu prasībām bija jāizdara jau iepriekšējā domes sasaukuma

282darbības laikā līdz 2014. gada 31. decembrim. Arī šo pārkāpumu

283bija plānots novērst vien ar jaunās sadzīves atkritumu

284apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

285Satversmes tiesa secina, ka Rīgas domes rīcībā, tai

286organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir konstatējami

287atkārtoti būtiski tiesību normu pārkāpumi. Gadiem ilgi, arī

288atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu

289apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās

290noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju,

291kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot

292tiesiskumu.

293Līdz ar to Rīgas domes pieļautie

294tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā,

295vērtējot tos kopsakarā, atzīstami par atkārtotiem būtiskiem

296pārkāpumiem.

1Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai

2konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības

3darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama

4demokrātiskā tiesiskā valstī.

5Satversmes tiesa ir atzinusi, ka varas attiecības starp

6augstāku pārvaldes līmeni un zemāku pārvaldes līmeni raksturo

7subsidiaritātes princips. Atbilstoši šim principam augstāks

8pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja zemākais līmenis nespēj

9pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji - šis pats

10princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais

11līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus.

12Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā liedz

13augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa kompetences

14īstenošanā, bet gan noteic šīs iejaukšanās apjomu un nepieciešamo

15intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

16lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 14.1.

17punktu). No tiesiskas valsts principa valstij izriet

18pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību

19likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu

20ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam

21gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (sk.

22Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

232017‑32-05 14. punktu). Savukārt Hartas 8. panta trešā daļa

24noteic, ka administratīvā pārraudzība pār pašvaldībām realizējama

25tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās

26ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts

27aizsargāt.

28Satversmes tiesa jau secināja, ka, izstrādājot un pieņemot

29apstrīdēto normu, tika vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie

30tiesību normu pārkāpumi un to būtiskums. Turklāt iepriekš uz šiem

31pārkāpumiem Rīgas domes uzmanību vairākkārt bija vērsušas

32atbildīgās institūcijas un aicinājušas tos novērst. Ministrija

33bija arī pieprasījusi paskaidrojumus no Rīgas domes, un Rīgas

34dome tos bija sniegusi (sk. šā sprieduma 23.3., 24.2. un 24.3.

35punktu).

36Ministrijas un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka

37Rīgas dome nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos

38pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir

39novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar

40to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

41sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. Arī pēc tam, kad šī jaunā

42sistēma nesāka darboties un Ministru kabinetam bija jāizsludina

43ārkārtējā situācija, Rīgas domes rīcība nebija savlaicīga un

44pietiekama, lai izveidotu tiesību normām atbilstošu pastāvīgu

45risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt

46Ministru kabinets rīkojās savlaicīgi un 2019. gada 3. decembrī

47izlēma pagarināt ārkārtējo situāciju, jo daļa atkritumu radītāju

48vai valdītāju nebija noslēguši līgumus ar atkritumu

49apsaimniekotājiem. Arī atkritumu apsaimniekotāji apliecināja: ja

50Ministru kabinets nebūtu nolēmis ārkārtējo situāciju pagarināt,

51tiem nebūtu tiesiska pamata sniegt sadzīves atkritumu

52apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā (sk. SIA "Eco Baltia

53vide" sniegto informāciju lietas materiālu 1. sēj. 117.-118.

54lp.). Lai novērstu līdzīgu situāciju rašanos nākotnē, Saeima

552020. gada 30. janvārī pieņēma likumu "Grozījumi Atkritumu

56apsaimniekošanas likumā". Šie grozījumi citstarp noteica: ja

57pašvaldība nav noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā

58līdz jauna līguma noslēgšanai var turpināt sadarbību ar

59līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju.

60Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst

61tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus

62tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju

63vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Rīgas domes attieksme un

64prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina

65par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem

66Ministrijas rīcībā esošajiem pašvaldības darbības tiesiskuma

67uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes

68sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību.

69Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves

70atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas

71nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas

72izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām

73dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā

74arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz

75sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī

76ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga.

77Tādējādi konkrētajos apstākļos Rīgas

78domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

79līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.

80Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

81Satversmes 1. un 101. pantam.

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā

2tiesiskā valstī valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas

3dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo

4cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu

5izmantošanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija

6sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 18. punktu). Pašvaldības

7domei, kas iekļauta valsts pārvaldes sistēmā, šie principi ir

8jāievēro.

9Ja atbildīgā institūcija ir norādījusi pašvaldības domei uz

10iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, tad domei šie pārkāpumi ir

11jānovērš vai jāvēršas pie atbildīgās institūcijas, lai konkrētajā

12situācijā nonāktu pie tiesiska risinājuma. Visu valsts

13institūciju rīcībai jābūt vērstai uz kopēju mērķu sasniegšanu -

14sabiedrības likumisko interešu un tiesiskuma nodrošināšanu.

15Satversmes tiesa vērš Ministru kabineta un Vides aizsardzības

16un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst

17pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai

18to tiesības, bet arī pienākums. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav

19pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas

20spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus,

21tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un

22tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un

23tiesībām. Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma

24pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad

25Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver

26iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes

27atlaišanu.

28Nolēmumu

29daļa

30Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

31Satversmes tiesa

32nosprieda:

33atzīt Rīgas domes atlaišanas likuma

341. panta 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

351. un 101. pantam.

36Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

37Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

38Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

39Osipova