18. pants

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pants nosaka:

"Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas

dome:

1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes

deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

pirmās daļas 4. punkts);

2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu

apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par

pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)."

Pieteikuma iesniedzējs apstrīd vienīgi Rīgas domes atlaišanas

likuma 1. panta 2. punktu un norāda, ka Rīgas domes atlaišanas

likums pamatā ir balstīts uz apgalvojumu, ka Rīgas dome pieļāvusi

normatīvo aktu pārkāpumus. Tomēr Rīgas domes atlaišanas likuma 1.

pantā ir norādīti divi alternatīvi Rīgas domes atlaišanas pamati,

kas atbilst divos dažādos likuma "Par pašvaldībām" 91.

panta pirmās daļas punktos noteiktiem pašvaldības domes

atlaišanas pamatiem, un katrs no tiem ir pietiekams pašvaldības

domes atlaišanai. To, ka Rīgas domi plānots atlaist, pamatojoties

uz diviem patstāvīgiem, savstarpēji nesaistītiem pamatiem,

uzsvēra arī Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu

komisijas sēdē, izskatot Likumprojektu pirms otrā lasījuma

(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2020. gada 12. februāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).

Tātad, pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmei un tā zaudētu spēku, likuma tiesiskās

sekas paliktu nemainīgas. Proti, ar šādu Satversmes tiesas

spriedumu spēku nezaudētu Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta

1. punkts, kuru Pieteikuma iesniedzējs nav apstrīdējis un kuru

izvērtēt Satversmes tiesai nav pamata. Turklāt 2020. gada 29.

augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 2020. gada 2.

oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tādējādi

kopš lietas ierosināšanas ir būtiski mainījušies tās faktiskie

apstākļi.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punkts

noteic, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var

izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos gadījumos, ja

tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, proti, arī šā panta

pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos. Šī norma citstarp

vērsta uz Satversmes tiesas procesa ekonomijas nodrošināšanu.

Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai tas, ka ir

apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas likumā

norādītajiem pamatiem un pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības

ievēlēt jaunu Rīgas domi, nav uzskatāms par tādiem apstākļiem,

kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums ir atbilstoši

savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu,

kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts regulējums, kas

neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību

normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos

jautājumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 7.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2. punktu).

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atzīst, ka

pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības

institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts

institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības

tiesiskumu. Satversmes tiesa secina, ka pašvaldības domes

atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv

pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, pat ja

lietā apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas

pamatiem un jaunievēlētā dome jau uzsākusi darbu. Turklāt

izskatāmā lieta ir pirmā, kuras ietvaros Satversmes tiesai ir

jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības

domi. Tādējādi Satversmes tiesai tiesvedība lietā ir

jāturpina.

Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. un 101.

pantam.