JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

18. pantsViss likums

1Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pants nosaka:

2"Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas

3dome:

41) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc

5kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes

6deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta

7pirmās daļas 4. punkts);

82) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu

9apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un

10citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

11organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par

12pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)."

13Pieteikuma iesniedzējs apstrīd vienīgi Rīgas domes atlaišanas

14likuma 1. panta 2. punktu un norāda, ka Rīgas domes atlaišanas

15likums pamatā ir balstīts uz apgalvojumu, ka Rīgas dome pieļāvusi

16normatīvo aktu pārkāpumus. Tomēr Rīgas domes atlaišanas likuma 1.

17pantā ir norādīti divi alternatīvi Rīgas domes atlaišanas pamati,

18kas atbilst divos dažādos likuma "Par pašvaldībām" 91.

19panta pirmās daļas punktos noteiktiem pašvaldības domes

20atlaišanas pamatiem, un katrs no tiem ir pietiekams pašvaldības

21domes atlaišanai. To, ka Rīgas domi plānots atlaist, pamatojoties

22uz diviem patstāvīgiem, savstarpēji nesaistītiem pamatiem,

23uzsvēra arī Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu

24komisijas sēdē, izskatot Likumprojektu pirms otrā lasījuma

25(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2020. gada 12. februāra

26sēdes audioierakstu lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).

27Tātad, pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par

28neatbilstošu Satversmei un tā zaudētu spēku, likuma tiesiskās

29sekas paliktu nemainīgas. Proti, ar šādu Satversmes tiesas

30spriedumu spēku nezaudētu Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta

311. punkts, kuru Pieteikuma iesniedzējs nav apstrīdējis un kuru

32izvērtēt Satversmes tiesai nav pamata. Turklāt 2020. gada 29.

33augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 2020. gada 2.

34oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tādējādi

35kopš lietas ierosināšanas ir būtiski mainījušies tās faktiskie

36apstākļi.

37Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punkts

38noteic, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var

39izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos gadījumos, ja

40tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, proti, arī šā panta

41pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos. Šī norma citstarp

42vērsta uz Satversmes tiesas procesa ekonomijas nodrošināšanu.

43Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai tas, ka ir

44apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas likumā

45norādītajiem pamatiem un pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības

46ievēlēt jaunu Rīgas domi, nav uzskatāms par tādiem apstākļiem,

47kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums ir atbilstoši

49savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu,

50kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts regulējums, kas

51neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību

52normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos

53jautājumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 7.

54aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2. punktu).

55Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atzīst, ka

56pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības

57institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts

58institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības

59tiesiskumu. Satversmes tiesa secina, ka pašvaldības domes

60atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv

61pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, pat ja

62lietā apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas

63pamatiem un jaunievēlētā dome jau uzsākusi darbu. Turklāt

64izskatāmā lieta ir pirmā, kuras ietvaros Satversmes tiesai ir

65jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības

66domi. Tādējādi Satversmes tiesai tiesvedība lietā ir

67jāturpina.

68Līdz ar to Satversmes tiesai ir

69jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. un 101.

70pantam.

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

IestādeAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.