1Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pants nosaka:
2"Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas
3dome:
41) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc
5kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes
6deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta
7pirmās daļas 4. punkts);
82) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu
9apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un
10citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju -
11organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par
12pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts)."
13Pieteikuma iesniedzējs apstrīd vienīgi Rīgas domes atlaišanas
14likuma 1. panta 2. punktu un norāda, ka Rīgas domes atlaišanas
15likums pamatā ir balstīts uz apgalvojumu, ka Rīgas dome pieļāvusi
16normatīvo aktu pārkāpumus. Tomēr Rīgas domes atlaišanas likuma 1.
17pantā ir norādīti divi alternatīvi Rīgas domes atlaišanas pamati,
18kas atbilst divos dažādos likuma "Par pašvaldībām" 91.
19panta pirmās daļas punktos noteiktiem pašvaldības domes
20atlaišanas pamatiem, un katrs no tiem ir pietiekams pašvaldības
21domes atlaišanai. To, ka Rīgas domi plānots atlaist, pamatojoties
22uz diviem patstāvīgiem, savstarpēji nesaistītiem pamatiem,
23uzsvēra arī Saeimas Juridiskais birojs Budžeta un finanšu
24komisijas sēdē, izskatot Likumprojektu pirms otrā lasījuma
25(sk. Budžeta un finanšu komisijas 2020. gada 12. februāra
26sēdes audioierakstu lietas materiālu 8. sēj. 11. lp.).
27Tātad, pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par
28neatbilstošu Satversmei un tā zaudētu spēku, likuma tiesiskās
29sekas paliktu nemainīgas. Proti, ar šādu Satversmes tiesas
30spriedumu spēku nezaudētu Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta
311. punkts, kuru Pieteikuma iesniedzējs nav apstrīdējis un kuru
32izvērtēt Satversmes tiesai nav pamata. Turklāt 2020. gada 29.
33augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 2020. gada 2.
34oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome. Tādējādi
35kopš lietas ierosināšanas ir būtiski mainījušies tās faktiskie
36apstākļi.
37Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punkts
38noteic, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var
39izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos gadījumos, ja
40tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama, proti, arī šā panta
41pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos. Šī norma citstarp
42vērsta uz Satversmes tiesas procesa ekonomijas nodrošināšanu.
43Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai tas, ka ir
44apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas likumā
45norādītajiem pamatiem un pilsoņi ir izmantojuši savas tiesības
46ievēlēt jaunu Rīgas domi, nav uzskatāms par tādiem apstākļiem,
47kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.
48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums ir atbilstoši
49savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu,
50kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts regulējums, kas
51neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību
52normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos
53jautājumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 7.
54aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.2. punktu).
55Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atzīst, ka
56pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības
57institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts
58institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības
59tiesiskumu. Satversmes tiesa secina, ka pašvaldības domes
60atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv
61pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, pat ja
62lietā apstrīdēts tikai viens no diviem Rīgas domes atlaišanas
63pamatiem un jaunievēlētā dome jau uzsākusi darbu. Turklāt
64izskatāmā lieta ir pirmā, kuras ietvaros Satversmes tiesai ir
65jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības
66domi. Tādējādi Satversmes tiesai tiesvedība lietā ir
67jāturpina.
68Līdz ar to Satversmes tiesai ir
69jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. un 101.
70pantam.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.