19. pants

1Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu

2par neatbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam, jo uzskata, ka

3apstrīdētā norma neatbilst šajās Satversmes normās citstarp

4ietvertajiem demokrātijas un pašvaldības principiem, kā arī labas

5likumdošanas un samērīguma principiem.

6Satversmes tiesa ir secinājusi: ja apstrīdēta akta atbilstība

7vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai,

8ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

9pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.

11punktu). Lai to izdarītu, Satversmes tiesai ir jānoskaidro

12augstāka juridiska spēka tiesību normu - Satversmes 1. un 101.

13panta - saturs.

1419.1. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

15neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

16secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

17atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts

18princips un pašvaldības princips, ietilpst Satversmes 1. panta

19tvērumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 29.

20jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu).

21Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst arī vispārējais

22tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips. Saskaņā ar šo

23principu visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām, un tā var

24rīkoties tikai tiesību normās noteiktās kompetences ietvaros.

25Valsts pārvaldē tas tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu

26(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

27lietā Nr. 2019‑17-05 13.1. punktu). Turklāt likums un

28tiesības ir saistošas ikvienai valsts institūcijai, arī

29likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3.

30februāra sprieduma lietā Nr. 2011‑11‑01 16. punktu).

31No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms arī

32pienākums visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot

33samērīguma principu. Samērīguma princips ir viens no

34svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību

35principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts varu, katrā

36konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk. Satversmes tiesas

372018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3.

38punktu). Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka no tiesiskas

39valsts principa ir atvasināts labas likumdošanas princips (sk.

40Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

412018-11-01 18.1. punktu).

4219.2. Atbilstoši Satversmes 101. panta pirmajai daļai

43ikvienam pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā

44piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

45dienestu. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka: "Pašvaldības

46ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

47pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

48Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

49likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

50Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

51Satversmes 101. pants citstarp ietver pašvaldības principu un

52rada tiesisku pamatu pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un

53funkcionālai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

54institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

55lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

56orgāns - dome - ir demokrātiski tieši leģitimēts, proti, pilsoņu

57ievēlēts. Savukārt funkcionālajā aspektā valsts pārvalde

58atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības principam ir

59organizējama subsidiāri, proti, nozīmīgu vietēja rakstura

60vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

61pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal. sk.

62Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

632017‑32‑05 11. punktu).

64Latvijas Republikai kā unitārai valstij ir raksturīgi tas, ka

65administratīvi teritoriālās vienības, to statusu, kompetenci un

66struktūru nosaka centrālā valsts vara. Valsts pārvaldes funkciju

67decentralizācija tiek īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības

68principam, nododot atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski

69leģitimētām pašvaldībām. Tāpat centrālā vara likumos noteiktajā

70kārtībā veic kontroli pār pašvaldību darbību, stiprinot

71tiesiskuma principa ievērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos

72(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

73tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.

74punktu).

75Tādējādi gan Satversmes 1. pants, gan 101. pants citstarp

76ietver pašvaldības principu, kas ir pamats pašvaldības

77institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Turklāt

78visas valsts institūcijas, tostarp pašvaldības, drīkst rīkoties

79vienīgi atbilstoši tiesiskuma principam, savas likumā noteiktās

80kompetences ietvaros.

81Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

82apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

83101. pantu, vērtējot šīs normas atbilstību pašvaldības un

84tiesiskuma principiem.