19. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu

par neatbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam, jo uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst šajās Satversmes normās citstarp

ietvertajiem demokrātijas un pašvaldības principiem, kā arī labas

likumdošanas un samērīguma principiem.

Satversmes tiesa ir secinājusi: ja apstrīdēta akta atbilstība

vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai,

ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.

punktu). Lai to izdarītu, Satversmes tiesai ir jānoskaidro

augstāka juridiska spēka tiesību normu - Satversmes 1. un 101.

panta - saturs.

19.1. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts

princips un pašvaldības princips, ietilpst Satversmes 1. panta

tvērumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu).

Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst arī vispārējais

tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips. Saskaņā ar šo

principu visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām, un tā var

rīkoties tikai tiesību normās noteiktās kompetences ietvaros.

Valsts pārvaldē tas tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma

lietā Nr. 2019‑17-05 13.1. punktu). Turklāt likums un

tiesības ir saistošas ikvienai valsts institūcijai, arī

likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3.

februāra sprieduma lietā Nr. 2011‑11‑01 16. punktu).

No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms arī

pienākums visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot

samērīguma principu. Samērīguma princips ir viens no

svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību

principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts varu, katrā

konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3.

punktu). Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka no tiesiskas

valsts principa ir atvasināts labas likumdošanas princips (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.1. punktu).

19.2. Atbilstoši Satversmes 101. panta pirmajai daļai

ikvienam pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā

piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

dienestu. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka: "Pašvaldības

ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Satversmes 101. pants citstarp ietver pašvaldības principu un

rada tiesisku pamatu pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un

funkcionālai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

orgāns - dome - ir demokrātiski tieši leģitimēts, proti, pilsoņu

ievēlēts. Savukārt funkcionālajā aspektā valsts pārvalde

atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības principam ir

organizējama subsidiāri, proti, nozīmīgu vietēja rakstura

vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal. sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017‑32‑05 11. punktu).

Latvijas Republikai kā unitārai valstij ir raksturīgi tas, ka

administratīvi teritoriālās vienības, to statusu, kompetenci un

struktūru nosaka centrālā valsts vara. Valsts pārvaldes funkciju

decentralizācija tiek īstenota citstarp atbilstoši pašvaldības

principam, nododot atsevišķu funkciju īstenošanu demokrātiski

leģitimētām pašvaldībām. Tāpat centrālā vara likumos noteiktajā

kārtībā veic kontroli pār pašvaldību darbību, stiprinot

tiesiskuma principa ievērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos

(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.

punktu).

Tādējādi gan Satversmes 1. pants, gan 101. pants citstarp

ietver pašvaldības principu, kas ir pamats pašvaldības

institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Turklāt

visas valsts institūcijas, tostarp pašvaldības, drīkst rīkoties

vienīgi atbilstoši tiesiskuma principam, savas likumā noteiktās

kompetences ietvaros.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

101. pantu, vērtējot šīs normas atbilstību pašvaldības un

tiesiskuma principiem.