2. pants

1Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit 13. Saeimas

2deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka

3Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkts (turpmāk -

4apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

5(turpmāk - Satversme) 1. un 101. pantam.

6Lai gan pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, tā, pildot

7savas funkcijas, neesot padota valstij un baudot rīcības brīvību.

8Valsts vienīgi pārraugot pašvaldības darbības likumību, taču

9nedrīkstot apšaubīt vai ierobežot pašvaldības autonomās

10funkcijas. Jo lielāka pašvaldības autonomija noteikta likumā, jo

11demokrātiskāka esot valsts.

12Lai būtu pamats atlaist pašvaldības domi, esot nepieciešams

13konstatēt tās nelikumīgu rīcību - konkrēta normatīvā akta prasību

14nepildīšanu -, turklāt šādai rīcībai vajagot būt konstatētai

15atkārtoti. Rīgas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas domes

16atlaišanas likums, darbu uzsācis 2017. gada 22. jūnijā, un uz šo

17sastāvu nevarot attiecināt iepriekšējo sasaukumu Rīgas domes

18rīcību. Tieši atlaistais Rīgas domes sastāvs esot nodrošinājis

19to, lai tiktu ievērots Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra

20spriedums lietā Nr. 2012‑01‑01 "Par Atkritumu

21apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas

22attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus

23par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par

24publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

25pantam" (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2012-01-01). Proti,

262019. gada 14. jūnijā Rīgas dome esot parakstījusi koncesijas

27līgumu "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu

28apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu" (turpmāk - koncesijas

29līgums) ar SIA "Getliņi Eko" un akciju sabiedrību

30"Tīrīga". Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās

31attīstības ministrija (turpmāk arī - Ministrija) no 2013. gada

32līdz 2019. gadam neesot saskatījusi Rīgas domes rīcībā likuma

33pārkāpumus saistībā ar sprieduma lietā Nr. 2012‑01‑01

34nepildīšanu.

35Pašvaldībai esot tiesības, īstenojot savu autonomo funkciju,

36izmantot tai ar likumiem dotās iespējas, tostarp organizēt

37sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās un privātās

38partnerības ietvaros. Koncesijas līgums esot noslēgts

39normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tā noslēgšana esot

40saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

41ministriju, Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu

42aģentūru. Konkurences padomes 2019. gada 9. septembra lēmumu Nr.

4319 "Par pagaidu noregulējumu" (turpmāk - lēmums par

44pagaidu noregulējumu) nevarot uzskatīt par tādu, kurā būtu

45konstatēti pārkāpumi Rīgas domes darbībā. Secinājumus par Rīgas

46domes rīcības tiesiskumu saistībā ar koncesijas līgumu varētu

47izdarīt tikai pēc administratīvā akta - Konkurences padomes

48lēmuma - pieņemšanas, kad tas stātos spēkā.

49Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Rīgas dome pēc tam, kad tika

50pieņemts lēmums par pagaidu noregulējumu, pati lūgusi Ministru

51kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju. Taču ārkārtējās

52situācijas pagarināšana neesot bijusi nepieciešama, jo Rīgas dome

53esot nodrošinājusi to, ka pilsētā sadzīves atkritumi tiek savākti

54un izvesti. Esot rasts gan pagaidu, gan ilgtermiņa atkritumu

55apsaimniekošanas risinājums, kas bijis atbilstošs normatīvo aktu

56prasībām.

57Tāpat neesot pamatoti likumprojekta "Rīgas domes

58atlaišanas likums" (turpmāk arī - Likumprojekts) sākotnējās

59ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) izteiktie

60Rīgas domei adresētie pārmetumi par to, ka nav izstrādāti un

61pieņemti normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi

62sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un to, ka nav risināts

63jautājums par dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

64nodrošināšanu. Tādējādi nevarot konstatēt, ka Rīgas dome būtu

65atkārtoti pārkāpusi Satversmi vai citu normatīvo aktu prasības

66vai nepildījusi tiesas spriedumu.

67Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, ir jāvērtē valsts tiesības

68atlaist konkrētu pašvaldību, šādu rīcību pamatojot ar

69apstrīdamiem faktiem saistībā ar kādas autonomās funkcijas

70īstenošanu. Pašvaldības atlaišana nozīmējot nevis valsts

71iejaukšanos pašvaldības īstenotajā autonomajā funkcijā, bet pēc

72būtības visu pašvaldības funkciju atņemšanu un pašvaldības

73tiesību aizskārumu. Tikai dažās Eiropas valstīs esot paredzēta

74iespēja atlaist visu ievēlēto pašvaldības pārstāvības institūciju

75(lēmējorgānu), un šādā gadījumā vajagot ņemt vērā arī politiskās

76diskriminācijas iespējamību.

77Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un

78pieņemšanas procesā pieļauti būtiski labas likumdošanas principa

79pārkāpumi. Citstarp Likumprojekts pirms tam, kad tas tika

80atbalstīts Ministru kabineta sēdē, neesot saskaņots ar biedrību

81"Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Latvijas

82Pašvaldību savienība) un neesot nosūtīts Rīgas domei. Rīgas domes

83viedoklis neesot uzklausīts Ministru kabineta sēdē. Turklāt

84Saeimā par atbildīgo komisiju pēdējā brīdī bez argumentācijas

85noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (turpmāk - Budžeta

86un finanšu komisija) un Likumprojekts atzīts par steidzamu.

87Neesot saskatāms arī pašvaldības tiesību ierobežojuma leģitīmais

88mērķis.

89Samērīguma kritērijs liedzot par pašvaldības domes atlaišanas

90pamatu uzskatīt jebkuru pārkāpumu, jo par atlaišanas pamatu varot

91tikt uzskatīts tikai būtisks, turklāt - atkārtots pārkāpums. Pat

92tiesas atzinums par vienas puses rīcības pareizību ne vienmēr

93nozīmējot to, ka otra puse ir pārkāpusi likumu. Tomēr pārkāpumam,

94kas tiek norādīts kā pašvaldības domes atlaišanas pamats, vismaz

95vienu reizi vajagot būt atzītam par tādu ar tiesas spriedumu.

96Pašvaldības domes atlaišana esot pēdējais un vissmagākais

97represīvais pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kuru

98varot izmantot tikai tad, ja visi citi līdzekļi nav nodrošinājuši

99tiesisku un efektīvu pašvaldības darbību. Likumdevējam vajadzējis

100apsvērt izraudzītā līdzekļa samērību konkrētajā situācijā. Ne

101Likumprojekta anotācijā, ne likumdošanas procesā neesot ticis

102analizēts tas, kādēļ situācijā, kad sadzīves atkritumu

103apsaimniekošanas funkcijas īstenošanā nekādi būtiski pārkāpumi

104nav konstatējami, būtu pamats lemt par Rīgas domes atlaišanu.

105Tādējādi ar apstrīdēto normu esot pārkāpts demokrātijas princips

106un pašvaldības princips.