2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit 13. Saeimas

deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkts (turpmāk -

apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 1. un 101. pantam.

Lai gan pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, tā, pildot

savas funkcijas, neesot padota valstij un baudot rīcības brīvību.

Valsts vienīgi pārraugot pašvaldības darbības likumību, taču

nedrīkstot apšaubīt vai ierobežot pašvaldības autonomās

funkcijas. Jo lielāka pašvaldības autonomija noteikta likumā, jo

demokrātiskāka esot valsts.

Lai būtu pamats atlaist pašvaldības domi, esot nepieciešams

konstatēt tās nelikumīgu rīcību - konkrēta normatīvā akta prasību

nepildīšanu -, turklāt šādai rīcībai vajagot būt konstatētai

atkārtoti. Rīgas domes sastāvs, uz kuru attiecās Rīgas domes

atlaišanas likums, darbu uzsācis 2017. gada 22. jūnijā, un uz šo

sastāvu nevarot attiecināt iepriekšējo sasaukumu Rīgas domes

rīcību. Tieši atlaistais Rīgas domes sastāvs esot nodrošinājis

to, lai tiktu ievērots Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra

spriedums lietā Nr. 2012‑01‑01 "Par Atkritumu

apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas

attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus

par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par

publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

pantam" (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2012-01-01). Proti,

2019. gada 14. jūnijā Rīgas dome esot parakstījusi koncesijas

līgumu "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu" (turpmāk - koncesijas

līgums) ar SIA "Getliņi Eko" un akciju sabiedrību

"Tīrīga". Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija (turpmāk arī - Ministrija) no 2013. gada

līdz 2019. gadam neesot saskatījusi Rīgas domes rīcībā likuma

pārkāpumus saistībā ar sprieduma lietā Nr. 2012‑01‑01

nepildīšanu.

Pašvaldībai esot tiesības, īstenojot savu autonomo funkciju,

izmantot tai ar likumiem dotās iespējas, tostarp organizēt

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās un privātās

partnerības ietvaros. Koncesijas līgums esot noslēgts

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tā noslēgšana esot

saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministriju, Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu

aģentūru. Konkurences padomes 2019. gada 9. septembra lēmumu Nr.

19 "Par pagaidu noregulējumu" (turpmāk - lēmums par

pagaidu noregulējumu) nevarot uzskatīt par tādu, kurā būtu

konstatēti pārkāpumi Rīgas domes darbībā. Secinājumus par Rīgas

domes rīcības tiesiskumu saistībā ar koncesijas līgumu varētu

izdarīt tikai pēc administratīvā akta - Konkurences padomes

lēmuma - pieņemšanas, kad tas stātos spēkā.

Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Rīgas dome pēc tam, kad tika

pieņemts lēmums par pagaidu noregulējumu, pati lūgusi Ministru

kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju. Taču ārkārtējās

situācijas pagarināšana neesot bijusi nepieciešama, jo Rīgas dome

esot nodrošinājusi to, ka pilsētā sadzīves atkritumi tiek savākti

un izvesti. Esot rasts gan pagaidu, gan ilgtermiņa atkritumu

apsaimniekošanas risinājums, kas bijis atbilstošs normatīvo aktu

prasībām.

Tāpat neesot pamatoti likumprojekta "Rīgas domes

atlaišanas likums" (turpmāk arī - Likumprojekts) sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) izteiktie

Rīgas domei adresētie pārmetumi par to, ka nav izstrādāti un

pieņemti normatīvajiem aktiem atbilstoši saistošie noteikumi

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un to, ka nav risināts

jautājums par dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

nodrošināšanu. Tādējādi nevarot konstatēt, ka Rīgas dome būtu

atkārtoti pārkāpusi Satversmi vai citu normatīvo aktu prasības

vai nepildījusi tiesas spriedumu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, ir jāvērtē valsts tiesības

atlaist konkrētu pašvaldību, šādu rīcību pamatojot ar

apstrīdamiem faktiem saistībā ar kādas autonomās funkcijas

īstenošanu. Pašvaldības atlaišana nozīmējot nevis valsts

iejaukšanos pašvaldības īstenotajā autonomajā funkcijā, bet pēc

būtības visu pašvaldības funkciju atņemšanu un pašvaldības

tiesību aizskārumu. Tikai dažās Eiropas valstīs esot paredzēta

iespēja atlaist visu ievēlēto pašvaldības pārstāvības institūciju

(lēmējorgānu), un šādā gadījumā vajagot ņemt vērā arī politiskās

diskriminācijas iespējamību.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un

pieņemšanas procesā pieļauti būtiski labas likumdošanas principa

pārkāpumi. Citstarp Likumprojekts pirms tam, kad tas tika

atbalstīts Ministru kabineta sēdē, neesot saskaņots ar biedrību

"Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Latvijas

Pašvaldību savienība) un neesot nosūtīts Rīgas domei. Rīgas domes

viedoklis neesot uzklausīts Ministru kabineta sēdē. Turklāt

Saeimā par atbildīgo komisiju pēdējā brīdī bez argumentācijas

noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (turpmāk - Budžeta

un finanšu komisija) un Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Neesot saskatāms arī pašvaldības tiesību ierobežojuma leģitīmais

mērķis.

Samērīguma kritērijs liedzot par pašvaldības domes atlaišanas

pamatu uzskatīt jebkuru pārkāpumu, jo par atlaišanas pamatu varot

tikt uzskatīts tikai būtisks, turklāt - atkārtots pārkāpums. Pat

tiesas atzinums par vienas puses rīcības pareizību ne vienmēr

nozīmējot to, ka otra puse ir pārkāpusi likumu. Tomēr pārkāpumam,

kas tiek norādīts kā pašvaldības domes atlaišanas pamats, vismaz

vienu reizi vajagot būt atzītam par tādu ar tiesas spriedumu.

Pašvaldības domes atlaišana esot pēdējais un vissmagākais

represīvais pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kuru

varot izmantot tikai tad, ja visi citi līdzekļi nav nodrošinājuši

tiesisku un efektīvu pašvaldības darbību. Likumdevējam vajadzējis

apsvērt izraudzītā līdzekļa samērību konkrētajā situācijā. Ne

Likumprojekta anotācijā, ne likumdošanas procesā neesot ticis

analizēts tas, kādēļ situācijā, kad sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas funkcijas īstenošanā nekādi būtiski pārkāpumi

nav konstatējami, būtu pamats lemt par Rīgas domes atlaišanu.

Tādējādi ar apstrīdēto normu esot pārkāpts demokrātijas princips

un pašvaldības princips.