3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

31. un 101. pantam.

4Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka Rīgas

5domes atlaišana bijusi politiski motivēta. Likumprojekta

6ierosināšanas un likuma pieņemšanas pamats esot bijusi Rīgas

7domes rīcība, realizējot konkrētu pašvaldības autonomo funkciju -

8organizēt sadzīves pakalpojumu apsaimniekošanu. Sadzīves

9atkritumu apsaimniekošana esot strikti regulēta normatīvajos

10aktos, un Rīgas dome neesot šo funkciju izpildījusi atbilstoši

11spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tādējādi izraisot

12nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju. Rīgas dome

13sistemātiski un vairākkārt esot pārkāpusi normatīvos aktus, tāpēc

14esot bijis attaisnojami piemērot tādu pašvaldības rīcības

15pēckontroles līdzekli kā domes atlaišana.

16Rīgas dome, citstarp tajā sastāvā, uz kuru attiecās Rīgas

17domes atlaišanas likums, ilgstoši - vairāk nekā sešus gadus pēc

18noteiktā termiņa - neesot nodrošinājusi sprieduma lietā Nr.

192012-01-01 izpildi. Uz to, kā arī citiem pārkāpumiem sadzīves

20atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas domei vairākkārt norādījusi

21Ministrija. Rīgas domes rīcība esot rezultējusies nevis ar

22sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanu atbilstoši

23normatīvo aktu prasībām, bet gan ar lietas ierosināšanu

24Konkurences padomē un lēmumu par pagaidu noregulējumu, kas

25atstāts spēkā arī ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu. Lai

26arī lieta pagaidām neesot izskatīta pēc būtības, tomēr tiesa,

27izlemjot jautājumus par pagaidu noregulējuma piemērošanas

28pamatotību, esot vērtējusi pārsūdzētā administratīvā akta

29pirmšķietamo tiesiskumu vai prettiesiskumu.

30Rīgas dome pēc 2019. gada 15. septembra neesot bijusi spējīga

31iedzīvotājiem nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

32pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību atbilstoši normatīvo aktu

33prasībām. Tāpēc Ministru kabinetam nācies iesaistīties, 2019.

34gada 12. septembrī izdodot rīkojumu Nr. 432 "Par ārkārtējās

35situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā

36teritorijā" (turpmāk - rīkojums Nr. 432) un izsludinot

37ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā no

382019. gada 12. septembra līdz brīdim, kad spēku zaudē lēmums par

39pagaidu noregulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11.

40decembrim. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājumus nebūtu

41bijis iespējams atrisināt arī bez ārkārtējās situācijas

42pagarināšanas. Turklāt tieši problēmas ar sadzīves atkritumu

43apsaimniekošanas organizēšanu Rīgā esot novedušas pie

44nepieciešamības papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likumu,

45citstarp piešķirot pašvaldībai tiesības turpināt sadarbību ar

46līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, ja pašvaldība nav noslēgusi

47līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju.

48Pašvaldības domes atlaišana pēc būtības esot ārkārtējs

49pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kura izmantošana

50pieļaujama vienīgi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

51Likumprojekts par pašvaldības domes atlaišanu neesot obligāti

52saskaņojams ar Latvijas Pašvaldību savienību. Turklāt tās

53pārstāvji esot piedalījušies gan Ministru kabineta sēdē, gan

54Saeimas komisijas sēdē, kad Likumprojekts tika apspriests. Domes

55priekšsēdētāja uzklausīšana Ministru kabineta sēdē atbilstot

56labas pārvaldības principam, taču no likuma neizrietot obligāts

57pienākums to darīt. Rīgas dome iesniegusi rakstveida viedokli par

58Likumprojektu, un tās pārstāvjiem esot dota iespēja izteikt savus

59iebildumus un argumentus Budžeta un finanšu komisijas sēdēs.

60Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pārkāpts labas

61likumdošanas princips. Izraudzītais domes darbības pēckontroles

62līdzeklis konkrētajā situācijā esot bijis samērīgs, un ar mazāk

63ierobežojošiem līdzekļiem Rīgas domes pieļautos normatīvo aktu

64pārkāpumus neesot bijis iespējams novērst. Turklāt neesot bijušas

65ierobežotas pilsoņu tiesības ievēlēt jaunu domi.

66Esot jāņem vērā arī tas, ka konkrētajā situācijā attiecīgās

67pašvaldības autonomās funkcijas izpilde ietekmējusi ne tikai

68iedzīvotāju tiesības un intereses, bet arī apgrūtinājusi

69valstiskā un Eiropas Savienības mērogā izvirzīto atkritumu

70apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

71Atkritumu apsaimniekošana vēsturiski esot būtiska vides tiesību

72daļa, turklāt to regulējot arī Eiropas Savienības normatīvie

73akti. Efektīvas vides aizsardzības sistēmas mērķu sasniegšana

74tiekot traucēta un būtiski apdraudēta, ja ilgstoši netiek panākta

75teritoriālajā un iedzīvotāju skaita ziņā tik ievērojamas

76pašvaldības kā Rīgas pilsēta pienācīga līdzdarbība normatīvo aktu

77prasību izpildē.

78Satversmes 101. pantā ietvertās tiesības piedalīties valsts un

79pašvaldību darbībā neesot absolūtas, proti, tās varot tikt

80īstenotas likumā paredzētajā veidā. Tas attiecoties ne tikai uz

81personu tiesībām piedalīties pašvaldības vēlēšanās un tikt

82ievēlētām pašvaldības domē likumā noteiktajā kārtībā, bet arī uz

83pašvaldības darba organizāciju tādā veidā, lai tā atbilstu

84normatīvo aktu prasībām. Pašvaldība savā darbībā baudot plašu

85autonomiju, taču tā neesot absolūta, jo pašvaldības pienākums

86esot darboties likuma ietvaros. Ja normatīvajos aktos noteiktais

87ietvars tādā stingri regulētā nozarē kā sadzīves atkritumu

88apsaimniekošana netiek ievērots ilgstoši un sistemātiski, par to

89esot atbildīga tieši pašvaldības dome, kas nespēj nodrošināt un

90vadīt pašvaldības darbību likumā noteiktajās robežās un

91pašvaldības iedzīvotāju interesēs.