3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

1. un 101. pantam.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka Rīgas

domes atlaišana bijusi politiski motivēta. Likumprojekta

ierosināšanas un likuma pieņemšanas pamats esot bijusi Rīgas

domes rīcība, realizējot konkrētu pašvaldības autonomo funkciju -

organizēt sadzīves pakalpojumu apsaimniekošanu. Sadzīves

atkritumu apsaimniekošana esot strikti regulēta normatīvajos

aktos, un Rīgas dome neesot šo funkciju izpildījusi atbilstoši

spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tādējādi izraisot

nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju. Rīgas dome

sistemātiski un vairākkārt esot pārkāpusi normatīvos aktus, tāpēc

esot bijis attaisnojami piemērot tādu pašvaldības rīcības

pēckontroles līdzekli kā domes atlaišana.

Rīgas dome, citstarp tajā sastāvā, uz kuru attiecās Rīgas

domes atlaišanas likums, ilgstoši - vairāk nekā sešus gadus pēc

noteiktā termiņa - neesot nodrošinājusi sprieduma lietā Nr.

2012-01-01 izpildi. Uz to, kā arī citiem pārkāpumiem sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas domei vairākkārt norādījusi

Ministrija. Rīgas domes rīcība esot rezultējusies nevis ar

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanu atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, bet gan ar lietas ierosināšanu

Konkurences padomē un lēmumu par pagaidu noregulējumu, kas

atstāts spēkā arī ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu. Lai

arī lieta pagaidām neesot izskatīta pēc būtības, tomēr tiesa,

izlemjot jautājumus par pagaidu noregulējuma piemērošanas

pamatotību, esot vērtējusi pārsūdzētā administratīvā akta

pirmšķietamo tiesiskumu vai prettiesiskumu.

Rīgas dome pēc 2019. gada 15. septembra neesot bijusi spējīga

iedzīvotājiem nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību atbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Tāpēc Ministru kabinetam nācies iesaistīties, 2019.

gada 12. septembrī izdodot rīkojumu Nr. 432 "Par ārkārtējās

situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā" (turpmāk - rīkojums Nr. 432) un izsludinot

ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā no

2019. gada 12. septembra līdz brīdim, kad spēku zaudē lēmums par

pagaidu noregulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11.

decembrim. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājumus nebūtu

bijis iespējams atrisināt arī bez ārkārtējās situācijas

pagarināšanas. Turklāt tieši problēmas ar sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas organizēšanu Rīgā esot novedušas pie

nepieciešamības papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likumu,

citstarp piešķirot pašvaldībai tiesības turpināt sadarbību ar

līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, ja pašvaldība nav noslēgusi

līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju.

Pašvaldības domes atlaišana pēc būtības esot ārkārtējs

pašvaldības darbības pēckontroles līdzeklis, kura izmantošana

pieļaujama vienīgi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Likumprojekts par pašvaldības domes atlaišanu neesot obligāti

saskaņojams ar Latvijas Pašvaldību savienību. Turklāt tās

pārstāvji esot piedalījušies gan Ministru kabineta sēdē, gan

Saeimas komisijas sēdē, kad Likumprojekts tika apspriests. Domes

priekšsēdētāja uzklausīšana Ministru kabineta sēdē atbilstot

labas pārvaldības principam, taču no likuma neizrietot obligāts

pienākums to darīt. Rīgas dome iesniegusi rakstveida viedokli par

Likumprojektu, un tās pārstāvjiem esot dota iespēja izteikt savus

iebildumus un argumentus Budžeta un finanšu komisijas sēdēs.

Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pārkāpts labas

likumdošanas princips. Izraudzītais domes darbības pēckontroles

līdzeklis konkrētajā situācijā esot bijis samērīgs, un ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem Rīgas domes pieļautos normatīvo aktu

pārkāpumus neesot bijis iespējams novērst. Turklāt neesot bijušas

ierobežotas pilsoņu tiesības ievēlēt jaunu domi.

Esot jāņem vērā arī tas, ka konkrētajā situācijā attiecīgās

pašvaldības autonomās funkcijas izpilde ietekmējusi ne tikai

iedzīvotāju tiesības un intereses, bet arī apgrūtinājusi

valstiskā un Eiropas Savienības mērogā izvirzīto atkritumu

apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

Atkritumu apsaimniekošana vēsturiski esot būtiska vides tiesību

daļa, turklāt to regulējot arī Eiropas Savienības normatīvie

akti. Efektīvas vides aizsardzības sistēmas mērķu sasniegšana

tiekot traucēta un būtiski apdraudēta, ja ilgstoši netiek panākta

teritoriālajā un iedzīvotāju skaita ziņā tik ievērojamas

pašvaldības kā Rīgas pilsēta pienācīga līdzdarbība normatīvo aktu

prasību izpildē.

Satversmes 101. pantā ietvertās tiesības piedalīties valsts un

pašvaldību darbībā neesot absolūtas, proti, tās varot tikt

īstenotas likumā paredzētajā veidā. Tas attiecoties ne tikai uz

personu tiesībām piedalīties pašvaldības vēlēšanās un tikt

ievēlētām pašvaldības domē likumā noteiktajā kārtībā, bet arī uz

pašvaldības darba organizāciju tādā veidā, lai tā atbilstu

normatīvo aktu prasībām. Pašvaldība savā darbībā baudot plašu

autonomiju, taču tā neesot absolūta, jo pašvaldības pienākums

esot darboties likuma ietvaros. Ja normatīvajos aktos noteiktais

ietvars tādā stingri regulētā nozarē kā sadzīves atkritumu

apsaimniekošana netiek ievērots ilgstoši un sistemātiski, par to

esot atbildīga tieši pašvaldības dome, kas nespēj nodrošināt un

vadīt pašvaldības darbību likumā noteiktajās robežās un

pašvaldības iedzīvotāju interesēs.