26. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā

tiesiskā valstī valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas

dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo

cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu

izmantošanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija

sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 18. punktu). Pašvaldības

domei, kas iekļauta valsts pārvaldes sistēmā, šie principi ir

jāievēro.

Ja atbildīgā institūcija ir norādījusi pašvaldības domei uz

iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, tad domei šie pārkāpumi ir

jānovērš vai jāvēršas pie atbildīgās institūcijas, lai konkrētajā

situācijā nonāktu pie tiesiska risinājuma. Visu valsts

institūciju rīcībai jābūt vērstai uz kopēju mērķu sasniegšanu -

sabiedrības likumisko interešu un tiesiskuma nodrošināšanu.

Satversmes tiesa vērš Ministru kabineta un Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst

pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai

to tiesības, bet arī pienākums. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav

pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas

spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus,

tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un

tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un

tiesībām. Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma

pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad

Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver

iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes

atlaišanu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Rīgas domes atlaišanas likuma

1. panta 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

1. un 101. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

Osipova