25. pants

1Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai

2konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības

3darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama

4demokrātiskā tiesiskā valstī.

5Satversmes tiesa ir atzinusi, ka varas attiecības starp

6augstāku pārvaldes līmeni un zemāku pārvaldes līmeni raksturo

7subsidiaritātes princips. Atbilstoši šim principam augstāks

8pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja zemākais līmenis nespēj

9pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji - šis pats

10princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais

11līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus.

12Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā liedz

13augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa kompetences

14īstenošanā, bet gan noteic šīs iejaukšanās apjomu un nepieciešamo

15intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

16lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 14.1.

17punktu). No tiesiskas valsts principa valstij izriet

18pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību

19likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu

20ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam

21gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (sk.

22Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

232017‑32-05 14. punktu). Savukārt Hartas 8. panta trešā daļa

24noteic, ka administratīvā pārraudzība pār pašvaldībām realizējama

25tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās

26ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts

27aizsargāt.

28Satversmes tiesa jau secināja, ka, izstrādājot un pieņemot

29apstrīdēto normu, tika vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie

30tiesību normu pārkāpumi un to būtiskums. Turklāt iepriekš uz šiem

31pārkāpumiem Rīgas domes uzmanību vairākkārt bija vērsušas

32atbildīgās institūcijas un aicinājušas tos novērst. Ministrija

33bija arī pieprasījusi paskaidrojumus no Rīgas domes, un Rīgas

34dome tos bija sniegusi (sk. šā sprieduma 23.3., 24.2. un 24.3.

35punktu).

36Ministrijas un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka

37Rīgas dome nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos

38pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir

39novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar

40to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

41sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. Arī pēc tam, kad šī jaunā

42sistēma nesāka darboties un Ministru kabinetam bija jāizsludina

43ārkārtējā situācija, Rīgas domes rīcība nebija savlaicīga un

44pietiekama, lai izveidotu tiesību normām atbilstošu pastāvīgu

45risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt

46Ministru kabinets rīkojās savlaicīgi un 2019. gada 3. decembrī

47izlēma pagarināt ārkārtējo situāciju, jo daļa atkritumu radītāju

48vai valdītāju nebija noslēguši līgumus ar atkritumu

49apsaimniekotājiem. Arī atkritumu apsaimniekotāji apliecināja: ja

50Ministru kabinets nebūtu nolēmis ārkārtējo situāciju pagarināt,

51tiem nebūtu tiesiska pamata sniegt sadzīves atkritumu

52apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā (sk. SIA "Eco Baltia

53vide" sniegto informāciju lietas materiālu 1. sēj. 117.-118.

54lp.). Lai novērstu līdzīgu situāciju rašanos nākotnē, Saeima

552020. gada 30. janvārī pieņēma likumu "Grozījumi Atkritumu

56apsaimniekošanas likumā". Šie grozījumi citstarp noteica: ja

57pašvaldība nav noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā

58līdz jauna līguma noslēgšanai var turpināt sadarbību ar

59līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju.

60Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst

61tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus

62tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju

63vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Rīgas domes attieksme un

64prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina

65par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem

66Ministrijas rīcībā esošajiem pašvaldības darbības tiesiskuma

67uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes

68sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību.

69Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves

70atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas

71nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas

72izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām

73dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā

74arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz

75sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī

76ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga.

77Tādējādi konkrētajos apstākļos Rīgas

78domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

79līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.

80Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

81Satversmes 1. un 101. pantam.