25. pants

Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai

konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības

darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama

demokrātiskā tiesiskā valstī.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka varas attiecības starp

augstāku pārvaldes līmeni un zemāku pārvaldes līmeni raksturo

subsidiaritātes princips. Atbilstoši šim principam augstāks

pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja zemākais līmenis nespēj

pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji - šis pats

princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais

līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus.

Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā liedz

augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa kompetences

īstenošanā, bet gan noteic šīs iejaukšanās apjomu un nepieciešamo

intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 14.1.

punktu). No tiesiskas valsts principa valstij izriet

pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību

likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu

ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam

gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017‑32-05 14. punktu). Savukārt Hartas 8. panta trešā daļa

noteic, ka administratīvā pārraudzība pār pašvaldībām realizējama

tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās

ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts

aizsargāt.

Satversmes tiesa jau secināja, ka, izstrādājot un pieņemot

apstrīdēto normu, tika vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie

tiesību normu pārkāpumi un to būtiskums. Turklāt iepriekš uz šiem

pārkāpumiem Rīgas domes uzmanību vairākkārt bija vērsušas

atbildīgās institūcijas un aicinājušas tos novērst. Ministrija

bija arī pieprasījusi paskaidrojumus no Rīgas domes, un Rīgas

dome tos bija sniegusi (sk. šā sprieduma 23.3., 24.2. un 24.3.

punktu).

Ministrijas un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka

Rīgas dome nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos

pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir

novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar

to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. Arī pēc tam, kad šī jaunā

sistēma nesāka darboties un Ministru kabinetam bija jāizsludina

ārkārtējā situācija, Rīgas domes rīcība nebija savlaicīga un

pietiekama, lai izveidotu tiesību normām atbilstošu pastāvīgu

risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt

Ministru kabinets rīkojās savlaicīgi un 2019. gada 3. decembrī

izlēma pagarināt ārkārtējo situāciju, jo daļa atkritumu radītāju

vai valdītāju nebija noslēguši līgumus ar atkritumu

apsaimniekotājiem. Arī atkritumu apsaimniekotāji apliecināja: ja

Ministru kabinets nebūtu nolēmis ārkārtējo situāciju pagarināt,

tiem nebūtu tiesiska pamata sniegt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā (sk. SIA "Eco Baltia

vide" sniegto informāciju lietas materiālu 1. sēj. 117.-118.

lp.). Lai novērstu līdzīgu situāciju rašanos nākotnē, Saeima

2020. gada 30. janvārī pieņēma likumu "Grozījumi Atkritumu

apsaimniekošanas likumā". Šie grozījumi citstarp noteica: ja

pašvaldība nav noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā

līdz jauna līguma noslēgšanai var turpināt sadarbību ar

līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju.

Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst

tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus

tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju

vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Rīgas domes attieksme un

prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina

par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem

Ministrijas rīcībā esošajiem pašvaldības darbības tiesiskuma

uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes

sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību.

Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas

nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas

izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām

dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā

arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz

sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī

ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga.

Tādējādi konkrētajos apstākļos Rīgas

domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 1. un 101. pantam.