7. pants

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā

3norma atbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

4Rīgas domes atlaišana esot bijusi saistīta ne tikai ar

5ilgstošiem Ministrijas centieniem vērst Rīgas domes uzmanību uz

6nepieciešamību izpildīt spriedumu lietā Nr. 2012-01-01, bet arī

7ar nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju, lai novērstu

8risku, ka Rīgas pilsētā netiek veikta pašvaldības autonomā

9funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tieši no

10pašvaldības rīcības esot atkarīgs tas, cik efektīvi tiek pildītas

11pašvaldību funkcijas un aizstāvētas iedzīvotāju intereses.

12Izstrādājot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība, tai

13organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un Ministrijas

14veiktais izvērtējums esot atspoguļots Likumprojekta

15anotācijā.

16Ministrija jau kopš 2013. gada esot vairākkārt Rīgas domei

17norādījusi uz pārkāpumiem, bet Rīgas dome ilgstoši vilcinājusies

18tos novērst. Ministrija esot saņēmusi arī privātpersonu,

19tiesībsarga un Rīgas domes deputātu iesniegumus, kuros lūgts

20pārkāpumus novērst. Arī Konkurences padome kopš 2017. gada

21vērsusi Rīgas domes uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem sadzīves

22atkritumu apsaimniekotāju izvēlē. Savukārt 2019. gada 18. jūlijā

23Konkurences padome esot ierosinājusi lietu Nr. KL/2.2-5/19/14

24"Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā

25noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un

26Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās".

27Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim spēkā esot bijuši

28tādi atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija atbilstoši

29normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un spriedumam lietā

30Nr. 2012-01-01. Tāpat Rīgas dome neesot risinājusi jautājumu par

31normatīvo aktu prasībām atbilstoša dalīto atkritumu

32apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu un atbilstošu

33pieejamību visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem. Arī

34saistošajos noteikumos Nr. 90 neesot iekļautas visas spēkā

35esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz

36sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, tostarp neesot

37bijuši ietverti nekādi nosacījumi un prasības par atkritumu

38dalītās vākšanas organizēšanu, komersantu pienākumiem un

39iedzīvotāju dalību atkritumu šķirošanā.

40Savukārt Rīgas domes rīcība, izvēloties jauno sadzīves

41atkritumu apsaimniekotāju, citstarp neesot bijusi atbilstoša

42saistošajiem noteikumiem Nr. 90. Pēc tam, kad tika pieņemts

43lēmums par pagaidu noregulējumu, Rīgas dome pati esot atzinusi,

44ka nespēj nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

45pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā arī aicinājusi

46Ministriju iesaistīties radušās situācijas risināšanā. Tādējādi

47Rīgas dome neesot varējusi atbilstoši normatīvajiem aktiem

48nodrošināt savas autonomās funkcijas izpildi, atrisinot jautājumu

49par atkritumu apsaimniekošanas līgumiem starp atkritumu

50radītājiem vai valdītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

51Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rīgas dome neesot

52pienācīgi rīkojusies, lai rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu

53risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Proti, Rīgas

54dome neesot veikusi nepieciešamās darbības, lai uzsāktu atkritumu

55apsaimniekotāju izvēli atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Neesot

56bijis skaidrs, kā jautājums par līgumu slēgšanu starp atkritumu

57apsaimniekotājiem un radītājiem tiks risināts pēc 2019. gada 11.

58decembra, tāpēc ārkārtējo situāciju nācies pagarināt.

59Tāpat Ministrija sniegusi negatīvu atzinumu par Rīgas domes

602019. gada 30. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 84 "Par

61sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Arī to

62vietā 2019. gada 29. novembrī pieņemto saistošo noteikumu Nr. 87

63"Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā"

64atsevišķu punktu darbība esot apturēta ar vides aizsardzības un

65reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

66Apstrīdētā norma, tāpat kā viss Rīgas domes atlaišanas likums,

67esot pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu. Esot

68ievērots arī no pašvaldības principa izrietošais pienākums

69uzklausīt pašvaldību pirms tās tiesību ierobežošanas. Pieteikumā

70neesot norādīti konkrēti apstākļi, kas liecinātu par normatīvo

71aktu prasību neievērošanu Likumprojekta pieņemšanas procesā un

72to, ka šā procesa rezultātā būtu apdraudēta sabiedrības

73uzticēšanās valstij un tiesībām.