7. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 1. un 101. pantam.

Rīgas domes atlaišana esot bijusi saistīta ne tikai ar

ilgstošiem Ministrijas centieniem vērst Rīgas domes uzmanību uz

nepieciešamību izpildīt spriedumu lietā Nr. 2012-01-01, bet arī

ar nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju, lai novērstu

risku, ka Rīgas pilsētā netiek veikta pašvaldības autonomā

funkcija - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tieši no

pašvaldības rīcības esot atkarīgs tas, cik efektīvi tiek pildītas

pašvaldību funkcijas un aizstāvētas iedzīvotāju intereses.

Izstrādājot Likumprojektu, esot izvērtēta Rīgas domes rīcība, tai

organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un Ministrijas

veiktais izvērtējums esot atspoguļots Likumprojekta

anotācijā.

Ministrija jau kopš 2013. gada esot vairākkārt Rīgas domei

norādījusi uz pārkāpumiem, bet Rīgas dome ilgstoši vilcinājusies

tos novērst. Ministrija esot saņēmusi arī privātpersonu,

tiesībsarga un Rīgas domes deputātu iesniegumus, kuros lūgts

pārkāpumus novērst. Arī Konkurences padome kopš 2017. gada

vērsusi Rīgas domes uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem sadzīves

atkritumu apsaimniekotāju izvēlē. Savukārt 2019. gada 18. jūlijā

Konkurences padome esot ierosinājusi lietu Nr. KL/2.2-5/19/14

"Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā

noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un

Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās".

Rīgas pilsētā līdz 2019. gada 15. septembrim spēkā esot bijuši

tādi atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas nebija atbilstoši

normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un spriedumam lietā

Nr. 2012-01-01. Tāpat Rīgas dome neesot risinājusi jautājumu par

normatīvo aktu prasībām atbilstoša dalīto atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu un atbilstošu

pieejamību visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem. Arī

saistošajos noteikumos Nr. 90 neesot iekļautas visas spēkā

esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, tostarp neesot

bijuši ietverti nekādi nosacījumi un prasības par atkritumu

dalītās vākšanas organizēšanu, komersantu pienākumiem un

iedzīvotāju dalību atkritumu šķirošanā.

Savukārt Rīgas domes rīcība, izvēloties jauno sadzīves

atkritumu apsaimniekotāju, citstarp neesot bijusi atbilstoša

saistošajiem noteikumiem Nr. 90. Pēc tam, kad tika pieņemts

lēmums par pagaidu noregulējumu, Rīgas dome pati esot atzinusi,

ka nespēj nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā arī aicinājusi

Ministriju iesaistīties radušās situācijas risināšanā. Tādējādi

Rīgas dome neesot varējusi atbilstoši normatīvajiem aktiem

nodrošināt savas autonomās funkcijas izpildi, atrisinot jautājumu

par atkritumu apsaimniekošanas līgumiem starp atkritumu

radītājiem vai valdītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rīgas dome neesot

pienācīgi rīkojusies, lai rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu

risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Proti, Rīgas

dome neesot veikusi nepieciešamās darbības, lai uzsāktu atkritumu

apsaimniekotāju izvēli atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Neesot

bijis skaidrs, kā jautājums par līgumu slēgšanu starp atkritumu

apsaimniekotājiem un radītājiem tiks risināts pēc 2019. gada 11.

decembra, tāpēc ārkārtējo situāciju nācies pagarināt.

Tāpat Ministrija sniegusi negatīvu atzinumu par Rīgas domes

2019. gada 30. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 84 "Par

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Arī to

vietā 2019. gada 29. novembrī pieņemto saistošo noteikumu Nr. 87

"Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā"

atsevišķu punktu darbība esot apturēta ar vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

Apstrīdētā norma, tāpat kā viss Rīgas domes atlaišanas likums,

esot pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu. Esot

ievērots arī no pašvaldības principa izrietošais pienākums

uzklausīt pašvaldību pirms tās tiesību ierobežošanas. Pieteikumā

neesot norādīti konkrēti apstākļi, kas liecinātu par normatīvo

aktu prasību neievērošanu Likumprojekta pieņemšanas procesā un

to, ka šā procesa rezultātā būtu apdraudēta sabiedrības

uzticēšanās valstij un tiesībām.