4. pants

Par pieaicinātajām personām lietā atzītas RAPLM,

Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Birojs un biedrība

"Vēja enerģijas asociācija".

4.1. Pieaicinātā persona - RAPLM - norāda, ka

Saistošie noteikumi Nr. 27 izdoti, pamatojoties uz Teritorijas

plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Par sākotnēji

apstiprināto Dunikas pagasta teritorijas plānojumu RAPLM 2007.

gada 11. janvārī esot sniegusi atzinumu Nr. 1-22/14074/226, kurā

lūgusi veikt nepieciešamos labojumus. 2007. gada 13. jūnijā RAPLM

sniegusi atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju,

norādot, ka pēc redakcionālu precizējumu veikšanas teritorijas

plānojums ir apstiprināms un tā grafiskā daļa un teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi izdodami kā pašvaldības

saistošie noteikumi. RAPLM esot izskatījusi 2007. gada 21. jūnijā

pieņemto teritorijas plānojumu, neesot konstatējusi būtiskus

pārkāpumus un 2007. gada 11. oktobrī informējusi Dunikas pagasta

padomi, ka Saistošie noteikumi Nr. 3 pieņemti zināšanai.

Izskatot Detālplānojumu, RAPLM tā izstrādes procedūras

pārkāpumus neesot konstatējusi.

4.2. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija

- norāda, ka Direktīva 2009/28/EK nosaka obligātus mērķus

ES dalībvalstīm un Latvijai paredz mērķi līdz 2020. gadam

paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto

enerģijas patēriņā līdz 40 procentiem. Latvijas enerģijas apgādē

atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars tradicionāli esot bijis

nozīmīgs un 2008. gadā sastādījis 29,9 procentus.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam esot

paredzēts palielināt atjaunojamo enerģijas resursu efektīvu

izmantošanu. Tomēr neviens normatīvais akts neuzliekot

pašvaldībām pienākumu teritorijas plānošanas procesā apsvērt no

atjaunojamiem enerģijas resursiem ražotas enerģijas ieguves

iespēju savā teritorijā, jo neesot visaptverošu pētījumu par to,

kuras teritorijas šim nolūkam būtu vispiemērotākās. Taču

Fizikālās enerģētikas institūts esot veicis vēja mērījumus visā

Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis karti, kur

redzams gada vidējais vēja ātrums 10, 50 un 100 metru

augstumā.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu izdotie Ministru kabineta 2006.

gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas

infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 982) nosakot drošības aizsargjoslas ap

VES, bet neizvirzot nosacījumus VES maksimālā augstuma

noteikšanai.

Ekonomikas ministrija 2009. gadā esot sniegusi vairākus

pretrunīgus skaidrojumus par Aizsargjoslu likuma 32.1

pantā ietvertajiem vārdiem "vēja ģeneratora maksimālais

augstums". Praksē šis termins tiekot saprasts dažādi. Tolaik

tāda detālplānojuma apstiprināšana, kurā aizsargjoslas platums

vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi ir 1,5 reizes

lielāks nekā augstums no zemes virsmas līdz ģeneratora rotācijas

asij, esot bijusi iespējama.

2010. gada 22. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē esot

izsludināts Noteikumu Nr. 982 grozījumu projekts, kas paredzēja

noteikt, ka vēja ģeneratora ar horizontālo rotācijas asi

maksimālais augstums mērāms kā augstums no zemes līdz vēja

ģeneratora rotācijas asij. Ievērojot saskaņošanas gaitā radušos

iebildumus, Ekonomikas ministrija šo projektu atsaukusi.

2010. gada 5. augustā valsts sekretāru sanāksmē esot

izsludināts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu

likumā", kurā paredzēts definēt aizsargjoslu platumu ap vēja

ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi kā augstumu no zemes

virsmas līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ņemot vērā Vides

ministrijas iebildumus, likumprojektā paredzēts noteikt, ka

aizsargjoslas platums ap VES ir 1,5 reizes lielāks nekā VES

augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kuru

sasniedz VES rotora spārns. Pret šādu redakciju iebilstot

Latvijas Pašvaldību savienība.

4.3. Pieaicinātā persona - Vides ministrija -

piekrīt no atbildes raksta izrietošajam viedoklim, ka vēja

enerģijas ražošanas attīstība (salīdzinot ar enerģiju, kas netiek

ražota no atjaunojamiem energoresursiem) ir vērsta uz vides

kvalitātes uzlabošanu un līdz ar to uz Satversmes 115. pantā

paredzēto pamattiesību nodrošināšanu sabiedrībai kopumā.

Zinātniskie pētījumi liecinot, ka VES var negatīvi ietekmēt

vidi un iedzīvotājus. VES ekspluatācija esot saistīta ar troksni,

apēnojumu, zibšņiem, zemas frekvences skaņām, vibrācijām,

elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām,

kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan

dabu, gan arī cilvēku - viņa veselību un drošību. Lai novērtētu

un novērstu iepriekš minētos negatīvos aspektus VES būvniecības

gaitā, kā arī saskaņotu dažādas intereses, Novērtējuma likumā

noteikts pienākums veikt sākotnējo izvērtējumu par 20 metriem

augstākām VES.

Vides ministrija uzskata, ka sabiedrības labums no vēja

enerģijas ražošanas atsverot iespējamo lokālo vides

pasliktināšanos, ja teritorijas plānošanas procesā tiek pienācīgi

saskaņotas iesaistīto pušu intereses, veikta ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūra, kā arī tiek ievēroti atbilstošie

normatīvi, projektējot, būvējot un ekspluatējot VES.

Lai izvērtētu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību

ierobežojumu, esot jāņem vērā, kā noteikta VES aizsargjosla. Ja

aizsargjosla noteikta, ņemot vērā vēja ģeneratora augstumu līdz

rotora asij, tad, pēc Vides ministrijas ieskata, aizsargjosla

noteikta mazākā platībā, nekā prasa Aizsargjoslu likuma

32.1 pants. Termins "maksimālais augstums"

Aizsargjoslu likuma 32.1 panta pirmajā daļā

interpretējams, ņemot vērā aizsargjoslas noteikšanas mērķi -

garantēt cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību

vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju

gadījumā. Iespējamā VES avārija, līdzīgi kā citām vertikālām

būvēm, esot tās nogāšanās. Tāpēc aizsargjoslai esot jānodrošina,

lai iespējamās VES nogāšanās laukumā netiktu izvietoti objekti,

kurus šī avārija varētu skart. Turklāt rotējošām detaļām esot

tāda īpatnība, ka sadursmes brīdī tās saglabā inerces kustību,

tāpēc iespējamās avārijas zona esot vēl lielāka par būves

maksimālā augstuma pusotrkāršu horizontālu projekciju.

Vides ministrija norāda, ka ES tiesību normu pārkāpumu radot

tas, ka nav pareizi pieņemts lēmums par stratēģiskā novērtējuma

nepieciešamību. Ja, izvērtējot normatīvo aktu prasības vai

teritorijas plānojuma projektā plānoto teritorijas izmantošanu,

trūkst pilnīgas informācijas, tad lēmums par stratēģiskā

novērtējuma nepieciešamību varot būt kļūdains un varot tikt

pārkāptas ES tiesību normas.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra neesot salīdzināma ar

stratēģiskā novērtējuma procedūru, tāpēc neesot pamatots atbildes

rakstos paustais viedoklis, ka Birojs neesot saskatījis

nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūru un tādēļ nebijis arī pamata veikt

teritorijas plānojumam stratēģisko novērtējumu.

4.4. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts

birojs - norāda, ka laikā, kad tas pieņēma 2005. gada

9. novembra lēmumu Nr. 175-p par stratēģiskā novērtējuma

procedūras nepiemērošanu, teritorijas plānojumā vēja enerģijas

ieguves zona nebija paredzēta. Tā kā, izstrādājot atkārtoto

pilnveidoto teritorijas plānojuma redakciju, Dunikas pagasta

padome paredzēja tajā vēja enerģijas zonu, vajadzējis ņemt vērā

Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punktu, kas noteic,

ka nelieliem šā panta trešās daļas 1. punktā minēto dokumentu

grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus,

kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Pēc Biroja

ieskata, vēja enerģijas ieguves zonas paredzēšana teritorijas

plānojumā tobrīd varēja tikt kvalificēta kā būtiska ietekme,

ņemot vērā, ka pašvaldība izvēlējusies noteikt vēja enerģijas

ieguvi par atļauto papildu izmantošanu visā iezīmētajā laukumā,

kā arī šā laukuma platību, to, ka netiek paredzēti citi

regulējoši priekšnosacījumi attiecībā uz šādas darbības

realizēšanas apjomiem un iespējām, un to, ka VES būvniecība, ja

būves augstums pārsniedz 20 metrus, ir Novērtējuma likuma 2.

pielikumā minētā darbība. Tātad 2007. gadā bijis pamats pieņemt

lēmumu par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu.

Birojs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz stratēģiskā

novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma atšķirīgo

detalizāciju, struktūru un mērķiem. Jautājums par darbībai

piemēroto ietekmes uz vidi novērtējumu neesot tieši saistāms ar

teritorijas plānojumam piemērojamo stratēģisko novērtējumu.

Birojs nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par to, ka

paredzētajai darbībai - VES parka būvei - bijis jāveic ietekmes

uz vidi novērtējums, taču tāds neesot veikts. Birojs norāda, ka

bija veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējais izvērtējums esot

viena no ietekmes uz vidi novērtējuma pieejas procedūrām, kas

veicama Novērtējuma likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām.

Tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, esot

minētajā pielikumā norādīta darbība. Atbilstoši Novērtējuma

likuma 8. panta nosacījumiem konkrētajā gadījumā darbība

pieteikta reģionālajā vides pārvaldē. Pārvalde veikusi

Novērtējuma likuma prasībām atbilstošu ietekmju būtiskuma

novērtējumu pēc minētā likuma 11. panta kritērijiem, un rezultātā

Birojs esot konstatējis, ka nepastāv objektīvi kritēriji, lai

papildus sākotnējam izvērtējumam vēl veiktu ietekmes uz vidi

novērtējumu. Ietekmes novērtējums esot veikts un ietekmes

novērtētas atbilstoši Novērtējuma likuma 8., 10. un 11. pantam.

Novērtējuma likuma 14. panta pirmās daļas, IV nodaļas un 1.

pielikuma prasībām atbilstoša papildu vērtējuma piemērošanai

neesot objektīva pamata.

4.5. Pieaicinātā persona - biedrība "Vēja enerģijas

asociācija" (turpmāk arī - Asociācija) -

norāda, ka darbojas jau 15 gadus. Tā kā Eiropas Vēja

enerģijas asociācijas biedrs regulāri saņemot plašu informāciju

par attīstību vēja enerģijas jomā. Asociācija sniegusi simtiem

individuālu bezmaksas konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar

VES ietekmi un darbību. Neviens no Pieteikuma iesniedzējiem šādu

konsultāciju neesot lūdzis.

Pieteikumā ietvertie apgalvojumi par vēja turbīnu un

lauksaimniecības nesavietojamību esot nepatiesi. Ar vēja turbīnas

darbību saistītos riskus izvērtējot reģionālā vides pārvalde.

Attiecībā uz aizsargjoslas lielumu Asociācija atbalstot

viedokli par tās noteikšanu 1,5 rādiusa aplī vēja turbīnas ass

augstuma robežās. Tikai tornis esot būve, savukārt gondola un tās

sastāvdaļas (spārni, pārvadi, ģenerators u.c.) esot iekārtas.

Pārmērīgi lielas aizsargjoslas noteikšana liedzot izmantot

attiecīgo zemi dažām citām saimnieciskām vajadzībām.

Secinājumu

daļa