4. pants

1Par pieaicinātajām personām lietā atzītas RAPLM,

2Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Birojs un biedrība

3"Vēja enerģijas asociācija".

44.1. Pieaicinātā persona - RAPLM - norāda, ka

5Saistošie noteikumi Nr. 27 izdoti, pamatojoties uz Teritorijas

6plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Par sākotnēji

7apstiprināto Dunikas pagasta teritorijas plānojumu RAPLM 2007.

8gada 11. janvārī esot sniegusi atzinumu Nr. 1-22/14074/226, kurā

9lūgusi veikt nepieciešamos labojumus. 2007. gada 13. jūnijā RAPLM

10sniegusi atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju,

11norādot, ka pēc redakcionālu precizējumu veikšanas teritorijas

12plānojums ir apstiprināms un tā grafiskā daļa un teritorijas

13izmantošanas un apbūves noteikumi izdodami kā pašvaldības

14saistošie noteikumi. RAPLM esot izskatījusi 2007. gada 21. jūnijā

15pieņemto teritorijas plānojumu, neesot konstatējusi būtiskus

16pārkāpumus un 2007. gada 11. oktobrī informējusi Dunikas pagasta

17padomi, ka Saistošie noteikumi Nr. 3 pieņemti zināšanai.

18Izskatot Detālplānojumu, RAPLM tā izstrādes procedūras

19pārkāpumus neesot konstatējusi.

204.2. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija

21- norāda, ka Direktīva 2009/28/EK nosaka obligātus mērķus

22ES dalībvalstīm un Latvijai paredz mērķi līdz 2020. gadam

23paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto

24enerģijas patēriņā līdz 40 procentiem. Latvijas enerģijas apgādē

25atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars tradicionāli esot bijis

26nozīmīgs un 2008. gadā sastādījis 29,9 procentus.

27Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam esot

28paredzēts palielināt atjaunojamo enerģijas resursu efektīvu

29izmantošanu. Tomēr neviens normatīvais akts neuzliekot

30pašvaldībām pienākumu teritorijas plānošanas procesā apsvērt no

31atjaunojamiem enerģijas resursiem ražotas enerģijas ieguves

32iespēju savā teritorijā, jo neesot visaptverošu pētījumu par to,

33kuras teritorijas šim nolūkam būtu vispiemērotākās. Taču

34Fizikālās enerģētikas institūts esot veicis vēja mērījumus visā

35Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis karti, kur

36redzams gada vidējais vēja ātrums 10, 50 un 100 metru

37augstumā.

38Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu izdotie Ministru kabineta 2006.

39gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas

40infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"

41(turpmāk - Noteikumi Nr. 982) nosakot drošības aizsargjoslas ap

42VES, bet neizvirzot nosacījumus VES maksimālā augstuma

43noteikšanai.

44Ekonomikas ministrija 2009. gadā esot sniegusi vairākus

45pretrunīgus skaidrojumus par Aizsargjoslu likuma 32.1

46pantā ietvertajiem vārdiem "vēja ģeneratora maksimālais

47augstums". Praksē šis termins tiekot saprasts dažādi. Tolaik

48tāda detālplānojuma apstiprināšana, kurā aizsargjoslas platums

49vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi ir 1,5 reizes

50lielāks nekā augstums no zemes virsmas līdz ģeneratora rotācijas

51asij, esot bijusi iespējama.

522010. gada 22. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē esot

53izsludināts Noteikumu Nr. 982 grozījumu projekts, kas paredzēja

54noteikt, ka vēja ģeneratora ar horizontālo rotācijas asi

55maksimālais augstums mērāms kā augstums no zemes līdz vēja

56ģeneratora rotācijas asij. Ievērojot saskaņošanas gaitā radušos

57iebildumus, Ekonomikas ministrija šo projektu atsaukusi.

582010. gada 5. augustā valsts sekretāru sanāksmē esot

59izsludināts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu

60likumā", kurā paredzēts definēt aizsargjoslu platumu ap vēja

61ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi kā augstumu no zemes

62virsmas līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ņemot vērā Vides

63ministrijas iebildumus, likumprojektā paredzēts noteikt, ka

64aizsargjoslas platums ap VES ir 1,5 reizes lielāks nekā VES

65augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kuru

66sasniedz VES rotora spārns. Pret šādu redakciju iebilstot

67Latvijas Pašvaldību savienība.

684.3. Pieaicinātā persona - Vides ministrija -

69piekrīt no atbildes raksta izrietošajam viedoklim, ka vēja

70enerģijas ražošanas attīstība (salīdzinot ar enerģiju, kas netiek

71ražota no atjaunojamiem energoresursiem) ir vērsta uz vides

72kvalitātes uzlabošanu un līdz ar to uz Satversmes 115. pantā

73paredzēto pamattiesību nodrošināšanu sabiedrībai kopumā.

74Zinātniskie pētījumi liecinot, ka VES var negatīvi ietekmēt

75vidi un iedzīvotājus. VES ekspluatācija esot saistīta ar troksni,

76apēnojumu, zibšņiem, zemas frekvences skaņām, vibrācijām,

77elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām,

78kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan

79dabu, gan arī cilvēku - viņa veselību un drošību. Lai novērtētu

80un novērstu iepriekš minētos negatīvos aspektus VES būvniecības

81gaitā, kā arī saskaņotu dažādas intereses, Novērtējuma likumā

82noteikts pienākums veikt sākotnējo izvērtējumu par 20 metriem

83augstākām VES.

84Vides ministrija uzskata, ka sabiedrības labums no vēja

85enerģijas ražošanas atsverot iespējamo lokālo vides

86pasliktināšanos, ja teritorijas plānošanas procesā tiek pienācīgi

87saskaņotas iesaistīto pušu intereses, veikta ietekmes uz vidi

88novērtējuma procedūra, kā arī tiek ievēroti atbilstošie

89normatīvi, projektējot, būvējot un ekspluatējot VES.

90Lai izvērtētu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību

91ierobežojumu, esot jāņem vērā, kā noteikta VES aizsargjosla. Ja

92aizsargjosla noteikta, ņemot vērā vēja ģeneratora augstumu līdz

93rotora asij, tad, pēc Vides ministrijas ieskata, aizsargjosla

94noteikta mazākā platībā, nekā prasa Aizsargjoslu likuma

9532.1 pants. Termins "maksimālais augstums"

96Aizsargjoslu likuma 32.1 panta pirmajā daļā

97interpretējams, ņemot vērā aizsargjoslas noteikšanas mērķi -

98garantēt cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību

99vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju

100gadījumā. Iespējamā VES avārija, līdzīgi kā citām vertikālām

101būvēm, esot tās nogāšanās. Tāpēc aizsargjoslai esot jānodrošina,

102lai iespējamās VES nogāšanās laukumā netiktu izvietoti objekti,

103kurus šī avārija varētu skart. Turklāt rotējošām detaļām esot

104tāda īpatnība, ka sadursmes brīdī tās saglabā inerces kustību,

105tāpēc iespējamās avārijas zona esot vēl lielāka par būves

106maksimālā augstuma pusotrkāršu horizontālu projekciju.

107Vides ministrija norāda, ka ES tiesību normu pārkāpumu radot

108tas, ka nav pareizi pieņemts lēmums par stratēģiskā novērtējuma

109nepieciešamību. Ja, izvērtējot normatīvo aktu prasības vai

110teritorijas plānojuma projektā plānoto teritorijas izmantošanu,

111trūkst pilnīgas informācijas, tad lēmums par stratēģiskā

112novērtējuma nepieciešamību varot būt kļūdains un varot tikt

113pārkāptas ES tiesību normas.

114Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra neesot salīdzināma ar

115stratēģiskā novērtējuma procedūru, tāpēc neesot pamatots atbildes

116rakstos paustais viedoklis, ka Birojs neesot saskatījis

117nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi

118novērtējuma procedūru un tādēļ nebijis arī pamata veikt

119teritorijas plānojumam stratēģisko novērtējumu.

1204.4. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts

121birojs - norāda, ka laikā, kad tas pieņēma 2005. gada

1229. novembra lēmumu Nr. 175-p par stratēģiskā novērtējuma

123procedūras nepiemērošanu, teritorijas plānojumā vēja enerģijas

124ieguves zona nebija paredzēta. Tā kā, izstrādājot atkārtoto

125pilnveidoto teritorijas plānojuma redakciju, Dunikas pagasta

126padome paredzēja tajā vēja enerģijas zonu, vajadzējis ņemt vērā

127Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punktu, kas noteic,

128ka nelieliem šā panta trešās daļas 1. punktā minēto dokumentu

129grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus,

130kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Pēc Biroja

131ieskata, vēja enerģijas ieguves zonas paredzēšana teritorijas

132plānojumā tobrīd varēja tikt kvalificēta kā būtiska ietekme,

133ņemot vērā, ka pašvaldība izvēlējusies noteikt vēja enerģijas

134ieguvi par atļauto papildu izmantošanu visā iezīmētajā laukumā,

135kā arī šā laukuma platību, to, ka netiek paredzēti citi

136regulējoši priekšnosacījumi attiecībā uz šādas darbības

137realizēšanas apjomiem un iespējām, un to, ka VES būvniecība, ja

138būves augstums pārsniedz 20 metrus, ir Novērtējuma likuma 2.

139pielikumā minētā darbība. Tātad 2007. gadā bijis pamats pieņemt

140lēmumu par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu.

141Birojs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz stratēģiskā

142novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma atšķirīgo

143detalizāciju, struktūru un mērķiem. Jautājums par darbībai

144piemēroto ietekmes uz vidi novērtējumu neesot tieši saistāms ar

145teritorijas plānojumam piemērojamo stratēģisko novērtējumu.

146Birojs nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par to, ka

147paredzētajai darbībai - VES parka būvei - bijis jāveic ietekmes

148uz vidi novērtējums, taču tāds neesot veikts. Birojs norāda, ka

149bija veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējais izvērtējums esot

150viena no ietekmes uz vidi novērtējuma pieejas procedūrām, kas

151veicama Novērtējuma likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām.

152Tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, esot

153minētajā pielikumā norādīta darbība. Atbilstoši Novērtējuma

154likuma 8. panta nosacījumiem konkrētajā gadījumā darbība

155pieteikta reģionālajā vides pārvaldē. Pārvalde veikusi

156Novērtējuma likuma prasībām atbilstošu ietekmju būtiskuma

157novērtējumu pēc minētā likuma 11. panta kritērijiem, un rezultātā

158Birojs esot konstatējis, ka nepastāv objektīvi kritēriji, lai

159papildus sākotnējam izvērtējumam vēl veiktu ietekmes uz vidi

160novērtējumu. Ietekmes novērtējums esot veikts un ietekmes

161novērtētas atbilstoši Novērtējuma likuma 8., 10. un 11. pantam.

162Novērtējuma likuma 14. panta pirmās daļas, IV nodaļas un 1.

163pielikuma prasībām atbilstoša papildu vērtējuma piemērošanai

164neesot objektīva pamata.

1654.5. Pieaicinātā persona - biedrība "Vēja enerģijas

166asociācija" (turpmāk arī - Asociācija) -

167norāda, ka darbojas jau 15 gadus. Tā kā Eiropas Vēja

168enerģijas asociācijas biedrs regulāri saņemot plašu informāciju

169par attīstību vēja enerģijas jomā. Asociācija sniegusi simtiem

170individuālu bezmaksas konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar

171VES ietekmi un darbību. Neviens no Pieteikuma iesniedzējiem šādu

172konsultāciju neesot lūdzis.

173Pieteikumā ietvertie apgalvojumi par vēja turbīnu un

174lauksaimniecības nesavietojamību esot nepatiesi. Ar vēja turbīnas

175darbību saistītos riskus izvērtējot reģionālā vides pārvalde.

176Attiecībā uz aizsargjoslas lielumu Asociācija atbalstot

177viedokli par tās noteikšanu 1,5 rādiusa aplī vēja turbīnas ass

178augstuma robežās. Tikai tornis esot būve, savukārt gondola un tās

179sastāvdaļas (spārni, pārvadi, ģenerators u.c.) esot iekārtas.

180Pārmērīgi lielas aizsargjoslas noteikšana liedzot izmantot

181attiecīgo zemi dažām citām saimnieciskām vajadzībām.

182Secinājumu

183daļa