3. pants
DOPINGA PIERĀDĪJUMS

3.1. Pierādīšanas pienākums un

pierādījumu apjoms

Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt

antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādīšanas prasība paredz, ka

antidopinga organizācijai, ņemot vērā izteiktās apsūdzības

smagumu, lietas izskatīšanas komisijai ir pietiekamā mērā

jāpierāda, ka ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Visos

gadījumos šī pierādīšanas prasība ir stingrāka nekā tikai

iespējamības izvērtējums, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt

tādiem, kurus nevar saprātīgi apšaubīt. Gadījumos, kad saskaņā ar

Kodeksu sportistam vai citai personai, kuru apsūdz

kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, ar pierādījumiem jāatspēko

šāda apsūdzība vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, saskaņā

ar pierādīšanas prasību jāizvērtē iespējamība.

[Piezīme par 3. panta 1. punktu. Šī

pierādīšanas prasība, kas jāizpilda antidopinga organizācijai, ir

pielīdzināma tām normām, kuras vairākumā valstu tiek piemērotas

aroda ētikas pārkāpumu gadījumos.

3.2. Faktu konstatēšanas metodes un

pieņēmumi

Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus

faktus, var izmantot jebkādus ticamus līdzekļus, tostarp

atzīšanos. Ar dopingu saistītās lietās piemēro norādītos

pierādīšanas noteikumus.

[Piezīme par 3. panta 2. punktu.

Piemēram, antidopinga organizācija atbilstīgi 2. panta 2. punktam

var konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz

sportista atzīšanos, trešo personu ticamu liecību, ticamiem

dokumentāriem pierādījumiem, ticamiem A vai B parauga analīzes

datiem saskaņā ar piezīmi par 2.panta 2. punktu vai tādiem

secinājumiem, kas izriet no vairāku sportista asins vai urīna

paraugu raksturojuma, piemēram, no sportista bioloģiskās pases

datiem.]

3.2.1. Par zinātniski pamatotām uzskata tādas analītiskās

metodes un izšķiršanas robežas, kuras pēc apspriešanās ar

attiecīgās nozares zinātniekiem ir apstiprinājusi WADA un

kurām ir veikts salīdzinošais vērtējums. Ikvienam

sportistam vai citai personai, kas cenšas atspēkot

šo pieņēmumu par zinātnisku pamatotību, pirms šādas apstrīdēšanas

obligāti jāinformē WADA par apstrīdēšanu un apstrīdēšanas

pamatu. Tāpat CAS pēc savas iniciatīvas var informēt

WADA par jebkādu šādu apstrīdēšanu. Pēc WADA lūguma

CAS kolēģija ieceļ atbilstīgu zinātnisko ekspertu, lai

palīdzētu kolēģijai novērtēt apstrīdēšanas pamatu. Desmit dienu

laikā no dienas, kurā WADA saņēmusi šādu paziņojumu un

CAS izskatāmās lietas materiālus, WADA ir arī

tiesības iesaistīties šādā tiesvedībā kā pusei, piedalīties kā

amicus curiae vai citādi sniegt liecības.

3.2.2. Pieņem, ka WADA akreditētās laboratorijas un

citas WADA apstiprinātās laboratorijas paraugu

analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Laboratoriju

starptautisko standartu. Sportists vai cita persona

var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze

no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti

varētu būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts.

Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš

minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no

Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ pamatoti varētu

būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts, antidopinga

organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgais

analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ.

[Piezīme par 3. panta 2. punkta 2.

apakšpunktu. Sportistam vai citai personai, izvērtējot

iespējamības, ir jāpierāda, ka notikusi tāda novirze no

Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti varētu

būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts. Ja sportists vai cita persona

to pierāda, antidopinga organizācijas pienākums ir pietiekamā

mērā pierādīt lietas izskatīšanas komisijai, ka nelabvēlīgs

analīžu rezultāts nav radies šīs novirzes dēļ.]

3.2.3. Tādas novirzes no jebkura cita starptautiska

standarta, citiem Kodeksā iekļautajiem antidopinga

noteikumiem vai politikas vai antidopinga organizācijas

noteikumiem, kuras nav nelabvēlīgā analīžu rezultāta vai

cita antidopinga noteikumu pārkāpuma cēlonis, šos pierādījumus

vai rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita

persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita

starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem

vai politikas, kuru dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt

nelabvēlīgi vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits

antidopinga noteikumu pārkāpums, tad antidopinga

organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgie

analīžu rezultāti nav radušies šādu noviržu dēļ vai ka šādas

novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais

pamats.

3.2.4. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai attiecīgajā

jurisdikcijā esošās profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu,

par kuru nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums

pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru

attiecas lēmums par šiem faktiem, ja vien sportists vai

cita persona nepierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko

tiesību principiem.

3.2.5. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga

noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu,

pamatojoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumā

apsūdzētais sportists vai cita persona ir

atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas

izteikts pieņemamā laikā pirms lietas izskatīšanas (klātienē vai

telefoniski saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm), un

atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga

organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis

antidopinga noteikumu pārkāpums.