4. pants

Ministru kabinets

atbildes rakstā norāda, ka Noteikumi par upēm pieņemti, pildot

Zvejniecības likuma 26.panta sestajā daļā doto deleģējumu un

ņemot vērā tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu.

Apstrīdētās normas Noteikumos par upēm iekļautas, lai aizsargātu

to personu tiesisko paļāvību, kuras, paļaujoties uz tiesiskās

situācijas nemainīgumu, bija veikušas noteiktas darbības, lai

uzsāktu hid­roelektrostaciju būvniecību.

Atbildes rakstā norādīts, ka nav

iespējams noregulēt visas iespējamās situācijas, tāpēc tiesību

normu piemērotājam, risinot tiesisko situāciju, ir jāievēro ne

tikai rakstītās tiesību normas, bet arī vispārējie tiesību

principi. Bez tam tiesību normu piemērotājiem apstrīdētās normas

bija jāiztulko ne tikai gramatiski, bet arī ar pārējām

interpretācijas metodēm.

Lai atrisinātu konkrēto situāciju,

neesot nepieciešams apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām.

Šāds radikāls līdzeklis esot jāizmanto tikai tādā gadījumā, ja

tiesisko situāciju nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem.

Apstrīdēto normu atcelšana neatbilstu samērīguma, tiesiskās

noteiktības un tiesiskās paļāvības principam.

Tādējādi Ministru kabinets

uzskata, ka konkrētais gadījums jāizlemj Administratīvajā

apgabaltiesā, nerisinot jautājumu par apstrīdēto normu atzīšanu

par spēkā neesošām.

Satversmes tiesa

secināja: