6. pants

1Lai noteiktu, vai ir

2pamats izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei,

3nepieciešams noskaidrot to patieso jēgu. Gramatiskā iztulkošanas

4metode ir tikai pirmā no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi

5vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Iztulkojot

6tiesību normu pēc gramatiskās metodes, rezultāts nav galīgs, un

7pēc citu iztulkošanas metožu pielietošanas tas ne vienmēr var

8tikt apstiprināts. Ja tiesību normas pieņēmējs, izsakot savu

9gribu tekstuāli, to ir izdarījis neprecīzi, jāņem vērā tā patiesā

10griba.

116.1. Iztulkojot apstrīdētās

12normas sistēmiski saistībā arī ar citām Noteikumu par upēm

13normām, var izdarīt vairākus secinājumus.

146.1.1. Noteikumu par upēm

15mērķis, kas ietverts arī šo noteikumu nosaukumā, ir zivju resursu

16aizsardzība, nosakot tās upes, uz kurām aizliegts būvēt un

17atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus

18mehāniskus šķēršļus.

19Savukārt ar apstrīdētajām normām

20šim aizliegumam noteikti izņēmumi. Analizējot apstrīdētās normas,

21var secināt, ka izņēmumu mērķis ir aizsargāt to

22hidroelektrostaciju īpašnieku likumiskās intereses, kuri jau bija

23uzsākuši hidroelektrostaciju projektu īstenošanu un ieguldījuši

24šajā procesā ievērojamus materiālos resursus.

25Līdz grozījumu izdarīšanai

26Zvejniecības likuma 26.pantā līdzšinējā valsts politika mazo

27hidroelektrostaciju jomā ne vien neierobežoja hidroelektrostaciju

28būvēšanu un atjaunošanu, bet pat veicināja to. Saskaņā ar

29Enerģētikas likuma 40.panta pirmo daļu astoņus gadus pēc

30hidroelektrostacijas nodošanas ekspluatācijā, ja tas izdarīts

31līdz 2003.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas

32pārpalikums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas pašu

33vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas

34parametriem, tiek iepirkts par cenu, kas atbilst divkāršam

35elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

36Līdz ar to var pieņemt, ka

37Noteikumu par upēm 2.punktā minētie izņēmumi ir noteikti, lai

38nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Tiesiskās

39paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, tas

40ir, personas var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas

41saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, tiks saglabātas un varēs

42tikt reāli īstenotas (sk. Satversmes tiesas 2004.gada

4325.oktobra sprieduma lietā Nr.2004-03-01 9.2.punktu).

446.1.2. Salīdzinot

45apstrīdētās normas, redzams, ka tās abas kā hidroelektrostaciju

46projektu īstenošanas nosacījumu paredz ne tikai Ekonomikas

47ministrijas atļaujas, bet arī būvatļaujas esamību.

48No Noteikumu par upēm 2.2.punkta

49teksta izrietošā prasība, ka Ekonomikas ministrijas atļauja un

50būvatļauja bija jāsaņem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim,

51nav loģiska, jo būvatļauju neizsniedz, pirms nav saņemta

52Ekonomikas ministrijas atļauja. Ja tiesību normas pieņēmējs būtu

53vēlējies noteikt, ka hidroelektrostacijai būvatļauja bija jāsaņem

54līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim, nosacījums par Ekonomikas

55ministrijas atļauju būtu lieks.

56Tā kā Noteikumu par upēm

572.2.punktā prasība par Ekonomikas ministrijas atļauju tomēr ir

58ietverta, prasību par būvatļauju būtu bijis loģiski formulēt

59tāpat kā 2.3.punktā: "… un tiem [hidroelektrostaciju projektiem]

60būvniecības uzsākšanai tiek izsniegta būvatļauja normatīvajos

61aktos noteiktajā kārtībā".

62Pretējā gadījumā, iztulkojot

63Noteikumu par upēm 2.2.punktu burtiski, būtu jāsecina, ka tiesību

64normas pieņēmējs vēlējies dot iespēju īstenot savus projektus

65tiem hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuri vēl nebija saņēmuši

66Ekonomikas ministrijas atļauju, bet aizliegt tiem, kuri šo

67atļauju jau bija saņēmuši. Līdz ar to varētu secināt, ka

68tiesiskās paļāvības princips uz šiem hidroelektrostaciju

69īpašniekiem netiek attiecināts, un tas ir pretrunā ar sistēmiskās

70iztulkošanas rezultātu.

716.2. Patieso normas jēgu

72palīdz noskaidrot vēsturiskā iztulkošanas metode.

73Zemkopības ministrijas

74izstrādātajā Noteikumu par upēm sākotnējā projektā bija

75paredzēts, ka aizliegums būvēt un atjaunot aizsprostus neattiecas

76uz hidroelektrostacijām, kas līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim

77saņēmušas Ekonomikas ministrijas atļauju (sk. Zemkopības

78ministrijas 2001.gada 19.oktobra vēstuli Nr.31/545 Valsts

79kancelejai).

80Ministru kabinets iesniegto

81Noteikumu par upēm projektu pieņēma un vienlaikus uzdeva

82"Zemkopības ministrijai precizēt noteikumu projektu, ņemot vērā

83Ekonomikas ministrijas iesniegto priekšlikumu, kopīgi ar

84Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās

85attīstības ministriju saskaņot 2.punkta redakciju un iesniegt

86projektu Valsts kancelejā" (sk. Ministru kabineta 2002.gada

8715.janvāra sēdes protokola Nr.3 5.§).

886.2.1. Ekonomikas

89ministrija ierosināja aizliegumu būvēt un atjaunot aizsprostus

90neattiecināt arī uz tām hidroelektrostacijām, kuru projekti līdz

91likuma "Grozījumi Zvejniecības likumā" spēkā stāšanās dienai

92iesniegti Ekonomikas ministrijas atļaujas saņemšanai (sk.

93Ekonomikas ministrijas 2002.gada 14.janvāra vēstuli Nr.1-47

94Valsts kancelejai). Šīs hidroelektrostacijas tika iekļautas

95Noteikumu par upēm 2.pielikumā. Šādu priekšlikumu Ekonomikas

96ministrija iesniedza, lai novērstu potenciālās uzņēmēju prasības

97pret valsti par zaudējumu kompensēšanu, jo uz laiku bija

98pārtraukta Ekonomikas ministrijas atļauju izsniegšana turpmāk

99minēto apstākļu dēļ. 2001.gada 10.maijā pieņemtais likums

100"Grozījumi Enerģētikas likumā" uzdeva Ministru kabinetam pieņemt

101noteikumus par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai, ja

102elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus,

103paredzot konkrētu apjomu katram veidam un reģeneratīvo

104energoresursu veidu attīstības teritoriālo izvietojumu (sk.

105Enerģētikas likuma 40.panta ceturto daļu). Līdz šo Ministru

106kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tas ir, līdz 2002.gada

1079.februārim, Ekonomikas ministrijai nebija tiesiska pamata

108izsniegt atļaujas jaunu reģeneratīvos energoresursus izmantojošu

109elektrostaciju jaudu ieviešanai. Ekonomikas ministrijas atļauju

110izsniegšanas pārtraukuma laikā tika iesniegti 40 projekti, 17 no

111tiem tika iekļauti Noteikumu par upēm 2.pielikumā.

112Hidroelektrostaciju projekti, kuri jau bija saņēmuši Ekonomikas

113ministrijas atļauju, netika iekļauti 2.pielikumā, jo Noteikumu

114par upēm projekta sākotnējās redakcijas 2.2.punktā prasība pēc

115būvatļaujas nebija ietverta (sk. Ekonomikas ministrijas

1162002.gada 1.augusta vēstuli Nr.1-906 Andim Namniekam).

1176.2.2. Priekšlikumu par

118Noteikumu par upēm projekta 2.2.punkta papildināšanu ar vārdiem

119"un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas

120būvatļauju" iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

121ministrija.

122Ministrija šā papildinājuma

123nepieciešamību pamatoja ar apstākli, ka hidroelektrostaciju

124īpašnieki nereti pārprotot Ekonomikas ministrijas atļaujas būtību

125un sākot īstenot projektus uzreiz pēc Ekonomikas ministrijas

126atļaujas saņemšanas, aizmirstot, ka nepieciešama arī būvatļauja

127(sk. 2001.gada 11.decembra vēstuli Nr.2.1-07/4303 Zemkopības

128ministrijai - atzinumu par Noteikumu par upēm projektu; 2002.gada

12931.jūlija vēstuli Nr.5.1/1-136 Andim Namniekam).

130Tādējādi šie dokumenti apliecina,

131ka ne iepriekš minētajām ministrijām, ne Ministru kabinetam

132nebija nolūka noteikt atšķirīgu regulējumu tām

133hidroelektrostacijām, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanas brīdim

134bija saņēmušas Ekonomikas ministrijas atļauju, bet vēl nebija

135saņēmušas būvatļauju, un tām hidroelektrostacijām, kuras nebija

136saņēmušas Ekonomikas ministrijas atļauju un bija iekļautas

137Noteikumu par upēm 2.pielikumā.

138Var piekrist Administratīvās

139apgabaltiesas secinājumam, ka Noteikumu par upēm 2.punkta

140redakcija ir ministriju nesaskaņotu viedokļu sekas un ministrijām

141nav bijis mērķa noteikt šādu regulējumu.

142Tādējādi apstrīdētās normas paredz

143vienādu pieeju abām hidroelektrostaciju projektu grupām un nav

144pamata izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.pantam.

145Šādā situācijā tiesvedības turpināšana lietā ir neiespējama.