10. pants

Saskaņā ar

Noteikumu Nr.883 54. punktu teritorijai, kurā plānota zemes

vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība,

nepieciešams izstrādāt detālplānojumu šādos noteiktos gadījumos:

1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajai

teritorijai; 2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta

kāpu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslai;

3) kompleksai teritorijas apbūvei, ja teritorijā

nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai

inženierkomunikāciju izbūve; 4) lauksaimniecībā izmantojamai

teritorijai un meža teritorijai, kurā par teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu primāri noteikta apbūve.

No minētajām normām izriet, ka uz

plānoto četru 25 stāvu māju būvniecību Apstrīdētajā teritorijā

varētu būt attiecināms tikai Noteikumu Nr. 883

54. punkta 3. apakš­punkts, proti, tiek paredzēta zemes

vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība un kompleksa

tāds teritorijas apbūve, kur nepieciešama jaunas transporta

infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jānoskaidro:

1) vai Apstrīdētajā teritorijā

tiek plānota zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna

būvniecība, paredzot kompleksas apbūves īstenošanu, un

2) vai plānotās kompleksās apbūves

īstenošanai Apstrīdētajā teritorijā papildus nepieciešama jaunas

transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve?

10.1. Konkrētajā lietā

nav šaubu par to, ka Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošajos

zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100

121 0981 tiek plānota jauna būvniecība. Proti, šie zemesgabali

patlaban nav apbūvēti, un tajos plāno celt četras jaunas 25 stāvu

mājas. Termins "būvniecība" šajā gadījumā saprotams atbilstoši

Būvniecības likuma 1. panta 12. punktā norādītajam,

savukārt jēdziens "jauns" nozīmē, ka tiek radīti līdz šim vidē

nepastāvoši objekti (sk. lietas materiālu 2.sēj.

87.lpp.).

Termins "kompleksa teritorijas

apbūve" normatīvajos aktos nav skaidrots. RAPLM norāda, ka ar to

apzīmē teritorijas, "kur esošā vai plānotā apbūve ir funkcionāli

saistīta un kur ir izbūvēts vai tiek plānots veidot vienotu ielu

un ceļu tīklu un ierīkot inženierkomunikācijas" (lietas

materiālu 2.sēj. 83. - 84.lpp.).

Latviešu valodā īpašības vārds

"komplekss" nozīmē "tāds, kas aptver, piemēram, priekšmetu,

parādību vai procesu kopumu" (Latviešu valodas vārdnīca.

Avots, Rīga, 1998, 391. lpp.). Attiecinot minēto terminu

uz teritorijas plānošanas un būvniecības jomu, "komplekss"

nozīmētu noteiktam nolūkam veidotu tādu būvju kopumu, kuras ir

savstarpēji saistītas un veido vienotu sistēmu.

No lietā esošajiem materiāliem ir

redzams, ka visas četras 25 stāvu mājas plānots veidot kā vienotu

daudzfunkcionālu objektu. Piemēram, plānotā trīsstāvu

autostāvvieta atradīsies māju apakšstāvos un savienos visas

četras mājas. Arī "Metrum" atzinumā norādīts: "izvēlētajā

attīstības teritorijā plānots izvietot daudzfunkcionālu apbūves

vienību - kompleksu, kura pamatfunkcijas būs dzīvokļi, biroji un

tirdzniecība [..]. Kompleksa arhitektoniskā risinājuma raksturīga

iezīme - tas veidots kā gaisa dārza - parka teritorija, maksimāli

izmantojot, apdzīvojot un apzaļumojot visus ārtelpas līmeņus.

Funkcionālais sadalījums trīs telpiskās struktūrās veido vienotu

kompozīciju, vienlaikus ar savu tēlu radot semantisku skaidrību

par daudzfunkcionālās dzīvojamās vienības struktūru" (lietas

materiālu 1.sēj. 47.- 48.lpp.).

Savukārt no lietā esošā dokumenta

"Daudzfunkcionāla apbūves vienība" paskaidrojuma raksta secināms,

ka visa kompleksa virszemes stāvu kopplatība būs aptuveni

93 000 kvadrātmetru, no tiem biroju kopplatība - aptuveni

22 000 kvadrātmetru un dzīvokļu kopplatība - aptuveni

53 000 kvadrātmetru (sk. lietas materiālu

1.sēj. 69.lpp.).

Tāpat ir jāņem vērā tas apstāklis,

ka blakus zemesgabalam, kurā plānota būvniecība, atrodas vairākas

savrupmājas. Līdz ar to detālplānojumā nepieciešams izvērtēt, vai

vispār iespējams kompleksi atrisināt visus tos jautājumus, kas

rastos, ja starp esošo apbūvi tiktu īstenota jauna, kvalitatīvi

un kvantitatīvi atšķirīga apbūve. Proti, viens no detālplānojuma

uzdevumiem ir nodrošināt, lai pēc ieplānoto objektu uzbūvēšanas

gan šie objekti, gan teritorijā jau agrāk pastāvējušie objekti

spētu pienācīgi funkcionēt. Vēl jo vairāk šāds pienākums pastāv

tādēļ, ka plānotā būvniecība iecerēta pilsētas kvartāla iekšienē

un to būtu nepieciešams savienot ar pilsētas nozīmes

maģistrālajām ielām.

Arī valsts akciju sabiedrība

"Latvijas valsts ceļi" tieši norāda, ka "visi nepieciešamie

autoceļa E22 Austrumu ievadi Rīgā tiks pieslēgti Lubānas ielai,

kas radīs apgrūtinājumu daudzfunkcionālā centra pievadceļiem

pieslēgties Lubānas ielai, kā arī daļēji Deglava ielai"

(lietas materiālu 2. sēj. 2. lpp.).

Tādējādi iecerētā būvniecība

Apstrīdētajā teritorijā atbilst kompleksas teritorijas apbūves

pazīmēm.

10.2. Kompleksas

teritorijas apbūves gadījumā detālplānojuma izstrādes

nepieciešamību paredz Noteikumu Nr. 883 54. punkta

3. apakšpunktā ietvertie divi nosacījumi, proti, ir

nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai

inženierkomunikāciju izbūve. Tāpat iespējams, ka abi šie

nosacījumi var pastāvēt vienlaikus.

Normatīvajos aktos nav ietverta

termina "transporta infrastruktūra" legāldefinīcija. Ceļu

satiksmes likuma 1. panta 3. punkts noteic, ka: "ceļš

ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela,

prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā,

ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un

saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti,

satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises,

atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru

sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni,

bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas,

atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un

apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes

organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori,

signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un

horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi)".

Savukārt Dzelzceļa likuma 4. pantā noteikts, kas ir

"dzelzceļa infrastruktūra".

Arī RAPLM, atsaucoties uz

Dzelzceļa likuma 4. pantu, norāda, ka transporta

infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kas attiecināma uz

ceļiem un dzelzceļu un ietver zemes klāti, virsbūvi, robežzīmes

un aizsargstādījumus, kā arī citus to izmantošanai un uzturēšanai

nepieciešamos objektus un sastāvdaļas.

Līdz ar to iespējams secināt, ka

termins "transporta infrastruktūra" ietver kompleksai teritorijas

apbūvei nepieciešamos jaunos ceļus un pievedceļus, kas

nodrošinātu iespēju piekļūt ēkām un būvēm.

No lietas materiāliem redzams, ka

būvniecību plānots īstenot neapbūvētā teritorijā, kurā nav

izveidota nepieciešamā transporta infrastruktūra. No "Metrum"

atzinuma un dokumenta "Daudzfunkcionāla apbūves vienība"

paskaidrojuma raksta secināms, ka pie ēkām vai zem tām ir

paredzēta autostāvvieta aptuveni 1100 automašīnām. Proti, tiek

plānota viena autostāvvieta katram dzīvoklim un viena

autostāvvieta uz katriem 50 kvadrātmetriem biroju platības

(sk. lietas materiālu 1.sēj. 69.lpp.).

Turklāt Stopiņu novada dome, kuras

administratīvā teritorija atrodas aptuveni 500 metru attālumā no

plānotās būvniecība teritorijas, norāda, ka uz Apstrīdētajai

teritorijai blakus esošā autoceļa jau tagad veidojoties lieli

satiksmes sastrēgumi. Ja pienācīgā kārtā netikšot atrisināti

jautājumi par transportlīdzekļu izvietošanu uz Lubānas ielas,

tikšot apgrūtināta transporta kustība un tā daļēji radīšoties

papildu problēmas Stopiņu novada Dreiliņu ciemata iedzīvotājiem

(sk. lietas materiālu 2.sēj. 1.lpp.).

Tādējādi, ņemot

vērā to, ka plānotā būvniecība radīs ievērojamu papildu slodzi

autotransporta satiksmei, nolūkā nodrošināt automašīnu piekļūšanu

plānotajām daudzstāvu ēkām būs nepieciešams veidot jaunu

transporta infrastruktūru.

10.3. Vērtējot to, vai

Apstrīdētajai teritorijai nepieciešama jaunu inženierkomunikāciju

izbūve, jāņem vērā gan tas, ka daudzfunkcionālā būve tiek plānota

neapbūvētā teritorijā, gan tas, ka tā būs liela

būve. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts

paredz, ka inženierkomunikācija ir ierīce, aprīkojums vai ierīču

un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām,

sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. Var secināt, ka

Apstrīdētajā teritorijā būs nepieciešams ierīkot jaunas ūdens,

kanalizācijas, enerģijas (siltuma, gāzes, elektroenerģijas) un

sakaru apgādes sistēmas.

Tādējādi, lai

nodrošinātu plānoto daudzstāvu ēku būvniecību, būs nepieciešama

jaunu inženierkomunikāciju izbūve.

10.4. Arī Satiksmes

ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" un

Stopiņu novada domes vēstulēs Domes uzmanība vērsta uz tādām

atsevišķām, bet būtiskām Apstrīdētās teritorijas attīstības

problēmām, kuras tieši detālplānojuma izstrādāšanas procesā būtu

vērtējamas, apspriežamas, kā arī iespēju robežās novēršamas

(sk. lietas materiālu 2.sēj. 1. - 5. lpp.).

Lemjot par tās teritorijas

noteikšanu, kurai ir izstrādājams detālplānojums, vērā jāņem arī

tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajā zemesgabalā ar kadastra

Nr. 0100 121 2633 tiek plānota vienas 15 stāvu un vienas 17 stāvu

daudzfunkcionālas ēkas būvniecība. Tādējādi Dome varētu apsvērt,

vai nebūtu lietderīgi Apstrīdētajai teritorijai izstrādāt kopēju

detālplānojumu, lai vienoti atrisinātu visus jautājumus, kas

attiecas uz šīs teritorijas turpmāko funkcionēšanu.

Ņemot vērā

minēto un pamatojoties uz Noteikumu Nr. 883 54. punkta

3. apakš­punktu, secināms, ka pirms plānotās būvniecības

Apstrīdētajai teritorijai ir izstrādājams detālplānojums un līdz

ar to teritorijas plānošanas process šajā teritorijā vēl nav

noslēdzies.