10. pants

Likumdevējs noteicis, ka viens no soda izpildes

mērķu sasniegšanas līdzekļiem ir stingri reglamentēta kārtība

brīvības atņemšanas vietās.

Satversmes tiesas praksē atzīts, ka Eiropas Padomes Ministru

komitejas rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu

noteikumiem (turpmāk - Eiropas cietumu noteikumi) ir autoritatīvs

avots notiesāto personu tiesību minimālā apjoma un satura

noskaidrošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.gada 2.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-07-0103 14. punktu).

Eiropas cietumu noteikumu 5. punktā norādīts, ka prasības

brīvības atņemšanas vietās ir pēc iespējas pietuvināmas

pozitīvajiem aspektiem, kas raksturīgi dzīvei ārpus cietuma.

Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesību normām, kas attiecas

uz brīvības atņemšanas vietā esošu personu, ir skaidri un

nepārprotami jānosaka pamattiesību ierobežošanas kritēriji un

apjoms (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20 . decembra

sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 11. punktu). Līdz ar to

notiesātā tiesību un pienākumu apjoms detalizēti reglamentējams

normatīvajos aktos.

No Noteikumos Nr. 432 ietvertā regulējuma izriet, ka

notiesātais no celšanās līdz naktsmieram var izmantot gultu, taču

tikai tādā veidā, lai tā joprojām būtu uzturēta brīvības

atņemšanas iestādes noteiktajā kārtībā.

Aplūkojot brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības

noteikumus, secināms, ka notiesātais, ja vien dienas kārtībā nav

paredzēti citi pasākumi, brīvo laiku var izmantot pēc saviem

ieskatiem (sk. lietas materiālu 128. - 172. lpp.).

Kodeksā un Noteikumos Nr. 423, kā arī brīvības atņemšanas

iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums

notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā

gultā.

Līdz ar to sistēmiskā un teleoloģiskā iztulkošanas metode

ļauj apstrīdēto normu iztulkot atbilstoši Satversmes 96.

pantam.