8. pants

1No Saeimas atbildes raksta un tam

2pievienotās informācijas redzams, ka būtiska nozīme apstrīdētās

3normas satura noskaidrošanā ir tam tiesiskajam regulējumam, kas

4bija spēkā pirms šīs normas. Tāpat nozīmīgi ir arī likumdevēja

5apsvērumi, kas kalpojuši par pamatu apstrīdētajā normā ietvertā

6regulējuma pieņemšanai. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms

7piemēros tiesību normas vēsturisko interpretāciju.

88.1. Izmantojot minēto interpretācijas

9metodi attiecībā uz apstrīdēto normu, ir konstatējams, ka Nodokļa

10likuma 1. pants redakcijā, kas bija spēkā no 1994. gada

111. janvāra, noteica: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek

12fiziskās personas gūtos ienākumus, un tie sastāv no: pirmkārt,

13algas nodokļa, otrkārt, patentmaksas, treškārt, nodokļa par

14ienākumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav peļņas nodokļa objekts,

15no individuālā darba, no īpašuma un citiem avotiem.

16Nodokļa likuma 8. panta trešās daļas 8. punkts

17paredzēja, ka pārējie fiziskās personas ienākumi, par kuriem

18jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir arī citi ienākumi, kas

19nav minēti likuma 9. pantā. Savukārt 9. pantā bija

20noteikti ienākumu veidi, kas netiek ietverti gada apliekamajā

21ienākumā. Tādējādi nodokļu maksātājam bija pienākums par

22jebkuriem citiem ienākumiem, kas nebija tieši noteikti likuma

239. pantā kā izņēmumi - neapliekami ienākumi, maksāt

24iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā ienākumi, kas atbrīvoti no

25aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, likuma 9. panta

2620. punktā citastarp bija noteikti "ienākumi no

27personiskās mantas realizācijas, izņemot ienākumus no pārdošanai

28izgatavotu un iegādātu izstrādājumu

29realizācijas".

30Nodokļa likuma 9. panta 20. punktā noteiktais

31ar 1995. gada 31. maija likumu "Grozījumi likumā

32"Par iedzīvotāju ienākuma

33nodokli"" tika ietverts 9. panta

3419. punktā. Tas bija spēkā līdz 2000. gada

351. janvārim, kad stājās spēkā 1999. gada

3625. novembra likums "Grozījumi likumā

37"Par iedzīvotāju ienākuma

38nodokli"", ar kuru Nodokļa likuma

399. panta pirmās daļas 19. punkts tika izteikts jaunā

40redakcijā, paredzot, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek

41aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no

42pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas)

43pārdošanas, ienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no tāda

44nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir

45bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, un ienākumu no

46personāla akciju atpirkšanas.

47Ar 2000. gada 30. novembra likumu

48"Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

49ienākuma nodokli"" 9. panta pirmās

50daļas 19. punkts tika izteikts jaunā redakcijā, tā

51"c" apakšpunktā paredzot, ka ar iedzīvotāju ienākuma

52nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas,

53izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu

54vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par

5512 mēnešiem.

56Lai atvieglotu vērtspapīru publisko apgrozību Latvijā,

57ar 2001. gada 22. novembrī pieņemto likumu

58"Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

59ienākuma nodokli"" no 9. panta pirmās

60daļas 19. punkta "c" apakšpunkta tika izslēgta

61norāde par akciju un citu vērtspapīru pārdošanu. Šādā redakcijā

62apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2007. gada

6312. jūnijam.

64Ar 2007. gada 17. maija likumu "Grozījumi

65likumā "Par iedzīvotāju ienākuma

66nodokli"" apstrīdētā norma no Nodokļa

67likuma tika izslēgta. Vienlaikus likuma 9. panta pirmā daļa

68tika papildināta ar 19.1 punktu, paredzot, ka ar

69iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts ienākums no tāda

70nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no

71dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts

72zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit

73mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas

74deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu

75adrese). Vienlaikus no likuma tika izslēgts 9. panta pirmās

76daļas 19. punkta "c" apakšpunkts.

77Ar 2008. gada 14. novembra likumu

78"Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

79ienākuma nodokli"" Saeima būtībā atgriezās

80pie apstrīdētās normas regulējuma, 9. panta pirmās daļas

8119. punkta "e" apakšpunktā paredzot, ka ar nodokli

82netiek aplikti ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas

83ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Šāda redakcija

84bija spēkā no 2009. gada 1. janvāra līdz

852010. gada 1. janvārim.

86Savukārt kopš 2010. gada 1. janvāra Nodokļa

87likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkts noteic, ka gada

88apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts

89ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja

90īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums

91reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12

92mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas

93deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu

94adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots

95līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no laulātā, šīs panta

96daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu

97pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad attiecīgais

98nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma

99atstājēja īpašums.

1008.2. Pieejamie apstrīdētās normas

101sagatavošanas materiāli nesniedz nepārprotamu priekšstatu par

102nolūku, ar kādu likumdevējs šo normu ir pieņēmis. Arī no Nodokļa

103likuma 9. panta pirmās daļas 19. punkta regulējuma -

104kas bija spēkā pirms apstrīdētās normas - sagatavošanas

105materiāliem likumdevēja mērķis nav secināms.

106Turpretim no Augstākās padomes 1993. gada

1076. aprīļa plenārsēdes - kurā otrajā lasījumā tika izskatīts

108Nodokļa likuma projekts - stenogrammas redzams, ka par

1099. panta 20. punkta saturu un piemērošanu izraisījās

110debates. Deputāts Juris Bojārs norādīja, ka ir "interesants

111arī 18. punkts - "ienākumi no personiskās mantas

112realizācijas". Es, piemēram, nopērku traktoru un pārdodu to,

113apgalvodams, ka tas nav uzņēmējdarbības veids, bet gan personīgās

114mantas pārdošana [..] Vai, piemēram, "Mersedesu"

115pārdodu... Bet kurš to var pateikt, vai es to nopirku pārdošanai

116un biznesam vai arī... Kas to var pateikt? Es apgalvošu, ka to

117nenopirku pārdošanai, bet tagad es to pārdodu, turklāt dārgāk,

118nekā nopirku. Es gribu dārgāk. Vai arī, piemēram, es nopērku ēku,

119zemes gabalu vai ko tamlīdzīgu. Tā visa būs personiskā manta, un

120tās būs lielas summas". Savukārt deputāts Artūrs Kodoliņš

121vērsa uzmanību uz to, ka "Šeit tas jau ir fiksēts " ...

122pārdošanā ... izņemot tos gadījumus, kad šīs mantas ir

123izgatavotas pārdošanai vai arī iegādātas pārdošanai""

124(Augstākās padomes 1993. gada 6. aprīļa sēdes

125stenogramma http://saeima.lv/steno/AP_steno/1993/st_930406v.htm,

126aplūkota 2011. gada 13. decembrī).

127Tādējādi likumdevēja mērķis apstrīdētās normas

128regulējuma kontekstā bija nošķirt tādu tiesisko situāciju, kad

129persona atsavina savu nekustamo īpašumu, no situācijas, kad

130persona iegādājas nekustamos īpašumus ar nolūku vēlāk tos

131atsavināt un gūt peļņu.

132Šādu likumdevēja nolūku vēlāk atkārtoti apstiprināja arī

133Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs

134Kārlis Leiškalns. 2008. gada 14. novembra Saeimas sēdē,

135kurā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā

136"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas citastarp

137paredzēja atgriezties pie apstrīdētās normas regulējuma, to

138ietverot Nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas

13919. punkta "e" apakšpunktā, viņš norādīja: "

140[..] es tomēr gribētu nejaukt saimniecisku darbību, kas tiek

141aplikta ar nodokļiem. Arī šī nodokļa kontekstā saimnieciska

142darbība tiek aplikta ar nodokļiem, un mēs komisijā skatījām tos

143gadījumus, kad piedzen nodokli par personiskās mantas pārdošanu…

144situācijā, kad tas tiek izmantots saimnieciskiem darījumiem.

145Valsts ieņēmumu dienests to labi pierāda, un mums nācās atraidīt

146to darbaļaužu vēstules, kuri uzskatīja, ka viņi nepareizi tiek

147aplikti ar nodokli [..] norma par nekustamo īpašumu kā

148saimnieciskās darbības vai kā uzņēmumu vai kapitālsabiedrību

149sastāvdaļu paliek šobrīd spēkā [..] Mēs runājam šobrīd [..] par

150priekšlikumu, kas ir sadaļā "Neapliekamie ienākumi", un

151starp tiem ir ienākumi no personiskās mantas pārdošanas, un arī

152attiecībā uz dzīvokļiem šī norma bija spēkā [..] Cilvēkam ir

153tiesības uz personīgo mantu un tiesības pārdot šo personīgo

154mantu, ja tai nav saimnieciskas darbības rakstura, nemaksājot

155iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo lielos vilcienos mums jāuzskata,

156ka gan dzīvoklīti, gan, es nezinu, zemes pleķīti vai vasarnīcu

157mēs nopērkam par naudu, par kuru mēs nomaksājam visus nodokļus.

158Ja Valsts ieņēmumu dienests var pierādīt, ka šai darbībai ir

159saimnieciskas darbības raksturs, tad Valsts ieņēmumu dienests

160piedzen šos 25 procentus un ir jau piedzinis daudzos tūkstošos

161gadījumu [..] vienīgais, uz ko es varu aicināt: atbalstīt

162priekšlikumu, kurš varbūt nav ilglaicīgs, bet parāda tendenci, kā

163valdībai jārīkojas attiecībā uz personīgo mantu, kas iegūta,

164iepriekš nomaksājot nodokļus" (Saeimas 2008. gada

16514. novembra sēdes stenogramma http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/081114/st081114.htm,

166aplūkota 2011. gada 13. decembrī).

167Līdz ar to var piekrist

168Saeimas viedoklim, proti, apstrīdētajā normā ietvertā regulējuma

169rašanās apstākļi liecina par to, ka tajā paredzētais atbrīvojums

170no nodokļa maksāšanas pienākuma neattiecas uz gadījumiem, kad

171persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus un ar to sistemātiski

172nodarbojas peļņas gūšanas nolūkā.